Skolniece, foto no arhīva

"Neredzamie bērni": tālmācību pirmie rezultāti Latvijā

29
(atjaunots 07:03 01.06.2020)
Pagājuši divi tālmācību mēneši – absolūti jauna un visnotaļ sāpīga pieredze Latvijas skolām. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija jau nopietni plāno šīs epopejas turpinājumu arī nākamajā mācību gadā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Par tālmācību plusiem un mīnusiem un par to, kāda mācība ir jāgūst nākotnes iecerēm, Bb.lv aprunājās ar Rīgas 34. vidusskolas direktori, pedagoģijas doktori Nataļju Rogaļevu.

Plusi

Direktore atzinās, ka jau ir noilgojusies pēc savu skolēnu un skolotāju sejām un sapņo pēc iespējas drīzāk tikties ar viņiem nevis tiešsaistē, bet dzīvajā kā agrāk. Taču savu plusi, protams, ir arī tālmācībām.

"Bērni strādāja patstāvīgi, un viņi iemācījās atbildīgāk izpildīt uzdevumus, patstāvīgi tikt skaidrībā ar tiem," stāsta Nataļja Rogaļeva. "Viņi iemācījās strādāt ar tehnoloģijām, arī daudzi skolotāji pavirzījušies uz priekšu savā darbā ar tehnoloģijām. Vēl viens pluss, manuprāt, ir tajā, ka bija daudz uzdevumu, kas bija saistīti ar nepieciešamību lasīt, jeb tādi uzdevumi, kurus nav iespējams izpildīt, ja tu neizlasīsi tekstu. Tādēļ, gribi negribi, skolēniem nācās daudz lasīt. Un tas ir labi, jo lasīšanas iemaņas mūsdienu bērniem nav diez ko attīstītas, un šajos divos mēnešos tās droši vien ir uzlabojušās."

Taču arī mīnusu nesagatavotās tālmācībās izrādījies ne tik maz.

Mīnusi

"Kopumā mūs pievīla skolotāju IT sagatavotība, un pirmās divas nedēļas mēs nebijām īpaši gatavi tam, lai piedāvātu bērniem attālinātas tiešsaistes mācību stundas, un kamēr mēs apguvām šīs metodikas, protams, pagāja laiks," skaidro direktore. "Otrkārt, protams, komunikācijas, individuālās pieejas trūkums, kad skolotājs redz, kas notiek klasē, un var kontrolēt katru bērnu. Dažkārt pasniedzējam pietiek vienkārši pienākt klāt pie skolēna un pastāvēt blakus viņam vai paskatīties uz viņu, lai viņš sāktu strādāt. Esošajā situācijā šādas iespējas mums nebija, un tādēļ daudzus bērnus mēs vienkārši "pazaudējām", jo "aiziet" līdz katram bērnam tālmācību situācijā mums neizdevās. Un, protams, ļoti liels mīnuss – tā ir bērnu "noslāņošanās". Iznāca, ka tie bērni, kuriem vecāki palīdzēja: pieslēgties pie tiešsaistes mācību stundām, lejupielādēt uzdevumus, kaut ko skaidroja – jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi mācījās. Atšķirībā no tiem bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

Arī vecāki sūdzējās, ka viņi paši no rīta līdz vakaram strādā attālināti un viņiem nav iespējas un spēka palīdzēt saviem bērniem. Un atsevišķi skolēni, paliekot bez strādājošo vecāku palīdzības, izpildīja uzdevumus daudz sliktāk, bet ir arī tādi bērni, kuri vispār praktiski nemācījās šos divus mēnešus. Kādas būs viņu zināšanas nākamā mācību gada sākumā, grūti pat prognozēt."

Kļūdu labojums

Nataļja Rogaļeva uzskata, ka ja septembrī atsāksies tālmācības, pirmām kārtām ir jādomā par to, kā uzlabot skolotāju zināšanas tehnisko jautājumos.

"Lai arī šajos divos mēnešos situācija ir uzlabojusies, mūsu skolā ir vismaz 30 pedagogi, kuri nenovadīja nevienu tiešsaistes konferenci, nevienu tiešsaistes mācību stundu vai konsultāciju un vienkārši banāli pievienoja uzdevumus, augšupielādēja failus, un dažkārt pat ne prezentāciju, bet vienkārši tekstu: izpildi tādu un tādu uzdevumu mācību grāmatā, uzraksti un atsūti man," stāsta direktore. "Tātad, mums ir ļoti stipri jārūpējas par skolotāju tehnisko un datorpratību, jāizstrādā kaut kādi protokoli un procedūras, kā mēs varam sasniegt katru bērnu. Un mums ļoti nopietni jāpadomā par to, ko mēs darīsim ar tiem bērniem, kuri izkrīt no procesa, jo viņi reāli izkrīt, mēs viņus neredzam – tālmācībās pastāv "neredzamie bērni"."

Ko uzņem 10. klasē

Tomēr dzīve turpinās, un šogad jau 30 Rīgas skolas nolēma uzņemt skolēnus 10. klasē uz konkursa pamata, pēc iestājeksāmenu rezultātiem. Šogad eksāmens būs vienots visām 30 skolām. Pārbaudījums notiks 15. jūnijā, divu stundu garumā. Eksāmena saturā ir zināšanas matemātikā un svešvalodā.

Katrai skolai, kas ir pieteikusies šai eksaminācijai, jāsniedz sava platforma tās sarīkošanai, savukārt bērni varēs piereģistrēties eksāmenam Rīgas domes Izglītības departamenta mājaslapā, norādot to, kurā skolā viņi vēlas nolikt šo eksāmenu. Saņemot rezultātus uz rokām, topošais 10. klases skolnieks varēs doties ar tiem uz jebkuru viņa izvēlēto skolu, kura noteikts savus atlases kritērijus. Piemēram, 60% vai 70% pareizi izpildīta daba.

Ja skola nav pieslēgusies šim vienotajām iestājeksāmenam, tad tai nav tiesību veikt nekāda veida pārbaudes vispār un ir jāuzņem bērni atbilstoši iestāšanās iesniegumu iesniegšanas kārtībai.

29
Tagi:
izglītība, skolotāji, skola
Pēc temata
Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai
Degi Karajevs: 1. septembrī krievu pirmklasniekus gaida šoks
Skolas direktore: mācības tiešsaistē – tas ir ne tikai stress, bet arī izaicinājums
Latviešu pedagogi: skolu reforma rada idiotus
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

12
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

12
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

22
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

22
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem