Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Bez krievu valodas tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu

123
(atjaunots 14:51 21.05.2020)
Twitter lietotājs sūdzas par darba devējiem Latvijā – viņi vēl joprojām izvēlas darbiniekus ar krievu valodas zināšanām. Vairāki komentētāji autoram nepiekrita un ieteica tuvoties realitātei Latvijā.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un slēgtās robežas piešķir jaunu skanējumu diskusijai par sen izrunāto tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

Augošā konkurence darba tirgū likusi sociālo tīklu lasītājiem atkal ierunāties par to, ka jauniešu masveida probraukšanā no Latvijas vainojama... krievu valoda.

"Atveroties robežām sākšoties imigrācija.  Es zinu divus jaunekļus, abiem augstākā izglītība, perfekta vācu un angļu valoda, Latvijā darbu atrast nevar, nav krievu valodas! Draugam meita gribēja reemigrēt no Lielbritānijas, nav krievu valodas, aizbrauca atpakaļ! Cēloņsakarība!" secina Ivars.

Tomēr citi apmeklētāji nebija tik kategoriski noskaņoti. Viņi uzskata, ka, iespējams, autors mazliet pārspīlē vai "jaunekļi" kaut ko nav pateikuši līdz galam, jo ar tādu zināšanu spektru atrast darbu Latvijā nav grūti.

"Pilnīgas muļķības un meli! Nožēlojami, bet ceru ka auni un aitas būs mazākumā! Jābūt idiotam uz visu galvu, lai ar izglītību, vācu un angļu valodas prasmēm neiegūtu labi apmaksātu darbu. Bet jāatzīst, ka nezināt krievu valodu dzīvojot kaimiņos šai valstij arī nav īpaši gudri," autoram iebilda lasītājs ar lietotājvārdu HB.

"Ja pareizi sapratu, tad mums jāmācās krievu valoda, lai krieviem nevajadzētu latviešu? Tas, ka cilvēku no veikala palūdz aiziet valodas dēļ, arī tā kā adekvāti? Darba meklējumos katram sava doma: vienam tas patīk, citam – cits," Ivars nelikās mierā.

"Nav tik traki. Pie tam Latvijā strādā angliski runājoši ārzemnieki, kas nezin neko krieviski, un arī latviski neprot, un bez problēmām," savus iespaidus atstāstīja Aivars Gauja.

 Nu nodibiniet uzņēmumu un pārdodiet preces un pakalpojumus, neizmantojot krievu valodu, un algojiet jaunekļus ar augstāko izglītību un ar viņu perfekto vācu un angļu valodu, bet bez krievu valodas, un drauga meitu. Gudri dirst nav malku cirst (c)," autoram ieteica Viktors Silkalns.

"Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Krievu valodu var iemācīties - vajag tikai motivāciju un gribasspēku izrādīt. Sāciet jau šovakar ar J.Rozes grāmatnīcas piedāvāto Ābeci," padomu deva Edgars un pievienoja norādi, kur sameklēt ābeci.

Tiesa, daži komentētāji atbalstīja Ivara sašutumu.

"Precīzi. Krievs bez jebkādām latviešu valodas zināšanām darbu dabūs momentā. Latvietis bez krievu valodas zināšanām darbu dabūs Īrijā, ne Latvijā," autoram piekrita Jānis. Tiesa, viņš aizmirsa piebilst, ka pat Īrijā svešvalodu zināšanas noteikti tiks uzskatītas par priekšrocību.

"Tādu ir ļoti daudz! Puisis strādā elektropreču veikalā, savu darbu zin teicami! Atnāk Duņa un sāk tincināt, puisim krieviski tehniskie termini ne visai... atnāk šefs un nomurmina, ka esot daudz sūdzību, jo neko nevarot paskaidrot! Labdien, Īrija, tie ir tikai daži..." savu stāstu turpina Ivars.

"Ja pat valsts uzņēmums "airBaltic" nepieņem darbā cilvēkus bez krievu valodas, tad neizbrīna nekas. airBaltic būtu jābūt vienam no reemigrācijas plāna īstenotājiem, bet nē, personāla atlases politika tāda nenacionālistiska," sašutis bija Edgars Maskalans.

"airBaltic galvenais bizness – vadāt krievus un ukraiņus no Kijevas uz Maskavu caur Rīgu. Kā bez krievu valodas iztikt? Nebūtu krievu, varētu mierīgi taisīt šito biznesu ciet, un, kā Lietuvā, pietiktu ar vienu Ryanair, kas aizvestu uz Lielbritāniju un Norvēģiju tautiešus strādāt," visus krievu valodas nemīļotājus sarkastiski aprāva Jānis.

Atgādināsim, ka koronavīrusa epidēmijas radītās ekonomiskās krīzes rezultātā daudzi eksperti pauda pārliecību par to, ka Latviju, iespējams, atkal sagaida iedzīvotāju aizplūšana.

Aptaujas liecina, ka cilvēki nepacietīgi gaida, kad tiks atcelti ierobežojumi un sakārtota pasažieru satiksme, lai atkal dotos svešatnē labākas dzīves meklējumos.

Biļetes uz pirmajiem avioreisiem uz Eiropu no Rīgas lidostas jau pilnībā izpirktas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomists un eksperts Jānis Hermanis uzskata, ka pirmie projām dosies tie, kas zaudējuši darbu jaunās krīzes apstākļos.

Tiesa, eksperti uzskata, ka migrant plūsma nebūs īpaši spēcīga  un sastādīs ierasto gada apjomu – aptuveni 10-15 tūkstošus.

123
Tagi:
sociālie tīkli, emigrācija, bezdarbs, Latvija, krievu valoda
Pēc temata
Nezini krievu valodu – paliksi bez darba: Latvijas iedzīvotāji iestājās par Tele2
Kā atrast darbu Latvijā finanšu nozarē: mācieties krievu valodu
Nerunāja krieviski un zaudēja darbu: deputāts par "Yandex.Taxi" vadītāja likteni Rīgā
Latvijas darba devējiem aizliegts pieprasīt no darbiniekiem krievu valodas zināšanas
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

11
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

11
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija

Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs

33
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.

Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.

Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.

Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.

Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.

33
Tagi:
ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus