Juris Jurašs, foto no arhīva

Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas

74
(atjaunots 11:15 21.05.2020)
Kādas specdienestu ziņas Krievijas miljonārs Grigorijs Guseļņikovs varējis saņemt no pašreizējā Saeimas deputāta Jura Juraša un kāpēc Jurašs uzskata, ka neko nav pārkāpis.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. PNB bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, - par to liecina Juraša atskaites, vēsta LTV raidījums De facto

Norvik noalgoja Jurašu

Aizvadītajā gadā Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvēra PNB banku (agrāko Norvik banku) kapitāla nepietiekamības dēļ. Bankas īpašnieks Guseļņikovs uzskata, ka pie visa vainojamas banku regulatora - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – prasības.

Iepriekš Krievijas miljonārs apsūdzēja arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču naudas izspiešanā. Par to Guseļņikovs iesūdzēja Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā.  Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017. gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu "Immunitas" sniegt bankai juridiskos pakalpojumus.

LTV žurnālistu rīcībā nonākusi Juraša atskaite par padarīto darbu. Viņa pienākums bijis panākt, lai tiktu sāktas izmeklēšanas par Latvijas Bankas un FKTK darbinieku, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamiem noziegumiem.

Pamudināja izmeklēšanu

Jurašs rakstījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē vai arī vairākās iestādēs un saņēmis informāciju par situāciju ap PNB banku. Ņemot vērā Juraša saspīlētās attiecībās ar Valsts drošības dienestu, domājams, Juraša avots nācis no otra specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB).

Pats Jurašs pats neatklāja, ar ko ticies 2017. gadā, un neziņo, vai tas nav bijis nesen kukuļošanas lietā aizturētais bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš ilgus gadus apkalpoja arī PNB banku. 

"Es labprāt tiešām atbildētu, bet tas nav, vismaz no manas puses, pieļaujams," Jurašs atbild, ka nedrīkstot atklāt detaļas.

Tomēr viņš apstiprināja, ka līguma izpildes ietvaros viņam bijušas sarunas ar Valsts policijas, KNAB un drošības iestāžu darbiniekiem. Jurašs informējis šo iestāžu darbiniekus par iespējamiem noziegumiem un “palīdzējis noorganizēt vienu vai otru pasākumu”, lai sekmētu šo izmeklēšanu veikšanu.

Abos virzienos

Juraša atskaitē nav norādīti Latvijas Bankas un FKTK darbinieki, par kuru prettiesiskām darbībām Jurašs ziņojis, tomēr no bankas īpašnieka Guseļņikova agrākajiem izteikumiem izriet, ka runa, visticamāk, ir par Ilmāru Rimšēviču un Pēteri Putniņu.

Tikai dažas nedēļas vēlāk - 2017. gada beigās PNB bankas īpašnieks Guseļņikovs iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā pret Latvijas valsti. Prasībā apgalvots, ka Rimšēvičs no Guseļņikova izspiedis kukuļus. Iespējams, ka Guseļņikovs un banka, izmantojot Juraša iespējas, gribēja vēl pirms valsts iesūdzēšanas tiesā panākt vismaz kāda kriminālprocesa sākšanu pret Latvijas Bankas un FKTK vadību, uzskata LTV.

Jurašs atteicies nosaukt amatpersonas, bet atklāja, ka faktiski nodevis informāciju ne tikai valsts iestādēm, bet arī piegādājis informāciju pretējā virzienā – bankai.

"Visu to informāciju, kas tajā brīdī bija aktuāla un pieejama, tā visa tika nodota bankas pārstāvjiem, kuri tad tālāk lēma, kā šo informāciju izmantot un kādā veidā tālāk rīkoties," sacīja Jurašs.

Specdienesti pārsvarā strādā ar slepenu informāciju, kuras izpaušana nav pieļaujama. Jurašs apgalvo, ka nav pārkāpis likumu, ne strādājot KNAB, ne arī vēlāk. Tagad Jurašu, kurš, starp citu, ieņem Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja vietu, tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu darbā KNAB, taču politiķis pats to uzskata par safabricētu lietu.

Izsituši nepatiesas liecības?

2017. gada rudenī, pildot PNB bankas pasūtījumu, Jurašs ticies ar atskaitē neminētiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par iesnieguma gatavošanu policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas līdzekļu izspiešanu, ko esot veicis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš tobrīd atradās apcietinājumā citas bankas - "Trasta komercbankas" krimināllietā.

Sprūds "De facto" apgalvoja, ka Guseļņikovs viņu savulaik brīdinājis netraucēt viņa interesēm, norādot, ka pieņēmis darbā Juraša sievu Allu Jurašu.

"Ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu," rakstīja Sprūds.

Jurašs šos izteikumus nekomentē, liekot noprast, ka tie esot izdomājumi un meli. Bet savu versiju neatklāj, jo nevarot to darīt bez pasūtītāja piekrišanas.

Pats PNB bankas akcionārs Guseļņikovs, kad "De facto" pirms diviem mēnešiem jautāja par bankas līgumu ar Juraša firmu "Immunitas", atbildēja, ka viņam par to nekas nav zināms. Taču savā atskaitē Jurašs rakstījis, ka ar Guseļņikovu ticies vismaz trīs reizes, vienu no tām Londonā. Tas liek domāt, ka Jurašs apkalpoja tieši baņķieri. 

PNB bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš atklāja, ka banka par aptuveni divu mēnešu darbu "Immunitas" samaksājusi aptuveni astoņus tūkstošus eiro, ieskaitot PVN. Kopš tā laika bankai citi pasūtījumi "Immunitas" nav bijuši.

Krastiņš apliecināja, ka nav atradis bankā nekādu slepenu informāciju, kas varētu būt nākusi no drošības iestādēm.

Viņš uzskata, ka Juraša sniegtais pakalpojums bijis bankas interesēs, lai gan atzīst, ka  jūtamas sekas tobrīd nebija manāmas.

Vēlāk vismaz viens kriminālprocess pēc Guseļņikova liecībām par izspiešanu tika ierosināts. Pērn izmeklēšanas materiāli no Valsts policijas nodoti KNAB.

74
Tagi:
Grigorijs Guseļņikovs, Juris Jurašs, PNB Banka
Pēc temata
Jura Juraša lieta: miljona eiro liels kukulis un vesels lērums nesakritību
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot
Guseļņikovs Londonā liecināja pret Latvijas Bankas vadītāju
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

9
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

9
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

6
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

6
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs: Baltijā atklāti diskriminē Sputnik korespondentus

0
(atjaunots 16:46 19.09.2020)
Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Krievija uzskata par nepieņemamu Sputnik un RT diskriminēšanu Eiropā, paziņojumi, ka šie mediji ir propagandas instruments, ir absurdi, paziņoja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pēc viņa sacītā, Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī.

"Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka gan Sputnik, gan RT, to korespondenti tiek atklāti diskriminēti – gan Francijā, gan tajā, kas skar Sputnik Baltijas valstīs, tas arī ir labi zināms fakts," pateica Lavrovs.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par nožēlas cienīgu faktu, ka kopš 2017. gada RT un Sputnik nav akreditācijas Elizejas pilī.

"Taču vēl pārsteidzošāks ir tas, ka līdz ar savu uzticību brīvībai, vienlīdzībai un brālībai, mēs redzam arī māsu būšanu. Mūsu franču kolēģi paziņo, ka viņi neatcels savu lēmumu, akreditācija netiks piešķirta, jo RT un Sputnik, es citēju, "tie nav plašsaziņu līdzekļu, bet propagandas instruments". Es domāju, ka nevajag komentēt šāda veida paziņojumu absurdumu un nejēdzību, jo RT un Sputnik gūst milzīgu popularitāti arvien lielākā skaitā valstu, auditorija pieaug," uzsvēra Lavrovs.

Ministrs atzīmēja, ka Krievija uzstāda jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO, UNESCO un Eiropas Padomē. Kārtējo reizi šo tematu Maskava rosinās EDSO ministru samitā decembrī.

"Gaidāms kārtējais EDSO ministru samits šī gada decembrī. Šie jautājumi nekur nepazudīs no darba dienas kārtības. Mūsu rietumu kolēģiem nāksies sniegt daudz atbilžu," sacīja Lavrovs.

Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, kuri it kā veic "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT, savukārt atsevišķos dokumenta punktos, būtībā, tika piedāvāts ieviest cenzūru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot EP rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Dokumentu viņš nosauca par demokrātijas degradācijas apliecinājumu rietumu sabiedrībā.

Krievija daudzkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens uz Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs ir informācijas telpas tīrīšanas centieni. Tas ir pilnīgi pretrunā ar starptautisko tiesību normām par vienādas piekļuves informācijai visiem un viedokļu paušanas brīvības nodrošināšanu.

0
Tagi:
vārda brīvība, diskriminācija, RT, Rietumi, Sputnik, Lavrovs
Pēc temata
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik