RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Lauksaimniecības nozares nevalstiskās organizācijas aicina atļaut ārzemju strādnieku ievešanu dārzeņu, ogu un augļu ražas novākšanai, paziņoja organizācijā "Zemnieku Saeima", vēsta tvnet.lv.
Attiecīgas vēstules ir nosūtītas premjerministram Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājam Ralfam Nemiro, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, IeM vadītājam Sandim Ģirģenam un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam.
Zemnieki lūdz rast iespēju viesstrādnieku ievešanai Latvijā, kuriem piedāvā atļaut nekavējoties ķerties klāt darbam, ja viņiem nav akūtu respiratoro vīrusu infekciju pazīmes un ir izziņa par to, ka viņi nav saslimuši ar Covid-19.
Lauksaimniecības organizācijas jau vairākkārt norādījušas uz grūtībām strādnieku meklēšanā.
Latvijas Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte paziņoja, ka pērn viņas saimniecība "Arosa-R" meklēja 120 strādniekus ar Nodarbinātības valsts aģentūras un sludinājumu portāla "ss.com" starpniecību. Pieteikumi tika saņemti no 70 cilvēkiem, taču daudzus no viņiem pēc tam neizdevās atrast, jo telefoni bija izslēgti. Rezultātā izdevās pieņemt darbā tikai sesto daļu no nepieciešamā strādnieku skaita, un 40% ražas gāja bojā.
Pēc Rudzātes sacītā, tuvojas lauksaimniecības darbu sezona, taču sludinājumu atsauksmes ir minimālas, lai gan tiek piedāvāta alga līdz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Pērn kopējais Latvijā nodarbināto viesstrādnieku skaits sastādīja gandrīz 10 tūkstošus cilvēku, turklāt aptuveni 5000 darbatļauju tika izsniegtas Ukrainas pilsoņiem.
Iepriekš Ukrainas premjerministrs Deniss Šmigaļs paziņoja, ka valsts valdība ir gatava pārrunām ar Eiropas valstīm, kuras paudīs vēlmi uzaicināt ukraiņu strādniekus sezonas darbiem ar termiņu virs 3 mēnešiem.
"Svarīgs priekšnosacījums ir legāla nodarbināšana ar termiņu virs 3 mēnešiem ar visu Ukrainas pilsoņu sociālo garantiju un darba nosacījumu ievērošanu. Šī darba koordināciju īstenos Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas lietu valdības birojs," paziņoja premjers.
Viņš atzīmēja, ka pagaidām Ukrainas valdība šādu pieteikumu ir saņēmusi tikai no Somijas.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.
Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.
18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.
Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"
Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.
Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.