Pokrova kapi Rīgā, foto no arhīva

Mūžīga piemiņa un pastāvīgs monitorings: saglabāt padomju memoriālus Latvijā

37
(atjaunots 11:47 21.05.2020)
Par godu Uzvaras jubilejai izdota "Atmiņas grāmata", kurā apkopota informācija par padomju karavīru apbedījumu vietām Latvijā. Tagad ir svarīgi sakārtot memoriālo objektu regulāra sabiedriskā monitoringa sistēmu, lai tiktu saglabāts pienācīgs objektu stāvoklis.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Latvijā atrodami aptuveni 500 karavīru apbedījumi, kuros guldīti vairāk nekā 450 tūkstoši Lielā Tēvijas kara gados bojā gājušie padomju kareivji.

Visu apbedījumu un piemiņas vietu apraksts publicēts nesen klajā nākušajā "Atmiņas grāmatā", lai pēc iespējas vairāk cilvēku, neskatoties ne uz ko, paturētu atmiņā padomju karavīru varoņdarbu, kuri atbrīvoja pasauli no fašisma.

Pret falsifikāciju

"Atmiņas grāmata. Latvija" ir trešā grāmata sērijā "Atmiņas grāmata. Eiropa", kas laista klajā par godu padomju tautas Uzvaras Lielajā Tēvijas karā un Baltijas atbrīvošanas 75. gadadienai. Darbs ietver aptuveni 700 lappuses. Tā ir dokumentu un fotomateriālu izlase par padomju karavīru apbedījumiem Latvijā – par to stāvokli, vēsturi un atrašanās vietu. Pērn tika izdotas līdzīgas grāmatas par apbedījumiem Lietuvā un Igaunijā – to mērķis ir saglabāt piemiņu par karavīriem visās Baltijas valstīs.

Diemžēl padomju apbedījumu tēma nav viena no patīkamākajām Baltijas valstu valdībām – tās gribētu, lai nepaliktu neviena memoriāla, ne atmiņu par tiem. Tāpēc darbs, kā uzsvēra Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs savā uzrunā lasītājiem, "ir īpaši vērtīgs no nacisma glorifikācijas un vēstures falsifikācijas apkarošanas viedokļa mūsdienās, kad aizvien biežāk nākas saskarties ar mēģinājumiem pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus un mazināt padomju tautas lomu uzvarā pār fašisma ļaunumu".

Līdzīgu viedokli pauda arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš savā uzrunā lasītājiem "Atmiņas grāmatā. Lietuva" atgādināja, ka vairojas mēģinājumi izkropļot vēsturisko patiesību, nomelnot uzvarētājus un attaisnot nacistu un viņu līdzskrējēju noziegumus.

"Mūsu pienākums ir saglabāt piemiņu, saglabāt to cilvēku gaišo piemiņu, kuri ar savu dzīvību samaksāja, lai glābtu cilvēci no "brūnā mēra" šausmām. Savu artavu kopējā lietā sniedz arī šis darbs. Esmu pārliecināts, tas neliekuļoti ieinteresēs plašu lasītāju loku, arī jauno paaudzi," norādīja diplomāts.

Atcerēties varoņus

Šīs grāmatas daudziem būs interesantas. Īpaši vērtīgas tās padara ne vien memoriālo kompleksu un pieminekļu fotogrāfijas un apraksti, bet arī sniegtās militāri vēsturiskās ziņas, kā arī publicētās stratēģisko operāciju kartes. Grāmatās ir arī Baltijas valstu aizsardzības cīņās bojā gājušo Padomju Savienības Varoņu apbalvojuma dokumentu kopijas – izdevumi patiesi ir unikāli.

Lasītājs, kurš interesējas par kara vēsturi, atradīs svarīgāko militāro operāciju aprakstus un kartēs izsekot to attīstībai un rezultātam. Latvijas "Atmiņas grāmatā" stāstīts ne tikai par galvenajām operācijām, kā, piemēram, uzbrukumu Rīgai vai kaujām Kurzemes katlā, bet arī par Dobeles, Madonas un daudzu citu Latvijas pilsētu atbrīvošanas kaujām. Daudzus ieinteresēs arī vecās fotogrāfijas – sagrautās pilsētas, kas parāda kara šausmas. Nevienam nenovēlēsi piedzīvot kaut ko tādu.

Baltijas valstu iedzīvotāji var uzzināt, kādi karavīru apbedījumi un memoriāli atrodas viņu pašvaldības teritorijā, kādi Padomju Savienības Varoņi tajos apglabāti un par ko viņi saņēmuši augsto apbalvojumu. Ziņās par katru militāro operāciju minēts, cik cilvēki to saņēmuši, apbalvojumu sarakstu kopijas un karavīru fotogrāfijas ļauj mazliet labāk uzzināt šos cilvēkus – viņi visi atdevuši savas dzīvības par Uzvaru un pelnījuši piemiņu.

Līguma aizsardzībā

Lielākā daļa informācijas grāmatā veltīta padomju memoriāliem un Lielā Tēvijas kara laikā Latvijas teritorijā bojā gājušo karavīru apbedījumu vietām. Daudzās fotogrāfijas dāvā lasītājam priekšstatu par to, kā izskatās piemiņas vietas, kādā stāvoklī tās ir. Pēc fotogrāfijām var spriest, ka memoriāli ir kopti, tos periodiski sakārto, un īpaši nolaistu to starpā nav.

Partijas "Latvijas Krievu savienības" līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs piezīmēja, ka par padomju karavīru apbedījumu vietu uzturēšanu pienācīgā stāvoklī arī ar vietējo pašvaldību spēkiem – to veicina līgums starp Latviju un Krieviju. "Saskaņā ar šo divpusējo līgumu, memoriāli brāļu kapos un apbedījuma vietās ir starptautisko tiesību objekts, tāpēc tos kopīgiem spēkiem sakopj pašvaldības un Krievijas vēstniecība Latvijā," paskaidroja politiķis.

Viņš konstatēja, ka Krievijas vēstniecība atbild par kapitālo konstrukciju stāvokli, bet pašvaldības sakopj teritoriju un, principā, rezultāts nav slikts, it īpaši, ja runa ir par lieliem kapiem. Viņš pastāstīja, ka 9.maija priekšvakarā partijas aktīvisti apmeklējuši lielu skaitu brāļu kapu un bieži redzējuši pašvaldību darbinieku komandas, ko vietējās varasiestādes atsūtījušas savest kārtībā kapus.

"Mums pat iznāca tāda neformāla "konkurence" – kurš ātrāk atbrauks: pašvaldības apkopēji vai mūsu biedri," piezīmēja Mitrofanovs.

Darbs turpinās

Arī pats bijušais deputāts apmeklēja vienu no apbedījuma vietām, turklāt ar nodomu izraudzījās tādu, kas atrodas tālu no lielceļiem.

"Es izvēlējos vietiņu Kalna Pūpji Tukuma novadā, tā ir diezgan tālu no Liepājas trases, taču izrādījās, kapi bija normālā stāvoklī, burtiski pirms manis tur kāds bija pabijis. Uz kopiņām gulēja svaigas tulpes un dega sveces," viņš pastāstīja.

"Jo tālāk no pilsētām un jo nabadzīgāka pašvaldība, jo depresīvāks tur stāvoklis, jo mazāk viņiem motīvu censties sakopt šos brāļu kapus, un pašvaldības paveic tikai minimālo darbu," uzskata Mitrofanovs.

Šī iemesla dēļ nepieciešams apbedījumu stāvokļa pastāvīgs monitorings, it īpaši vietās, kur tiem nepieciešama kopšana, uzskata politiķis.

"Daudzas apbedījumu vietas neizdodas ātri sakopt. Ir jāatved grupa cilvēku, jānomazgā pieminekļi, jāpiekrāso, jānoplēš sūnas, šur un tur jau jānomaina apmales un jāizcērt krūmi. Tas, ko tagad esam uzsākuši, nevar būt vienreizējs darbs, tai jābūt pastāvīgai procedūrai, kas ideālā gadījumā nonāks līdz pastāvīgi atjaunojama apbedījumu stāvokļa novērtējuma sabiedriskā reģistra izveidei," secināja politiķis.

37
Tagi:
brāļu kapi, Krievija, Latvija
Pēc temata
Bogovs: dažs labs Latvijā uzskata, ka nupat jau uzvarēs Krieviju Otrajā pasaules karā
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc
Anatolijs Bažans

Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, glābt tranzītu

10
(atjaunots 17:39 04.06.2020)
Pirmā ceturkšņa katastrofālie rezultāti kravu pārvadājumu jomā Latvijā: ko vēl var paspēt veikt, lai glabtu tranzīta nozari.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī valstī sasniedza 5,983 milj. tonnu – par 48,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Naftas produktu transportēšanas apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem sarucis par 44,6% - līdz 529 tūkstošiem tonnu, vēsta Ventasbalss.lv, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Ja valsts tranzīta nozare nesaņems investīcijas, to gaida ne īpaši patīkamas perspektīvas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Perspektīvas nav īpaši spīdošas, ja netiks ieguldītas pietiekamas investīcijas. Kas pašreizējos apstākļos investēs Latvijā? Iespējams, Ķīna ieinteresēsies, ja, protams, Baltijas valsts valdība izšķirsies par tādu sadarbību," paskaidroja Bažans.

Pēc viņa domām, Ķīna kopumā ir ieinteresēta izvietot savus uzņēmumus Eiropā, tāpēc liela investīciju plūsma no Pekinas puses ir iespējama, tomēr tikai pēc pandēmijas beigām.

Ja nu Latvija sakārtos attiecības ar Krieviju, tās ostas atkal kļūs par budžeta ienākumu avotu, atzīmēja ekonomists.
"Jau padomju laikā Latvijas ostas bija svarīgs pārkraušanas punkts kravu piegādei uz dažādiem reģioniem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Patlaban to nozīme ir kritusies, kravu plūsmas iet garām – caur ostām Krievijas ostām Baltijā. Ostas atkal kļūs par ienākumu avotu Latvijai, ja tā sakārtos attiecības ar Krieviju," teica Bažans.

Eksperts uzsvēra, ka valstu sakaru noregulēšana lielākā mērā ir atkarīgka no Latvijas valdības politikas – Krievija ir gatava sadarboties ar noteikumu, ja tiks normalizētas divpusējās attiecības un uzlabosies iekšējais politiskais klimats Latvijā.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šogad Latvijas dzelzceļa ienākumi nesedz izdevumus, uzņēmums pieprasījis dotāciju no Latvijas budžeta 25 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām uzņēmums atlaidīs 1,5 tūkst. darbinieku – apmēram ceturto daļu štata.

Lielākās ostas 2020. gada pirmajā ceturksnī demonstrē negatīvu kravu apgrozījuma dinamiku. Rīgas osta samazinājusi pārkraušanu līdz 8,23 milj. tonnu – par 25,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostā lejupslīde sasniegusi 41% - līdz 4,75 milj. tonnu, bet Liepājas ostā kravu pārkraušana kritusies par 22,7% - līdz 2,17 milj. tonnu.

За год Латвия потеряла половину транзита: Бажан указал пути спасения
10
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Pludmale

Kādas pludmales Latvijā saņēmušas tiesības pacelt "Zilo karogu"

3
(atjaunots 17:25 04.06.2020)
Līdz 6. jūnijam "Zilais karogs" pacelsies 14 vietās Latvijā. Starp tām nav nevienas Jūrmalas pludmales – pārlieku dārgs prieks.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. "Zilā karoga" programmā, kas apstiprina pludmaļu atbilstību virknei starptautisko standartu, 2020.gadā Latvijā ekoloģiskās kvalitātes sertifikātu saņēmušas 14 peldvietas, vēsta Rus.lsm.lv.

To vidū ir Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, kā arī jahtu ostā Liepājā "Liepāja Marina".

Jūrmalas šajā sarakstā nav. Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Jūrmalas dome varētu atteikties no programmas "Zilais karogs", jo pieaugusi tās dalības maksa. Iepriekš tā sastādīja 200 eiro par pludmali gadā, bet no 2020. gada pieaugusi līdz 1000 eiro.

Iepriekš Jūrmalā bija 8 pludmales, kas pacēla "Zilo karogu", tātad kūrortpilsētai būtu nācies sameklēt 8 tūkstošus eiro, lai piedalītos programmā.

Sertifikāts "Zilais karogs" apliecina, ka pludmale atbilst visiem 33 kritērijiem, kas vērtē ūdens kvalitāti, ekoloģisko pārvaldi, informēšanu un izglītošano apkārtējās vides jautājumos, kā arī labiekārtošanu un apkalpošanas sfēru.

2019. gadā sertifikātu "Zilais karogs" Latvijā saņēma 21 pludmale un divas jahtu ostas. Visā pasaulē to izpelnījušās 4560 vietas 45 valstīs.

3
Tagi:
Jūrmala, Latvija
Pēc temata
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3