Vitamīni, foto no arhīva

Latvijā ļauts pirkt zāles ar piegādi mājās

34
(atjaunots 14:24 21.05.2020)
Tagad iespējams tiešsaistē vai pa tālruni no aptiekas pasūtīt farmaceitisko līdzekļu piegādi. Aptiekas darbinieki sniegs konsultācijas par preparātu lietošanu.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele parakstījusi rīkojumu par farmaceitisko preparātu un medicīnas preču piegādi mājās, vēsta TVNet.

Zāļu pārbaude. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Šo pakalpojumu var izmantot personas, kam nav iespēju aiziet līdz aptiekai vai palūgt kādam citam apmeklēt aptieku. Ministres lēmums publicēts izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zāles iespējams pasūtīt pa tālruni vai internetā, ja aptieka nodrošina tādu iespēju. Pasūtītājam jānosauc savs vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un cilvēka personas kods (ja zālēm izrakstīta elektroniskā recepte), uz kura vārda izrakstīta recepte.

Lai saņemtu tiesības piegādāt medikamentus, aptiekai jāsniedz informācija Zāļu valsts aģentūrai. Aptiekas darbiniekiem vajadzēs identificēt pakalpojuma saņēmēju, attālināti konsultēt par zāļu lietošanu. Turklāt vajadzēs nodrošināt iespēju piegādāt preparātu, nesabojājot to pa ceļam, un ievērot visus ar Covid-19 pandēmiju saistītos drošības pasākumus.

Ar piegādi var nodarboties farmaceits, farmaceita palīgs, kā arī kurjers, brīvprātīgo organizāciju pārstāvis vai sociālais  darbinies,

Narkotiskas un psihotropas vielas varēs piegādāt tikai aptiekas vai tās filiāles darbinieks – farmaceits vai farmaceita palīgs.

Iepriekš Latvijā cilvēks, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nevarēja iziet no mājām, varēja palūgt kādu iegādāties viņa vajadzībām recepšu medikamentus, ja šis cilvēks var nosaukt elektroniskās receptes identifikācijas numuru, kas zināms ārstam un pacientam, pacienta vārdu un uzvārdu, kā arī uzrādīt savu personu apliecinošu dokumentu, vai gadījumā, ka slimnieks iepriekš deleģēja elektronisko recepti pirkumam caur e-veselības sistēmu.

Veselības ministrijas darba grupas dati liecina: lai arī aptieku skaits Latvijā ir statistiski liels, tās vēl joprojām pārsvarā koncentrētas ap veselības aprūpes iestādēm un lielpilsētās.

Gribētos cerēt, ka zāļu piegāde mājās ļaus daļēji atrisināt medikamentu pieejamības problēmu.

34
Tagi:
zāles, Latvija, Veselības ministrija
Pēc temata
Saeima uzdevusi Ministru kabinetam samazināt zāļu cenas
Pēc Lielbritānijas un VFR parauga: kā valdība samazinās kompensējamo zāļu cenas
Zinātnieki noskaidroja, ka puse jauno zāļu nav labākas par vecajām
Lietuvas lielveikali uzsākuši zāļu tirdzniecību
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

2
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

2
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

26
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

26
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu