Skolniece, foto no arhīva

"Neredzamie bērni": tālmācību pirmie rezultāti Latvijā

26
(atjaunots 07:03 01.06.2020)
Pagājuši divi tālmācību mēneši – absolūti jauna un visnotaļ sāpīga pieredze Latvijas skolām. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija jau nopietni plāno šīs epopejas turpinājumu arī nākamajā mācību gadā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Par tālmācību plusiem un mīnusiem un par to, kāda mācība ir jāgūst nākotnes iecerēm, Bb.lv aprunājās ar Rīgas 34. vidusskolas direktori, pedagoģijas doktori Nataļju Rogaļevu.

Plusi

Direktore atzinās, ka jau ir noilgojusies pēc savu skolēnu un skolotāju sejām un sapņo pēc iespējas drīzāk tikties ar viņiem nevis tiešsaistē, bet dzīvajā kā agrāk. Taču savu plusi, protams, ir arī tālmācībām.

"Bērni strādāja patstāvīgi, un viņi iemācījās atbildīgāk izpildīt uzdevumus, patstāvīgi tikt skaidrībā ar tiem," stāsta Nataļja Rogaļeva. "Viņi iemācījās strādāt ar tehnoloģijām, arī daudzi skolotāji pavirzījušies uz priekšu savā darbā ar tehnoloģijām. Vēl viens pluss, manuprāt, ir tajā, ka bija daudz uzdevumu, kas bija saistīti ar nepieciešamību lasīt, jeb tādi uzdevumi, kurus nav iespējams izpildīt, ja tu neizlasīsi tekstu. Tādēļ, gribi negribi, skolēniem nācās daudz lasīt. Un tas ir labi, jo lasīšanas iemaņas mūsdienu bērniem nav diez ko attīstītas, un šajos divos mēnešos tās droši vien ir uzlabojušās."

Taču arī mīnusu nesagatavotās tālmācībās izrādījies ne tik maz.

Mīnusi

"Kopumā mūs pievīla skolotāju IT sagatavotība, un pirmās divas nedēļas mēs nebijām īpaši gatavi tam, lai piedāvātu bērniem attālinātas tiešsaistes mācību stundas, un kamēr mēs apguvām šīs metodikas, protams, pagāja laiks," skaidro direktore. "Otrkārt, protams, komunikācijas, individuālās pieejas trūkums, kad skolotājs redz, kas notiek klasē, un var kontrolēt katru bērnu. Dažkārt pasniedzējam pietiek vienkārši pienākt klāt pie skolēna un pastāvēt blakus viņam vai paskatīties uz viņu, lai viņš sāktu strādāt. Esošajā situācijā šādas iespējas mums nebija, un tādēļ daudzus bērnus mēs vienkārši "pazaudējām", jo "aiziet" līdz katram bērnam tālmācību situācijā mums neizdevās. Un, protams, ļoti liels mīnuss – tā ir bērnu "noslāņošanās". Iznāca, ka tie bērni, kuriem vecāki palīdzēja: pieslēgties pie tiešsaistes mācību stundām, lejupielādēt uzdevumus, kaut ko skaidroja – jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi mācījās. Atšķirībā no tiem bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

Arī vecāki sūdzējās, ka viņi paši no rīta līdz vakaram strādā attālināti un viņiem nav iespējas un spēka palīdzēt saviem bērniem. Un atsevišķi skolēni, paliekot bez strādājošo vecāku palīdzības, izpildīja uzdevumus daudz sliktāk, bet ir arī tādi bērni, kuri vispār praktiski nemācījās šos divus mēnešus. Kādas būs viņu zināšanas nākamā mācību gada sākumā, grūti pat prognozēt."

Kļūdu labojums

Nataļja Rogaļeva uzskata, ka ja septembrī atsāksies tālmācības, pirmām kārtām ir jādomā par to, kā uzlabot skolotāju zināšanas tehnisko jautājumos.

"Lai arī šajos divos mēnešos situācija ir uzlabojusies, mūsu skolā ir vismaz 30 pedagogi, kuri nenovadīja nevienu tiešsaistes konferenci, nevienu tiešsaistes mācību stundu vai konsultāciju un vienkārši banāli pievienoja uzdevumus, augšupielādēja failus, un dažkārt pat ne prezentāciju, bet vienkārši tekstu: izpildi tādu un tādu uzdevumu mācību grāmatā, uzraksti un atsūti man," stāsta direktore. "Tātad, mums ir ļoti stipri jārūpējas par skolotāju tehnisko un datorpratību, jāizstrādā kaut kādi protokoli un procedūras, kā mēs varam sasniegt katru bērnu. Un mums ļoti nopietni jāpadomā par to, ko mēs darīsim ar tiem bērniem, kuri izkrīt no procesa, jo viņi reāli izkrīt, mēs viņus neredzam – tālmācībās pastāv "neredzamie bērni"."

Ko uzņem 10. klasē

Tomēr dzīve turpinās, un šogad jau 30 Rīgas skolas nolēma uzņemt skolēnus 10. klasē uz konkursa pamata, pēc iestājeksāmenu rezultātiem. Šogad eksāmens būs vienots visām 30 skolām. Pārbaudījums notiks 15. jūnijā, divu stundu garumā. Eksāmena saturā ir zināšanas matemātikā un svešvalodā.

Katrai skolai, kas ir pieteikusies šai eksaminācijai, jāsniedz sava platforma tās sarīkošanai, savukārt bērni varēs piereģistrēties eksāmenam Rīgas domes Izglītības departamenta mājaslapā, norādot to, kurā skolā viņi vēlas nolikt šo eksāmenu. Saņemot rezultātus uz rokām, topošais 10. klases skolnieks varēs doties ar tiem uz jebkuru viņa izvēlēto skolu, kura noteikts savus atlases kritērijus. Piemēram, 60% vai 70% pareizi izpildīta daba.

Ja skola nav pieslēgusies šim vienotajām iestājeksāmenam, tad tai nav tiesību veikt nekāda veida pārbaudes vispār un ir jāuzņem bērni atbilstoši iestāšanās iesniegumu iesniegšanas kārtībai.

26
Tagi:
izglītība, skolotāji, skola
Pēc temata
Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai
Degi Karajevs: 1. septembrī krievu pirmklasniekus gaida šoks
Skolas direktore: mācības tiešsaistē – tas ir ne tikai stress, bet arī izaicinājums
Latviešu pedagogi: skolu reforma rada idiotus
Ātrā HIV testēšana, foto no arhīva

Bēdīgs rekords: Latvija ir pirmā Eiropā pēc HIV saslimušo skaita

7
(atjaunots 16:53 02.07.2020)
Straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, turklāt biežāk runa ir par heteroseksuāliem cilvēkiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Latvija kopš 2016. gada saglabā līderpozīciju ES valstīs pēc HIV inficēšanās skaita, vēsta Baltijas HIV asociācija.

Lai arī 2019. gadā Latvijā tika reģistrēts par 31 HIV gadījumu mazāk, nekā pirms gada, tās "līderpozīcija" ES saglabājas.

HIV izplatība ES tiek aprēķināta ar jaunu saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pērn Latvijā bija reģistrēti 295 jauni inficēšanās gadījumi, Lietuvā 151, savukārt Igaunijā 178. Tādējādi Latvijā bija 15,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Lietuvā – 5,4, savukārt Igaunijā – 13,4.

Baltijas valstu vidū Latvija izceļas arī ar neapmierinošu statistiku par jaundzimušajiem, kurus inficējušas mātes ar HIV. Un lai arī pastāv visas iespējas pasargāt bērnus no inficēšanās (mātei ir jādzer pretvīrusa preparāti), pērn piedzima divi inficēti bērni. Citās Baltijas valstīs šādu gadījumu nebija.

2019. gadā cilvēki visbiežāk inficējās seksuālu attiecību laikā – 36% heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālās attiecībās biežāk inficējās sievietes. Narkotiku lietošanas rezultātā ar HIV inficējās 15%, lielākoties, tie ir vīrieši. Diemžēl, gandrīz pusē gadījumu - 42%, inficēšanās ceļš nav zināms.

Kopumā, HIV joprojām vairāk ir izplatīts starp vīriešiem – pērn 61% jaunu HIV gadījumu tika atklāti vīriešiem un 39% sievietēm. Viena trešdaļa gadījumu tiek atklāta vecuma grupā 30-39 gadi, taču straujš HIV gadījumu skaita pieaugums tiek novērots arī vecuma grupā virs 50 gadiem, atšķirībā no citām vecuma grupām, kur pērn bija vērojams HIV gadījumu skaita kritums. Šajā grupā vairums inficēšanās gadījumu ir saistīti ar heteroseksuālām attiecībām.

Iepriekš organizācijas AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veikenieks paziņoja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas beigām Latvijā var notikt atklāto HIV inficēto skaita kāpums, jo ārkārtējās situācijas režīma laikā iespējas nodot analīzes bija ierobežotas.

Saskaņā ar organizācijas datiem, aptuveni 30% HIV inficēto Latvijā, jeb gandrīz divi tūkstoši cilvēku, nezina, ka ir slimi.

Saskaņā ar Pētījuma "HIV inficēto stigmatizācijas indekss" dati liecina, ka 18% slimnieku Latvijā slēpj HIV diagnozi no savas ģimenes, 24% neko nestāsta draugiem, 92% nesniedz informāciju darba devējiem. Pie tam 26-43% aptaujāto atzina, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pārliecināti par sevi, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas.

7
Tagi:
Latvija, HIV
Pēc temata
Neizbeigtie aizspriedumi: pat ārsti Latvijā diskriminē HIV inficētos
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Jauni draudi. Zinātnieki pastāstīja par agrāk nezināmu HIV paveidu
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
Mežacūka, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām

2
(atjaunots 16:20 02.07.2020)
Atlīdzība par Latvijas iedzīvotāju atrastiem mirušu mežacūku līķiem tiks izmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus, kas atrod mirušu mežacūku, ziņot par to vietējās pašvaldības iestādēm vai teritoriālajai PVD nodaļai par atlīdzību 23 eiro apmērā, tiek ziņots PVD mājaslapā.

Izmaksājamā summa sastāda 30 eiro, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 23% apmērā, tādēļ kontā ienāks 23 eiro un 10 eirocenti.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Izdevumus apmaksās ĀCM apkarošanas programma, kuru tostarp finansē Eiropas Komisija.

Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas ĀCM, kurš spēj inficēt. Viens no efektīvākajiem mežacūku populācijas atveseļošanas pasākumiem ir aktīva to līķu meklēšana un iznīcināšana.

Lai arī ĀCM nav cilvēkiem bīstams, mežacūku līķus labāk būtu neaiztikt, savukārt pēc atgriešanās mājās – izmazgāt apavus.

Šogad ĀCM Latvijā tika atklāts 150 mežacūkām.

ĀCM epidēmijas Latvijā izceļas periodiski, sākot no 2014. gada. ĀCM vīruss spēj izdzīvot vairākas nedēļas uz apģērba vai automobiļa, kas ļauj tam šķērsot lielus attālumus. Pret ĀCM nepastāv vakcīna. Lai apturētu slimības izplatību, fermeri ir spiesti nokaut visu baru, šādi pasākumi rada lielus ekonomisku zaudējumus cūkkopjiem.

2
Tagi:
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests, mežs, Latvija
Pēc temata
Mežacūka apsveicinājusies ar autovadītāju
Beļģijā no ĀCM mirušas divas mežacūkas
Mēris nāk: veterināri iesaka likvidēt mežacūkas Rīgā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes