RĪGA, 21. maijs — Sputnik. PNB bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, - par to liecina Juraša atskaites, vēsta LTV raidījums De facto. 

Norvik noalgoja Jurašu

Aizvadītajā gadā Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvēra PNB banku (agrāko Norvik banku) kapitāla nepietiekamības dēļ. Bankas īpašnieks Guseļņikovs uzskata, ka pie visa vainojamas banku regulatora - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – prasības.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Guseļņikovs: šķita, jaunie PNB investori saistīti ar latvieti, bet tagad viņi ir "uzmesti"

Iepriekš Krievijas miljonārs apsūdzēja arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču naudas izspiešanā. Par to Guseļņikovs iesūdzēja Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā.  Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017. gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu "Immunitas" sniegt bankai juridiskos pakalpojumus.

LTV žurnālistu rīcībā nonākusi Juraša atskaite par padarīto darbu. Viņa pienākums bijis panākt, lai tiktu sāktas izmeklēšanas par Latvijas Bankas un FKTK darbinieku, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamiem noziegumiem.

Pamudināja izmeklēšanu

Jurašs rakstījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē vai arī vairākās iestādēs un saņēmis informāciju par situāciju ap PNB banku. Ņemot vērā Juraša saspīlētās attiecībās ar Valsts drošības dienestu, domājams, Juraša avots nācis no otra specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB).

Pats Jurašs pats neatklāja, ar ko ticies 2017. gadā, un neziņo, vai tas nav bijis nesen kukuļošanas lietā aizturētais bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš ilgus gadus apkalpoja arī PNB banku. 

"Es labprāt tiešām atbildētu, bet tas nav, vismaz no manas puses, pieļaujams," Jurašs atbild, ka nedrīkstot atklāt detaļas.

Tomēr viņš apstiprināja, ka līguma izpildes ietvaros viņam bijušas sarunas ar Valsts policijas, KNAB un drošības iestāžu darbiniekiem. Jurašs informējis šo iestāžu darbiniekus par iespējamiem noziegumiem un “palīdzējis noorganizēt vienu vai otru pasākumu”, lai sekmētu šo izmeklēšanu veikšanu.

Abos virzienos

Juraša atskaitē nav norādīti Latvijas Bankas un FKTK darbinieki, par kuru prettiesiskām darbībām Jurašs ziņojis, tomēr no bankas īpašnieka Guseļņikova agrākajiem izteikumiem izriet, ka runa, visticamāk, ir par Ilmāru Rimšēviču un Pēteri Putniņu.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Guseļņikovam neļāva pārdot PNB Bankas akcijas: bankas slēgšana lietā jauna versija

Tikai dažas nedēļas vēlāk - 2017. gada beigās PNB bankas īpašnieks Guseļņikovs iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā pret Latvijas valsti. Prasībā apgalvots, ka Rimšēvičs no Guseļņikova izspiedis kukuļus. Iespējams, ka Guseļņikovs un banka, izmantojot Juraša iespējas, gribēja vēl pirms valsts iesūdzēšanas tiesā panākt vismaz kāda kriminālprocesa sākšanu pret Latvijas Bankas un FKTK vadību, uzskata LTV.

Jurašs atteicies nosaukt amatpersonas, bet atklāja, ka faktiski nodevis informāciju ne tikai valsts iestādēm, bet arī piegādājis informāciju pretējā virzienā – bankai.

"Visu to informāciju, kas tajā brīdī bija aktuāla un pieejama, tā visa tika nodota bankas pārstāvjiem, kuri tad tālāk lēma, kā šo informāciju izmantot un kādā veidā tālāk rīkoties," sacīja Jurašs.

Specdienesti pārsvarā strādā ar slepenu informāciju, kuras izpaušana nav pieļaujama. Jurašs apgalvo, ka nav pārkāpis likumu, ne strādājot KNAB, ne arī vēlāk. Tagad Jurašu, kurš, starp citu, ieņem Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja vietu, tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu darbā KNAB, taču politiķis pats to uzskata par safabricētu lietu.

Izsituši nepatiesas liecības?

2017. gada rudenī, pildot PNB bankas pasūtījumu, Jurašs ticies ar atskaitē neminētiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par iesnieguma gatavošanu policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas līdzekļu izspiešanu, ko esot veicis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš tobrīd atradās apcietinājumā citas bankas - "Trasta komercbankas" krimināllietā.

Sprūds "De facto" apgalvoja, ka Guseļņikovs viņu savulaik brīdinājis netraucēt viņa interesēm, norādot, ka pieņēmis darbā Juraša sievu Allu Jurašu.

© Foto : Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Reirs: PNB Bankas slēgšana nav saistīta ar naudas atmazgāšanu

"Ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu," rakstīja Sprūds.

Jurašs šos izteikumus nekomentē, liekot noprast, ka tie esot izdomājumi un meli. Bet savu versiju neatklāj, jo nevarot to darīt bez pasūtītāja piekrišanas.

Pats PNB bankas akcionārs Guseļņikovs, kad "De facto" pirms diviem mēnešiem jautāja par bankas līgumu ar Juraša firmu "Immunitas", atbildēja, ka viņam par to nekas nav zināms. Taču savā atskaitē Jurašs rakstījis, ka ar Guseļņikovu ticies vismaz trīs reizes, vienu no tām Londonā. Tas liek domāt, ka Jurašs apkalpoja tieši baņķieri. 

PNB bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš atklāja, ka banka par aptuveni divu mēnešu darbu "Immunitas" samaksājusi aptuveni astoņus tūkstošus eiro, ieskaitot PVN. Kopš tā laika bankai citi pasūtījumi "Immunitas" nav bijuši.

Krastiņš apliecināja, ka nav atradis bankā nekādu slepenu informāciju, kas varētu būt nākusi no drošības iestādēm.

Viņš uzskata, ka Juraša sniegtais pakalpojums bijis bankas interesēs, lai gan atzīst, ka  jūtamas sekas tobrīd nebija manāmas.

Vēlāk vismaz viens kriminālprocess pēc Guseļņikova liecībām par izspiešanu tika ierosināts. Pērn izmeklēšanas materiāli no Valsts policijas nodoti KNAB.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Krievija uzskata par nepieņemamu Sputnik un RT diskriminēšanu Eiropā, paziņojumi, ka šie mediji ir propagandas instruments, ir absurdi, paziņoja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pēc viņa sacītā, Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī.

"Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka gan Sputnik, gan RT, to korespondenti tiek atklāti diskriminēti – gan Francijā, gan tajā, kas skar Sputnik Baltijas valstīs, tas arī ir labi zināms fakts," pateica Lavrovs.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par nožēlas cienīgu faktu, ka kopš 2017. gada RT un Sputnik nav akreditācijas Elizejas pilī.

"Taču vēl pārsteidzošāks ir tas, ka līdz ar savu uzticību brīvībai, vienlīdzībai un brālībai, mēs redzam arī māsu būšanu. Mūsu franču kolēģi paziņo, ka viņi neatcels savu lēmumu, akreditācija netiks piešķirta, jo RT un Sputnik, es citēju, "tie nav plašsaziņu līdzekļu, bet propagandas instruments". Es domāju, ka nevajag komentēt šāda veida paziņojumu absurdumu un nejēdzību, jo RT un Sputnik gūst milzīgu popularitāti arvien lielākā skaitā valstu, auditorija pieaug," uzsvēra Lavrovs.

Ministrs atzīmēja, ka Krievija uzstāda jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO, UNESCO un Eiropas Padomē. Kārtējo reizi šo tematu Maskava rosinās EDSO ministru samitā decembrī.

© Foto : Институт Латвии

Lavrovs: Latvija un Igaunija ņēma vērā krievu balsis tad, kad tas viņiem bija izdevīgi

"Gaidāms kārtējais EDSO ministru samits šī gada decembrī. Šie jautājumi nekur nepazudīs no darba dienas kārtības. Mūsu rietumu kolēģiem nāksies sniegt daudz atbilžu," sacīja Lavrovs.

Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, kuri it kā veic "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT, savukārt atsevišķos dokumenta punktos, būtībā, tika piedāvāts ieviest cenzūru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot EP rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Dokumentu viņš nosauca par demokrātijas degradācijas apliecinājumu rietumu sabiedrībā.

Krievija daudzkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens uz Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs ir informācijas telpas tīrīšanas centieni. Tas ir pilnīgi pretrunā ar starptautisko tiesību normām par vienādas piekļuves informācijai visiem un viedokļu paušanas brīvības nodrošināšanu.