Skolniece, foto no arhīva

"Neredzamie bērni": tālmācību pirmie rezultāti Latvijā

28
(atjaunots 07:03 01.06.2020)
Pagājuši divi tālmācību mēneši – absolūti jauna un visnotaļ sāpīga pieredze Latvijas skolām. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija jau nopietni plāno šīs epopejas turpinājumu arī nākamajā mācību gadā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Par tālmācību plusiem un mīnusiem un par to, kāda mācība ir jāgūst nākotnes iecerēm, Bb.lv aprunājās ar Rīgas 34. vidusskolas direktori, pedagoģijas doktori Nataļju Rogaļevu.

Plusi

Direktore atzinās, ka jau ir noilgojusies pēc savu skolēnu un skolotāju sejām un sapņo pēc iespējas drīzāk tikties ar viņiem nevis tiešsaistē, bet dzīvajā kā agrāk. Taču savu plusi, protams, ir arī tālmācībām.

"Bērni strādāja patstāvīgi, un viņi iemācījās atbildīgāk izpildīt uzdevumus, patstāvīgi tikt skaidrībā ar tiem," stāsta Nataļja Rogaļeva. "Viņi iemācījās strādāt ar tehnoloģijām, arī daudzi skolotāji pavirzījušies uz priekšu savā darbā ar tehnoloģijām. Vēl viens pluss, manuprāt, ir tajā, ka bija daudz uzdevumu, kas bija saistīti ar nepieciešamību lasīt, jeb tādi uzdevumi, kurus nav iespējams izpildīt, ja tu neizlasīsi tekstu. Tādēļ, gribi negribi, skolēniem nācās daudz lasīt. Un tas ir labi, jo lasīšanas iemaņas mūsdienu bērniem nav diez ko attīstītas, un šajos divos mēnešos tās droši vien ir uzlabojušās."

Taču arī mīnusu nesagatavotās tālmācībās izrādījies ne tik maz.

Mīnusi

"Kopumā mūs pievīla skolotāju IT sagatavotība, un pirmās divas nedēļas mēs nebijām īpaši gatavi tam, lai piedāvātu bērniem attālinātas tiešsaistes mācību stundas, un kamēr mēs apguvām šīs metodikas, protams, pagāja laiks," skaidro direktore. "Otrkārt, protams, komunikācijas, individuālās pieejas trūkums, kad skolotājs redz, kas notiek klasē, un var kontrolēt katru bērnu. Dažkārt pasniedzējam pietiek vienkārši pienākt klāt pie skolēna un pastāvēt blakus viņam vai paskatīties uz viņu, lai viņš sāktu strādāt. Esošajā situācijā šādas iespējas mums nebija, un tādēļ daudzus bērnus mēs vienkārši "pazaudējām", jo "aiziet" līdz katram bērnam tālmācību situācijā mums neizdevās. Un, protams, ļoti liels mīnuss – tā ir bērnu "noslāņošanās". Iznāca, ka tie bērni, kuriem vecāki palīdzēja: pieslēgties pie tiešsaistes mācību stundām, lejupielādēt uzdevumus, kaut ko skaidroja – jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi mācījās. Atšķirībā no tiem bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

Arī vecāki sūdzējās, ka viņi paši no rīta līdz vakaram strādā attālināti un viņiem nav iespējas un spēka palīdzēt saviem bērniem. Un atsevišķi skolēni, paliekot bez strādājošo vecāku palīdzības, izpildīja uzdevumus daudz sliktāk, bet ir arī tādi bērni, kuri vispār praktiski nemācījās šos divus mēnešus. Kādas būs viņu zināšanas nākamā mācību gada sākumā, grūti pat prognozēt."

Kļūdu labojums

Nataļja Rogaļeva uzskata, ka ja septembrī atsāksies tālmācības, pirmām kārtām ir jādomā par to, kā uzlabot skolotāju zināšanas tehnisko jautājumos.

"Lai arī šajos divos mēnešos situācija ir uzlabojusies, mūsu skolā ir vismaz 30 pedagogi, kuri nenovadīja nevienu tiešsaistes konferenci, nevienu tiešsaistes mācību stundu vai konsultāciju un vienkārši banāli pievienoja uzdevumus, augšupielādēja failus, un dažkārt pat ne prezentāciju, bet vienkārši tekstu: izpildi tādu un tādu uzdevumu mācību grāmatā, uzraksti un atsūti man," stāsta direktore. "Tātad, mums ir ļoti stipri jārūpējas par skolotāju tehnisko un datorpratību, jāizstrādā kaut kādi protokoli un procedūras, kā mēs varam sasniegt katru bērnu. Un mums ļoti nopietni jāpadomā par to, ko mēs darīsim ar tiem bērniem, kuri izkrīt no procesa, jo viņi reāli izkrīt, mēs viņus neredzam – tālmācībās pastāv "neredzamie bērni"."

Ko uzņem 10. klasē

Tomēr dzīve turpinās, un šogad jau 30 Rīgas skolas nolēma uzņemt skolēnus 10. klasē uz konkursa pamata, pēc iestājeksāmenu rezultātiem. Šogad eksāmens būs vienots visām 30 skolām. Pārbaudījums notiks 15. jūnijā, divu stundu garumā. Eksāmena saturā ir zināšanas matemātikā un svešvalodā.

Katrai skolai, kas ir pieteikusies šai eksaminācijai, jāsniedz sava platforma tās sarīkošanai, savukārt bērni varēs piereģistrēties eksāmenam Rīgas domes Izglītības departamenta mājaslapā, norādot to, kurā skolā viņi vēlas nolikt šo eksāmenu. Saņemot rezultātus uz rokām, topošais 10. klases skolnieks varēs doties ar tiem uz jebkuru viņa izvēlēto skolu, kura noteikts savus atlases kritērijus. Piemēram, 60% vai 70% pareizi izpildīta daba.

Ja skola nav pieslēgusies šim vienotajām iestājeksāmenam, tad tai nav tiesību veikt nekāda veida pārbaudes vispār un ir jāuzņem bērni atbilstoši iestāšanās iesniegumu iesniegšanas kārtībai.

28
Tagi:
izglītība, skolotāji, skola
Pēc temata
Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai
Degi Karajevs: 1. septembrī krievu pirmklasniekus gaida šoks
Skolas direktore: mācības tiešsaistē – tas ir ne tikai stress, bet arī izaicinājums
Latviešu pedagogi: skolu reforma rada idiotus
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

2
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

2
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu
Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

10
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

10
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas