Saeimas eka

Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu

16
(atjaunots 09:51 26.05.2020)
Reformas attālināta izskatīšana un pikets ar sociālās distances ievērošanu – pandēmija joprojām ietekmē Latvijas politiku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Šodien Saeima sāks attālinātā režīmā izskatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, vēsta Mixnews.lv.

Pie tam plānots izmanto "e-Saeimas" sistēmu, ko opozīcijas deputāti iepriekš novērtēja visai negatīvi.

Patlaban Saeimas sēdes notiek daļēji attālinātā režīmā – deputātu frakcijas izvietojas dažādās Saeimas ēkās un zālēs. Tādā režīmā darbs nav pietiekami efektīvs: balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, gadās dažādas tehniskas kļūmes. Pēc būtības, platforma "e-Saeima" pieļauj pilnvērtīgu parlamenta darbu virtuālajā vidē.

Tomēr radusies virkne jautājumu gan sistēmas iepirkuma, gan tās ekspluatācijas aspektā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) bija neizpratnē par to, kāpēc e-Saeimas izstrāde uzticēta uzņēmumam bez atbilstošās pieredzes, turklāt neatkarīgie deputāti pauda šaubas par elektroniskās balsošanas drošību.

Tagad Saeimai nāksies ar elektroniskās platformas starpniecību lemt par likumprojektu, ko daļa opozīcijas novērtēja ļoti negatīvi. Tāpēc Latvijas Zaļās partijas pārstāvji šodien no pl.14:00 līdz 15:00 organizēs divus piketus pie Saeimas ēkas, lai paustu neapmierinātību par likuma izskatīšanas laiku un metodi.

Rīgas dome iesniegti pieteikumi viena piketa un vienas sapulces rīkošanai šajā laikā ar dalībnieku skaitu līdz 50 cilvēkiem. Organizatori sola protesta akciju laikā ievērot divu metru distanci un citus ierobežojumus.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

LZP pārstāve Līga Bulmeistere atklāja, ka partija kategoriski iebilst pret attālināta formāta un "nepārbaudītas elektroniskās sistēmas" izmantošanu tik svarīģā jautājumā.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars nosauca par amorālu likumprojekta izskatīšanu ārkārtējās situācijas režīmā, jo reformas pretiniekiem nav iespēju paust savu neapmierinātību. Politiķis uzskata: ja nebūtu ierobežojumu, kuri ļauj pulcēties līdz 25 cilvēkiem, pie Saeimas sapulcētos vismaz 2500 cilvēki.

Jāpiebilst, ka pirms ĀS režīma ieviešanas visā Latvijā notika "traktoru protesti" pret reformu. Pēc tam valdība daļēji piekāpās.

16
Tagi:
Latvijas Zaļā partija, Saeima, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Vai mēs gribam haosā valsti iedzīt": opozīcija nedod mieru nedz Pūcem, nedz viņa reformai
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

5
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

5
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

4
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus