Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Bez krievu valodas tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu

117
(atjaunots 14:51 21.05.2020)
Twitter lietotājs sūdzas par darba devējiem Latvijā – viņi vēl joprojām izvēlas darbiniekus ar krievu valodas zināšanām. Vairāki komentētāji autoram nepiekrita un ieteica tuvoties realitātei Latvijā.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un slēgtās robežas piešķir jaunu skanējumu diskusijai par sen izrunāto tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

Augošā konkurence darba tirgū likusi sociālo tīklu lasītājiem atkal ierunāties par to, ka jauniešu masveida probraukšanā no Latvijas vainojama... krievu valoda.

"Atveroties robežām sākšoties imigrācija.  Es zinu divus jaunekļus, abiem augstākā izglītība, perfekta vācu un angļu valoda, Latvijā darbu atrast nevar, nav krievu valodas! Draugam meita gribēja reemigrēt no Lielbritānijas, nav krievu valodas, aizbrauca atpakaļ! Cēloņsakarība!" secina Ivars.

Tomēr citi apmeklētāji nebija tik kategoriski noskaņoti. Viņi uzskata, ka, iespējams, autors mazliet pārspīlē vai "jaunekļi" kaut ko nav pateikuši līdz galam, jo ar tādu zināšanu spektru atrast darbu Latvijā nav grūti.

"Pilnīgas muļķības un meli! Nožēlojami, bet ceru ka auni un aitas būs mazākumā! Jābūt idiotam uz visu galvu, lai ar izglītību, vācu un angļu valodas prasmēm neiegūtu labi apmaksātu darbu. Bet jāatzīst, ka nezināt krievu valodu dzīvojot kaimiņos šai valstij arī nav īpaši gudri," autoram iebilda lasītājs ar lietotājvārdu HB.

"Ja pareizi sapratu, tad mums jāmācās krievu valoda, lai krieviem nevajadzētu latviešu? Tas, ka cilvēku no veikala palūdz aiziet valodas dēļ, arī tā kā adekvāti? Darba meklējumos katram sava doma: vienam tas patīk, citam – cits," Ivars nelikās mierā.

"Nav tik traki. Pie tam Latvijā strādā angliski runājoši ārzemnieki, kas nezin neko krieviski, un arī latviski neprot, un bez problēmām," savus iespaidus atstāstīja Aivars Gauja.

 Nu nodibiniet uzņēmumu un pārdodiet preces un pakalpojumus, neizmantojot krievu valodu, un algojiet jaunekļus ar augstāko izglītību un ar viņu perfekto vācu un angļu valodu, bet bez krievu valodas, un drauga meitu. Gudri dirst nav malku cirst (c)," autoram ieteica Viktors Silkalns.

"Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Krievu valodu var iemācīties - vajag tikai motivāciju un gribasspēku izrādīt. Sāciet jau šovakar ar J.Rozes grāmatnīcas piedāvāto Ābeci," padomu deva Edgars un pievienoja norādi, kur sameklēt ābeci.

Tiesa, daži komentētāji atbalstīja Ivara sašutumu.

"Precīzi. Krievs bez jebkādām latviešu valodas zināšanām darbu dabūs momentā. Latvietis bez krievu valodas zināšanām darbu dabūs Īrijā, ne Latvijā," autoram piekrita Jānis. Tiesa, viņš aizmirsa piebilst, ka pat Īrijā svešvalodu zināšanas noteikti tiks uzskatītas par priekšrocību.

"Tādu ir ļoti daudz! Puisis strādā elektropreču veikalā, savu darbu zin teicami! Atnāk Duņa un sāk tincināt, puisim krieviski tehniskie termini ne visai... atnāk šefs un nomurmina, ka esot daudz sūdzību, jo neko nevarot paskaidrot! Labdien, Īrija, tie ir tikai daži..." savu stāstu turpina Ivars.

"Ja pat valsts uzņēmums "airBaltic" nepieņem darbā cilvēkus bez krievu valodas, tad neizbrīna nekas. airBaltic būtu jābūt vienam no reemigrācijas plāna īstenotājiem, bet nē, personāla atlases politika tāda nenacionālistiska," sašutis bija Edgars Maskalans.

"airBaltic galvenais bizness – vadāt krievus un ukraiņus no Kijevas uz Maskavu caur Rīgu. Kā bez krievu valodas iztikt? Nebūtu krievu, varētu mierīgi taisīt šito biznesu ciet, un, kā Lietuvā, pietiktu ar vienu Ryanair, kas aizvestu uz Lielbritāniju un Norvēģiju tautiešus strādāt," visus krievu valodas nemīļotājus sarkastiski aprāva Jānis.

Atgādināsim, ka koronavīrusa epidēmijas radītās ekonomiskās krīzes rezultātā daudzi eksperti pauda pārliecību par to, ka Latviju, iespējams, atkal sagaida iedzīvotāju aizplūšana.

Aptaujas liecina, ka cilvēki nepacietīgi gaida, kad tiks atcelti ierobežojumi un sakārtota pasažieru satiksme, lai atkal dotos svešatnē labākas dzīves meklējumos.

Biļetes uz pirmajiem avioreisiem uz Eiropu no Rīgas lidostas jau pilnībā izpirktas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomists un eksperts Jānis Hermanis uzskata, ka pirmie projām dosies tie, kas zaudējuši darbu jaunās krīzes apstākļos.

Tiesa, eksperti uzskata, ka migrant plūsma nebūs īpaši spēcīga  un sastādīs ierasto gada apjomu – aptuveni 10-15 tūkstošus.

117
Tagi:
sociālie tīkli, emigrācija, bezdarbs, Latvija, krievu valoda
Pēc temata
Nezini krievu valodu – paliksi bez darba: Latvijas iedzīvotāji iestājās par Tele2
Kā atrast darbu Latvijā finanšu nozarē: mācieties krievu valodu
Nerunāja krieviski un zaudēja darbu: deputāts par "Yandex.Taxi" vadītāja likteni Rīgā
Latvijas darba devējiem aizliegts pieprasīt no darbiniekiem krievu valodas zināšanas
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

8
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

8
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

31
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

31
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

0
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

0
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes