Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
(atjaunots 14:51 21.05.2020)
Twitter lietotājs sūdzas par darba devējiem Latvijā – viņi vēl joprojām izvēlas darbiniekus ar krievu valodas zināšanām. Vairāki komentētāji autoram nepiekrita un ieteica tuvoties realitātei Latvijā.RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Jaunā koronavīrusa epidēmija un slēgtās robežas piešķir jaunu skanējumu diskusijai par sen izrunāto tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.
Augošā konkurence darba tirgū likusi sociālo tīklu lasītājiem atkal ierunāties par to, ka jauniešu masveida probraukšanā no Latvijas vainojama... krievu valoda.
"Atveroties robežām sākšoties imigrācija. Es zinu divus jaunekļus, abiem augstākā izglītība, perfekta vācu un angļu valoda, Latvijā darbu atrast nevar, nav krievu valodas! Draugam meita gribēja reemigrēt no Lielbritānijas, nav krievu valodas, aizbrauca atpakaļ! Cēloņsakarība!" secina Ivars.
Atveroties robežām sākšoties imigrācija.
— Ivars (@Turksivars) May 19, 2020
Es zinu divus jaunekļus,abiem augstākā izglītība,perfekta vācu un angļu valoda,Latvijā darbu atrast nevar,NAV KRIEVU VALODAS!
Draugam meita gribēja reemigrēt no UK,nav russkij rečas,aizbrauca atpakaļ!Cēloņsakarība!
Tomēr citi apmeklētāji nebija tik kategoriski noskaņoti. Viņi uzskata, ka, iespējams, autors mazliet pārspīlē vai "jaunekļi" kaut ko nav pateikuši līdz galam, jo ar tādu zināšanu spektru atrast darbu Latvijā nav grūti.
"Pilnīgas muļķības un meli! Nožēlojami, bet ceru ka auni un aitas būs mazākumā! Jābūt idiotam uz visu galvu, lai ar izglītību, vācu un angļu valodas prasmēm neiegūtu labi apmaksātu darbu. Bet jāatzīst, ka nezināt krievu valodu dzīvojot kaimiņos šai valstij arī nav īpaši gudri," autoram iebilda lasītājs ar lietotājvārdu HB.
Pilnīgas muļķības un meli!
— HB (@HelvijsBec) May 19, 2020
Nožēlojami, bet ceru ka auni un aitas būs mazākumā!
Jābūt idiotam uz visu galvu, lai ar izglītību, vācu un angļu valodas prasmēm neiegūtu labi apmaksātu darbu.
Bet jāatzīst, ka nezināt krievu valodu dzīvojot kaimiņos šai valstij arī nav īpaši gudri.
"Ja pareizi sapratu, tad mums jāmācās krievu valoda, lai krieviem nevajadzētu latviešu? Tas, ka cilvēku no veikala palūdz aiziet valodas dēļ, arī tā kā adekvāti? Darba meklējumos katram sava doma: vienam tas patīk, citam – cits," Ivars nelikās mierā.
🤔Ja pareizi sapratu tad mums jāmācās krievu valoda lai krieviem nevajadzētu Latviešu?Tas ka cilvēku no veikala palūdz aiziet valodas dēļ arī tā kā adekvāti?🤔Darba meklējumos katram sava doma vienam tas patīk citam cits.
— Ivars (@Turksivars) May 19, 2020
"Nav tik traki. Pie tam Latvijā strādā angliski runājoši ārzemnieki, kas nezin neko krieviski, un arī latviski neprot, un bez problēmām," savus iespaidus atstāstīja Aivars Gauja.
Nav tik traki. Pie tam Latvijā strādā angliski runājoši ārzemnieki, kas nezin neko krieviski, un ari latviski neprot un bez problēmām.
— Aivars Gauja (@AivarsGauja) May 19, 2020
Nu nodibiniet uzņēmumu un pārdodiet preces un pakalpojumus, neizmantojot krievu valodu, un algojiet jaunekļus ar augstāko izglītību un ar viņu perfekto vācu un angļu valodu, bet bez krievu valodas, un drauga meitu. Gudri dirst nav malku cirst (c)," autoram ieteica Viktors Silkalns.
Nu nodibiniet uzņēmumu un pārdodiet preces un pakalpojumus, neizmantojot krievu valodu, un algojiet jaunekļus ar augstāko izglītību un ar viņu perfekto vācu un angļu valodu, bet bez KRIEVU VALODAS, un drauga meitu.
— Viktors Silkans (@Silkans) May 19, 2020
Gudri dirst nav malku cirst (c)
"Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Krievu valodu var iemācīties - vajag tikai motivāciju un gribasspēku izrādīt. Sāciet jau šovakar ar J.Rozes grāmatnīcas piedāvāto Ābeci," padomu deva Edgars un pievienoja norādi, kur sameklēt ābeci.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies!
— EDGARS (@EDGE_I) May 19, 2020
Krievu valodu var iemācīties - vajag tikai motivāciju un gribasspēku izrādīt.
Sāciet jau šovakar ar J.Rozes grāmatnīcas piedāvāto Ābeci/Букварь !https://t.co/W8HQzcHrba
Tiesa, daži komentētāji atbalstīja Ivara sašutumu.
"Precīzi. Krievs bez jebkādām latviešu valodas zināšanām darbu dabūs momentā. Latvietis bez krievu valodas zināšanām darbu dabūs Īrijā, ne Latvijā," autoram piekrita Jānis. Tiesa, viņš aizmirsa piebilst, ka pat Īrijā svešvalodu zināšanas noteikti tiks uzskatītas par priekšrocību.
Precīzi. Krievs bez jebkādām latviešu valodas zināšanām darbu dabūs momentā. Latvietis bez krievu valodas zināšanām darbu dabūs Īrijā,ne Latvijā
— Jānis (@JankaPipars) May 19, 2020
"Tādu ir ļoti daudz! Puisis strādā elektropreču veikalā, savu darbu zin teicami! Atnāk Duņa un sāk tincināt, puisim krieviski tehniskie termini ne visai... atnāk šefs un nomurmina, ka esot daudz sūdzību, jo neko nevarot paskaidrot! Labdien, Īrija, tie ir tikai daži..." savu stāstu turpina Ivars.
Tādu ir ļoti daudz!Pusis strādā elektropreču veikalā,savu darbu zin teicami!Atnāk Duņa un sāk tincināt,puisim krieviski tehniskie termini ne visai....atnāk šefs un nomurmina ka esot daudz sūdzību jo neko nevarot paskaidrot!LABDIEN ĪRIJA,tie ir tikai daži...
— Ivars (@Turksivars) May 19, 2020
"Ja pat valsts uzņēmums "airBaltic" nepieņem darbā cilvēkus bez krievu valodas, tad neizbrīna nekas. airBaltic būtu jābūt vienam no reemigrācijas plāna īstenotājiem, bet nē, personāla atlases politika tāda nenacionālistiska," sašutis bija Edgars Maskalans.
Ja pat Valsts komp. Airbaltiks nepienem darbā cilvēkus bez Rus Val., tad neizbrīna nekas. AirB būtu jābūt vienam no reemigrācijas plāna īstenotājiem, bet nē, personāla atlases politika tāda nenacionālistiska.
— Edgars Maskalans (@Emaska) May 19, 2020
"airBaltic galvenais bizness – vadāt krievus un ukraiņus no Kijevas uz Maskavu caur Rīgu. Kā bez krievu valodas iztikt? Nebūtu krievu, varētu mierīgi taisīt šito biznesu ciet, un, kā Lietuvā, pietiktu ar vienu Ryanair, kas aizvestu uz Lielbritāniju un Norvēģiju tautiešus strādāt," visus krievu valodas nemīļotājus sarkastiski aprāva Jānis.
airBaltic galvenais bizness vadāt krievus un ukraiņus no Kijevas uz Maskavu caur Rīgu. Kā bez krievu valodas iztikt? Nebūtu krievu, varētu mierīgi taisīt šito biznesu ciet un kā Lietuvā pietiktu ar vienu Raini kas aizvestu uz UK un Norvēģiju tautiešus strādāt.
— Jānis (@sirsenis) May 20, 2020
Atgādināsim, ka koronavīrusa epidēmijas radītās ekonomiskās krīzes rezultātā daudzi eksperti pauda pārliecību par to, ka Latviju, iespējams, atkal sagaida iedzīvotāju aizplūšana.
Aptaujas liecina, ka cilvēki nepacietīgi gaida, kad tiks atcelti ierobežojumi un sakārtota pasažieru satiksme, lai atkal dotos svešatnē labākas dzīves meklējumos.
Biļetes uz pirmajiem avioreisiem uz Eiropu no Rīgas lidostas jau pilnībā izpirktas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomists un eksperts Jānis Hermanis uzskata, ka pirmie projām dosies tie, kas zaudējuši darbu jaunās krīzes apstākļos.
Tiesa, eksperti uzskata, ka migrant plūsma nebūs īpaši spēcīga un sastādīs ierasto gada apjomu – aptuveni 10-15 tūkstošus.
Tagi:
Latvijā varētu no jauna ieviest ārkārtējās situācijas režīmu
(atjaunots 13:45 29.05.2020)
Ja iedzīvotāji neievēros drošības pasākumus pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas 9. jūnijā, valdība atkal ieviesīs minēto režīmu.RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka sakarā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ārkārtējās situācijas režīmu nav plānots pagarināt pēc 9. jūnija.
Taču tagad noskaidrojies, ka otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets pieņēmis Tieslietu ministrijas plānu, kas ļauj elastīgi reaģēt uz stāvokli pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas.
Tieslietu ministrija pieļāva, ka epidemioloģiskā situācija pēc tā atcelšanas var strauji pasliktināties. Tādā gadījumā valdība no jauna izsludinās ārkārtējo situāciju.
Turklāt pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas 9. jūnijā nav plānots atteikties no visiem ierobežojumiem. Pretējā gadījumā augs epidēmijas atkārtota uzliesmojuma risks. Situāciju ir grūti prognozēt, brīdināja TM.
Ar mērķi mazināt atkārtotas ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas iespējas, iedzīvotājiem ir jāievēro sociālā distance pat pēc 9. jūnija. Nav pieļaujama arī liela skaita cilvēku pulcēšanās vienuviet.
Atgādināsim, ka iepriekš Rīgas dome pieņēma lēmumu atcelt plašos pasākumus, kas veltīti Līgo svētkiem, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu jubilejai, kā arī Mātes dienai un Bērnu aizsardzības dienai. Pagaidām nav zināms, vai notiks pilsētas svētki, kas ieplānoti augusta vidū.
Jāpiebilst, ka TM plānā minēti trīs galvenie principi, ko vēlams ņemt vērā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Starp tiem ir minimāla cilvēka tiesību ierobežošana, sabiedrības veselības apdraudējuma minimizācija un svarīgu pakalpojumu pieejamība.
Saskaņā ar plānu, valsts iestādes iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti. Tiesu sistēma, valsts un pašvaldību iestādes, pakalpojumu saņemšana, kriminālsodu izpilde, sociālo un medicīnas pakalpojumu sniegšana – tas viss darbosies ar īpašiem noteikumiem.
Sods par pašizolācijas pārkāpšanu un ierobežojumu pārkāpumiem publiskās sapulcēs saglabājas.
©
Flickr / Florian Prischl
Šis projekts vēl jāapstiprina Saeimā.
Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā bija fiksēti četri Covid-19 inficētie. Viens cilvēks ar koronavīrusa infekciju ir miris.
Mirušais piederēja pie 70-75 gadu vecuma grupas, viņam bija hroniskas slimības.
Patlaban ar koronavīrusu inficēto cilvēku kopējais skaits valstī sastāda 1061 cilvēku, 741 inficētais ir izveseļojies, 24 cilvēki miruši.
Slimnīcās ārstējas 23 pacienti. 20 pacientiem konstatēja vidēji smaga slimības gaita, trīs cilvēki ir smagā stāvoklī. No slimnīcām izrakstīti 149 pacienti.
Tagi:
Rīga slīkst atkritumos
(atjaunots 14:59 29.05.2020)
Kopš 20. maija Rīgā stājusies spēkā atkritumu izvešanas jaunā kārtība. Pilsēta sadalīta četrās zonās, katrā no tām strādā savs operators. Tomēr modeļa nomaiņa nav noritējusi gludi.RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Jūlija Granta. Atkritumu reforma, kas palīdzēja vides ministram Jurim Pūcem "gāzt" Rīgas domi un iesēdināt galvaspilsētas vadības krēslos valdības koalīcijas ielikteņus, plīst pa visām šuvēm: galvaspilsēta slīkst atkritumu kalnos.
Nezināma iemesla dēļ "X" stunda rajonu pāreja no viena apkalpojošā operatora pie otra bija ieplānota 20. maijā, lai arī iepriekš noslēgtie līgumi paredzēja mēneša maksu, tātad – arī pakalpojumus. Pie tam, pat noslēdzot jaunus līgumus, operatori nesniedza klientiem informāciju par to, kad un kādā termiņā tiks ieviesti jaunie grafiki. Nekādu pārejas periodu sistēma neparedzēja.
20. maijā pagaidu administrācija izsūtīja mundras ziņas presei: jaunos līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši 74% klientu. Pagaidu administrators Edvīns Balševics apgalvoja, ka sadzīves atkritumu apstrādes jaunā kārtība risina un sakārto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas līdz šim bijusi haotiska un nepārskatāma. Viņš apliecināja, ka izmaiņas nodrošināšot tīru un sakoptu vidi galvaspilsētā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piebilda, ka arī klienti, kuri vēl nav paspējuši noslēgt līgumus, nepaliks bez atkritumu izvešanas – viņi varot vērsties pie savas zonas operatora ar iesniegumu, un uzņēmumu pienākums būs izvest atkritumus, bet klientam vajadzēs apmaksāt pakalpojumu. Iesniegumi par atkritumu izvešanu tiks izpildīti tikai ar priekšapmaksu.
Patiesībā "pārskatāmā sistēma" jau nedēļu pēc starta ir pārvērtusi Rīgu par otru Neapoli atkritumu karu laikā. Rajonus, kas no uzņēmuma "Clean R" nonākuši "Eco Baltia vide" ziņā, pārpilda smirdoši konteineri. Tas ir nepatīkami daudzdzīvokļu mājās, kur atkritumi tiek izvesti reizi divās vai trijās dienās, vēl nepatīkamāk – privātajā sektorā, kur atkritumus izved reizi nedēļā, vai pat divās: ja nav izvesti tagad gaidi, bet, kamēr gaidi, krāmē atkritumus kaut vai kabatās...
Solījums "nodrošināt visus" nedarbojas, operatori netiek galā ar "pēdējā brīdī" noslēdzamo līgumu lavīnu. "Eco Baltia vide" Sputnik Latvija korespondentam paskaidroja, ka līgumu dienests strādā atsevišķi, bet datu bāze un grafiku sastādīšana – atsevišķi, tāpēc viņi nevar pateikt, kad tiks apstrādāts līgums un jaunais klients tiks iekļauts grafikā.
Ja haoss iestājies jau ar ilgtermiņa (7 gadu) līgumiem, kā var cerēt uz "saistībām", kas jāpilda tikai ar priekšapmaksu? Dokumentu ir divreiz vairāk. "Līgums-grafiks" vietā iznāk "pieteikums-priekšapmaksas rēķins-apmaksas apstiprinājums-grafiks".
Piedevām vēl iestājies silts laiks, tāpēc līguma gaidīšana kļūst vēl grūtāka. Iespējams, šeit meklējama slēpta jēga: atbrīvojušies no atkritumu kaudzēm, rīdzinieki aizmirsīs, ka "pārskatāmā reforma" padarījusi viņus mazliet nabadzīgākus – atkritumu izvešanas tarifi ir paaugušies, apkalpošanas biežums palielinājies, piemēram, ja agrāk grafiki tika sastādīti ik mēnesi, tagad – ik nedēļu. Un operatora reisu biežums no aptuveni 48 (4 nedēļas mēnesī) pieaudzis līdz 52 gadā. Līdz ar tarifa pieaugumu tas nodrošinās operatoriem ienākumu pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar veco sistēmu.
Rīgas pagaidu administrācija norādīja, ka, noslēdzot līgumu, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko konteineru. Patiesībā konteineri palikuši tie paši, bet līgumu marta versijās bija paredzēta to nomas maksa! Pēc klientu sašutuma viļņa absurdā prasība tika atcelta līdz ar drakoniskajiem sodiem par konteinera bojāšanu vai zaudēšanu.
Tika apgalvots, ka saskaņā ar jauno līgumu visi operatori bez maksas nodrošinās utilizējamo atkritumu izvešanu (papīrs, metāls, plastmasa, stikls), tomēr standarta līgumā tāda iespēja nav paredzēta. Acīmredzot bezmaksas izvešana attiecas uz 1050 šķiroto atkritumu punktiem, ko divu gadu laikā plānots veidot galvaspilsētā. Tātad apzinīgajiem pilsoņiem nāksies ne tikai šķirot atkritumus, bet arī nogādāt tos tuvākajā punktā.
Par to, ka esat apkrāpti, varēsiet dusmoties pēc diviem gadiem, jo atkritumos slīkstošo iedzīvotāju pašreizējos pārmetumus pagaidu administrācija ir noraidījusi ar argumentu no kategorijas "pats tu esi muļķis" – noslēgtais līgums nenozīmējot, ka jau šodien vai rīt klientam tiks sniegts pakalpojums un viņa atkritumu konteiners nekavējoties tiks iztukšots. Ja jūs atverat kontu bankā, maksājumu karti ar klienta vārdu un uzvārdu jums neizsniedz uzreiz!
Administrācija palūdza iedzīvotājus ar sapratni uztvert izmaiņas un ņemt vērā: vajadzīgs laiks, lai visas puses pielāgotos viena otrai – atkritumu šķirošana pārcieš vēsturiskas pārmaiņas, un īslaicīgās neērtības attaisnosies ilgtermiņa perspektīvā.
Lai arī konteiners ir tas pats, nevērīgā attieksme pret klientu interesēm pieaugs, viņu maciņi kļūs plānāki. Vēsturiskas pārmaiņas ir svarīgākas nekā smirdoņa no atkritumu konteinera.
Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.
Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.
"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.
Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.
"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.
Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.