RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs atbildēja uz pārmetumiem par to, ka nekādi nav piedalījies krievu skolu aizsardzībā un cīņā pret izglītības reformu, kas paredz pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. Savu viedokli viņš atklāja intervijā Aleksejam Stetjuham raidījumā "NevarBūt".

© Foto : Рижская дума

Ušakovs: pāreja uz izglītību latviešu valodā visās skolās – kļūda un provokācija

"Runājot par laiku Rīgas domē, varbūt, no vienas puses, vēlme būt maksimāli praktiskam – tajā ziņā, ka tu pieliec spēkus tur, kur vari panākt rezultātu, bet, ja redzi, ka te kādu iemeslu dēļ rezultātu panākt neizdosies, atbilstoši, dari ko citu. Kad sākās kārtējais vilnis ap skolām... Tas, ko dara šī reforma, ir īsta nelaime, tā ir gan nelaime, gan ņirgāšanās, tas ir trieciens kvalitatīvai izglītībai, tā ir necieņa pret cilvēkiem... Tas ir mūsu standarta Latvijas idiotismu komplekss, kas tagad diemžēl gāzies arī pār skolām un bērnu galvām.

No otras puses, sanāca, ka no vienas puses nacionālisti kopā ar Dombravu (Jānis Dombrava – Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības – red.), no otras – bungotāji uz ielas, kuri organizēja protestus (Latvijas Krievu savienība – red.). Lielam skaitam cilvēku, droši vien, turklāt kaut kādu iemeslu dēļ viņu vidū biju arī es, tas radīja nevēlēšanos tajā piedalīties. Vai tas bija pareizi, vai nepareizi, vai vajadzēja nospļauties par savu viedokli un domām un nostāties līdzās bungotājiem, – to es nezinu. Vai tas būtu palīdzējis kopējam procesam, - to arī tagad nepateikšu.

Ideja, ko iedarbinājām Rīgas domē, lai uz pašvaldības naudas rēķina nodrošinātu krievvalodīgajiem bērniem iespēju saprast krievu valodā to, ko viņi nav sapratuši, turklāt, lai viņi zinātu gan priekšmetu, gan dzimto valodu un latviešu valodu uz fakultatīvu rēķina – tas patiešām bija īstenojams plāns. Vai izdosies šo plānu tagad pārformatēt caur jauno "pēckara" dzīvi – pēc krīzes, pēc vīrusa – es runāju par attālinātajām mācībām, par to, ka nevar teikt, - bērni lielā mērā ir pieraduši kopā ar vecākiem, taču viņi vismaz ir ieraudzījuši, ka arī tā var kaut ko iemācīties. Vai tas palīdzēs, teiksim, lielā mērā atgriezt krievu valodu izglītības sistēmā, - nezinu.

Vai bija kļūda toreiz tā rīkoties? Es ar vērtējumu vēl nesteigšos. Taču esmu svēti pārliecināts, ka tā vai citādi mēs atradīsim risinājumu tam, ka krievvalodīgie bērni jūtas kā pie nepareizas šķiras piederoši, jo mums ir tādi politiķi, kuri uzskata, ka izglītības sistēmai ir jābūt tādai, kāda tā ir pašlaik – nekvalitatīvai, muļķīgai un tikai vienā valodā," paskaidroja Ušakovs.

Sputnik

"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reformu vērtē ļoti negatīvi, pāri valstij vēlās protestu vilnis.

Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas Ārlietu ministrija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru vērību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

© Sputnik / Валерий Мельников

Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.