Salaspils reaktors gadiem ilgi nesaņem pietiekamus līdzekļus. Likvidācija izmaksās vairāk
(atjaunots 15:37 20.05.2020)
Salaspils kodolreaktora likvidācijai paredzētais finansējums gadiem ilgi novirzīts citiem mērķiem, piemēram, "padomju okupācijas" upuru memoriālam un reemigrācijas programmai. Atliek tikai cerēt, ka plaša katastrofa nav sagaidāma, atzīmēja Valsts kontrole.RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Salaspils kodolreaktora konservācijai un demontāžai paredzētais finansējums gadiem ilgi novirzīts dažādiem citiem mērķiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Tagad kodolreaktora likvidācijas pasākumu izmaksas sadārdzinās, kā arī pastāv vides kvalitātes pasliktināšanās risks, vēsta lsm.lv.
VK vērtē projekta īstenošanu no 2016. gada. Objekta likvidāciju bija plānots sākt jau 2015. gadā un šogad reaktora demontāža bija jau jāpabeidz, taču atbilstošie pasākumi vēl joprojām netiek veikti. Pie tam objekta uzturēšanai ik gadus nepieciešami 150 tūkstoši eiro.
©
Flickr / U.S Government
Reaktora likvidāciju koordinē Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, objektu apkalpo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Pērn reaktora likvidācijai bija plānots piešķirt 1,2 milj. eiro, tai skaitā radioaktīvo atkritumu glabātavai "Radons". Veicot VARAM 2019. gada finanšu revīziju, VK vērtēja, ka 2019. gadā kodolreaktora likvidācijai paredzētie budžeta līdzekļi 63% apmērā izlietoti ar reaktora likvidēšanu nesaistītiem pasākumiem. Tāda situācija veidojas jau gadiem ilgi.
"Likvidācijas pasākums jau piekto gadu pēc kārtas ir izrādījies atliekams, bet tam atvēlētie līdzekļi pārdalīti pavisam citiem mērķiem, kaut arī jau pirms piecarpus gadiem Salaspils reaktora teritorijā tika konstatēta radioaktīvā ūdens noplūde apkārtējā vidē un vides kvalitātes pasliktināšanās risks pastāv joprojām.
Šādai rīcībai grūti rast izskaidrojumu, un jācer, ka tādējādi nenonāksim līdz liela mēroga vides katastrofai, par kuras seku likvidēšanu var nākties maksāt jau daudz vairāk," uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Piemēram, 2019. gadā kodolreaktora likvidēšanas pasākumiem paredzētais finansējums vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā novirzīts padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecības kontrolei, reemigrācijas koordinatora darbam katrā plānošanas reģionā, programmai "Ģimenei draudzīga pašvaldība", Latvijas prezidentūrai Baltijas jūras reģiona valstu padomē, kā arī turpmākai Salaspils kodolreaktora uzturēšanai.
No 2015. līdz 2019. gadam reaktora likvidācijai tika plānots finansējums 8,5 miljoni eiro, no tā 3,5 miljoni eiro jeb 41% tika pārdalīts ar pasākumiem nesaistītiem darbiem, savukārt 5 miljoni eiro ir pārskaitīti valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pasākumu īstenošanai.
Arī šogad nekādas izmaiņas nav paredzamas – jau tagad 250 713 eiro, kas piešķirti reaktoram, pārdalīti ar tā likvidāciju nesaistītiem mērķiem, tostarp – arī tālākai uzturēšanai.
Revīzija konstatēja, ka likvidācijas procesu apgrūtina vairāku ar to saistītu iepirkumu izsludināšanas kavēšanās. VARAM šo situāciju skaidro ar to, ka ir nepieciešams pārskatīt iepriekš sagatavoto iepirkumu dokumentāciju, kā arī ar institucionālām izmaiņām "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā", kas notikušas 2019. gadā.
Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina – Rīga – Tallina
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.
Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.
Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.
Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.
Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.
Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.
Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.
Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.
"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.
"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.
Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.
Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.
Pārmaiņu ceļš: kādas reformas šogad sagaida "Rossotrudņičestvo"
(atjaunots 18:51 12.08.2020)
Nosaukuma maiņa, kvotu palielināšana studentiem un darbs ar pazīstamiem skatuves māksliniekiem – tā ir tikai maza daļa no jaunās aģentūras stratēģijas.RĪGA, 12. augusts – Sputnik, Danara Kurmanova. Jau šī gada jūnija beigās kļuva zināms: aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja amatā iecelts Valsts domes deputāts un televīzijas žurnālists Jevgēņijs Primakovs.
Pirmajā amatā stāšanās dienā Primakovs apsolīja medijiem, ka tagad iestādi gaida "lielas pārmaiņas". Tomēr detaļas viņš atklāja vien 11. augustā, savas tiešsaistes lekcijas laikā.
Sputnik stāsta par vissvarīgākajām aģentūras jaunās programmas detaļām.
Nekāda maigā spēka
Pirmām kārtām jaunais "Rossotrudņičestvo" vadītājs piedāvāja aģentūras partneriem atteikties no termina "maigais spēks" – jo, kā pats atzinās, necieš to.
©
REUTERS / Dylan Martinez
"Tas ir kaut kas nesaprotams un nav mūsu izdomāts," paziņoja Jevgēņijs Primakovs pašā lekcijas sākumā. Un metās skaidrojumos: "Rossotrudņičestvo" sākotnējais mērķis bija nevis spēka pielietošanā, bet gan starptautiska komforta un miera nodrošināšanā. Ar kultūras un izglītības programmu starpniecību aģentūra rada labvēlīgus attīstības nosacījumus gan pašai Krievijai, gan partnervalstīm.
Tālāk vairāk: pēc Primakova sacītā, "Rossotrudņičestvo" aiziet arī no humanitārās klātbūtnes idejas.
"Tas ir vecs koncepts," paskaidroja savu lēmumu vadītājs. "Mums ir jāpāriet no humanitārās klātbūtnes pie humanitārās ietekmes, kura palīdz saglabāt mieru."
Šādas ietekmes piemēra kārtā viņš minēja traģēdiju Beirūtā, kad aģentūra pirmo reizi piedalījās ārstu nosūtīšanā palīgā cietušajiem. Šo akciju Primakovs nosauca par simbolisku un piebilda: tieši šādi pasākumi veicina to, lai ārzemēs pret Krieviju izturas draudzīgāk. Tās parāda, ka aģentūras rīcībā nav nekāda spēka – tikai un vienīgi tiekšanās pie solidaritātes.
Darbs non-stop režīmā
Pirms atklātās lekcijas rīkošanas Jevgēņijs Primakovs aptuveni mēnesi pētīja "Rossotrudņičestvo" darbu un nonāca pie secinājuma: reformas aģentūrā ir jāsāk ar krievu klubu tīklu.
"Tiem ir jāstrādā nevis no pasākuma pie pasākuma, bet gan pastāvīgi," paziņoja Primakovs. "Tai ir jābūt tieši klubu sistēmai, lai dalībnieki varētu atnākt, kad grib, parunāt viens ar otru, palasīt grāmatas. Jo šie centri ārzemēs pastāv tieši cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama komunikācija ar Krieviju."
Pēc Primakova domām, katram klubam jāorientējas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušo iedzīvotāju grupām, jo ārzemēs dzīvo daudzi PSRS laikos dzimušie, kuriem tuvojas pensijas vecums. Turklāt katrā vecuma kategorijā ir nepieciešamas individuālas aktivitātes formas.
"Mums nevajag pasākumu formātu ķeksīša pēc, kad viesus dzirdina ar tēju," sacīja Jevgēņijs Primakovs un aicināja aģentūras darbiniekus maksimāli aiziet no idejām "Krievu mūzikas diena" vai "Krievu pelmeņa svētki" stilā.
Tomēr krievu klubu darba režīma izmainīšanā pastāv viena problēma. Daudzi krievu centri atrodas KF vēstniecību ēkās, un tik vienkārši tajās nevar ieiet.
"Tāpēc tagad sāksim darbu ar tiem centriem, kuros jauno sistēmu izveidot ir iespējams," sacīja Primakovs.
Bez slavenībām neiztikt
"Rossotrudņičestvo" būs nepieciešama arī pareiza producēšana. Aģentūras galvenā auditorija ir jaunieši, un jaunos cilvēkus interesē popkultūra: mūsdienu mūzika, grāmatas, filmas un seriāli. Ar tā visa starpniecību topošie studenti var aizrauties ar krievu kultūru kopumā, uzskata Jevgēņijs Primakovs.
Viņaprāt, svarīgi ir iepazīstināt jauniešus ar klasiku. Taču nedrīkst nomest no svariem jaunībai raksturīgas aizraušanās un intereses.
©
Sputnik / Илья Питалев
"Maz kurš sāka mācīties angļu valodu, lai orģinālā lasītu Šekspīru, lai gan tādi cilvēki arī ir," pateica aģentūras vadītājs. "Mūsdienu jauniešiem valoda – tā pirmām kārtām ir sociālās un ekonomiskās iespējas."
Šajā sakarā "Rossotrudņičestvo" ir jāaicina vairāk slavenu skatuves mākslinieku uz ārzemju pasākumiem, paziņoja Primakovs.
"Tiem ir jābūt cilvēkiem, par kuriem runā visur," secināja viņš. "Nevis tikai maziem radošiem kolektīviem, par kuriem runās tikpat mazā kompānijā."
Viss pa jaunam
Tiesa, arī pats nosaukums "Rossotrudņičestvo" neskan īpaši stilīgi un saprotami cilvēkiem, kuri neprot tik labi krievu valodu, uzskata Jevgēņijs Primakovs. Tādēļ aģentūrai ir nepieciešams rebrendings, un jāpārdēvē ir ne tikai pati iestāde, bet arī Krievijas zinātnes un kultūras centri (KZKC).
"KZKC – tā vispār ir šausmīga abreviatūra, kā arī pats vārds "Rossotrudņičestvo". Ārzemnieks nespēj to izrunāt," spriež Primakovs.
©
Sputnik / Стрингер
Tomēr iestāde saglabās oficiālo nosaukumu "Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālā aģentūra". Jāmaina ir tikai ārējais zīmols nekrievvalodīgai auditorijai. Krievvalodīgos cilvēkus vārds "Rossotrudņičestvo" nenobiedēs. Savukārt jauna nosaukuma izveidošana aģentūrai vedīs pie daudziem nevajadzīgiem tēriņiem – kaut vai izkārtņu un oficiālo veidlapu nomaiņa. Galu galā, šo naudu var iztērēt kaut kam lietderīgākam, uzskata Jevgēņijs Primakovs.
Vispār, liekas, racionalitāte un taupība kļuva par noteicošajiem faktoriem Primakova stratēģijā. Arī zīmola menedžerus jaunās abreviatūras izveidošanai viņš neplāno nolīgt. Tā vietā viņš vēlas sarīkot atvērtu konkursu, lai aģentūras nosaukumu izdomā studenti, kuri reiz iestājās Krievijas universitātēs ar "Rossotrudņičestvo" starpniecību. Kā šo ideju skaidro pats Primakovs, šī lēmuma loģika ir acīmredzama – neviens neizjutīs zīmola koncepciju projektam labāk, nekā pats projekta dalībnieks.
Uzsvars uz NVS
Nodarbojoties ar jauniem projektiem, "Rossotrudņičestvo" nemet pie malas Krievijas izglītības virzīšanu, steidz iedrošināt klausītājus Jevgēņijs Primakovs lekcijas beigās.
"Pēc KF prezidenta dekrēta kvotas bezmaksas studijām ārzemju studentiem palielinās divas reizes tuvāko dažu gadu laikā. Šobrīd to apjoms sastāda 15 tūkstošus," sacīja viņš.
Turklāt aģentūra tiecas atbalstīt jebkādus izglītības projektus, kas ir saistīti ar Krieviju un krievu valodu, vai tā ir liela universitāte vai arī lauku bērnudārzs.
"Pat ja kāds ārzemēs pagalmā izveidojis grupu un māca krievu pasakas, tas jau ir lieliski," sacīja Primakovs.
Tāpat "Rossotrudņičestvo" veltīs vairāk uzmanības analītikai, lai vēl labāk izprastu, kas interesē mūsdienu jaunatni. Šim nolūkam aģentūra grasās kardināli mainīt mājaslapu.
"Cilvēkiem ir jābūt interesanti sekot līdzi Krievijas humanitārajai darbībai, savukārt mūsu mājaslapā esošajā veidā neviens pie vesela prāta izklaides pēc nelīdīs," saka Jevgēņijs Primakovs. "Tas ir jāpadara lasāmāks."
Visas šīs darbības, neapšaubāmi, prasa laiku, tā kā aģentūra strādā stingros rāmjos – katrs projekts ir jāapstiprina vismaz gadu pirms starta. Taču "Rossotrudņičestvo" sola, ka pateicoties jauninājumiem organizācija kļūs vēl atvērtāka.
"Tas palīdzēs cīnīties ar veciem stereotipiem, kuri varēja rasties ikvienam attiecībā uz mūsu aģentūru reputācijas trūkumu dēļ, kuri mums no vecajiem laikiem, protams, ir saglabājušies," nobeigumā sacīja Primakovs.