Paula Stradina kliniska universitates slimnica, foto no arhīva

No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu

18
(atjaunots 11:09 22.05.2020)
Latvijā no 3. jūnija tiek atsākta visu medicīnisko pakalpojumu sniegšana, sākumā slimnīcas pieņems tos pacientus, kuru pieraksts iepriekš tika atcelts ārkārtējās situācijas režīma dēļ.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. No 29. maija Latvijā tiks paplašināts dienas stacionāru plānveida pakalpojumu saraksts, savukārt no 3. jūnija tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ, vēsta Latvijas Veselības ministrija.

Arī turpmāk, sniedzot medicīniskos pakalpojumus, ir jābūt ievērotiem stingriem drošības pasākumiem. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo to skaits, jānosaka precīzs vizīšu laiks. Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

Jautājumu par koronavīrusa testa nepieciešamību pirms plānveida pakalpojumu sniegšanas lems ģimenes ārsts.

Sākumā medicīnas iestādes pieņems tos pacientus, kuru pieraksts iepriekš tika atcelts ārkārtējās situācijas režīma dēļ.

Atgādināsim, ka mediķu un pacientu aizsardzībai no iespējamās inficēšanās ar Covid-19 no 27. marta tika daļēji ierobežota medicīnisko pakalpojumu sniegšana gan valsts, gan privātās medicīnas iestādēs. Tika sniegta neatliekamā un steidzamā medicīniskā palīdzība, tai skaitā nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas, strādāja ģimenes ārsti.

No 13. maija ir atjaunota lielākās daļa medicīnisko pakalpojumu sniegšana, savukārt no 20. maija darbu atsāka dienas stacionāri.

Latvijā kopš vīrusa izplatība sākuma ir veikts 96 366 testi, Covid-19 ir apstiprināts 1030 cilvēkiem, 712 atveseļojās, 22 nomira.

18
Tagi:
veselība, medicīna, Latvija
Pēc temata
Latvija atceļ daļu ierobežojumu, neraugoties uz Covid-19 uzliesmojumu patversmē
Divas trešdaļas Covid-19 inficēto Latvijā jau izveseļojušies
Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi
Latvijā ar Covid-19 inficēto skaits pārsniedzis tūkstoti cilvēku
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

0
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

0
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš
Covid-19 testu apstrāde, foto no arhīva

Latvijā diennaktī reģistrēti 22 jauni Covid-19 gadījumi, divi cilvēki stacionēti

2
(atjaunots 12:22 27.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 22 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, veikti 1660 testi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

​Saskaņā ar SPKC informāciju, 5 no 22 gadījumos cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi šobrīd tiek izmeklēti.

​Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti divi ar Covid-19 inficētie. Pašlaik slimnīcās atrodas 7 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 ir izrakstīti 226 pacienti.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 izmeklējumi. 1304 inficētie izveseļojās, savukārt 36 – nomira.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

6
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

6
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija