RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Salaspils kodolreaktora konservācijai un demontāžai paredzētais finansējums gadiem ilgi novirzīts dažādiem citiem mērķiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Tagad kodolreaktora likvidācijas pasākumu izmaksas sadārdzinās, kā arī pastāv vides kvalitātes pasliktināšanās risks, vēsta lsm.lv.
VK vērtē projekta īstenošanu no 2016. gada. Objekta likvidāciju bija plānots sākt jau 2015. gadā un šogad reaktora demontāža bija jau jāpabeidz, taču atbilstošie pasākumi vēl joprojām netiek veikti. Pie tam objekta uzturēšanai ik gadus nepieciešami 150 tūkstoši eiro.
Reaktora likvidāciju koordinē Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, objektu apkalpo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Pērn reaktora likvidācijai bija plānots piešķirt 1,2 milj. eiro, tai skaitā radioaktīvo atkritumu glabātavai "Radons". Veicot VARAM 2019. gada finanšu revīziju, VK vērtēja, ka 2019. gadā kodolreaktora likvidācijai paredzētie budžeta līdzekļi 63% apmērā izlietoti ar reaktora likvidēšanu nesaistītiem pasākumiem. Tāda situācija veidojas jau gadiem ilgi.
"Likvidācijas pasākums jau piekto gadu pēc kārtas ir izrādījies atliekams, bet tam atvēlētie līdzekļi pārdalīti pavisam citiem mērķiem, kaut arī jau pirms piecarpus gadiem Salaspils reaktora teritorijā tika konstatēta radioaktīvā ūdens noplūde apkārtējā vidē un vides kvalitātes pasliktināšanās risks pastāv joprojām.
Šādai rīcībai grūti rast izskaidrojumu, un jācer, ka tādējādi nenonāksim līdz liela mēroga vides katastrofai, par kuras seku likvidēšanu var nākties maksāt jau daudz vairāk," uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Piemēram, 2019. gadā kodolreaktora likvidēšanas pasākumiem paredzētais finansējums vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā novirzīts padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecības kontrolei, reemigrācijas koordinatora darbam katrā plānošanas reģionā, programmai "Ģimenei draudzīga pašvaldība", Latvijas prezidentūrai Baltijas jūras reģiona valstu padomē, kā arī turpmākai Salaspils kodolreaktora uzturēšanai.
No 2015. līdz 2019. gadam reaktora likvidācijai tika plānots finansējums 8,5 miljoni eiro, no tā 3,5 miljoni eiro jeb 41% tika pārdalīts ar pasākumiem nesaistītiem darbiem, savukārt 5 miljoni eiro ir pārskaitīti valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pasākumu īstenošanai.
Arī šogad nekādas izmaiņas nav paredzamas – jau tagad 250 713 eiro, kas piešķirti reaktoram, pārdalīti ar tā likvidāciju nesaistītiem mērķiem, tostarp – arī tālākai uzturēšanai.
Revīzija konstatēja, ka likvidācijas procesu apgrūtina vairāku ar to saistītu iepirkumu izsludināšanas kavēšanās. VARAM šo situāciju skaidro ar to, ka ir nepieciešams pārskatīt iepriekš sagatavoto iepirkumu dokumentāciju, kā arī ar institucionālām izmaiņām "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā", kas notikušas 2019. gadā.
RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.
"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.
Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana.https://t.co/3Mx6safbp0
— Valsts policija (@Valsts_policija) March 8, 2021
Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.
Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.
Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.
Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.
Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.
Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.
Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.
Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.
"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.
Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"
Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.
Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.
Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.
Šajā fotolentē mēs sakopojām sieviešu attēlus, kuras XX un XXI gadsimtā tika uzskatītas par atdarināšanas piemēru citām daiļa dzimuma pārstāvēm.
Sieviešu skaistuma ideāls, ko radīja amerikāņu ilustrators Čārlzs Dana Gibsons.
Amerikāņu mēmā kino aktrise Alise Džoisa
1930. gadu amerikāņu aktrise Džīna Hārlova
Leģendārā Ketrina Hepberna
Slavēnākā amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja Merilina Monro
Stila ikona - britu aktrise, modele, dejotāja un humanitārā darbiniece Odrija Hepberna
Amerikāņu aktrise Fēra Foseta
Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
Britu supermodele Keita Mosa
Dziedātāja Kristīne Agilera
Amerikāņu realitātes šova zvaigzne Kima Kardašjana