Bilingvālo skolu mācību grāmatas, Foto no arhīva

"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā

73
(atjaunots 20:30 19.05.2020)
Izglītība krievu valodā Latvijā ir ideoloģiski nepieņemama, taču valsts nespēj sniegt pietiekamu atbalstu bērniem latviešu valodas apguvē. Visa atbildība par bērnu skološanu tagad gulstas uz vecāku pleciem.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Izglītības reformas ieviešana Latvijā ar mērķi pilnībā pāriet pie mācībām latviešu valodā demonstrē negatīvus rezultātus – daži bērni pēc gadu ilgām nodarbībām pat nespēj iegaumēt burtus dzimtajā valodā. Atsevišķs jautājums – par bērniem ar attīstības traucējumiem, kam konstatēta disleksija vai disgrāfija.

Nepārdomātas izmaiņas, nepietiekami resursi reformu īstenošanai, atsevišķu pedagogu vienaldzība, kuri ir gatavi bez liekas skaidrošanās nosūtīt uz speciālajām skolām bērnus, kuri netiek galā ar programmu, - šīs problēmas satrauc gan speciālistus, gan vecākus.

Par savu pieredzi pastāstīja 1. klases skolnieces māte no Daugavpils Jevgēņija Krjukova un defektoloģe no Jūrmalas Nataļja Kleinhofa.

Trīs valodas vienā kaudzē

Jevgēņijas Krjukovas meita pabeidz 1. klasi, un Šadurska-Šuplinskas reformas rezultāti meitenei var beigties ar nodarbībām vasaras brīvlaikā, jo skolā bērns nav apguvis pat rakstību dzimtajā valodā tik labi, lai nesāktos ik reizi ieskatīties špikerī.

"Mana Maša beidz 1. klasi, - pastāstīja Krjukova savā lapā Facebook. – Lasa pa zilbēm, izlasīto atstāstīt nevar, pat ne vienu teikumu. Rakstot pastāvīgi, skatās paraugā, kā katrs burts rakstāms. Ja nepateiksi, ka sācies jauns vārds, raksta bez atstarpes. Pusi ciparu raksta spoguļrakstā."

Situācija ar latviešu un angļu valodām ir vēl grūtāka – bērns nepazīst burtus, tātad lasīt nevar.

"Pašpārliecinātā Izglītības ministrija izsniedza mācību grāmatas un darba burtnīcas latviešu valodā, dažas – bilingvālas. Visu, kas ir latviešu valodā, paveicu viņas vietā pati – baidos, ka nepārcels uz 2. klasi," atklāja Krjukova.

Viņa pastāstīja, ka karantīnas laikā bērnu izdevies pamācīt, jo mājās bija nolemts svītrot latviešu valodu no mācībām, tomēr iekavēto, domājams, nāksies steigt visu vasaru, lai arī bērnudārzā meitene uzrādīja labus rezultātus – zīmēja, bija uzcītīga, rakstīja drukātiem burtiem.

"Kas noticis 1. klasē? Es uzskatu, ka bērns ir sabojāts. (..) It kā var jebkuram bērnam jau 1. klasē kraut virsū vienlaikus krievu, latviešu un angļu valodas. Visu vasaru staigāsim pie logopēda un repetitora, mēģināsim iziet no jauna vai vismaz panākt 1. klases programmu krievu valodā. Par latviešu valodu es klusēju – es patiešām nezinu, kad Maša būs tam gatava. Pagaidām latviešu valoda ir acīmredzams un nepiedodams kaitējums," konstatēja Krjukova.

Atstāt uz otro gadu un nekādas ņemšanās

Citu jautājumu nolēma apspriest defektoloģe Nataļja Kleinhofa – viņa atzīmēja, ka šodien bērniem ar attīstības īpatnībām skolās nav nekādas individuālas pieejas, bet līdz ar pāreju pie mācībām latviešu valodā no 1. septembra viņiem klāsies vēl smagāk. Ja ar viņiem nestrādās vecāki vai speciālisti ārpus skolas, viņiem draud otrais gads vai speciālā skola. Un atsevišķiem pedagogiem tas ir vienaldzīgi.

"Vakar runājos ar divām bijušajām kolēģēm, tagad viņi strādā sagatavošanas grupās mazākumtautību programmā... Pārsteidza vienaldzība par bērnu likteņiem, kā viņi mācīsies skolā, ja šodien daudz ko nespēj aptvert. Neviens bērniem nedomā skaidrot materiālu individuāli, ja viņi to nav apguvuši. Bērnus dēvē par debiliem un brīnās, kāpēc es ar tādiem strādāju, tērēju viņu dēļ savu laiku. Pie tam zinot, ka esmu defektoloģe. Mierina mani, ka tik un tā no septembra mācības būs latviešu valodā un visus "tādus" būs jāsūta uz specskolām," viņa stāstīja savā lapā Facebook.

Speciāliste atzīmēja, ka pirmklasnieki ar disleksiju, ar disgrāfiju pirmā mācību gada beigās vēl "atsauc atmiņā" burtu rakstību, ar grūtībām lasa, neievēro rindiņas, raksta vārdus bez atstarpēm, bet mācības viņiem svešajā latviešu valodā viņiem rada papildu grūtības.

"Viņi taču pat dzimto valodu, savējos burtus nezin, skaņas nedzird, neatceras, kā rakstāmi burti, viņiem vajadzīgs špikeris. Kur mums tādus bērnus likt? Ļoti žēl," paskaidroja defektoloģe.

Situāciju komentēja juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova. Viņa atzīmēja, ka "tā kā izglītības pārvaldes vietā mums ir viena vienīga demagoģija, vienaldzība pret bērniem iespiežas atsevišķu bērnudārzu un pedagogu līmenī".

"Es lasu dokumentus, tāpēc zinu mums piedāvāto atbildi: runājiet ar bērniem mājās latviski. Valsts nespēj sniegt jūsu bērniem pienācīgu atbalstu latviešu valodas apguvē. Bet izglītība dzimtajā valodā ir nepieņemama ideoloģisku iemeslu dēļ. Tā nu dzīvojam," teica deputāte savā lapā Facebook.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reformu vērtē ļoti negatīvi, pāri valstij vēlās protestu vilnis.

Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas Ārlietu ministrija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru vērību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.

73
Tagi:
Latvija, latviešu valoda, izglītība
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Liek krievu bērniem un skolotājiem runāt latviski: par "idiotisma kalngalu" Latvijā
"Skolotāji runā krieviski": juristi šokējusi latviešu skola
Viena par visiem: aktīviste no Rīgas uzstājās ANO pret krievu skolu iznīcināšanu Latvijā

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

17
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

17
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām

"Laikam vainīgs esmu es un krievi": Ušakovs par 20 transporta pieturu pazušanu Rīgā

21
(atjaunots 16:22 04.03.2021)
Tuvākajā laikā Rīga var zaudēt aptuveni simt pieturas, privāta uzņēmuma īpašumu, kurš tās uztur uz sava rēķina un par to izvieto reklāmu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.

Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.

Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.

Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.

Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.

Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.

Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.

Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.

Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.

Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.

"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

21
Tagi:
Nils Ušakovs, sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme, Rīga
Pēc temata
Opozīcija pirmoreiz apspēlēja koalīciju: Rīgā nebūs jāmaksā nodeva par tirdzniecību ielās