RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un slēgtās robežas piešķir jaunu skanējumu diskusijai par sen izrunāto tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

Augošā konkurence darba tirgū likusi sociālo tīklu lasītājiem atkal ierunāties par to, ka jauniešu masveida probraukšanā no Latvijas vainojama... krievu valoda.

"Atveroties robežām sākšoties imigrācija.  Es zinu divus jaunekļus, abiem augstākā izglītība, perfekta vācu un angļu valoda, Latvijā darbu atrast nevar, nav krievu valodas! Draugam meita gribēja reemigrēt no Lielbritānijas, nav krievu valodas, aizbrauca atpakaļ! Cēloņsakarība!" secina Ivars.

​

Tomēr citi apmeklētāji nebija tik kategoriski noskaņoti. Viņi uzskata, ka, iespējams, autors mazliet pārspīlē vai "jaunekļi" kaut ko nav pateikuši līdz galam, jo ar tādu zināšanu spektru atrast darbu Latvijā nav grūti.

"Pilnīgas muļķības un meli! Nožēlojami, bet ceru ka auni un aitas būs mazākumā! Jābūt idiotam uz visu galvu, lai ar izglītību, vācu un angļu valodas prasmēm neiegūtu labi apmaksātu darbu. Bet jāatzīst, ka nezināt krievu valodu dzīvojot kaimiņos šai valstij arī nav īpaši gudri," autoram iebilda lasītājs ar lietotājvārdu HB.

​

"Ja pareizi sapratu, tad mums jāmācās krievu valoda, lai krieviem nevajadzētu latviešu? Tas, ka cilvēku no veikala palūdz aiziet valodas dēļ, arī tā kā adekvāti? Darba meklējumos katram sava doma: vienam tas patīk, citam – cits," Ivars nelikās mierā.

​

"Nav tik traki. Pie tam Latvijā strādā angliski runājoši ārzemnieki, kas nezin neko krieviski, un arī latviski neprot, un bez problēmām," savus iespaidus atstāstīja Aivars Gauja.

​

 Nu nodibiniet uzņēmumu un pārdodiet preces un pakalpojumus, neizmantojot krievu valodu, un algojiet jaunekļus ar augstāko izglītību un ar viņu perfekto vācu un angļu valodu, bet bez krievu valodas, un drauga meitu. Gudri dirst nav malku cirst (c)," autoram ieteica Viktors Silkalns.

​

"Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Krievu valodu var iemācīties - vajag tikai motivāciju un gribasspēku izrādīt. Sāciet jau šovakar ar J.Rozes grāmatnīcas piedāvāto Ābeci," padomu deva Edgars un pievienoja norādi, kur sameklēt ābeci.

​

Tiesa, daži komentētāji atbalstīja Ivara sašutumu.

"Precīzi. Krievs bez jebkādām latviešu valodas zināšanām darbu dabūs momentā. Latvietis bez krievu valodas zināšanām darbu dabūs Īrijā, ne Latvijā," autoram piekrita Jānis. Tiesa, viņš aizmirsa piebilst, ka pat Īrijā svešvalodu zināšanas noteikti tiks uzskatītas par priekšrocību.

​

"Tādu ir ļoti daudz! Puisis strādā elektropreču veikalā, savu darbu zin teicami! Atnāk Duņa un sāk tincināt, puisim krieviski tehniskie termini ne visai... atnāk šefs un nomurmina, ka esot daudz sūdzību, jo neko nevarot paskaidrot! Labdien, Īrija, tie ir tikai daži..." savu stāstu turpina Ivars.

​

"Ja pat valsts uzņēmums "airBaltic" nepieņem darbā cilvēkus bez krievu valodas, tad neizbrīna nekas. airBaltic būtu jābūt vienam no reemigrācijas plāna īstenotājiem, bet nē, personāla atlases politika tāda nenacionālistiska," sašutis bija Edgars Maskalans.

​

"airBaltic galvenais bizness – vadāt krievus un ukraiņus no Kijevas uz Maskavu caur Rīgu. Kā bez krievu valodas iztikt? Nebūtu krievu, varētu mierīgi taisīt šito biznesu ciet, un, kā Lietuvā, pietiktu ar vienu Ryanair, kas aizvestu uz Lielbritāniju un Norvēģiju tautiešus strādāt," visus krievu valodas nemīļotājus sarkastiski aprāva Jānis.

​

Atgādināsim, ka koronavīrusa epidēmijas radītās ekonomiskās krīzes rezultātā daudzi eksperti pauda pārliecību par to, ka Latviju, iespējams, atkal sagaida iedzīvotāju aizplūšana.

Aptaujas liecina, ka cilvēki nepacietīgi gaida, kad tiks atcelti ierobežojumi un sakārtota pasažieru satiksme, lai atkal dotos svešatnē labākas dzīves meklējumos.

Biļetes uz pirmajiem avioreisiem uz Eiropu no Rīgas lidostas jau pilnībā izpirktas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomists un eksperts Jānis Hermanis uzskata, ka pirmie projām dosies tie, kas zaudējuši darbu jaunās krīzes apstākļos.

Tiesa, eksperti uzskata, ka migrant plūsma nebūs īpaši spēcīga  un sastādīs ierasto gada apjomu – aptuveni 10-15 tūkstošus.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

© Sputnik / Ramil Sitdikov

"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.