Valmiera

Valmieras mērs pastāstīja par pandēmijas sekām

30
(atjaunots 07:42 27.05.2020)
Lielākie ražošanas uzņēmumi Valmierā vēl strādā, tomēr viesmīlības nozare saņēmusi smagu triecienu.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmija ir novedusi pie globālās krīzes un radījusi milzīgu izaicinājumu pasaules politikai, taču katrs slimnieks, katra karantīna, katrs slēgtais uzņēmums ir vietējās kopienas stāsts, raksta Politico.

Lai izprastu, kā pandēmija ietekmējusi cilvēkus ārpus Eiropas valstu galvaspilsētām, izdevuma reportieri iztaujājuši nelielo pilsētu mērus.

Latvijā nelielu interviju žurnālistiem deva Jānis Baiks, Valmieras mērs. Šis rūpniecības centrs ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas pusceļā no Rīgas uz Igaunijas robežas pusi.

Baiks uzskata, ka sāpīgāko triecienu saņēmusi viesmīlības nozare – pēc Latvijas un Igaunijas robežas slēgšanas izsīka tūrismu plūsma, kuri agrāk pildīja restorānus un viesnīcas Valmierā. Daudzi bija spiesti slēgt durvis, citus moka neziņa – nevienam nav zināms, cik ilga būs pandēmija un kādas sekas tā nesīs.

Pie tam Valmieras lielākie rūpniecības uzņēmumi – stikla šķiedras rūpnīca "Valmieras Stikla Šķiedra" un metāla pārstrādes uzņēmums "Valpro" – vēl joprojām strādā, tātad stāvoklis pilsētā ir labāks nekā citviet Latvijā. Tomēr pēc krīzes mazajam un vidējam biznesam būs nepieciešams atbalsts.

"ES nāksies mainīt Latvijas atbalsta programmas, lai tās pievērstos nozarēm, kam vajadzīga palīdzība un kurās nodarbināts lielāks skaits cilvēku," uzskata Baiks.

No otras puses, viņu iepriecināja ārkārtas dienestu sadarbības pakāpe, kā arī tas, cik daudzas nekomerciālās organizācijas paudušas vēlmi sniegt palīdzību.

"Daudzi cilvēki bija gatavi sapulcēties un palīdzēt bez maksas," viņš stāstīja.

Tāpat politiķis pasūdzējās par to, ka Latvijas mediji ne vienmēr sniedz patiesas ziņas, un pastāstīja: viņš lūdz pilsētas iedzīvotājus vienmēr pārbaudīt informācijas avotu, pirms kaut kā reaģēt uz to.

30
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (680)
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Latvijai neatvēlēs: ES vairs nevilks valsti uz saviem pleciem, uzskata eksperts
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

1
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (680)
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

20
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

20
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas