Juris Jurašs, foto no arhīva

Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas

80
(atjaunots 11:15 21.05.2020)
Kādas specdienestu ziņas Krievijas miljonārs Grigorijs Guseļņikovs varējis saņemt no pašreizējā Saeimas deputāta Jura Juraša un kāpēc Jurašs uzskata, ka neko nav pārkāpis.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. PNB bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, - par to liecina Juraša atskaites, vēsta LTV raidījums De facto

Norvik noalgoja Jurašu

Aizvadītajā gadā Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvēra PNB banku (agrāko Norvik banku) kapitāla nepietiekamības dēļ. Bankas īpašnieks Guseļņikovs uzskata, ka pie visa vainojamas banku regulatora - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – prasības.

Iepriekš Krievijas miljonārs apsūdzēja arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču naudas izspiešanā. Par to Guseļņikovs iesūdzēja Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā.  Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017. gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu "Immunitas" sniegt bankai juridiskos pakalpojumus.

LTV žurnālistu rīcībā nonākusi Juraša atskaite par padarīto darbu. Viņa pienākums bijis panākt, lai tiktu sāktas izmeklēšanas par Latvijas Bankas un FKTK darbinieku, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamiem noziegumiem.

Pamudināja izmeklēšanu

Jurašs rakstījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē vai arī vairākās iestādēs un saņēmis informāciju par situāciju ap PNB banku. Ņemot vērā Juraša saspīlētās attiecībās ar Valsts drošības dienestu, domājams, Juraša avots nācis no otra specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB).

Pats Jurašs pats neatklāja, ar ko ticies 2017. gadā, un neziņo, vai tas nav bijis nesen kukuļošanas lietā aizturētais bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš ilgus gadus apkalpoja arī PNB banku. 

"Es labprāt tiešām atbildētu, bet tas nav, vismaz no manas puses, pieļaujams," Jurašs atbild, ka nedrīkstot atklāt detaļas.

Tomēr viņš apstiprināja, ka līguma izpildes ietvaros viņam bijušas sarunas ar Valsts policijas, KNAB un drošības iestāžu darbiniekiem. Jurašs informējis šo iestāžu darbiniekus par iespējamiem noziegumiem un “palīdzējis noorganizēt vienu vai otru pasākumu”, lai sekmētu šo izmeklēšanu veikšanu.

Abos virzienos

Juraša atskaitē nav norādīti Latvijas Bankas un FKTK darbinieki, par kuru prettiesiskām darbībām Jurašs ziņojis, tomēr no bankas īpašnieka Guseļņikova agrākajiem izteikumiem izriet, ka runa, visticamāk, ir par Ilmāru Rimšēviču un Pēteri Putniņu.

Tikai dažas nedēļas vēlāk - 2017. gada beigās PNB bankas īpašnieks Guseļņikovs iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā pret Latvijas valsti. Prasībā apgalvots, ka Rimšēvičs no Guseļņikova izspiedis kukuļus. Iespējams, ka Guseļņikovs un banka, izmantojot Juraša iespējas, gribēja vēl pirms valsts iesūdzēšanas tiesā panākt vismaz kāda kriminālprocesa sākšanu pret Latvijas Bankas un FKTK vadību, uzskata LTV.

Jurašs atteicies nosaukt amatpersonas, bet atklāja, ka faktiski nodevis informāciju ne tikai valsts iestādēm, bet arī piegādājis informāciju pretējā virzienā – bankai.

"Visu to informāciju, kas tajā brīdī bija aktuāla un pieejama, tā visa tika nodota bankas pārstāvjiem, kuri tad tālāk lēma, kā šo informāciju izmantot un kādā veidā tālāk rīkoties," sacīja Jurašs.

Specdienesti pārsvarā strādā ar slepenu informāciju, kuras izpaušana nav pieļaujama. Jurašs apgalvo, ka nav pārkāpis likumu, ne strādājot KNAB, ne arī vēlāk. Tagad Jurašu, kurš, starp citu, ieņem Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja vietu, tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu darbā KNAB, taču politiķis pats to uzskata par safabricētu lietu.

Izsituši nepatiesas liecības?

2017. gada rudenī, pildot PNB bankas pasūtījumu, Jurašs ticies ar atskaitē neminētiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par iesnieguma gatavošanu policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas līdzekļu izspiešanu, ko esot veicis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš tobrīd atradās apcietinājumā citas bankas - "Trasta komercbankas" krimināllietā.

Sprūds "De facto" apgalvoja, ka Guseļņikovs viņu savulaik brīdinājis netraucēt viņa interesēm, norādot, ka pieņēmis darbā Juraša sievu Allu Jurašu.

"Ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu," rakstīja Sprūds.

Jurašs šos izteikumus nekomentē, liekot noprast, ka tie esot izdomājumi un meli. Bet savu versiju neatklāj, jo nevarot to darīt bez pasūtītāja piekrišanas.

Pats PNB bankas akcionārs Guseļņikovs, kad "De facto" pirms diviem mēnešiem jautāja par bankas līgumu ar Juraša firmu "Immunitas", atbildēja, ka viņam par to nekas nav zināms. Taču savā atskaitē Jurašs rakstījis, ka ar Guseļņikovu ticies vismaz trīs reizes, vienu no tām Londonā. Tas liek domāt, ka Jurašs apkalpoja tieši baņķieri. 

PNB bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš atklāja, ka banka par aptuveni divu mēnešu darbu "Immunitas" samaksājusi aptuveni astoņus tūkstošus eiro, ieskaitot PVN. Kopš tā laika bankai citi pasūtījumi "Immunitas" nav bijuši.

Krastiņš apliecināja, ka nav atradis bankā nekādu slepenu informāciju, kas varētu būt nākusi no drošības iestādēm.

Viņš uzskata, ka Juraša sniegtais pakalpojums bijis bankas interesēs, lai gan atzīst, ka  jūtamas sekas tobrīd nebija manāmas.

Vēlāk vismaz viens kriminālprocess pēc Guseļņikova liecībām par izspiešanu tika ierosināts. Pērn izmeklēšanas materiāli no Valsts policijas nodoti KNAB.

80
Tagi:
Grigorijs Guseļņikovs, Juris Jurašs, PNB Banka
Pēc temata
Jura Juraša lieta: miljona eiro liels kukulis un vesels lērums nesakritību
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot
Guseļņikovs Londonā liecināja pret Latvijas Bankas vadītāju

Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs

29
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.

Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.

Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.

Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.

Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.

29
Tagi:
ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus
Lidosta Rīga

Satiksmes ministrija ierosina atcelt aizliegumu lidojumiem uz trešajām valstīm

28
(atjaunots 16:52 25.02.2021)
Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits uzskata, ka lidojumu aizliegums darbojas tikai tad, kad to ievēro visas ES valstis.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija iesniegusi rosinājumu atcelt aizliegumu lidojumiem uz trešajām valstīm, raksta Тvnet.lv.

Satiksmes ministrijā pagaidām nevar precizēt, kad grozījumi varētu tikt izskatīti.

Pagājušajā nedēļā par labu aizlieguma atcelšanai izteicās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsvēra, ka aizliegumi darbojas tikai tad, ja tos ievēro visas Eiropas Savienības valstis vai ja ir slēgtas iekšējās robežas.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūrā norāda, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi uz trešajām valstīm aizliegti kopš pagājušā gada 17. marta, kad uz laiku tika atcelti visi starptautiskie lidojumi.

Vienīgais īslaicīgais izņēmums bijis Gruzija, uz kuru Eiropas Savienība uz laiku atļāva lidojumus, taču grozījumi Latvijas normatīvajos aktos par lidojumiem uz trešajām valstīm nav veikti kopš pandēmijas sākuma, proti, 2020. gada marta.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

28
Tagi:
Tālis Linkaits, lidojumi, Satiksmes ministrija
Pēc temata
Eiropas aviomilzis uzsāk masveida darbinieku atlaišanu visā pasaulē
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Eksperts izteica prognozi par to, kad gaidāma tūrisma atsākšana Latvijā un Eiropā
 F-35

Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi

0
(atjaunots 16:25 26.02.2021)
"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens: amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam-bumbvedējam F-35 Lightning II bija jākļūst par augsti tehnoloģisku simbolu amerikāņu izcilībai un militārajam spēkam, taču patiesībā "Zibens" iezīmēja ASV militārās rūpniecības kompleksa galējās iespējas, un tagad mēs vērojam "piektās paaudzes" neredzamās lidmašīnas gauso katastrofu.

Divas trešdaļas amerikāņu F-35 parka nespēj izpildīt lidojumus dzinēja problēmu dēļ. Lidmašīnai ir virkne nopietnu konstruktīvo trūkumu, tā nav pārvarējusi Pentagona noteiktos izmēģinājumus un vēl līdz šim nav apstiprināta tā masveida ražošana. Patlaban ASV GKS ir gatavi atteikties no F-35 par labu vienkāršākajam 4+ paaudzes iznīcinātājam F-16.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Sākumā Pentagonā ierosināja samazināt F-35A pasūtījumu vairāk nekā par 40% - no 1763 līdz 1050 lidaparātiem. Vienlaikus ASV GKS izvērtē iespējas iepirkt novecojošo, toties uzticamo F-16 Fighting Falcon. Piespiedu manevrs.  

ASV Gaisa kara spēki ekspluatē iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vairāk nekā piecus gadus, tomēr hroniski cieš tā zemās gatavības pakāpes un daudzi atdeves problēmu dēļ. Iepriekš aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda paziņoja, ka lidojumiem gatavi 36% iznīcinātāju F-35 Lightning, pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji".

Kaujas gatavību pārsvarā nosaka "nelabojamie" konstruktīvie trūkumi, kas ved pie stealth pārseguma, korpusa, dzinēja, navigācijas un pilota dzīvības nodrošināšanas sistēmu fiziska sabrukuma.

Amerikāņu sabiedrotie un partneri, kas sapirkuši F-35 par aptuveni 100 miljoniem dolāru gabalā (Lielbritānija, Norvēģija, Izraēla, Itālija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna), ir pievilti – lidmašīna neatbilst 5. paaudzes parametriem, līdz cīņas gatavībai, tātad – savu uzdevumu izpildei – tam vēl ir ļoti tālu. Paradoksālā rinda pēc ASV militārās rūpniecības kompleksa izstrādājuma nezūd. Apvienotie Arābu Emirāti nesen noslēdza līgumu par pussimta F-35 piegādi. Izraēla plāno palielināt "Zibeņu" parku līdz trim eskadriļām (40 lidmašīnām). To var pamatot tikai ar slēptu maksu "par draudzību" ar ASV.

Dzinējs F135 – pats spēcīgākais neveiksminieks

Iepriekš izskanēja ziņas par to, ka iznīcinātāja stealth seguma un korpusa bojājumiem virsskaņas ātrumā, par pastāvīgiem traucējumiem ar skābekļa padevi pilotiem un programmatūras kļūmēm. Inženieri pūlas novērst trūkumus ekspluatācijas gaitā, tomēr kritiskās problēmas aug kā sniega lavīna.

ASV GKS iznīcinātājs F-35 saņēmis dzinēju F135, ko amerikāņi uzskata par "pašu spēcīgāku no visiem, ko izmanto jebkurš iznīcinātājs pasaulē". Tomēr tas ir F-35 zemās atdeves galvenais iemesls: turbīnas lāpstiņu virsmas seguma pārkaršanas rezultātā lāpstiņas saplaisā, un dzinējs priekšlaicīgi iziet no ierindas.

Kaprīzajam F135 vajadzīga bieža tehniskā apkalpe, tas būtiski palielina lidmašīnas ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinājumam: viena stunda F-35 lidojuma izmaksā 31 tūkstoti dolāru, stunda "večuka" F-16 lidojuma – nepilnus 8 tūkstošus. Starp citu, F135 rezerves dzinējus kompānija Pratt & Whitney ražo nepietiekamā skaitā, pat mierlaika apstākļos. Ja rīt sāksies karš, debesīs pacelsies trešā daļa F-35, vēlāk to skaits ar katru dienu saruks – pat ne pretinieka PGA darbības dēļ, vienkārši metāla noguruma rezultātā.

Arī F-16 laiks mainīt

Lai saglabātu cīņasspēju, ASV Gaisa spēki ir spiesti plānot F-35 skaita samazināšanu un aizvietot tos ar modernizētajiem iznīcinātājiem F-16 Fighting Falcon (tie pieņemti bruņojumā 1979. gadā, patlaban Gaisa spēki izmanto 790 šī tipa iznīcinātājus).

Daudzfunkcionālā vieglā 4. paaudzes iznīcinātāja F-16 maksimālā pacelšanās masa – 21,8 tonnas, tas spēj nest līdz 7,7 toonnas avopbumbu un raķešu uz 9 piekares mezgliem. Cīņas rādiuss – 1700 km, maksimālais ātrums – 2200 km/h. Tā nav slikta mašīna reģionālajiem konfliktiem, taču nav labi spert soli atpakaļ no "piektās paaudzes" – tehnoloģiska degradācija. Pentagons meklē kompromisus.

GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs K. Brauns, jaunākais, iebilda pret "antikvariāta" (F-16) iepirkumu un aicināja izstrādāt absolūti jaunas klases vieglos vienmotora iznīcinātājus – lētāk un vienkāršāk nekā F-35, bet modernāk nekā F-16. Brauns nosauca tos par "ceturtās ar pusi paaudzes vai piektās mīnus paaudzes" mašīnām. ASV GKS sākuši pētījumu programmu, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu aizvietot iznīcinātājus F-16 Fighting Falcon ar jaunām kara lidmašīnām. Pētījums tiks noslēgts līdz 2023. finanšu gada sākumam.

Problēmu sarežģī tas, ka F-35 ir vienīgais Rietumu pasaulē ražotais "piektās paaudzes" iznīcinātājs. Boeing ražotie 4. paaudzes iznīcinātāji F-15 un F-18, kas nosacīti konkurē ar to, nākuši no aukstā kara ēras laikiem un morāli novecojuši. ASV sabiedrotie Eiropā neuzņemas pašmāju 5. paaudzes iznīcinātāja izstrādi. Lielbritānija, Polija, Beļģija un Itālija bezcerīgi iegulda līdzekļus amerikāņu F-35 iepirkumos.

Izdevumi Lightning izstrādei pārsnieguši 400 miljardus dolaru, taču izrādījies, ka tas ir tikai sākums nacionālo budžetu līdzekļu neracionālās izšķiešanas procesā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā F-35 nosauca par "hrestomātijas cienīgu piemēru... aizsardzības iepirkumu salauztajai sistēmai", bet pazīstamais politiķis (pagātnē arī viņš pats bija pilots), nelaiķa Džons Makeins, taisnīgi konstatēja: "F-35 programmas rekordlielie rādītāji vienlaikus bija skandāls un traģēdija no izmaksu, grafiku un atdeves viedokļa."

"Zibens" vēl ilgi pārbaudīs ASV un to sabiedroto GKS pacietību. Nāksies paciest F-35 dārgās "kaprīzes".

"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens – tas sekmīgi lido un pirmais pasaulē starp īstās piektās paaudzes iznīcinātājiem apgūst hiperskaņas raķetes.

Amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

0
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju
"Plāni ir izjaukti": kāpēc ASV jaunākie iznīcinātāji karam neder