Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks, foto no arhīva

Nacionālā apvienība plāno uzbrukumu Georga lentītei

68
(atjaunots 11:39 21.05.2020)
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks triumfē par aizliegumu nēsāt padomju formastērpu un simboliku, kā arī atklāj jaunumus par nacionālistu plāniem atbrīvoties no Georga lentītes.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Trešdien Latvijā tika izsludināts Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kura 13. pantā noteikts aizliegums publiskās vietās izmantot totalitāro režīmu simbolus, savā lapā Twitter paziņoja Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks.

Runa ir par padomju formastērpa un simbolikas bezkaunīgu pielīdzināšanu nacistiskās Vācijas simbolikai.

Likumam jāstājas spēkā 1. jūlijā, un Iesalnieks uzsvēra, ka "te gan arī paceļas jautājums par policijas spēju (gribu?) to arī uzraudzīt un sodīt pārkāpējus".

NA deputāta publikācijas komentāros parādījās arī visuresošā žurnāliste Elita Veidemane ar "sakramentālu" jautājumu: "Un kas ar kolorado lenteņiem?" Iesalnieks atbildēja: "Pagaidām attiecīgie likumprojekti, kas tos aizliegtu, guļ Kaimiņa vadītajā Cilvēktiesību komisijā." Pagaidām. Tomēr attiecīgās komisijas sēdē, ticamākais, jūnijā deputāti pacentīsies apdomāt, kā no tās (Georga lentes) atbrīvoties.

Atgādināsim, ka 9. maijā Jūrmalā kafejnīcā "Kūriņš" izcēlās skandāls – tā īpašnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentīti. Incidents izcēla skandālu visā valstī.

NA nekavējoties nolēma reklamēt tādu "patriotisku" kafejnīcu. Aktīvisti un sabiedriskie darbinieki bija sašutuši.

Pats krieviem naidīgās kafejnīcas saimnieks sociālajos tīklos aprakstīja savas domas par situāciju. Tiesa, viņš skaidroja nevis savu diskriminējošo rīcību, bet gan attieksmi pret Georga lentīti kā simbolu.

Publicists Vladimirs Lindermans atzīmēja, ka ar savu publikāciju par Georga lentīti Ābelītis faktiski devis iemeslu ierosināt pret viņu lietu – ja ne par kriminālu, tad vismaz par administratīvu pārkāpumu.

Lindermans paskaidroja: kad 9. maijā kafejnīcā ienāca cilvēki ar Georga lentīti, tā kalpoja viņu politisko uzskatu izpaudumam – cilvēki priecājās, pauda pozitīvu attieksmi pret PSRS un tās sabiedroto uzvaru pār nacistiem. Lentīte apliecina viņu politisko pārliecību. Šī iemesla dēļ kafejnīcas saimnieks viņus neielaida un pats personīgi apstiprināja to sociālajos tīklos.

Tātad tas jau ir fakts, ka cilvēki nav ielaisti kā politiskie pretinieki. Tagad no kafejnīcas padzītajiem cilvēkiem ir pamats vērsties policijā ar lūgumu ierosināt administratīvu vai kriminālu lietu.

Publicists uzsvēra, ka Georga lentīte Latvijā nav aizliegta, nekad nav bijusi aizliegta. Aizliegums attiecas tikai uz PSRS simboliku. Savukārt Georga lentīte ir absolūti likumīgs simbols Latvijā. Ja jūs ar lentīti pie apģērba ieejat kafejnīcā, nevienam nav tiesību atteikties jūs apkalpot.

Atgādināsim, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš uzsvēra, ka daudziem nepatīk vienprātība, ko rāda plašo akciju "Georga lentīte" un "Nemirstīgais pulks" dalībnieki no dažādām pasaules valstīm.

1769. gadā Krievijas imperatore Jekaterina II iedibināja apbalvojumu Krievijas armijas virsniekiem par personisko drosmi cīņas laukā – Sv.Georga ordeni. Tas jānēsā "zīda lentē ar trim melnām un divām dzeltenām joslām", kas vēlāk saņēma Georga lentes vārdu. Tās krāsas simbolizē karu: oranžā ir liesmu, melnā – dūmu krāsa. Mūsdienās oranžmelnā lentīte ir kļuvusi par Uzvaras Dienas simbolu.

68
Tagi:
Latvija, Georga lentīte, Nacionālā apvienība
Pēc temata
Latvijas Saeima devusi startu grozījumu izskatīšanai par Georga lentīšu aizliegšanu
Vienkāršā fašisma laicīgā hronika: deputāte sadedzināja kleitu Georga lentes krāsās
Sarkanbaltsarkanā vai Georga lentīte: kas tas ir – patriotisms Latvijā
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

3
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

3
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

23
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

23
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā