Aktīvists Degi Karajevs, foto no arhīva

Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā

83
(atjaunots 15:56 20.05.2020)
Aktīvists Degi Karajevs paskaidroja, kāpēc bērnam no krievu ģimenes Latvijā nav vitāli nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.

RĪGA, 20. maijs – Sputnik. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ir pārliecināti: mācības vairākās valodās jaunākajās klasēs nāk bērnam par ļaunu. Jevgēņija Krjukova no Daugavpils pastāstīja, ka viņas meita 1. klasē nav pietiekamā līmenī apguvusi pat dzimto valodu, ņemot vērā nepieciešamību apgūt vēl divas – latviešu un angļu – valodas vienlaikus.

Krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, tāpēc tik smaga ir vardarbīgā izglītības pārvešana uz mācībām latviešu valodā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja sabiedriskais aktīvists Degi Karajevs.

"Krievu valoda Latvijā nav sveša, un valstī ir pilnvērtīga sabiedrība, kam krievu valoda ir dzimtā. Ja bilingvālā ģimenē krievu valoda ir dzimtā abiem vecākiem, bērniem nav vēlmes un nepieciešamības mācīties citas valodas lielākā mērā, nekā parasti apgūst svešvalodu," uzsvēra Karajevs.

Viņš atzīmēja, ka dabiskā monolingvālā vidē bērnam būs grūti mācīties citā, viņam nesaprotamā valodā.

"Katra nacionālista iemīļots piemērs: sak, ja jūs būtu aizbraukuši uz Vāciju, tad mācītos vācu valodu, atduras pret faktu, ka tur nav dabiskas citu valodu vides, izņemot vācu valodu. Pat turku valoda procentuālā proporcijā nav tik izplatīta. Tātad bērns, kas nav nācis no vācu valodā runājošas vides, garantēti saskarsies ar vācu valodu visur, visos savas dzīves aspektos," paskaidroja Karajevs.

Savukārt Latvijā krievu valoda faktiski ir izplatīta tāpat kā valsts valoda, atgādināja aktīvists.

"Krievu valodā Latvijā var izdarīt visu... Valstī pastāv absolūti autonoma kopiena, kurā krievu valoda var nodrošināt absolūti visas vitāli nepieciešamās funkcijas un pat vēl vairāk. Tātad bērnam nav vitālas nepieciešamības mācīties vēl vienu valodu.

Lai arī krievu valoda Latvijā ir dzimtā 40% iedzīvotāju, par valsts valodu atzīta tikai latviešu valoda. Valdība konsekventi cenšas izspiest krievu valodu no izglītības sfēras.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz: visām pašvaldību pirmskolas izglītības iestādēm Latvijā no 2021. gada 1. septembra ir jānodrošina mācību programmas latviešu valodā. Iepriekš Ministru kabinets savos noteikumos paredzēja, ka latviešu valoda ir galvenā rotaļu valoda bērniem no 5 gadu vecuma visās pirmskolas izglītības iestādēs.

Maskava negatīvi vērtē izglītības reformu Latvijā un jau vairākkārt pievērsusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka aizliegums mācīties dzimtajā valodā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

83
Tagi:
Degi Karajevs, latviešu valoda, izglītība, krievvalodīgie
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

17
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

17
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas

4
(atjaunots 18:01 01.07.2020)
Valdošā koalīcija apspriež mediķu algu paaugstināšanu no nākamā gada, taču nav gatava neko garantēt.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Mediķu algas varētu palielināt par 10%, ja jau no jaunā gada par visiem faktiski strādājošiem tiktu maksātas vienlīdzīgas minimālās sociālās iemaksas, paziņoja Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" intervijā premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Profesionālās mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad palielināt algu nozarē strādājošiem par 10%, savukārt nākamgad - par likumā norādītajiem 20%.

Taču veselības ministre Ilze Viņķele preses konferencē paziņoja, ka neziņa attiecībā uz to, kā un kādā ātrumā Latvijas ekonomika atkopsies no Covid-19 izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību teikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināt par 10%.

Pēc Kariņa sacītā, ir jāpanāk tas, lai Latvijā vairs nevarētu strādāt nelegāli, nemaksāt minimālās sociālās iemaksas, proti visiem jābūt sagatavotiem dažādiem likteņa triecieniem.

"Ja mēs visi valstī maksātu šo nodokli, tas ieliktu vairāk naudas sistēmā," paskaidroja premjers.

Turklāt papildus tiek meklēti veidi, kā "nedaudz pārbīdīt" valsts budžeta ieņēmumus no esošajiem nodokļiem, lai nozīmētu konkrētu summu veselības aprūpei.

"Šīs divas lietas kombinācijā varētu būt pietiekamas, lai būtu krietni vairāk naudas veselības aprūpes sistēmā un varētu tai skaitā atrisināt algu jautājumu, bet tur ir nepieciešama piecu politisko partiju vienošanās," sacīja Kariņš.

Uz jautājumu, cik liela vienprātība šajā jautājumā ir koalīcijas partneriem, premjers atbildēja, ka idejiski līdz šim visi ir teikuši "jā", bet, kā mēs visi zinām, starp idejisku "jā" un konkrētu "jā" ir vēl daudzi soļi, un es turpinu iet šiem daudzajiem soļiem cauri, mēs ar partneriem strādājam".

Jūnija vidū finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka neredz iespēju nodot Saeimas balsojumam valsts budžetu bez papildu līdzekļiem skolotāju un mediķu algām un ierosināja ieviest veselības aprūpes nodokli, konsolidējot daļu no sociālā nodokļa un ienākumu nodokļa, nepalielinot kopējo nodokļu slogu uz iedzīvotājiem.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris šonedēļ paziņoja, ka mediķi lūguši tiesībsargam Jurim Jansonam vērsties Satversmes tiesā (ST) sakarā ar viņu algu paaugstinājumu. Iepriekš Jansonam izdevies panākt ST lēmumu par to, ka esošais garantētais minimālo ienākumu līmenis Latvijā neatbilst Satversmei.

4
Tagi:
alga, mediķi, nodokļi, sociālā aizsardzība, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Sociālā nodokļa pieaugums Latvijā var skart 70 tūkstošus cilvēku
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

3
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

3
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju