RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un slēgtās robežas piešķir jaunu skanējumu diskusijai par sen izrunāto tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

Augošā konkurence darba tirgū likusi sociālo tīklu lasītājiem atkal ierunāties par to, ka jauniešu masveida probraukšanā no Latvijas vainojama... krievu valoda.

"Atveroties robežām sākšoties imigrācija.  Es zinu divus jaunekļus, abiem augstākā izglītība, perfekta vācu un angļu valoda, Latvijā darbu atrast nevar, nav krievu valodas! Draugam meita gribēja reemigrēt no Lielbritānijas, nav krievu valodas, aizbrauca atpakaļ! Cēloņsakarība!" secina Ivars.

​

Tomēr citi apmeklētāji nebija tik kategoriski noskaņoti. Viņi uzskata, ka, iespējams, autors mazliet pārspīlē vai "jaunekļi" kaut ko nav pateikuši līdz galam, jo ar tādu zināšanu spektru atrast darbu Latvijā nav grūti.

"Pilnīgas muļķības un meli! Nožēlojami, bet ceru ka auni un aitas būs mazākumā! Jābūt idiotam uz visu galvu, lai ar izglītību, vācu un angļu valodas prasmēm neiegūtu labi apmaksātu darbu. Bet jāatzīst, ka nezināt krievu valodu dzīvojot kaimiņos šai valstij arī nav īpaši gudri," autoram iebilda lasītājs ar lietotājvārdu HB.

​

"Ja pareizi sapratu, tad mums jāmācās krievu valoda, lai krieviem nevajadzētu latviešu? Tas, ka cilvēku no veikala palūdz aiziet valodas dēļ, arī tā kā adekvāti? Darba meklējumos katram sava doma: vienam tas patīk, citam – cits," Ivars nelikās mierā.

​

"Nav tik traki. Pie tam Latvijā strādā angliski runājoši ārzemnieki, kas nezin neko krieviski, un arī latviski neprot, un bez problēmām," savus iespaidus atstāstīja Aivars Gauja.

​

 Nu nodibiniet uzņēmumu un pārdodiet preces un pakalpojumus, neizmantojot krievu valodu, un algojiet jaunekļus ar augstāko izglītību un ar viņu perfekto vācu un angļu valodu, bet bez krievu valodas, un drauga meitu. Gudri dirst nav malku cirst (c)," autoram ieteica Viktors Silkalns.

​

"Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Krievu valodu var iemācīties - vajag tikai motivāciju un gribasspēku izrādīt. Sāciet jau šovakar ar J.Rozes grāmatnīcas piedāvāto Ābeci," padomu deva Edgars un pievienoja norādi, kur sameklēt ābeci.

​

Tiesa, daži komentētāji atbalstīja Ivara sašutumu.

"Precīzi. Krievs bez jebkādām latviešu valodas zināšanām darbu dabūs momentā. Latvietis bez krievu valodas zināšanām darbu dabūs Īrijā, ne Latvijā," autoram piekrita Jānis. Tiesa, viņš aizmirsa piebilst, ka pat Īrijā svešvalodu zināšanas noteikti tiks uzskatītas par priekšrocību.

​

"Tādu ir ļoti daudz! Puisis strādā elektropreču veikalā, savu darbu zin teicami! Atnāk Duņa un sāk tincināt, puisim krieviski tehniskie termini ne visai... atnāk šefs un nomurmina, ka esot daudz sūdzību, jo neko nevarot paskaidrot! Labdien, Īrija, tie ir tikai daži..." savu stāstu turpina Ivars.

​

"Ja pat valsts uzņēmums "airBaltic" nepieņem darbā cilvēkus bez krievu valodas, tad neizbrīna nekas. airBaltic būtu jābūt vienam no reemigrācijas plāna īstenotājiem, bet nē, personāla atlases politika tāda nenacionālistiska," sašutis bija Edgars Maskalans.

​

"airBaltic galvenais bizness – vadāt krievus un ukraiņus no Kijevas uz Maskavu caur Rīgu. Kā bez krievu valodas iztikt? Nebūtu krievu, varētu mierīgi taisīt šito biznesu ciet, un, kā Lietuvā, pietiktu ar vienu Ryanair, kas aizvestu uz Lielbritāniju un Norvēģiju tautiešus strādāt," visus krievu valodas nemīļotājus sarkastiski aprāva Jānis.

​

Atgādināsim, ka koronavīrusa epidēmijas radītās ekonomiskās krīzes rezultātā daudzi eksperti pauda pārliecību par to, ka Latviju, iespējams, atkal sagaida iedzīvotāju aizplūšana.

Aptaujas liecina, ka cilvēki nepacietīgi gaida, kad tiks atcelti ierobežojumi un sakārtota pasažieru satiksme, lai atkal dotos svešatnē labākas dzīves meklējumos.

Biļetes uz pirmajiem avioreisiem uz Eiropu no Rīgas lidostas jau pilnībā izpirktas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomists un eksperts Jānis Hermanis uzskata, ka pirmie projām dosies tie, kas zaudējuši darbu jaunās krīzes apstākļos.

Tiesa, eksperti uzskata, ka migrant plūsma nebūs īpaši spēcīga  un sastādīs ierasto gada apjomu – aptuveni 10-15 tūkstošus.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Sputnik / Алексей Тихомиров

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.