Tirdzniecība internetā, foto no arhīva

Cilvēki vairs neuztraucas un iepērkas internetā

19
(atjaunots 15:51 20.05.2020)
Latvijas iedzīvotāji sākuši pierast pie jaunajām sociālajām normām un sakārto dzīvi ar jaunu paradumu palīdzību, tomēr baidās no finansiālām problēmām.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Kopš marta beigām iedzīvotāji sākuši daudz mazāk raizēties koronavīrusa pandēmijas dēļ, parādījusi kompānijas Kantar jaunā aptauja.

Tajā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāju 18-74 gadu vecuma grupā.

Noskaidrojies, ka Covid-19 satrauc 43% respondentu, lai arī marta beigās par jauno koronavīrusu raizējās 66% aptaujāto. Daudz mazāka ir arī iedzīvotāju daļa, kuru dzīvi patiešām ietekmējusi ārkārtējā situācija – no 67% līdz 53%.

Spriežot pēc visa, cilvēki sāk pierast pie jaunajām sociālajām normām un sakārto dzīvi ar jaunu ieradumu palīdzību. Piemēram, 56% aptaujāto pastāstīja, ka jauno apstākļu pārvarēšanai sākuši biežāk nodarboties ar sportu, vairāk lasa vai guļ (pasaulē šādu respondentu ir daudz mazāk – 40%). Vēl 57% apgalvo, ka sākuši lietot uzturā veselīgākus produktus nekā agrāk un izmēģina jaunas receptes.

Pandēmija jau ietekmējusi 34% respondentu finansiālo stāvokli, bet 29% vēl nav šo ietekmi izjutuši, taču sagaida to nākotnē. Acīmredzot, šī iemesla dēļ Latvijas iedzīvotāji vairāk nekā iepriekš pievērš uzmanību cenām (marta beigās šādu apgalvojumu izteica 57%, tagad – 62%).

Tamlīdzīga starptautiskā pētījuma rezultāti rāda, ka, pateicoties pandēmijai, pieauguši interneta veikalu ienākumi: 32% mājsaimniecību no kopējā skaita un 40% mājsaimniecību ar bērniem, konstatēja, ka sākuši tērēt vairāk naudas pirkumiem internetā. Pie tam 33% aptaujāto uzskata, ka nākotnē šāda veida izdevumi viņiem pieaugs. Savukārt Latvijā 49% priecāsies par iespēju atgriezties pie veikalu apmeklētājiem, jo tā ir vienkāršāk un ērtāk, apliecina 63% respondentu.

19
Tagi:
aptauja, Latvija, Kantar TNS
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (521)
Pēc temata
Koronavīrusa dēļ eiropieši sākuši vairāk runāt pa telefonu
Ušakovs: alkohola tirdzniecību Internetā Latvijā atļāvuši ne vienkārši tāpat
Jārīkojas ātri: koronavīrusa krīze kā iespēja nopelnīt
Izdzīvotāji. Kas viņi tādi ir un kā glābjas no epidēmijas

Nelegālās sacīkstes Rīgā: simtiem dragreisa cienītāju sapulcējās lidlaukā

4
(atjaunots 12:21 02.06.2020)
Aptuveni 800 cilvēku sapulcējās nelegālās sacīkstēs Rīgas Rumbulas lidlaukā, neraugoties uz masveida pasākumu aizliegumu; Sporta lietu apakškomisijas vadītājs gaida policijas paskaidrojumus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, vēlā vakarā Rīgas Rumbulas lidlauka teritorijā notika nelegālas sacīkšu sacensības. Ar šo informāciju padalījies Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Sandis Riekstiņš.

Riekstiņš vada arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas Sporta lietu apakškomisiju, un šī dragreisa cienītāju pulcēšanās viņam izraisījusi dziļu sašutumu.

"Piektdienas vakars, Rumbula (video atrasts instagram), nelegālas dragreisa sacensības. Pēc neoficiālas informācijas tur bija ap 800 cilvēkiem un policija neparādījās. Kamēr oficiālie sacensību organizatori cieš zaudējumus, jo godprātīgi ievēro visus noteikumus, nelegālie rullē! Vērsīšu valdības uzmanību uz šo un gribēšu dzirdēt policijas paskaidrojumus. Ķerstīt tos, kuri atrodas pašizolācijā ir vieglāk, bet te atklāti ignorē visu un klusums?" uzrakstīja savā Facebook Riekstiņš, pievienojot klāt video no Instagram.

Vērts atzīmēt, ka Rumbulā šādas nelegālās sacīkstes notiek pietiekoši sen. Jā, tas nav droši, bet no otras puses, labāk ir rīkot sacīkstes uz bijušā skrejceļa, nekā Rīgas ielās. Cits jautājums, ka pašlaik ārkārtējās situācijas režīma laikā valstī visi masveida pasākumi ir aizliegti.

Nesen Lietuvā šāda veida nelegālo sacīkšu laikā Šauļos policija aizturēja deviņus cilvēkus, ieskaitot Lietuvas sporta zvaigzni Danu Rapšīsu. Slavenais peldētājs pēcāk atvainojās par tik neapdomātu rīcību no viņa puses, taču no soda neizspruka – viņam izrakstīja 85 eiro sodu un uz 3 mēnešiem atņēma vadītāja tiesības.

4
Tagi:
Rīga
Valsts policija

Latvijas skolotāji uzstājas pret policiju eksāmenos

6
(atjaunots 12:06 02.06.2020)
Latvijas skolotāju arodbiedrības vadītāja piedāvā norīkot policistus sekot līdzi deputātu darbam, bet skolotājus likt mierā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski iebilst pret Valsts policijas darbinieku klātbūtni skolu eksāmenos, teikts arodbiedrības mājaslapā.

Ar mērķi novērst informācijas noplūdi par eksāmenu materiālu saturu 12. klašu centralizēto valsts eksāmenu laikā skolās dežurēs ne tikai Valsts izglītības satura centra, bet arī Valsts policijas darbinieki.

Tomēr LIZDA uzskata, ka policijas klātbūtne eksāmenos tikai palielinās skolēnu stresu un negatīvi ietekmēs rezultātus. Tāpat pedagogi ir neizpratnē par to, kādēļ šobrīd eksāmenu rīkošanai ir jātērē valsts resursi un jāpiesaista Valsts policija.

"Vai tiešām par maz darba gan VISC, gan policijai??? Dažu pedagogu dēļ šāda ambrāža. Varbūt pedagogi varēs aicināt policistus stāvēt blakus politiķiem, kad viņi balso, nepildot spēkā esošus likumus?! Atraduši lielākos noziedzniekus – pedagogus. VISC neuzticēšanās un metodes ir “apbrīnojamas”. Drošībai ir jābūt, bet savādāk tas jānodrošina. Turklāt centralizētajos eksāmenos ir novērotāji, tad kāda loma ir viņiem?" pauž neizpratni arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Tāpat organizācijā ir pārliecināti, ka paziņojumi par Valsts policijas pārbaudēm skolās negatīvi ietekmēs pedagogu profesijas prestižu.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

LIZDA aicina Valsts izglītības satura centru ietaupīt resursus savlaicīgai izglītības programmu materiālu sagatavošanai, lai izstrādātu kvalitatīvus mācību līdzekļus, nodrošinātu pedagogiem jaunā izglītības satura profesionālo un metodisko atbalstu, lai skolotāji varētu veltīt savu uzmanību tieši darbam klasē un kvalitatīvi pildīt savus profesionālos pienākumus, tā vietā, lai nelietderīgi tērētu valsts līdzekļus un palielinātu spriedzi sabiedrībā un izglītības iestādēs.

Latvijas skolotāji arī iepriekš pauduši neapmierinātību par to, kā Izglītības un zinātnes ministrija organizē centralizēto valsts eksāmenu kārtošanu. Tāpat pedagogi aicināja atteikties no novērotājiem eksāmenos un samazināt skolotāju skaitu, kas pieņem eksāmenus, lai samazinātu cilvēku skaitu, kuri pakļauj riskam savu veselību.

Atzīmēsim, ka aprīļa beigās Inga Vanaga parakstīja ārstu un mediķu arodbiedrību atklāto vēstuli, kurā šīs organizācijas pieprasīja valdībai atrast nepieciešamo finansējumu un atjaunot pārrunas par iepriekš ieplānoto algu celšanu šajā un sekojošajos gados.

6
Tagi:
Inga Vanaga, skola, eksāmens, policija
Pēc temata
Daži ir vienlīdzīgāki: tālmācības pastiprinājušas plaisu skolēnu vidū
Izstrādāti eksāmenu noteikumi skolēniem: kādi pasākumi tiks ieviesti ārkārtējā situācijā
Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā
Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu