Šokolādes svētki fabrikas Laima pagalmā. Foto no arhīva

Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā

39
(atjaunots 16:07 04.06.2020)
Ģimene Latvijā kļūst aizvien mazāka – tagad to bieži vien veido viens pieaugušais un viens bērns.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Pēdējo desmit gadu laikā ģimene ES ir mainījusies. Izmaiņas skārušas arī Latviju, stāsta Eurostat.

Es dzīvoju pie vecmāmiņas

Kopš 2010.gada mājsaimniecību skaits ES audzis par 7%. Vidēji ģimenes veido 2,3 cilvēki. Lielākās ģimenes ir Horvārijā (2,8 cilvēki), mazākās – Zviedrijā (1,8 cilvēki).

Tikai trijās valstīs (Beļģijā, Dānijā un Nīderlandē) ģimenes izmērs desmit gadu laikā nav mainījies, visās pārējās ES valstīs tas ir sarucis, turklāt īpaši būtiski izmaiņas manāmas Maltā un Latvijā – Baltijas republikā vidējas ģimenes izmērs sarucis no 2,6 līdz 2,2 cilvēkiem.

Patlaban aizvien lielāks skaits pieaugušo dzīvo vieni vai kopā ar bērniem. Desmit gadu laikā par 18,7% pieaudzis mājsaimniecību skaits, ko veido viens cilvēks, atsevišķi, kopā ar bērniem vai divatā dzīvojošo pāru skaits pieaudzis tikai par 3,9%, pie tam tikai uz bezbērnu pāru rēķina.

No otras puses, par 5,9% sarucis mājsaimniecību skaits, kurās dzīvo divi vai vairāk nelaulāti pieaugušie (piemēram, pieauguši bērni, kuri dzīvo kopā ar vecākiem vai ģimenē dzīvojoši seniori).

Atsevišķi dzīvo gan vīrieši, gan sivietes visās vecuma grupās – vienatnē dzīvo katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis. Vienīgais izņēmums – sievietes vecumā no 65 gadiem tagad biežāk dzīvo pāros, toties atsevišķi dzīvojošu vīriešu skaits 55-64 gadu vecuma grupā pieaudzis par 47,7%.

Aptuveni puse pieaugušo vecumā no 15 gadiem vēl joprojām dzīvo laulībā vai ar partneri - 48,2% sieviešu un 51,7% vīriešu.

Trīs no desmit sievietēm un vīriešiem dzīvo kopā ar pieaugušajiem, ar ko nav stājušies laulībā vai partnerattiecībās (piemēram, ar vecākiem vai citiem radiniekiem).

Bērni ES tiek uzskatīti par ekonomiski atkarīgiem no vecākiem līdz 24 gadu vecumam. Ņemot vērā tikai cilvēkus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, iznāk, ka kopā ar vecākiem dzīvo 71% jauniešu un 57,6% meiteņu. Pie tam laulībās vai partnerattiecībās stājusies viena no piecām meitenēm un tikai viens no desmit jauniešiem.

Māsiņas man nav

Pēdējo desmit gadu laikā bezbērnu ģimeņu skaits ES pieaudzis par 10,8%, taču dažādās valstīs process atšķiras: Maltā bezbērnu mājsaimniecību skaits sarucis par 63,6%, Bulgārijā – par 0,8%. Ģimeņu ar bērniem skaits samazinājies 16 ES valstīs, pie tam visvairāk – Lietuvā (par 20,8%) un Latvijā(16,4%).

Bez bērniem visbiežāk dzīvo vientuļi (48,6%), aptuveni trešā daļa (34,7%) pāru, pārējie – kopā dzīvojoši pieaugušie, kas nav stājušies laulībā.

Vidēji ES trīs ģimenes no desmit audzina bērnus, taču šis skaits variējas dažādās valstīs.

Divās trešdaļās mājsaimniecību ar bērniem joprojām ir divi pieaugušie laulībā vai partnerattiecībās (68,3%), pie tam tāda tipa ģimene visvairāk izplatīta Somijā (83,3%) un Grieķijā (79%). Visretāk tādas ģimenes sastopamas Latvijā (52,6%).

Aptuveni trešo daļu ģimeņu ar bērniem Horvātijā, Bulgārijā un Rumānijā veido divi pieaugušie, kas nav stājušies laulībā vai partnerattiecībās (piemēram, māte un vecmāmiņa). Vidēji ES ir 17,6% tādu ģimeņu, taču visretāk tās sastopamas Igaunijā, Somijā, Dānijā un Zviedrijā (mazāk nekā 10%).

Toties Igaunijā, Dānijā un Zviedrijā katrā ceturtajā ģimenē ar bērniem ir tikai viens pieaugušais. Vidēji ES 14,1% mājsaimniecību ar bērniem veido vientuļi vecāki. Visretāk tādas ģimenes vērojamas Rumānijā un Horvātijā.

2019.gadā gandrīz pusē ģimeņu ar bērniem ES (47,4%) bija tikai viens bērns – tāda ir izplatītākā mājsaimniecība ar bērniem. Portugālē, Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā tādu ģimeņu skaits pārsniedz 55%.

Četras no desmit ģimenēm ar bērniem ES ir saimes ar diviem bērniem. Viņu skaits ir lielākais Luksemburgā, Horvātijā, Nīderlandē, Īrijā un Zviedrijā. Īrijā un Somijā katrā piektajā ģimenē ar bērniem ir trīs un vairāk bērni.

39
Tagi:
ģimene, Eurostat, Latvija
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

1
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

1
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

4
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

4
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

0
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

0
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei