Aktīvists Degi Karajevs, foto no arhīva

Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā

112
(atjaunots 15:56 20.05.2020)
Aktīvists Degi Karajevs paskaidroja, kāpēc bērnam no krievu ģimenes Latvijā nav vitāli nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.

RĪGA, 20. maijs – Sputnik. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ir pārliecināti: mācības vairākās valodās jaunākajās klasēs nāk bērnam par ļaunu. Jevgēņija Krjukova no Daugavpils pastāstīja, ka viņas meita 1. klasē nav pietiekamā līmenī apguvusi pat dzimto valodu, ņemot vērā nepieciešamību apgūt vēl divas – latviešu un angļu – valodas vienlaikus.

Krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, tāpēc tik smaga ir vardarbīgā izglītības pārvešana uz mācībām latviešu valodā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja sabiedriskais aktīvists Degi Karajevs.

"Krievu valoda Latvijā nav sveša, un valstī ir pilnvērtīga sabiedrība, kam krievu valoda ir dzimtā. Ja bilingvālā ģimenē krievu valoda ir dzimtā abiem vecākiem, bērniem nav vēlmes un nepieciešamības mācīties citas valodas lielākā mērā, nekā parasti apgūst svešvalodu," uzsvēra Karajevs.

Viņš atzīmēja, ka dabiskā monolingvālā vidē bērnam būs grūti mācīties citā, viņam nesaprotamā valodā.

"Katra nacionālista iemīļots piemērs: sak, ja jūs būtu aizbraukuši uz Vāciju, tad mācītos vācu valodu, atduras pret faktu, ka tur nav dabiskas citu valodu vides, izņemot vācu valodu. Pat turku valoda procentuālā proporcijā nav tik izplatīta. Tātad bērns, kas nav nācis no vācu valodā runājošas vides, garantēti saskarsies ar vācu valodu visur, visos savas dzīves aspektos," paskaidroja Karajevs.

Savukārt Latvijā krievu valoda faktiski ir izplatīta tāpat kā valsts valoda, atgādināja aktīvists.

"Krievu valodā Latvijā var izdarīt visu... Valstī pastāv absolūti autonoma kopiena, kurā krievu valoda var nodrošināt absolūti visas vitāli nepieciešamās funkcijas un pat vēl vairāk. Tātad bērnam nav vitālas nepieciešamības mācīties vēl vienu valodu.

Lai arī krievu valoda Latvijā ir dzimtā 40% iedzīvotāju, par valsts valodu atzīta tikai latviešu valoda. Valdība konsekventi cenšas izspiest krievu valodu no izglītības sfēras.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz: visām pašvaldību pirmskolas izglītības iestādēm Latvijā no 2021. gada 1. septembra ir jānodrošina mācību programmas latviešu valodā. Iepriekš Ministru kabinets savos noteikumos paredzēja, ka latviešu valoda ir galvenā rotaļu valoda bērniem no 5 gadu vecuma visās pirmskolas izglītības iestādēs.

Maskava negatīvi vērtē izglītības reformu Latvijā un jau vairākkārt pievērsusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka aizliegums mācīties dzimtajā valodā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

112
Tagi:
Degi Karajevs, latviešu valoda, izglītība, krievvalodīgie
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

13
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

13
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

25
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

25
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Redžeps Tajips Erdogans

Erdogans paziņoja, ka Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju

0
(atjaunots 08:46 15.05.2021)
Turcijas prezidents uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Turcija atbalstīs palestīniešus Jeruzalemē tikpat apņēmīgi kā Azerbaidžānas cīņu par "Kalnu Karabahas okupēto zemju atbrīvošanu", paziņoja valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vēsta RIA Novosti.

"Mūs sadusmojuši Izraēlas teroristiskās valsts spaidi. Viņi ir pārkāpuši visas robežas. (..) Apturēt viņus – cilvēces goda pienākums," paziņoja Turcijas līderis uzrunā par godu musulmaņu svētkiem – Uraza-bairamam.

Erdogans uzsvēra, ka Izraēlas un Gazas sektora konfliktu nav iespējams noregulēt bez ANO starpniecības, un piebilda, ka viņam notikušas pārrunas ar 19 valstu prezidentiem un valdību vadītājiem.

Pēc viņa vārdiem, Turcija nesamierināsies ar Izraēlas agresiju pat tad, ja visa pasaule pievērs uz to acis.

Situācija uz Izraēlas un Palestīnas anklāva robežas krasi saasinājās pirmdienas vakarā. Musulmaņu sadursmes ar Izraēlas policiju, kas sākās pēc vairāku palestīniešu ģimeņu padzīšanas no mājām Džarraha rajonā, pārauga karadarbībā.

Gandrīz nepārtrauktās raķešu apšaudēs gājuši bojā septiņi Izraēlas pilsoņi, vairāk neka 200 ievainoti. Telaviva organizēja uzbrukumus Gazai, ziņojot, ka nogalināto vairāki kaujinieki, arī lauka komandieri. Palestīnas Veselības ministrija norādīja, ka Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā 119 cilvēki, vairāk nekā 600 cietuši.

Pasaule aicina puses ievērot savaldību. Tuvākajā laikā plānota ANO Drošības padomes sēde, kas veltīta situācijai reģionā.

Gazas sektors ir viens no Palestīnas rajoniem, kuras teritorijas sadalīšanu apstrīd ilgadējā arābu-izraēliešu konflikta dalībnieki. 1947. gadā ANO Ģenerālasambleja izstrādāja Palestīnas sadalīšanas plānu, ko arābi vēl aizvien nav pieņēmuši.

Pēc Sešu dienu kara 1967 gadā Izraēla ieņēma Jordānas upes Rietumu krastu, ieskaitot Austrumu Jeruzālemi un ierīkoja tur apdzīvotas vietas. Savukārt Palestīna vēlas šajās zemēs (ieskaitot Gazas sektoru, ko kopš 2007. gada pārvalda islāmiskā organizācija HAMAS) radīt savu valsti, un pieprasa, lai nākamās robežas starp suverēnajām arābu un izraēliešu valstīm vestu pa līnijām, kas pastāvēja pirms konflikta.

Izraēla tam nepiekrīt un jau pasludinājusi Jeruzālemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Konflikta mierīgas noregulēšanas process ir apstājies.

0
Tagi:
Erdogans, agresija, konflikts, Izraēla, Turcija
Pēc temata
Palestīņu kaujinieki ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju
Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai