Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

51
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

51
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu
 COVID-19

Kāpēc, ja tik un var saslimt, izskaidro epidemiologs

11
(atjaunots 07:22 14.04.2021)
Anda Ķīvīte-Urtāne izskaidroja, kāpēc pēc iespējas ātrāk jāvakcinējas pret koronavīrusu, un pastāstīja par ierobežojumu mīkstināšanas iespēju vakcinētajiem saistībā ar jauniem pētījumiem.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Vakcinācija nevar pilnībā pasargāt no Covid-19, ir zināmi gadījumi, kad inficējās vakcinētie cilvēki un pastāv bažas, ka tie var pārnesāt vīrusu, pat ja paši neslimo. Tāpēc daži secina, ka vakcinēties ir bezjēdzīgi, bet epidemioloģiskie ierobežojumi tik un tā būs jāsaglabā uz nenoteiktu laiku. Epidemioloģe Anda Ķīvīte-Urtāne intervijā RīgaTV 24atspēkojusi šādu viedokli.

"Es nebūtu tik pesimistiska!" paziņoja Ķīvīte-Urtāne.

Viņa apliecināja, ka pēc vakcinācijas var saslimt, bet jaunākie dati rāda, ka vakcīna teju 100% pasargā no smagas saslimšanas un letāla iznākuma.

"Vakcinējies cilvēks var būt drošs, ja saslimst, tas būs vieglā formā vai bez simptomiem vispār un viņa nebūs nepieciešama stacionāra palīdzība un nebūs letāla iznākuma," norādīja epidemioloģe.

Viņa uzsvēra, ka tas attiecas uz visām vakcīnām, ieskaitot "AstraZeneca" preparātu.

Runājot par vīrusa izplatību, Ķīvīte-Urtāne apliecināja, ka vakcinācijas sākumā tiešām nebija nekādu datu par to, ka vakcīnas pasargā no tālākas vīrusa pārneses, zināms bija tikai, ka vakcīna pasarga no smagas saslimšanas. Taču jaunākie pētījumu dati pierāda, ka gan adenovīrusu vakcīnas, tādas kā "AstraZeneca", gan RNS vakcīnas, tādas kā "Pfizer", pasargā arī no SARS-CoV-2 transmisijas, proti, vakcinētā persona vairs nevar būt par vīrusa pārnesēju, uzsvēra epidemioloģe.

"Šobrīd pasaulē tiek runāts, ka tie cilvēki, kuri būs vakcinēti, viņi ir droši apkārtējiem!" atzīmēja Kivīte-Urtāne.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.

Cilvēki atteicās vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnu, jo parādījās informācija, ka tā ir saistīta ar tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Virkne ES valstu pieņēma lēmumu apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

11
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
 Pfizer

Trīspadsmit ledusskapji: Latvija varēs uzglabāt divus miljonus vakcīnas devu

14
(atjaunots 15:43 13.04.2021)
Vakcīna "Pfizer/BioNTech" ir pārvadāšanai un uzglabāšanai ļoti sarežģīts preparāts, līdz šim Latvijā to izmantoja tikai lielajās slimnīcās.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Vakcīna "Pfizer/BioNTech" jāuzglabā īpašās saldētavās apmēram -70°C temperatūrā, taču tas netraucēs tai kļūt par pamata vakcīnu Latvijā, ziņo LTV7 programma "Punkti virs i".

Tieši nepieciešamība "supersaldētavās" tika izvirzīta kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Veselības ministrijas "neformālā ekspertu grupa" novembrī nolēma pasūtīt tikai astoto daļu no Latvijai piedāvāto "BioNTech/Pfizer" devu apjoma Eiropas iepirkumu ietvaros.

Tolaik Veselības ministrija izdarīja likmi uz uzglabāšanas ziņā vienkāršāku "AstraZeneca" preparātu. Tomēr šī vakcīna tika atļauta ES tikai janvāra beigās, martā tās lietošana tika pārtraukta uz iespējamo blakusparādību izmeklēšanas laiku, bet pēc tam "AstraZeneca" paziņojusi Eiropas Komisijai, ka arī aprīlī - jūnijā neizpildīs piegādes plānu (janvārī - martā ražotājs nodrošināja tikai trešdaļu no solītā, otrajā ceturksnī piegāžu apjoms samazināsies līdz aptuveni 40%).

Turklāt Latvija, visticamāk, papildus saņems aptuveni 400 000 vakcīnas "BioNTech/ Pfizer" devu un atradīs vietu to uzglabāšanai. Kā pastāstīja Veselības ministrs Daniels Pavļuts, gada sākumā Latvijā bija 12 ledusskapji, kas spēja nodrošināt piemērotu temperatūru.

"Nosacīti runājot, miljonu "Pfizer" devu mēs varam uzglabāt sistēmas ietvaros. Tās ir lielās slimnīcas, tas ir Donoru centrs, ir arī papildu iespējas. Tolaik Latvijā mēs varējām uzglabāt divus miljonus devu. Taču mēs negrasāmies glabāt divus miljonus devu. Mēs gatavojamies ar tām vakcinēt" norādīja Pavļuts.

Viņš piebilda, ka kopš tā laika šādu ledusskapi iegādājusies, piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

"Pēc atsaldēšanas "Pfizer/BioNTech" vakcīnu var uzglabāt, ja nemaldos, līdz 5 dienām parastajā medicīniskajā ledusskapī – temperatūrā no -2 līdz -8°C grādiem. Loģistikai "Pfizer/BioNTech" ir sarežģītāks preparāts, to mēs līdz šīm izmantojām pārsvarā lielākajās slimnīcās. Taču šo vakcīnu varētu arī izmantot lielajos vakcinācijas centros. Mēs redzēsim, kā tas viss notiks.

Līdz aprīļa beigām mums būs arī "Jansson", to reģistrējuši pavisam nesen, būs papildu "Pfizer/BioNTech" devas, arī "Moderna" nāk lielākos daudzumos nekā iepriekš. Un, protams, turpmāk saņemsim tāpat "AstraZeneca", ko izmantosim pēc iespējas," paziņoja Pavļuts.

Sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.

14
Tagi:
AstraZeneca, Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Dombrava analizē: politiķis aplēsis risku mirt pēc vakcīnas
EP priekšsēdētājs stāsta par domstarpībām ES vakcīnas "Sputnik V" dēļ
(1:14 / 7.26Mb / просмотров видео: 400)

Krievijas iznīcinātāji gatavojas bombardēt jūras mērķus

0
(atjaunots 07:25 14.04.2021)
Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas.

Dienvidu kara apgabala un Melnās jūras flotes lidotāji gatavojas kopīgām mācībām. Ekipāžas jau ieradušās operatīvajos lidlaukos. Saskaņā ar scenāriju iznīcinātāji un bumbvedēji pavadīs Krievijas kuģus un pasargās tos no provokatoriem. Su-27SM, Su-30SM, Su-24M un Su-34 palaidīs raķetes un bumbas pa "pretinieka" objektiem jūrā. Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas. Skatieties, kā lidmašīnas dodas uz dislokācijas vietu.

0