Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas
(atjaunots 11:15 21.05.2020)
Kādas specdienestu ziņas Krievijas miljonārs Grigorijs Guseļņikovs varējis saņemt no pašreizējā Saeimas deputāta Jura Juraša un kāpēc Jurašs uzskata, ka neko nav pārkāpis.RĪGA, 21. maijs — Sputnik. PNB bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, - par to liecina Juraša atskaites, vēsta LTV raidījums De facto.
Norvik noalgoja Jurašu
Aizvadītajā gadā Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvēra PNB banku (agrāko Norvik banku) kapitāla nepietiekamības dēļ. Bankas īpašnieks Guseļņikovs uzskata, ka pie visa vainojamas banku regulatora - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – prasības.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Iepriekš Krievijas miljonārs apsūdzēja arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču naudas izspiešanā. Par to Guseļņikovs iesūdzēja Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā. Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017. gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu "Immunitas" sniegt bankai juridiskos pakalpojumus.
LTV žurnālistu rīcībā nonākusi Juraša atskaite par padarīto darbu. Viņa pienākums bijis panākt, lai tiktu sāktas izmeklēšanas par Latvijas Bankas un FKTK darbinieku, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamiem noziegumiem.
Pamudināja izmeklēšanu
Jurašs rakstījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē vai arī vairākās iestādēs un saņēmis informāciju par situāciju ap PNB banku. Ņemot vērā Juraša saspīlētās attiecībās ar Valsts drošības dienestu, domājams, Juraša avots nācis no otra specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB).
Pats Jurašs pats neatklāja, ar ko ticies 2017. gadā, un neziņo, vai tas nav bijis nesen kukuļošanas lietā aizturētais bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš ilgus gadus apkalpoja arī PNB banku.
"Es labprāt tiešām atbildētu, bet tas nav, vismaz no manas puses, pieļaujams," Jurašs atbild, ka nedrīkstot atklāt detaļas.
Tomēr viņš apstiprināja, ka līguma izpildes ietvaros viņam bijušas sarunas ar Valsts policijas, KNAB un drošības iestāžu darbiniekiem. Jurašs informējis šo iestāžu darbiniekus par iespējamiem noziegumiem un “palīdzējis noorganizēt vienu vai otru pasākumu”, lai sekmētu šo izmeklēšanu veikšanu.
Abos virzienos
Juraša atskaitē nav norādīti Latvijas Bankas un FKTK darbinieki, par kuru prettiesiskām darbībām Jurašs ziņojis, tomēr no bankas īpašnieka Guseļņikova agrākajiem izteikumiem izriet, ka runa, visticamāk, ir par Ilmāru Rimšēviču un Pēteri Putniņu.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Tikai dažas nedēļas vēlāk - 2017. gada beigās PNB bankas īpašnieks Guseļņikovs iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā pret Latvijas valsti. Prasībā apgalvots, ka Rimšēvičs no Guseļņikova izspiedis kukuļus. Iespējams, ka Guseļņikovs un banka, izmantojot Juraša iespējas, gribēja vēl pirms valsts iesūdzēšanas tiesā panākt vismaz kāda kriminālprocesa sākšanu pret Latvijas Bankas un FKTK vadību, uzskata LTV.
Jurašs atteicies nosaukt amatpersonas, bet atklāja, ka faktiski nodevis informāciju ne tikai valsts iestādēm, bet arī piegādājis informāciju pretējā virzienā – bankai.
"Visu to informāciju, kas tajā brīdī bija aktuāla un pieejama, tā visa tika nodota bankas pārstāvjiem, kuri tad tālāk lēma, kā šo informāciju izmantot un kādā veidā tālāk rīkoties," sacīja Jurašs.
Specdienesti pārsvarā strādā ar slepenu informāciju, kuras izpaušana nav pieļaujama. Jurašs apgalvo, ka nav pārkāpis likumu, ne strādājot KNAB, ne arī vēlāk. Tagad Jurašu, kurš, starp citu, ieņem Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja vietu, tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu darbā KNAB, taču politiķis pats to uzskata par safabricētu lietu.
Izsituši nepatiesas liecības?
2017. gada rudenī, pildot PNB bankas pasūtījumu, Jurašs ticies ar atskaitē neminētiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par iesnieguma gatavošanu policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas līdzekļu izspiešanu, ko esot veicis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš tobrīd atradās apcietinājumā citas bankas - "Trasta komercbankas" krimināllietā.
Sprūds "De facto" apgalvoja, ka Guseļņikovs viņu savulaik brīdinājis netraucēt viņa interesēm, norādot, ka pieņēmis darbā Juraša sievu Allu Jurašu.
©
Foto : Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
"Ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu," rakstīja Sprūds.
Jurašs šos izteikumus nekomentē, liekot noprast, ka tie esot izdomājumi un meli. Bet savu versiju neatklāj, jo nevarot to darīt bez pasūtītāja piekrišanas.
Pats PNB bankas akcionārs Guseļņikovs, kad "De facto" pirms diviem mēnešiem jautāja par bankas līgumu ar Juraša firmu "Immunitas", atbildēja, ka viņam par to nekas nav zināms. Taču savā atskaitē Jurašs rakstījis, ka ar Guseļņikovu ticies vismaz trīs reizes, vienu no tām Londonā. Tas liek domāt, ka Jurašs apkalpoja tieši baņķieri.
PNB bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš atklāja, ka banka par aptuveni divu mēnešu darbu "Immunitas" samaksājusi aptuveni astoņus tūkstošus eiro, ieskaitot PVN. Kopš tā laika bankai citi pasūtījumi "Immunitas" nav bijuši.
Krastiņš apliecināja, ka nav atradis bankā nekādu slepenu informāciju, kas varētu būt nākusi no drošības iestādēm.
Viņš uzskata, ka Juraša sniegtais pakalpojums bijis bankas interesēs, lai gan atzīst, ka jūtamas sekas tobrīd nebija manāmas.
Vēlāk vismaz viens kriminālprocess pēc Guseļņikova liecībām par izspiešanu tika ierosināts. Pērn izmeklēšanas materiāli no Valsts policijas nodoti KNAB.
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.
Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.
Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).
Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.
"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.
Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.
Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.
Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.
Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.
Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.
Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.
"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.
Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.
"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.
Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.
Tagi:
Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.
Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.
Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.
Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.
Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.
Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.
"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.
"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,
Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.
Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.
BelAES starts
Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.
Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.
Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.
Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".
Tagi: