Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

21
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

21
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

3
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
3
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos

Latvija izteikusi pretenzijas BioNTech un Pfizer par koronavīrusa vakcīnu

22
(atjaunots 08:13 16.01.2021)
Latvija ir neapmierināta ar koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu apjomu samazināšanos, par ko brīdināja ražotāji.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Piektdien Latvija līdz ar citām Baltijas un Skandināvijas valstīm vērsusies Eiropas Komsijā ar aicinājumu pieprasīt kompāniju BioNTech и Pfizer skaidrojumus jautājumā par koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu plānoto apjomu samazināšanu.

Minēto valstu veselības ministri vērsās pie ES veselības un pārtikas drošības komisāres Stellas Kirjakidu ar lūgumu pieprasīt publisku situācijas skaidrojumu par BioNTech/Pfizer vakcīnas piegādēm. Politiķi uzsvēra savlaicīgas piegādes stabilitātes un caurskatāmības lieto nozīmi un konstatēja, ka Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas valdības nevar plānot sekmīgu vakcināciju, neieplānojot vakcīnas piegādi.

Iepriekš kļuva zināms, ka amerikāņu kompānija Pfizer samazina vakcīnas piegādes no sava Vācijs partnera BioNTech uz trim līdz četrām nedēļām, ņemot vērā būvdarbus fabrikā Beļģijā, kuru mērķis ir palielināt ražošanas apjomus ilgtermiņa perspektīvā.

Ministri aicināja EK darīt visu iespējamo, lai palielinātu Pfizer/BioNTech vakcīnas ražošanas apjomus un nodrošinātu preparāta partiju sadali atbilstoši iepirkumu līgumiem un sākotnējiem pasūtījumiem. Vēstulē  uzsvērts, ka piegādes problēmas rada nopietnas bažas par vakcinācijas procesa stabilitāti un drošību.

Pie tam EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, saņēmusi Pfizer apliecinājumu, ka visu vakcīnas devu piegādes termiņi ES 2021. gada pirmajā trimestrī tiks ievēroti.

"Šodien uzzinājām, ka Pfizer vakcīnas piegādes aizkavēsies. Es nekavējoties sazinājos ar kompānijas vadītāju, kurš man apstiprināja, ka bija aizkavēšanās ar piegādēm, tomēr viņš man apliecināja, ka visas devas, kuru piegāde garantēta pirmajā trimestrī, tiks piegādātas pirmajā trimestrī," teica politiķe preses konferencē Lisabonā.

Viņa pastāstīja, ka Pfizer vadītājs pats strādā pie Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas piegādes termiņa saīsināšanas un nokavētā laika kompensācijas.

Veselības ministrijas jaunākie dati liecina, ka Latvija saņēmusi 30 255 vakcīnas Comirnaty devas un 1,2 tūkstošus vakcīnu no Moderna. Kopumā kopš pandēmijas sākuma republikā reģistrēti vairak nekā 54 tūkstoši Covid-19 gadījumu, miruši 935 cilvēki.

22
Tagi:
vakcīna
Pēc temata
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
Kad visa pasaule sasniegs iedzīvotāju pūļa imunitātes līmeni
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas