Jaunie tramvaji City Star, foto no arhīva

Naudu saņems tikai dažas pilsētas: Lembergs apskauda Daugavpili

41
(atjaunots 19:59 22.05.2020)
Daugavpils spēs atjaunināt autobusu parku un uzbūvēt jaunu tramvaju līniju, savukārt Ventspils nesaņems no valdības neko.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sēdes laikā Ventspils mērs Aivars Lembergs pasūdzējās, ka Eiropas fondu naudu saņemt tikai dažas republikas nozīmes pilsētas, raksta Gorod.lv.

Šonedēļ Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka ar Ministru kabineta lēmumu Daugavpilij tiek piešķirti 23 miljoni eiro tramvaju parka atjaunināšanai un 10 miljoni eiro – autobusu parka atjaunināšanai. Pateicoties tam, pilsēta varēs iegādāties 35 jaunus autobusus un 12 tramvajus.

Nākamajā dienā, 20. maijā, notika LLPA sēde, kurā pilsētu mēri apsprieda gandrīz 500 miljonu eiro sadali no Eiropas struktūrfondiem nozarēm, kurām ir nepieciešams valsts atbalsts koronavīrusa pandēmijas apstākļos.

Lembergs nepalaida garām iespēju atzīmēt, ka Eiropas fondu līdzekļu sadale starp Latvijas pilsētām viņam liekas netaisnīga.

"Šodien tiek sadalīta ļoti liela Eiropas fondu nauda. Un kā visi jūs esat pamanījuši, šo naudu saņem dažas pilsētas. Daugavpils, Liepāja un Rīga. Pārējās republikas pilsētas pagaidām nesaņem neko. Es uzskatu, ka tas ir nepareizi. Mums ir jābūt aktīvākiem," pasūdzējās Lembergs.

Savukārt Elksniņš bija vairāk nekā priecīgs par to, ka piešķirtie līdzekļi tikuši tieši Daugavpilij.

"Valdības lēmums par finansējuma piešķiršanu Daugavpilij, pēc būtības, ir vēsturisks un bezprecedents. Pēdējā gada laikā mums ir nācies cīnīties ar citām pilsētām un piesaistīt aptuveni 43 miljonus eiro sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanai.

Trīsdesmit pieci jauni autobusi palīdzēs vairāk nekā uz pusi atjaunināt visu autobusu parku. Tramvaji šoreiz būs komfortablāki un kvalitatīvāki, savukārt jaunā tramvaju līnija no Stacijas ielas līdz Jaunajai Forštatei – tas ir kaut kas unikāls," pastāstīja viņš žurnālistiem.

41
Tagi:
finansējums, Ventspils, Daugavpils, Latvija
Pēc temata
Ventspili un Jelgavu neapvienos ar novadiem
"Kā Latvijas valdība ierullē iedzīvotājus asfaltā": par ko domāja Elksniņš
Izskatās pēc benzīntanka: Elksniņš parādīja Daugavpilī topošā lielveikala Lidl projektu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"

Atmodies: Bebrenes apkaimē nofilmēts lācēns

10
(atjaunots 13:31 15.04.2021)
Netālu no Bebrenes Augšdaugavas novadā manīts pusaugu lācis. Speciālisti brīdina, ka, pavasarim iestājoties, jāuzmanās pastaigās pa mežu un tā tuvumā – lāči mostas un var tuvoties mājām uztura meklējumos.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Sociālajā tīklā Facebook parādījies video ieraksts par lācēnu Bebrenes apkaimē Augšdaugavas novadā, ko nofilmējis kāds garāmbraucošs automobilists. Lācēns ātri skrien pa lauku, pēc tam pazūd jaunaudzē. Speciālisti ziņo, ka aprīlī pirmie no ziemas miega mostas tēviņi, pēc tam sāk mosties mātītes ar lācēniem. Pieaugušie lāči pēc ilgā miega kādu laiku labprāt pavāļājas saulītē, lai atmostos, bet jaunieši aktīvi spēlējas un dažkārt var iznākt pie cilvēkiem.

Jāpiezimē, ka nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais speciālists Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākā daļa ķepaiņu mīt Latvijas dienvidu daļā. Speciālists pastāstīja, ka saskaņā ar četriem galvenajiem kritērijiem – dzīvnieku skaits, izlatība, dzīves vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – veiktais monitorings liecina: lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts 2015.-2018. gg.

Iepriekš ziņots, ka 2020. gadā lāču populācija mazliet pieaugusi Igaunijas darbību rezultātā. Pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai, un tagad viņiem kļuvis šauri valsts teritorijā. Lāči ieradās Latvijā.

Pie tam lāči ne tikai pastaigājas teritorijā gar robežām – viņi dodas tālāk un iekārtojas jaunās vietās.

Lāčus medīt ir aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamiem dzīvniekiem un atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes kontrolē.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā neuzskata par grēku izpostīt biškopju stropus. Tāpēc ieteicams savlaicīgi pasargāt bišu dravas.

10
Tagi:
lācis, dzīvnieki
Pēc temata
Latvijas mežos jau dzīvo līdz 70 lāči, taču sēņotāji bez bailēm dodas "klusajās medībās"
Lācēni Valkas apkaimē atkal kļuvuši par sociālo tīklu zvaigznēm
Nebijis gadījums priekš Latvijas: Madonas novadā lācis uzbruka kumeļam

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

17
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

17
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē