Bijušais Latvijas premjers: leģionāri drīz aizies no dzīves, un 16. marts tiks aizmirsts
(atjaunots 10:58 02.06.2020)
Latviešu SS leģiona dalībnieki jau ir sirmgalvji un pēc dažiem gadiem aizies no dzīves, tad varētu beigties arī masveida gājieni 16. martā, un pati uzmanība šim datumam aizies nebūtībā, uzskata Vilis Krištopāns.RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latviešu leģionāru piemiņas dienas, kuru Latvijā neoficiāli atzīmē 16. martā, nākotnē var kļūt mazāk manāma, jo no dzīves aizies pēdējie Otrā pasaules kara notikumu dalībnieki, paziņoja radio Baltkom ēterā bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns.
Katru gadu 16. martā Rīgā notiek latviešu Waffen SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens. Tas izraisa neapmierinātību un sašutumu antifašistu organizācijām visā pasaulē. KF uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kaunu.
Pašam Krištopānam latviešu leģionā tika iesaukts tēvs. Bijušais premjers pastāstīja, ka viņa tēvu izsauca uz komandantūru, kur viņu ierakstīja bataljonā, kad viņam bija 20 gadi.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
"Viņu pierakstīja. Bet kas negribēja brīvprātīgi, to izveda pagalmā un nošāva. Lūk, cik brīvprātīgi. Nu pagaidiet vēl dažus gadus. Lūk, manam tēvam parīt paliek 96 gadi, viņš joprojām ir dzīvs, viens no pēdējiem palicis," sacīja Krištopāns.
Tāpat viņš atzīmēja, ka padomju periods Latvijā joprojām ir tik jūtīgs temats vēstures redzējumu atšķirību dēļ.
"Kad amerikāņi un angļi ienāca Francijā, viņi uzreiz no turienes aizgāja. Kad Padomju Savienība ienāca Polijā un Čehoslovākijā, tā aizgāja no turienes tikai 1991. gadā. Lūk arī starpība," sacīja Krištopāns.
Latvijā, līdzīgi citām Baltijas valstīm, uzskata, ka PSRS to okupēja no 1940. līdz 1991. gadam. Krievija neatzīst šādu jautājuma uzstādījumu. Iepriekš Krievijas ĀM skaidroja, ka izskata Baltijas valstu pievienošanos PSRS kā atbilstošu tā laikā starptautiskajām normām, savukārt termins "okupācija" šeit nevar tikt pielietots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbības, savukārt karaspēku ievešana notika uz vienošanās pamata un ar spilgti izteiktu šajās republikās pastāvējušo varasiestāžu piekrišanu.
Turklāt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to atrašanās laikā Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Otrā pasaules kara gados) darbojās nacionālās varasiestādes.
Tagi:
IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.
"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.
IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.
Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.
Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.