Georga lente

Par antikrieviskās Jūrmalas kafejnīcas saimnieku ziņots policijai un Ģenerālprokuratūrai

184
(atjaunots 12:09 24.05.2020)
Antikrieviskā Jūrmalas restorāna apmeklētāji, kurus Uzvaras dienā izdzina Georga lentīšu dēļ, nolēma neļaut saimniekam izsprukt cauri sveikā.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Savā Facebook lapā Nadja Petrova, kura 9. maijā aizgāja uz restorānu "Kūriņš" Jūrmalā kopā ar ģimeni un sastapa atklātu diskrimināciju, paziņoja, ka negrasās šo nepieņemamo gadījumu atstāt bez soda.

Pēc viņas sacītā, lēmumu viņa pieņēma tad, kad noskaidrojās, ka restorāna saimnieks Arnis Ābelītis jau ne pirmo reizi atļaujas šādi izdzīt apmeklētājus. Un visvairāk pārsteidza līdzīgs stāsts, kurš atgadījies kādiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kurus tieši tāpat padzina no iestādes par Georga lentītēm.

"Tās vienkārši ir šausmas!!!! Un mēs pieņēmām lēmumu neatstāt šo lietu tāpat vien… Rezultātā, mēs uzrakstījām iesniegumu policijai, Ģenerālprokuratūrai un tiesībsargam ar lūgumu novērtēt visu to, kas notika Jūrmalas "Kūriņā"," uzrakstīja Petrova.

Viņa pateicās par palīdzību Ruslanam Pankratovam, kurš sniedza juridisko atbalstu.

Skandāls restorānā

Atgādināsim, ka Uzvaras dienā Jūrmalā notika skandalozs stāsts. Apmeklētājus ar Georga lentītēm atteicās apkalpot kafejnīcā "Kūriņš". Par šo nepieņemamo gadījumu Petrova toreiz paziņoja Facebook sabiedriskajā grupā "Kur paēst?/Где поесть?", kas ir veltīta atsauksmēm par restorāniem Rīgā un Latvijā.

Publikācija ar atsauksmi par kafejnīcas "Kūriņš" apmeklēšanu pāršalca visus sociālos tīklus: tam bija vairāk nekā 2000 komentāru, un vēl vairāk cilvēku padalījās tajā. Stāsts nonāca arī līdz Nacionālās apvienības locekļu ausīm. Viņi nostājās restorāna saimnieka pusē un pat apsolīja izreklamēt iestādi.

Pats restorāna saimnieks pasteidzās apstiprināt, ka viņš ir Nacionālās apvienības sajūsmas cienīgs, un uzrakstīja savas kafejnīcas Facebook lapā odu par nemīlu pret Georga lentēm. Tātad viņš neslēpa, ka viņa attieksme pret klientiem bijusi diskriminējoša, ko, starp citu, aizliedz Latvijas likums, kurš vispār neatļauj nekāda veida diskrimināciju, kas ir absolūti dabiski priekš civilizētas valsts.

Interesantas detaļas

Pēcāk noskaidrojās, ka Ābelītis nemaz nav tik patriotisks Latvijas patriots, kāds vēlējās šķist.

Informācija, kas atrodama Komercreģistrā, liecina, ka SIA "Kūriņš" darbības patiesā labuma guvēju kārtā norādīts nevis Latvijas "aizstāvis" Arnis Ābelītis, bet gan trīs citas privātpersonas: Baiba Stigemane, Ieva Petaka un Linda Ābelīte.

Šeit ir vērts atgādināt, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem Latvijā tika pieņemti ļoti stingri likuma grozījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem, juridiskajām personām Uzņēmumu reģistrā ir pienākums sniegt ziņas par katru privātpersonu, kura ir patiesā (reālā) labuma guvējs.

Tāpat atklājās zināmas dīvainības ar uzņēmējdarbības riska nodevu un citi sīkumi.

Tostarp ziņkāri raisa tas, ka "Kūriņa" apmeklētāji pamanījuši vienu interesantu detaļu – uz iestādes sienām attēlota svastika. Ja mēs pareizi atceramies, atšķirībā no Georga lentītes nacistiskie simboli Latvijā ir aizliegti.

184
Tagi:
Georga lentīte, Uzvaras diena
Pēc temata
Sodu par iekļūšanu militārajās bāzēs Latvijā palielinājuši 20 reizes
Vai Georga lentītes tiks aizliegtas? Kaimiņš atbalsta, Liepiņa iebilst
Kas tas par miernesi, parasts naciķis: Sencovs norāts par KF karogu dedzināšanu Latvijā
Deputāts par Georga lentes aizliegšanu: nacionālisti pašapliecinās uz krievu rēķina
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

1
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

1
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
Covid-19

Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas

4
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Veselības ministrija uzskata, ka pašreizējās Covid-19 dinamikas apstākļos slimnīcu pārprofilēšana nav vajadzīga, gultasvietu pietiek. Vienlaikus aug risks inficēties veselības aprūpes iestādē, bet ārsti ir spiesti strādāt palielinātas slodzes apstākļos un bez piemaksām.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Valstī pieaug Covid-19 izplatība, līdz ar to būtiski palielinājusies slimnīcu slodze. Veselības ministrija norāda, ka slimnīcas spēj uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, tomēr Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka viens no inficēšanās ceļiem ar Covid-19 pašlaik ir medicīnas iestādes, un tas dara epidemiologus ļoti bažīgus, stāsta Neatkarīgā.

Aizvien tuvāk kritiskajai robežai

Covid-19 pacientu skaits slimnīcās ar katru dienu pieaug. Nacionālais veselības dienests vēsta, ja stacionāros atrodas vairāk nekā simt Covid-19 pacienti, no kuriem smaga slimības gaita ir septiņiem.

Veselības ministrija analizējusi datus par slimnīcās ievietotajiem pacientiem un slimnīcu kapacitāti un secinājusi, ka pie esošās inficēšanās dinamikas gultasvietu slimnīcās pietiek. VM norāda, ka pagaidām nekādi pārkārtojumi vai ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā nav vajadzīgi. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka 250 Covid-19 pacientu gultasvietas ir robeža, pie kuras nav būtiski jāpārkārto visu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Veselības ministrija norāda, ka slimnīcām pašlaik svarīgi īstenot vienotu pieeju Covid-19 pacientiem un sekot hospitalizācijas plānam. Vienlaikus, ja pieaugs saslimšana un pacientu skaits ar smagu veselības stāvokli, ārstniecības iestādēs ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni, kas ļaus nodrošināt papildu gultasvietas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pastāstīja, ka katru dienu slimnīcā nogādā dažādu skaitu pacientu, tomēr pēdējās dienās stacionēto pacientu skaits audzis. Latvijas Infektoloģijas centrā, kas ir viens no Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāriem, kur primāri ievieto Covid-19 pacientus, ārstējās vidēji 70 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcā ir izstrādāti kritēriji, kā organizēt pacientu stacionēšanu, ja ar Infektoloģijas centra jaudu nepietiktu. Tādā gadījumā pacienti tiktu nogādāti Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un Gaiļezera Toksikoloģijas un sepses klīnikā.

Kopējais Covid-19 pacientiem plānotais slimnīcas gultasvietu skaits pašlaik precīzi nav pasakāms, jo tas nav saistīts tikai ar gultasvietām – pieaugošajam Covid-19 pacientu skaitam vajadzīgs arī medicīnas personāls. Slimnīcai ir nepieciešami papildu resursi, un, ja ārstiem, māsām un atbalsta personālam lielāka uzmanība jākoncentrē uz Covid-19 pacientiem, iespējams, slimnīcai būtu jāierobežo ambulatorie pakalpojumi vai plānveida uzņemšana.

Mediķi ir pārslogoti

Atšķirība no ārkārtas situācijas pavasarī, mediķiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, piemaksas nav paredzētas, atgādināja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Viņš uzsvēra, ka mediķi ir pārslogoti un faktiski nekāda risinājuma pašlaik nav.

Viens no risinājumiem būtu papildu darba samaksa par darbu pastiprinātas slodzes apstākļos, kā arī pārkārtojumi veselības aprūpē. Vairākās slimnīcās resurss Covid-19 pacientu ārstēšanai jau tuvojas izsīkumam, jo jāņem vērā, ka koronavīrusa pacientu ārstēšana prasa pilnīgi citus epidemioloģiskās drošības pasākumus un tas ietekmē visu stacionāru.

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka aug inficēšanās risks ārstniecības iestādēs, un arī šis apstāklis būtiski ietekmē slimnīcu spēju uzņemt pacientus - ar Covid-19 vai bez.

4
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem
Darba devēji lūgti parūpēties par drošības pasākumiem Covid-19 uzliesmojumu ierobežošanai
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem