Šokolādes svētki fabrikas Laima pagalmā. Foto no arhīva

Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā

50
(atjaunots 16:07 04.06.2020)
Ģimene Latvijā kļūst aizvien mazāka – tagad to bieži vien veido viens pieaugušais un viens bērns.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Pēdējo desmit gadu laikā ģimene ES ir mainījusies. Izmaiņas skārušas arī Latviju, stāsta Eurostat.

Es dzīvoju pie vecmāmiņas

Kopš 2010.gada mājsaimniecību skaits ES audzis par 7%. Vidēji ģimenes veido 2,3 cilvēki. Lielākās ģimenes ir Horvārijā (2,8 cilvēki), mazākās – Zviedrijā (1,8 cilvēki).

Tikai trijās valstīs (Beļģijā, Dānijā un Nīderlandē) ģimenes izmērs desmit gadu laikā nav mainījies, visās pārējās ES valstīs tas ir sarucis, turklāt īpaši būtiski izmaiņas manāmas Maltā un Latvijā – Baltijas republikā vidējas ģimenes izmērs sarucis no 2,6 līdz 2,2 cilvēkiem.

Patlaban aizvien lielāks skaits pieaugušo dzīvo vieni vai kopā ar bērniem. Desmit gadu laikā par 18,7% pieaudzis mājsaimniecību skaits, ko veido viens cilvēks, atsevišķi, kopā ar bērniem vai divatā dzīvojošo pāru skaits pieaudzis tikai par 3,9%, pie tam tikai uz bezbērnu pāru rēķina.

No otras puses, par 5,9% sarucis mājsaimniecību skaits, kurās dzīvo divi vai vairāk nelaulāti pieaugušie (piemēram, pieauguši bērni, kuri dzīvo kopā ar vecākiem vai ģimenē dzīvojoši seniori).

Atsevišķi dzīvo gan vīrieši, gan sivietes visās vecuma grupās – vienatnē dzīvo katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis. Vienīgais izņēmums – sievietes vecumā no 65 gadiem tagad biežāk dzīvo pāros, toties atsevišķi dzīvojošu vīriešu skaits 55-64 gadu vecuma grupā pieaudzis par 47,7%.

Aptuveni puse pieaugušo vecumā no 15 gadiem vēl joprojām dzīvo laulībā vai ar partneri - 48,2% sieviešu un 51,7% vīriešu.

Trīs no desmit sievietēm un vīriešiem dzīvo kopā ar pieaugušajiem, ar ko nav stājušies laulībā vai partnerattiecībās (piemēram, ar vecākiem vai citiem radiniekiem).

Bērni ES tiek uzskatīti par ekonomiski atkarīgiem no vecākiem līdz 24 gadu vecumam. Ņemot vērā tikai cilvēkus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, iznāk, ka kopā ar vecākiem dzīvo 71% jauniešu un 57,6% meiteņu. Pie tam laulībās vai partnerattiecībās stājusies viena no piecām meitenēm un tikai viens no desmit jauniešiem.

Māsiņas man nav

Pēdējo desmit gadu laikā bezbērnu ģimeņu skaits ES pieaudzis par 10,8%, taču dažādās valstīs process atšķiras: Maltā bezbērnu mājsaimniecību skaits sarucis par 63,6%, Bulgārijā – par 0,8%. Ģimeņu ar bērniem skaits samazinājies 16 ES valstīs, pie tam visvairāk – Lietuvā (par 20,8%) un Latvijā(16,4%).

Bez bērniem visbiežāk dzīvo vientuļi (48,6%), aptuveni trešā daļa (34,7%) pāru, pārējie – kopā dzīvojoši pieaugušie, kas nav stājušies laulībā.

Vidēji ES trīs ģimenes no desmit audzina bērnus, taču šis skaits variējas dažādās valstīs.

Divās trešdaļās mājsaimniecību ar bērniem joprojām ir divi pieaugušie laulībā vai partnerattiecībās (68,3%), pie tam tāda tipa ģimene visvairāk izplatīta Somijā (83,3%) un Grieķijā (79%). Visretāk tādas ģimenes sastopamas Latvijā (52,6%).

Aptuveni trešo daļu ģimeņu ar bērniem Horvātijā, Bulgārijā un Rumānijā veido divi pieaugušie, kas nav stājušies laulībā vai partnerattiecībās (piemēram, māte un vecmāmiņa). Vidēji ES ir 17,6% tādu ģimeņu, taču visretāk tās sastopamas Igaunijā, Somijā, Dānijā un Zviedrijā (mazāk nekā 10%).

Toties Igaunijā, Dānijā un Zviedrijā katrā ceturtajā ģimenē ar bērniem ir tikai viens pieaugušais. Vidēji ES 14,1% mājsaimniecību ar bērniem veido vientuļi vecāki. Visretāk tādas ģimenes vērojamas Rumānijā un Horvātijā.

2019.gadā gandrīz pusē ģimeņu ar bērniem ES (47,4%) bija tikai viens bērns – tāda ir izplatītākā mājsaimniecība ar bērniem. Portugālē, Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā tādu ģimeņu skaits pārsniedz 55%.

Četras no desmit ģimenēm ar bērniem ES ir saimes ar diviem bērniem. Viņu skaits ir lielākais Luksemburgā, Horvātijā, Nīderlandē, Īrijā un Zviedrijā. Īrijā un Somijā katrā piektajā ģimenē ar bērniem ir trīs un vairāk bērni.

50
Tagi:
ģimene, Eurostat, Latvija
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

29
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

29
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Tālvadības pults, foto no arhīva

Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!

17
(atjaunots 23:45 16.04.2021)
Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

17
Tagi:
Latvija, krievvalodīgie, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Dzelzceļš, foto no arhīva

Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus

0
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.

Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.

Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.

"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.

Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.

"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.

0
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Briselei nav laika Rail Baltica: eksperts prognozēja, kad ES piešķirs naudu būvdarbiem