Mediķu protesta akcija pie Saeimas, foto no arhīva

Naudas maz, mirst pārāk agri: EK atkal aizrāda Latvijai par trūcīgo veselības aprūpi

45
(atjaunots 08:37 03.06.2020)
Līdzekļu trūkums, kritisks veselības aprūpes personāla trūkums, haoss ar finansējuma modeli un neziņa par slimnīcu nākotni: Eiropas Komisija uzskaitījusi vājās vietas Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, tomēr ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav iepriecinoši, stāsta Neatkarīgā. Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju veselību, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.

Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Komisija kritiski vērtē veselības aprūpi Latvijā: faktiski visos iepriekšējos ziņojumos ir atrodams secinājums par nepietiekamu veselības nozares finansējumu, kas ietekmē veselības pakalpojumu pieejamību.

"Turpinās centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, tomēr paredzams, ka publiskais finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā samazināsies," teikts ziņojumā.

Trūkst naudas

Eiropas Komisija atzīmējusi, ka lielāks finansējums un cilvēkresursu stiprināšana ir īpaši svarīga krīzes pārvarēšanai.

Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gan uz vienu iedzīvotāju, gan proporcionāli IKP joprojām ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijas publiskie izdevumi veselības aprūpei 2017. gadā bija 3,4% no IKP – daudz mazāk par ES vidējo rādītāju – 7,8%. Izdevumi 2018. un 2019. gadā palielinājās, tomēr 2020. gadā tos bija plānots samazināt līdz 3,5% no IKP. Prognozes rāda, ka tuvākajos gados veselības aprūpei veltīto publisko izdevumu zemais līmenis un neveselīgs dzīves veids ir valsts iedzīvotāju sliktās veselības galvenie iemesli.

Vērojama arī ievērojama atšķirība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā no ienākumu līmeņa viedokļa – nabadzīgie aprūpi nesaņem vai saņem novēloti, savukārt bagātākie saņem atbilstoši vajadzībām.

Latvijā attālināmās mirstības līmenis ( runa ir par mirušajiem, kuri būtu varējuši dzīvot ilgāk, ja laikus saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus vai profilaksi) bija trešais augstākais ES. Te EK atsaucas uz 2017. gada datiem, kuri diemžēl pēdējo divu gadu laikā, visticamāk, nebūs mainījušies.

Kur ir reformas?

Eiropas Komisija konstatējusi neziņu veselības aprūpes finansējuma reformas jautājumā. Vispirms divu grozu sistēma ir atlikta līdz 2021. gadam, bet tagad plānots izstrādāt un ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura pamatā būtu valsts obligātā veselības apdrošināšana. Sākotnēji bija plānots iepazīstināt Saeimu ar šo jauno modeli 2020. gada pavasarī, taču tas pagaidām nav noticis.

Pārskatā atzīmēts, ka Latvija veikusi virkni pasākumu veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un efektivitātes uzlabošanai un pieejamības palielināšanai. Piemēram, onkoloģijas slimnieku piecu gadu izdzīvošanas rādītāji pēc diagnosticēšanas ir salīdzināmi ar rādītājiem lielākajā daļā ES valstu, secināts ziņojumā. No otras puses, progress dažās jomās, piemēram, augstā mirstības līmeņa samazināšana pēc uzņemšanas slimnīcā akūta miokarda infarkta un insulta ārstēšanai, ir atkarīgs no slimnīcu nozares pārstrukturēšanas pabeigšanas un sadarbības uzlabošanas starp slimnīcām. Šajā jomā reforma nav līdz galam īstenota, un, kā jau vēstīts iepriekš, par neskaidrību, kas notiks ar slimnīcām, bažas paudušas reģionālās un lokālās slimnīcas. Arī šo veselības aprūpes jomu EK vērtē kritiski, norādot, ka gan slimnīcu, gan primārās aprūpes (ģimenes ārstu) pārstrukturēšanas plāni joprojām ir agrīnā posmā.

Mediķi ar pustukšu maciņu

Situāciju ar medicīnas darbiniekiem EK uzskata par ļoti kritisku, jo darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu. Lielas grūtības vērojamas ārpus Rīgas, kur praktizējošo ārstu blīvums ir daudz mazāks, un rezultātā rodas plaisa starp pilsētām un laukiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Zemais atalgojums kavē jauno ārstu un māsu pieplūdumu medicīnā (valsts finansētajā un it īpaši stacionārajā).

"Attiecībā uz veselības aprūpes personālu īstenotā politika līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus," secina Eiropas eksperti

Viņi atsaucas uz Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes jomā, uzsver, ka problēmas ir ir konstatētas jau sen, bet kopš 2006. gada nekas nav mainījies. Situāciju neuzlabo arī tas, ko pagājušajā gadā izdarīja valdība, proti, lai gan bija solīts atalgojums mediķiem par 20%, algas palielināja tikai par aptuveni 10%.

Par budžetu domās rīt

Patlaban atbildīgās iestādes ir aizņemtas ar Covid-19 jautājumu, bet budžetu nākamam gadam Veselības ministrija sastādīs saskaņā ar grafiku. Patlaban līdz 8. jūlijam Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs pieņem pieteikumus nepieciešamajam finansējumam.

"Līdz ar to plašāk par nākamā gada pieprasījumiem varēsim ziņot jūlija sākumā," Neatkarīgajai pavēstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka ieteikumi stiprināt veselības aprūpes sistēmu sniegti arī citām valstīm, tomēr Latvijā situācija atšķiras – visus agrākos gadus veselības aprūpes sistēmas stāvoklis bija neapskaužams, un pat ekonomikas pieauguma apstākļos tai netika atvēlēti vairāk kā 4% no IKP.

Tiesa, Veselības ministrijas jaunās aplēses rāda, ka šogad nozares finansējums pārsniegs 4% no IKP, tāpat būs arī nākamgad. Tomēr tas skaidrojams ar precizēto IKP prognozi, kas manāmi sarucis koronavīrusa krīzes rezultātā.

45
Tagi:
finansēšana, veselība, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

1
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

1
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

23
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

23
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

0
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

0
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju