Zemeņu ražas novākšana, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu

189
(atjaunots 16:44 22.05.2020)
Lauksaimniecības organizācijas aicina vietējos iedzīvotājus iekārtoties sezonas darbā un vērš uzmanību uz darbaspēka trūkumu atsevišķos pārtikas ražošanas sektoros.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Lauksaimniecības nozares nevalstiskās organizācijas aicina atļaut ārzemju strādnieku ievešanu dārzeņu, ogu un augļu ražas novākšanai, paziņoja organizācijā "Zemnieku Saeima", vēsta tvnet.lv.

Attiecīgas vēstules ir nosūtītas premjerministram Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājam Ralfam Nemiro, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, IeM vadītājam Sandim Ģirģenam un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam.

Zemnieki lūdz rast iespēju viesstrādnieku ievešanai Latvijā, kuriem piedāvā atļaut nekavējoties ķerties klāt darbam, ja viņiem nav akūtu respiratoro vīrusu infekciju pazīmes un ir izziņa par to, ka viņi nav saslimuši ar Covid-19.

Lauksaimniecības organizācijas jau vairākkārt norādījušas uz grūtībām strādnieku meklēšanā.

Latvijas Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte paziņoja, ka pērn viņas saimniecība "Arosa-R" meklēja 120 strādniekus ar Nodarbinātības valsts aģentūras un sludinājumu portāla "ss.com" starpniecību. Pieteikumi tika saņemti no 70 cilvēkiem, taču daudzus no viņiem pēc tam neizdevās atrast, jo telefoni bija izslēgti. Rezultātā izdevās pieņemt darbā tikai sesto daļu no nepieciešamā strādnieku skaita, un 40% ražas gāja bojā.

Pēc Rudzātes sacītā, tuvojas lauksaimniecības darbu sezona, taču sludinājumu atsauksmes ir minimālas, lai gan tiek piedāvāta alga līdz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pērn kopējais Latvijā nodarbināto viesstrādnieku skaits sastādīja gandrīz 10 tūkstošus cilvēku, turklāt aptuveni 5000 darbatļauju tika izsniegtas Ukrainas pilsoņiem.

Iepriekš Ukrainas premjerministrs Deniss Šmigaļs paziņoja, ka valsts valdība ir gatava pārrunām ar Eiropas valstīm, kuras paudīs vēlmi uzaicināt ukraiņu strādniekus sezonas darbiem ar termiņu virs 3 mēnešiem.

"Svarīgs priekšnosacījums ir legāla nodarbināšana ar termiņu virs 3 mēnešiem ar visu Ukrainas pilsoņu sociālo garantiju un darba nosacījumu ievērošanu. Šī darba koordināciju īstenos Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas lietu valdības birojs," paziņoja premjers.

Viņš atzīmēja, ka pagaidām Ukrainas valdība šādu pieteikumu ir saņēmusi tikai no Somijas.

189
Tagi:
Latvija, viesstrādnieki, lauksaimniecība
Pēc temata
Uz LR laužas 5000 ukraiņu viesstrādnieku: par mentalitāti un krievu valodu dod 1000 eiro
Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā
Latvijā ir 52 tūkstoši bezdarbnieku ikvienai gaumei: bizness nesagaidīs viesstrādniekus
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

4
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

4
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

32
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

32
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

0
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā