Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
(atjaunots 16:44 22.05.2020)
Lauksaimniecības organizācijas aicina vietējos iedzīvotājus iekārtoties sezonas darbā un vērš uzmanību uz darbaspēka trūkumu atsevišķos pārtikas ražošanas sektoros.RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Lauksaimniecības nozares nevalstiskās organizācijas aicina atļaut ārzemju strādnieku ievešanu dārzeņu, ogu un augļu ražas novākšanai, paziņoja organizācijā "Zemnieku Saeima", vēsta tvnet.lv.
©
Sputnik / Константин Чалабов
Attiecīgas vēstules ir nosūtītas premjerministram Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājam Ralfam Nemiro, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, IeM vadītājam Sandim Ģirģenam un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam.
Zemnieki lūdz rast iespēju viesstrādnieku ievešanai Latvijā, kuriem piedāvā atļaut nekavējoties ķerties klāt darbam, ja viņiem nav akūtu respiratoro vīrusu infekciju pazīmes un ir izziņa par to, ka viņi nav saslimuši ar Covid-19.
Lauksaimniecības organizācijas jau vairākkārt norādījušas uz grūtībām strādnieku meklēšanā.
Latvijas Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte paziņoja, ka pērn viņas saimniecība "Arosa-R" meklēja 120 strādniekus ar Nodarbinātības valsts aģentūras un sludinājumu portāla "ss.com" starpniecību. Pieteikumi tika saņemti no 70 cilvēkiem, taču daudzus no viņiem pēc tam neizdevās atrast, jo telefoni bija izslēgti. Rezultātā izdevās pieņemt darbā tikai sesto daļu no nepieciešamā strādnieku skaita, un 40% ražas gāja bojā.
Pēc Rudzātes sacītā, tuvojas lauksaimniecības darbu sezona, taču sludinājumu atsauksmes ir minimālas, lai gan tiek piedāvāta alga līdz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Pērn kopējais Latvijā nodarbināto viesstrādnieku skaits sastādīja gandrīz 10 tūkstošus cilvēku, turklāt aptuveni 5000 darbatļauju tika izsniegtas Ukrainas pilsoņiem.
Iepriekš Ukrainas premjerministrs Deniss Šmigaļs paziņoja, ka valsts valdība ir gatava pārrunām ar Eiropas valstīm, kuras paudīs vēlmi uzaicināt ukraiņu strādniekus sezonas darbiem ar termiņu virs 3 mēnešiem.
"Svarīgs priekšnosacījums ir legāla nodarbināšana ar termiņu virs 3 mēnešiem ar visu Ukrainas pilsoņu sociālo garantiju un darba nosacījumu ievērošanu. Šī darba koordināciju īstenos Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas lietu valdības birojs," paziņoja premjers.
Viņš atzīmēja, ka pagaidām Ukrainas valdība šādu pieteikumu ir saņēmusi tikai no Somijas.
Tagi:
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.
"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.
Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.
Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017.gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki. Šajā kontekstā ir “interesanti” lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā. pic.twitter.com/HQRsRt2RFY
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) August 3, 2020
Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.
Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.
Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.
©
Flickr / Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.
Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.
Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.
Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.
Partijas pārgāja uz valsts finansējumu: sponsori paliek pagātnē?
(atjaunots 13:22 04.08.2020)
Lielākajām partijām šogad ziedoti vien 177 672 eiro, taču politiskie spēki papildinājuši savus maciņus no budžeta – tagad to ļauj partiju finansēšanas likums.RĪGA, 4. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Līdz ar Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumu pieņemšanu strauji samazinājies privātpersonu un organizāciju ziedojumu apjoms.
Līdzekļu apjoms, kurus lielākās politiskās partijas šogad saņēma no privātiem sponsoriem, salīdzinot ar pērno gadu, ir krities vairākas reizes. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētajiem datiem, kopējā summa, ko sponsori šogad pārskaitījusi partijām, sastādījusi vien 177 672 eiro.
Tostarp apvienība "Attīstībai/Par!" pērn saņēma 79 134 eiro, bet šogad tai ziedoti vien 12 819 eiro. Apvienības sastāvā esošajai partijai "Latvijas attīstībai" pērn sponsori pārskaitījuši 123 856 eiro, savukārt šogad tikai 41 910 eiro. "Kustība Par!" pērn ziedojumos saņēma 11 879 eiro, bet šogad – 15 246 eiro (retais izņēmums).
Ievērojami kritušies ienākumi no privātpersonu un organizāciju ziedojumiem "Jaunajai Vienotībai". Pērn partiju apvienība saņēma 83 547 eiro, šogad – vien 893 eiro. "Vienotībai", kura sastāv apvienībā, tika ziedoti 196 895 eiro, šogad – tikai 27 416 eiro.
Dramatisks privātā finansējuma kritums ir "Saskaņai". No 187 885 eiro pērn līdz 9 480 eiro šogad.
Zaļo un zemnieku savienība pērn saņēma 76 781 eiro, Latvijas Zemnieku savienība – 20 755 eiro, Latvijas Zaļā partija – 114 057 eiro. Šogad ZZS ienākumi no privātiem sponsoriem sastādīja 8 467 eiro, "zemniekiem" – 4 090 eiro, bet "zaļie" vispār nesaņēma ziedojumus.
Jaunā konservatīvā partijas pērn ziedojumos ievāca 107 653 eiro, savukārt šogad – 22 213 eiro. Nacionālā apvienība saņēma 99 879 eiro 2019. gadā, bet šogad – vien 7 876 eiro. Partijai KPV LV pērn pārskaitīja 20 720 eiro, bet šogad – 584 eiro.
Neskatoties uz strauju politisko partiju privāto ziedojumu kritumu (pie tam Rīgas pašvaldības vēlēšanu gadā) nedrīkst uzskatīt, ka to finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Drīzāk, pretēji, Atgādināsim, ka drīz pēc stāšanās amatā jaunais prezidents Egils Levits sāka runāt par to, ka partijas ir jāpadara par neatkarīgām no privātiem ziedojumiem, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu no valsts budžeta. Rezultātā, 2019. gada rudenī tika pieņemti skandalozie politisko partiju finansēšanas likuma grozījumi. Toreiz koalīcija nerada iespēju atbalstīt protestējušos mediķus un pedagogus, maznodrošinātos un invalīdus, taču operatīvi sameklēja naudu savām, politiskajām vajadzībām. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, partijām, kuras pārvarējušas 2% barjeru pēdējās Saeimas vēlēšanās, par katru saņemto balsi tiek izmaksāti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, tikpat – par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, partijas "aprēķināja" sev jauno finansējumu jau no šī gada 1. janvāra.
Līdz ar to, sekojošos četrus gadus "Saskaņa" katru gadu saņems 800 tūkstošus eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420,5 eiro, "Attīstībai/Par!" – 586 964 eiro, Nacionālā apvienība – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163,5 eiro, "Jaunā Vienotība" – 416 535,5 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 169 371,5 eiro, Latvijas Krievu savienība (tagad, kad tai parādījies konts Latvijas bankā) – 136 336 eiro, "Progresīvie" – 106 203,5 eiro.
No vienas puses, politiskās partijas patiešām ir ieguvušas zināmu neatkarību no privātiem sponsoriem. To finanšu resursi ir palielinājušies, padarot tās vēl ieinteresētākas vēlēšanu iznākumā. No otras puses, rodas jautājumi, cik ētiski ir "aprēķināt naudu pašiem sev" krīzes un pastāvīgā līdzekļu sociālajām programmām trūkuma fonā. Daudzas no kurām partijām no gadu pie gada izdodas "pārdod" saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām.