Pokrova kapi Rīgā, foto no arhīva

Mūžīga piemiņa un pastāvīgs monitorings: saglabāt padomju memoriālus Latvijā

43
(atjaunots 11:47 21.05.2020)
Par godu Uzvaras jubilejai izdota "Atmiņas grāmata", kurā apkopota informācija par padomju karavīru apbedījumu vietām Latvijā. Tagad ir svarīgi sakārtot memoriālo objektu regulāra sabiedriskā monitoringa sistēmu, lai tiktu saglabāts pienācīgs objektu stāvoklis.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Latvijā atrodami aptuveni 500 karavīru apbedījumi, kuros guldīti vairāk nekā 450 tūkstoši Lielā Tēvijas kara gados bojā gājušie padomju kareivji.

Visu apbedījumu un piemiņas vietu apraksts publicēts nesen klajā nākušajā "Atmiņas grāmatā", lai pēc iespējas vairāk cilvēku, neskatoties ne uz ko, paturētu atmiņā padomju karavīru varoņdarbu, kuri atbrīvoja pasauli no fašisma.

Pret falsifikāciju

"Atmiņas grāmata. Latvija" ir trešā grāmata sērijā "Atmiņas grāmata. Eiropa", kas laista klajā par godu padomju tautas Uzvaras Lielajā Tēvijas karā un Baltijas atbrīvošanas 75. gadadienai. Darbs ietver aptuveni 700 lappuses. Tā ir dokumentu un fotomateriālu izlase par padomju karavīru apbedījumiem Latvijā – par to stāvokli, vēsturi un atrašanās vietu. Pērn tika izdotas līdzīgas grāmatas par apbedījumiem Lietuvā un Igaunijā – to mērķis ir saglabāt piemiņu par karavīriem visās Baltijas valstīs.

Diemžēl padomju apbedījumu tēma nav viena no patīkamākajām Baltijas valstu valdībām – tās gribētu, lai nepaliktu neviena memoriāla, ne atmiņu par tiem. Tāpēc darbs, kā uzsvēra Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs savā uzrunā lasītājiem, "ir īpaši vērtīgs no nacisma glorifikācijas un vēstures falsifikācijas apkarošanas viedokļa mūsdienās, kad aizvien biežāk nākas saskarties ar mēģinājumiem pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus un mazināt padomju tautas lomu uzvarā pār fašisma ļaunumu".

Līdzīgu viedokli pauda arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš savā uzrunā lasītājiem "Atmiņas grāmatā. Lietuva" atgādināja, ka vairojas mēģinājumi izkropļot vēsturisko patiesību, nomelnot uzvarētājus un attaisnot nacistu un viņu līdzskrējēju noziegumus.

"Mūsu pienākums ir saglabāt piemiņu, saglabāt to cilvēku gaišo piemiņu, kuri ar savu dzīvību samaksāja, lai glābtu cilvēci no "brūnā mēra" šausmām. Savu artavu kopējā lietā sniedz arī šis darbs. Esmu pārliecināts, tas neliekuļoti ieinteresēs plašu lasītāju loku, arī jauno paaudzi," norādīja diplomāts.

Atcerēties varoņus

Šīs grāmatas daudziem būs interesantas. Īpaši vērtīgas tās padara ne vien memoriālo kompleksu un pieminekļu fotogrāfijas un apraksti, bet arī sniegtās militāri vēsturiskās ziņas, kā arī publicētās stratēģisko operāciju kartes. Grāmatās ir arī Baltijas valstu aizsardzības cīņās bojā gājušo Padomju Savienības Varoņu apbalvojuma dokumentu kopijas – izdevumi patiesi ir unikāli.

Lasītājs, kurš interesējas par kara vēsturi, atradīs svarīgāko militāro operāciju aprakstus un kartēs izsekot to attīstībai un rezultātam. Latvijas "Atmiņas grāmatā" stāstīts ne tikai par galvenajām operācijām, kā, piemēram, uzbrukumu Rīgai vai kaujām Kurzemes katlā, bet arī par Dobeles, Madonas un daudzu citu Latvijas pilsētu atbrīvošanas kaujām. Daudzus ieinteresēs arī vecās fotogrāfijas – sagrautās pilsētas, kas parāda kara šausmas. Nevienam nenovēlēsi piedzīvot kaut ko tādu.

Baltijas valstu iedzīvotāji var uzzināt, kādi karavīru apbedījumi un memoriāli atrodas viņu pašvaldības teritorijā, kādi Padomju Savienības Varoņi tajos apglabāti un par ko viņi saņēmuši augsto apbalvojumu. Ziņās par katru militāro operāciju minēts, cik cilvēki to saņēmuši, apbalvojumu sarakstu kopijas un karavīru fotogrāfijas ļauj mazliet labāk uzzināt šos cilvēkus – viņi visi atdevuši savas dzīvības par Uzvaru un pelnījuši piemiņu.

Līguma aizsardzībā

Lielākā daļa informācijas grāmatā veltīta padomju memoriāliem un Lielā Tēvijas kara laikā Latvijas teritorijā bojā gājušo karavīru apbedījumu vietām. Daudzās fotogrāfijas dāvā lasītājam priekšstatu par to, kā izskatās piemiņas vietas, kādā stāvoklī tās ir. Pēc fotogrāfijām var spriest, ka memoriāli ir kopti, tos periodiski sakārto, un īpaši nolaistu to starpā nav.

Partijas "Latvijas Krievu savienības" līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs piezīmēja, ka par padomju karavīru apbedījumu vietu uzturēšanu pienācīgā stāvoklī arī ar vietējo pašvaldību spēkiem – to veicina līgums starp Latviju un Krieviju. "Saskaņā ar šo divpusējo līgumu, memoriāli brāļu kapos un apbedījuma vietās ir starptautisko tiesību objekts, tāpēc tos kopīgiem spēkiem sakopj pašvaldības un Krievijas vēstniecība Latvijā," paskaidroja politiķis.

Viņš konstatēja, ka Krievijas vēstniecība atbild par kapitālo konstrukciju stāvokli, bet pašvaldības sakopj teritoriju un, principā, rezultāts nav slikts, it īpaši, ja runa ir par lieliem kapiem. Viņš pastāstīja, ka 9.maija priekšvakarā partijas aktīvisti apmeklējuši lielu skaitu brāļu kapu un bieži redzējuši pašvaldību darbinieku komandas, ko vietējās varasiestādes atsūtījušas savest kārtībā kapus.

"Mums pat iznāca tāda neformāla "konkurence" – kurš ātrāk atbrauks: pašvaldības apkopēji vai mūsu biedri," piezīmēja Mitrofanovs.

Darbs turpinās

Arī pats bijušais deputāts apmeklēja vienu no apbedījuma vietām, turklāt ar nodomu izraudzījās tādu, kas atrodas tālu no lielceļiem.

"Es izvēlējos vietiņu Kalna Pūpji Tukuma novadā, tā ir diezgan tālu no Liepājas trases, taču izrādījās, kapi bija normālā stāvoklī, burtiski pirms manis tur kāds bija pabijis. Uz kopiņām gulēja svaigas tulpes un dega sveces," viņš pastāstīja.

"Jo tālāk no pilsētām un jo nabadzīgāka pašvaldība, jo depresīvāks tur stāvoklis, jo mazāk viņiem motīvu censties sakopt šos brāļu kapus, un pašvaldības paveic tikai minimālo darbu," uzskata Mitrofanovs.

Šī iemesla dēļ nepieciešams apbedījumu stāvokļa pastāvīgs monitorings, it īpaši vietās, kur tiem nepieciešama kopšana, uzskata politiķis.

"Daudzas apbedījumu vietas neizdodas ātri sakopt. Ir jāatved grupa cilvēku, jānomazgā pieminekļi, jāpiekrāso, jānoplēš sūnas, šur un tur jau jānomaina apmales un jāizcērt krūmi. Tas, ko tagad esam uzsākuši, nevar būt vienreizējs darbs, tai jābūt pastāvīgai procedūrai, kas ideālā gadījumā nonāks līdz pastāvīgi atjaunojama apbedījumu stāvokļa novērtējuma sabiedriskā reģistra izveidei," secināja politiķis.

43
Tagi:
brāļu kapi, Krievija, Latvija
Pēc temata
Bogovs: dažs labs Latvijā uzskata, ka nupat jau uzvarēs Krieviju Otrajā pasaules karā
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

8
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

8
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

6
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

6
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam