Nils Ušakovs, foto no arhīva

Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju

39
(atjaunots 13:00 20.05.2020)
Vai bija vērts mobilizēt "Saskaņu" dalībai ielu protesta akcijās pret krievu skolu likvidāciju, vai vajadzēja nospļauties par saviem uzskatiem un nostāties līdzās bungotājiem. Vai tas palīdzētu kopējam procesam? To Nils Ušakovs nezin, taču vēlas būt praktisks.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs atbildēja uz pārmetumiem par to, ka nekādi nav piedalījies krievu skolu aizsardzībā un cīņā pret izglītības reformu, kas paredz pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. Savu viedokli viņš atklāja intervijā Aleksejam Stetjuham raidījumā "NevarBūt".

"Runājot par laiku Rīgas domē, varbūt, no vienas puses, vēlme būt maksimāli praktiskam – tajā ziņā, ka tu pieliec spēkus tur, kur vari panākt rezultātu, bet, ja redzi, ka te kādu iemeslu dēļ rezultātu panākt neizdosies, atbilstoši, dari ko citu. Kad sākās kārtējais vilnis ap skolām... Tas, ko dara šī reforma, ir īsta nelaime, tā ir gan nelaime, gan ņirgāšanās, tas ir trieciens kvalitatīvai izglītībai, tā ir necieņa pret cilvēkiem... Tas ir mūsu standarta Latvijas idiotismu komplekss, kas tagad diemžēl gāzies arī pār skolām un bērnu galvām.

No otras puses, sanāca, ka no vienas puses nacionālisti kopā ar Dombravu (Jānis Dombrava – Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības – red.), no otras – bungotāji uz ielas, kuri organizēja protestus (Latvijas Krievu savienība – red.). Lielam skaitam cilvēku, droši vien, turklāt kaut kādu iemeslu dēļ viņu vidū biju arī es, tas radīja nevēlēšanos tajā piedalīties. Vai tas bija pareizi, vai nepareizi, vai vajadzēja nospļauties par savu viedokli un domām un nostāties līdzās bungotājiem, – to es nezinu. Vai tas būtu palīdzējis kopējam procesam, - to arī tagad nepateikšu.

Ideja, ko iedarbinājām Rīgas domē, lai uz pašvaldības naudas rēķina nodrošinātu krievvalodīgajiem bērniem iespēju saprast krievu valodā to, ko viņi nav sapratuši, turklāt, lai viņi zinātu gan priekšmetu, gan dzimto valodu un latviešu valodu uz fakultatīvu rēķina – tas patiešām bija īstenojams plāns. Vai izdosies šo plānu tagad pārformatēt caur jauno "pēckara" dzīvi – pēc krīzes, pēc vīrusa – es runāju par attālinātajām mācībām, par to, ka nevar teikt, - bērni lielā mērā ir pieraduši kopā ar vecākiem, taču viņi vismaz ir ieraudzījuši, ka arī tā var kaut ko iemācīties. Vai tas palīdzēs, teiksim, lielā mērā atgriezt krievu valodu izglītības sistēmā, - nezinu.

Vai bija kļūda toreiz tā rīkoties? Es ar vērtējumu vēl nesteigšos. Taču esmu svēti pārliecināts, ka tā vai citādi mēs atradīsim risinājumu tam, ka krievvalodīgie bērni jūtas kā pie nepareizas šķiras piederoši, jo mums ir tādi politiķi, kuri uzskata, ka izglītības sistēmai ir jābūt tādai, kāda tā ir pašlaik – nekvalitatīvai, muļķīgai un tikai vienā valodā," paskaidroja Ušakovs.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reformu vērtē ļoti negatīvi, pāri valstij vēlās protestu vilnis.

Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas Ārlietu ministrija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru vērību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.

39
Tagi:
krievu skolas, Nils Ušakovs
Pēc temata
"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
"Saskaņa" izvēlējās Rīgas mēra amatam krievu skolu aizstāvi Čekušinu
Viena par visiem: aktīviste no Rīgas uzstājās ANO pret krievu skolu iznīcināšanu Latvijā
Krievijas pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas aizliegšanu Latvijas skolās
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

7
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

7
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

31
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

31
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%