Vecākā gadagājuma sieviete, foto no arhīva

Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits

60
(atjaunots 15:03 22.05.2020)
Agrāk kas tāds gadījās reti, taču līdz ar pandēmijas sākumu zādzībā Latvijas veikalos arvien biežāk tiek pieķerti tieši vecāki cilvēki, pastāstīja Drošības biznesa asociācijā.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Apsardzes firmām koronavīrusa pandēmijas laikā palielinājies darba apjoms, vēsta TV3. Sevišķi tas skar apsargus tirdzniecības centros.

Latvijas Drošības biznesa asociācijā, kura apvieno 3300 darbinieku, pastāstīja, ka apsargi pamanījuši neparastu tendenci – zagļu vidū arvien biežāk tiek sastapti pensionāri.

"Ja iepriekš tas bija reti, tad tagad tieši vecāka gadagājuma cilvēki izdara zādzības mazumtirdzniecībā. Arī jaunieši, skolēni. Nav tā, ka mēģina nozagt desu, maizi, pienu, bet zog, sākot no avīzēm, alkohola, jebko!" saka Arnis Vērzemnieks.

Vairāk agresijas

Turklāt apsargiem biežāk, nekā parasti, nākas pielietot spēku, lai tiktu galā ar agresīviem apmeklētājiem. Vērzemnieks skaidro to ar to, ka saistībā ar pandēmiju sabiedrībā ievērojami pieaudzis stresa līmenis, un arvien biežāk cilvēki nolaiž tvaiku vienā no nedaudzām vietām, kur sastop citus cilvēkus, jeb veikalā. Daudzus strīdus un nopietnus konfliktus uzsāk apmeklētāji, kuri atrodas spēcīgā alkohola reibumā.

"Rodas arvien vairāk konfliktsituāciju gan starp apmeklētājiem savā starpā, apmeklētājiem – darbiniekiem un apsardzes darbiniekiem. Notikuši uzbrukumi ar nazi, izvilkta gāzes pistole, vicināts ar pudeli. Tādas situācijas palielinās," pastāstīja asociācijas priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Konkrēta konfliktu skaita statistika netiek apkopota. Visbiežāk apsargi tiek galā paši un tikai retos gadījumos izsauc policiju.

Arī Valsts policija neapkopo atsevišķu statistiku izsaukumiem uz tirdzniecības vietām. Rīgas pašvaldības policijā saka, ka izsaukumu skaits neesot pieaudzis.

Paliek neatbildēts jautājums par apsargu drošību, jo kad viņi dzen ārā no veikala agresīvus apmeklētājus, fizisks kontakts ir praktiski neizbēgams. Taču vienota standarta attiecībā uz sejas masku un cimdu nēsāšanu nozarē nav – katrs uzņēmums risina šo jautājumu patstāvīgi.

60
Tagi:
drošība, pārkāpums, veikals, Latvija, pensionāri
Pēc temata
Latvijā trūkst rezerves daļu, gaidiet zādzības: kādas automašīnas ir riska zonā
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi
200 000 eiro par informāciju: Rīgā meklē zagļus
Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

6
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

6
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

3
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

3
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš
Tūristi Trokadero strūklakā Parīzē, foto no arhīva

Pasaules tūrisma diena

0
(atjaunots 15:33 27.09.2020)
Ik gadu 27. septembrī pasaulē tiek atzīmēta Pasaules tūrisma diena (World Tourism Day). To nodibināja ANO Pasaules Tūrisma organizācijas Ģenerālā asambleja 1979. gadā.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētku mērķis ir piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību tūrisma svarīgumam un tā sociālajai, kultūras un ekonomiskajai nozīmei, vēsta RIA Novosti.

Šis datums tika izvēlēts tāpēc, ka šajā dienā 1970. gadā tika pieņemti Pasaules Tūrisma organizācijas Statūti.

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) datiem, 2019. gadā starptautiskā tūrisma plūsma palielinājās par 4%, salīdzinājumā ar 2018. gadu. Visā pasaulē tika reģistrēts aptuveni 1,5 miljardi starptautisko tūrisma braucienu. Starptautiskā tūrisma izaugsme 2019. gadā tika novērota visos pasaules reģionos: braucienu skaits uz Tuvajiem Austrumiem pieauga par 8%, uz Āziju – par 5%, uz Ameriku – par 4%, Ziemeļameriku un Dienvidameriku tūristi apmeklēja par 2% biežāk nekā pirms gada.

Ceļojumu skaits uz Eiropu samazinājās, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, taču reģions bija līderis pēc starptautisko braucienu skaita – 743 miljoni tūristu (51%).

Saskaņā ar "Rosstat" datiem, 2019. gadā Krieviju apmeklēja 24,4 miljoni ārvalstu tūristu.

2020. gadā Covid-19 pandēmija izraisīja nebijušu kritumu ceļojumu un tūrisma sektorā – gan iekšzemē, gan starptautiskajā segmentā – uz laiku slēdzot tūrisma galamērķus un izbraukšanas tirgus visā pasaulē.

Saskaņā ar datiem, kas tika sniegti UNWTO Starptautiskā tūrisma barometra septembra numurā, 2020. gada pirmajā pusgadā starptautisko braucienu skaits samazinājās par 65%, salīdzinājumā ar tā paša perioda rādītāju pērn. Braucienu skaits aprīlī samazinājās par 97%, savukārt maijā par 98% karantīnas, lidostu un nacionālo robežu slēgšanas vairākās valstīs dēļ. Straujš starptautisko pārvadājumu pieprasījuma kritums 2020. gada pirmajā pusgadā noveda pie 440 miljonu starptautisko braucienu un aptuveni 460 miljardu ASV dolāru zaudējumiem starptautiskā tūrisma ienākumos. Tas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz ienākumu zaudējumu, kurš tika reģistrēts 2009. gadā globālās ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos.

Kamēr starptautiskā tūrisma atjaunošanās tempi nepriecē, pieaug iekšzemes tūrisma pieprasījums daudzos lielos tirgos, tādos kā Ķīna, kur gaisa pārvadājumu apjoms jūlijā pieaudzis aptuveni līdz 90% no 2019. gada līmeņa.

Arī Krievijā aviopārvadājumu apjomi ir palielinājušies uz iekšzemes braucienu rēķina.

Bezdarbs – vēl viens tūrisma plūsmas krituma rezultāts. Saskaņā ar statistisku, pasaulē tūrisma sektorā ir nodarbināts katrs desmitais cilvēks. Pandēmijas rezultātā patlaban tiek apdraudēti aptuveni 100-120 miljoni darbavietu. Tāpat krīze tūrisma nozarē rada draudus programmām, kuras ir paredzētas savvaļas dabas un pasaules kultūras mantojuma apsargāšanai.

Pasaules tūrisma diena sniedz iespēju pārdomāt tūrisma sektora nākotni. 2020. gadā šīs dienas temats ir "Tūrisms un lauku rajonu attīstība".

Pasaulē arvien vairāk uzmanības tiek veltīts lauku rajonu, iekšējās migrācijas un infrastruktūras attīstībai. Šajā kontekstā tūrismam piemīt spēcīgs potenciāls, lai sniegtu ievērojamu pienesumu iespēju izveidošanai ekonomisko un sociālo vērtību veidošanas ķēdes ietvaros ārpus pilsētu robežām, nodarbināšanas iespēju sniegšanā ārpus lielpilsētu robežām un kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā.

0
Tagi:
pasaule, tūrisms
Pēc temata
Koronavīrusa dēļ tūristu plūsma Kiprā pusgada laikā kritusies par 84%
Pētījums: vairāk nekā puse darbinieku atlaisti, tūrisma nozare cieš krahu
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Kipras varasiestādes atlīdzinās atpūtas izdevumus tūristiem, kuri saslims ar koronavīrusu
Grieķija piesaistīs tūristus ar cenu samazināšanu