Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.
Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.
"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.
Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.
"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.
Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.
Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.
Bēdīgs rekords: Latvija ir pirmā Eiropā pēc HIV saslimušo skaita
(atjaunots 16:53 02.07.2020)
Straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, turklāt biežāk runa ir par heteroseksuāliem cilvēkiem.RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Latvija kopš 2016. gada saglabā līderpozīciju ES valstīs pēc HIV inficēšanās skaita, vēsta Baltijas HIV asociācija.
Lai arī 2019. gadā Latvijā tika reģistrēts par 31 HIV gadījumu mazāk, nekā pirms gada, tās "līderpozīcija" ES saglabājas.
HIV izplatība ES tiek aprēķināta ar jaunu saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Pērn Latvijā bija reģistrēti 295 jauni inficēšanās gadījumi, Lietuvā 151, savukārt Igaunijā 178. Tādējādi Latvijā bija 15,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Lietuvā – 5,4, savukārt Igaunijā – 13,4.
Baltijas valstu vidū Latvija izceļas arī ar neapmierinošu statistiku par jaundzimušajiem, kurus inficējušas mātes ar HIV. Un lai arī pastāv visas iespējas pasargāt bērnus no inficēšanās (mātei ir jādzer pretvīrusa preparāti), pērn piedzima divi inficēti bērni. Citās Baltijas valstīs šādu gadījumu nebija.
2019. gadā cilvēki visbiežāk inficējās seksuālu attiecību laikā – 36% heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālās attiecībās biežāk inficējās sievietes. Narkotiku lietošanas rezultātā ar HIV inficējās 15%, lielākoties, tie ir vīrieši. Diemžēl, gandrīz pusē gadījumu - 42%, inficēšanās ceļš nav zināms.
Kopumā, HIV joprojām vairāk ir izplatīts starp vīriešiem – pērn 61% jaunu HIV gadījumu tika atklāti vīriešiem un 39% sievietēm. Viena trešdaļa gadījumu tiek atklāta vecuma grupā 30-39 gadi, taču straujš HIV gadījumu skaita pieaugums tiek novērots arī vecuma grupā virs 50 gadiem, atšķirībā no citām vecuma grupām, kur pērn bija vērojams HIV gadījumu skaita kritums. Šajā grupā vairums inficēšanās gadījumu ir saistīti ar heteroseksuālām attiecībām.
©
Foto : pixabay.com / PublicDomainPictures
Iepriekš organizācijas AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veikenieks paziņoja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas beigām Latvijā var notikt atklāto HIV inficēto skaita kāpums, jo ārkārtējās situācijas režīma laikā iespējas nodot analīzes bija ierobežotas.
Saskaņā ar organizācijas datiem, aptuveni 30% HIV inficēto Latvijā, jeb gandrīz divi tūkstoši cilvēku, nezina, ka ir slimi.
Saskaņā ar Pētījuma "HIV inficēto stigmatizācijas indekss" dati liecina, ka 18% slimnieku Latvijā slēpj HIV diagnozi no savas ģimenes, 24% neko nestāsta draugiem, 92% nesniedz informāciju darba devējiem. Pie tam 26-43% aptaujāto atzina, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pārliecināti par sevi, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas.
Tagi:
Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām
(atjaunots 16:20 02.07.2020)
Atlīdzība par Latvijas iedzīvotāju atrastiem mirušu mežacūku līķiem tiks izmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus, kas atrod mirušu mežacūku, ziņot par to vietējās pašvaldības iestādēm vai teritoriālajai PVD nodaļai par atlīdzību 23 eiro apmērā, tiek ziņots PVD mājaslapā.
Izmaksājamā summa sastāda 30 eiro, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 23% apmērā, tādēļ kontā ienāks 23 eiro un 10 eirocenti.
Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Izdevumus apmaksās ĀCM apkarošanas programma, kuru tostarp finansē Eiropas Komisija.
©
REUTERS / Ronen Zvulun
Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas ĀCM, kurš spēj inficēt. Viens no efektīvākajiem mežacūku populācijas atveseļošanas pasākumiem ir aktīva to līķu meklēšana un iznīcināšana.
Lai arī ĀCM nav cilvēkiem bīstams, mežacūku līķus labāk būtu neaiztikt, savukārt pēc atgriešanās mājās – izmazgāt apavus.
Šogad ĀCM Latvijā tika atklāts 150 mežacūkām.
ĀCM epidēmijas Latvijā izceļas periodiski, sākot no 2014. gada. ĀCM vīruss spēj izdzīvot vairākas nedēļas uz apģērba vai automobiļa, kas ļauj tam šķērsot lielus attālumus. Pret ĀCM nepastāv vakcīna. Lai apturētu slimības izplatību, fermeri ir spiesti nokaut visu baru, šādi pasākumi rada lielus ekonomisku zaudējumus cūkkopjiem.
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.
Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.
Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.
Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.
Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.
Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.