Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva

Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas

55
(atjaunots 23:08 27.05.2020)
Latvija nevar atļauties stāvēt rāmi, kamēr Rietumeiropa pārpērk tās mediķus – ir jāpalielina algas.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele, bijusī Veselības ministrijas vadītāja Anda Čakša, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis apsprieda jauno Latvijas mediķu nākotni Latvijas radio ēterā.

Šonedēļ ārsts endokrinologs Uģis Gruntmanis pastāstīja, ka Latvijas medicīnas augstskolu studenti nesaista savu nākotni ar Latviju.

​"Tikko kolēģis pēc sava kursa novadīšanas veica aptauju 5. kursa studentiem. Viens no jautājumiem bija, cik taisās doties prom no Latvijas un kāpēc. 100% atbildēja ka plāno doties prom, dēļ mazām algām, un neredz iespēju virzīties uz augšu savā attīstībā," Gruntmanis pastāstīja savā lapā Twitter.

Jauno mediķu prombraukšanas problēma ne reizi vien tika apspriesta jau pirms Covid-19 pandēmijas. Pašā pandēmijas karstumā mediķu un pedagogu organizācijas nosūtīja atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pieprasīja sameklēt algu palielinājumam nepieciešamo finansējumu. Valsts, kas atbalstīja lielos uzņēmumus, neatrada naudu mediķiem, kuri riskē ar dzīvību.

Daudzi uzskata, ka pandēmija nesīs emigrācijas pastiprināšanos, it īpaši jauniešu vidū. Speciālisti uzskata, ka problēma skars arī jaunos veselības aprūpes darbiniekus un tas ietekmēs veselības aprūpes sistēmas stāvokli valstī.

Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis aicināja izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai mediķi zinātu, kāds būs algu modelis līs 2027. vai 2028. gadam, kā arī pievērsa uzmanību tam, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu. Citiem vārdiem sakot, jaunie mediķi no Latvijas var pārcelties uz turieni.

Veselības ministre Ilze Viņķele akcentēja, ka valsts nevar atļauties gaidīt, kamēr tās mediķus pārpērk, un nevar atļauties turpināt neracionāli izšķiest resursus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekle Anda Čakša arī atzīmēja, ka Latvija bieži kļūst par "donoru" medicīnas personāla migrācijā uz citām ES valstīm.

Starp aspektiem, kuri varētu novērst veselības aprūpes darbinieku aizplūšanu uz ārzemēm, Viņķele minēja skaidrus plānus nozares finansēšanas jomā ilgtermiņa perspektīvā un atalgojuma palielināšanas jautājumos.

Pēc Viņķeles domām, ļoti svarīga ir uzticība starp nozares darbiniekiem un personām, kas pieņem lēmumus, - tā tika sagrauta šī gada budžeta formēšanas gaitā. Atgādināsim, ka pēc budžeta sastādīšanas, kurā valdība atteicās no sava solījuma palielināt ārstu algas, medicīnas organizācijas pieprasīja pašas Viņķeles demisiju.

55
Tagi:
emigrācija, mediķi, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Ģimenes ārstu asociācija: izšķiež miljonus, bet labuma cilvēkiem nav
Nolēmi aizbraukt no Latvijas – maksā: ārsts tiesājas ar ministriju
Ārsts no Rīgas: Latvija pazaudēs lielu skaitu darbspējīgo cilvēku Covid-19 dēļ
Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

8
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

8
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

26
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

26
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi