Bilingvālo skolu mācību grāmatas, Foto no arhīva

"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā

64
(atjaunots 20:30 19.05.2020)
Izglītība krievu valodā Latvijā ir ideoloģiski nepieņemama, taču valsts nespēj sniegt pietiekamu atbalstu bērniem latviešu valodas apguvē. Visa atbildība par bērnu skološanu tagad gulstas uz vecāku pleciem.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Izglītības reformas ieviešana Latvijā ar mērķi pilnībā pāriet pie mācībām latviešu valodā demonstrē negatīvus rezultātus – daži bērni pēc gadu ilgām nodarbībām pat nespēj iegaumēt burtus dzimtajā valodā. Atsevišķs jautājums – par bērniem ar attīstības traucējumiem, kam konstatēta disleksija vai disgrāfija.

Nepārdomātas izmaiņas, nepietiekami resursi reformu īstenošanai, atsevišķu pedagogu vienaldzība, kuri ir gatavi bez liekas skaidrošanās nosūtīt uz speciālajām skolām bērnus, kuri netiek galā ar programmu, - šīs problēmas satrauc gan speciālistus, gan vecākus.

Par savu pieredzi pastāstīja 1. klases skolnieces māte no Daugavpils Jevgēņija Krjukova un defektoloģe no Jūrmalas Nataļja Kleinhofa.

Trīs valodas vienā kaudzē

Jevgēņijas Krjukovas meita pabeidz 1. klasi, un Šadurska-Šuplinskas reformas rezultāti meitenei var beigties ar nodarbībām vasaras brīvlaikā, jo skolā bērns nav apguvis pat rakstību dzimtajā valodā tik labi, lai nesāktos ik reizi ieskatīties špikerī.

"Mana Maša beidz 1. klasi, - pastāstīja Krjukova savā lapā Facebook. – Lasa pa zilbēm, izlasīto atstāstīt nevar, pat ne vienu teikumu. Rakstot pastāvīgi, skatās paraugā, kā katrs burts rakstāms. Ja nepateiksi, ka sācies jauns vārds, raksta bez atstarpes. Pusi ciparu raksta spoguļrakstā."

Situācija ar latviešu un angļu valodām ir vēl grūtāka – bērns nepazīst burtus, tātad lasīt nevar.

"Pašpārliecinātā Izglītības ministrija izsniedza mācību grāmatas un darba burtnīcas latviešu valodā, dažas – bilingvālas. Visu, kas ir latviešu valodā, paveicu viņas vietā pati – baidos, ka nepārcels uz 2. klasi," atklāja Krjukova.

Viņa pastāstīja, ka karantīnas laikā bērnu izdevies pamācīt, jo mājās bija nolemts svītrot latviešu valodu no mācībām, tomēr iekavēto, domājams, nāksies steigt visu vasaru, lai arī bērnudārzā meitene uzrādīja labus rezultātus – zīmēja, bija uzcītīga, rakstīja drukātiem burtiem.

"Kas noticis 1. klasē? Es uzskatu, ka bērns ir sabojāts. (..) It kā var jebkuram bērnam jau 1. klasē kraut virsū vienlaikus krievu, latviešu un angļu valodas. Visu vasaru staigāsim pie logopēda un repetitora, mēģināsim iziet no jauna vai vismaz panākt 1. klases programmu krievu valodā. Par latviešu valodu es klusēju – es patiešām nezinu, kad Maša būs tam gatava. Pagaidām latviešu valoda ir acīmredzams un nepiedodams kaitējums," konstatēja Krjukova.

Atstāt uz otro gadu un nekādas ņemšanās

Citu jautājumu nolēma apspriest defektoloģe Nataļja Kleinhofa – viņa atzīmēja, ka šodien bērniem ar attīstības īpatnībām skolās nav nekādas individuālas pieejas, bet līdz ar pāreju pie mācībām latviešu valodā no 1. septembra viņiem klāsies vēl smagāk. Ja ar viņiem nestrādās vecāki vai speciālisti ārpus skolas, viņiem draud otrais gads vai speciālā skola. Un atsevišķiem pedagogiem tas ir vienaldzīgi.

"Vakar runājos ar divām bijušajām kolēģēm, tagad viņi strādā sagatavošanas grupās mazākumtautību programmā... Pārsteidza vienaldzība par bērnu likteņiem, kā viņi mācīsies skolā, ja šodien daudz ko nespēj aptvert. Neviens bērniem nedomā skaidrot materiālu individuāli, ja viņi to nav apguvuši. Bērnus dēvē par debiliem un brīnās, kāpēc es ar tādiem strādāju, tērēju viņu dēļ savu laiku. Pie tam zinot, ka esmu defektoloģe. Mierina mani, ka tik un tā no septembra mācības būs latviešu valodā un visus "tādus" būs jāsūta uz specskolām," viņa stāstīja savā lapā Facebook.

Speciāliste atzīmēja, ka pirmklasnieki ar disleksiju, ar disgrāfiju pirmā mācību gada beigās vēl "atsauc atmiņā" burtu rakstību, ar grūtībām lasa, neievēro rindiņas, raksta vārdus bez atstarpēm, bet mācības viņiem svešajā latviešu valodā viņiem rada papildu grūtības.

"Viņi taču pat dzimto valodu, savējos burtus nezin, skaņas nedzird, neatceras, kā rakstāmi burti, viņiem vajadzīgs špikeris. Kur mums tādus bērnus likt? Ļoti žēl," paskaidroja defektoloģe.

Situāciju komentēja juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova. Viņa atzīmēja, ka "tā kā izglītības pārvaldes vietā mums ir viena vienīga demagoģija, vienaldzība pret bērniem iespiežas atsevišķu bērnudārzu un pedagogu līmenī".

"Es lasu dokumentus, tāpēc zinu mums piedāvāto atbildi: runājiet ar bērniem mājās latviski. Valsts nespēj sniegt jūsu bērniem pienācīgu atbalstu latviešu valodas apguvē. Bet izglītība dzimtajā valodā ir nepieņemama ideoloģisku iemeslu dēļ. Tā nu dzīvojam," teica deputāte savā lapā Facebook.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reformu vērtē ļoti negatīvi, pāri valstij vēlās protestu vilnis.

Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas Ārlietu ministrija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru vērību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.

64
Tagi:
Latvija, latviešu valoda, izglītība
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Liek krievu bērniem un skolotājiem runāt latviski: par "idiotisma kalngalu" Latvijā
"Skolotāji runā krieviski": juristi šokējusi latviešu skola
Viena par visiem: aktīviste no Rīgas uzstājās ANO pret krievu skolu iznīcināšanu Latvijā
Latvijas Aizsardzības ministrija

Viņiem pielaidi nevajag: organizācija ar ārvalstu sponsoriem pēta AM iepirkumus

6
(atjaunots 12:39 02.06.2020)
Izrādās, ka organizācijām ar ārvalstu finansējumu nav obligāti saņemt pielaidi valsts noslēpumam, lai visdetalizētākajā veidā izpētītu ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem ārkārtējās situācijas periodā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Lai saņemtu pielaidi aizsardzības iestādes iepirkumu dokumentācijai, parastiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem, jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāsaņem individuālās drošības sertifikāts. Savukārt organizācijai "Delna", kura saņem ārvalstu finansējumu, šim nolūkam pietika ar vienkāršu sadarbības līgumu, vēsta Neatkarīgā

Šī gada aprīlī sabiedrība par atklātību "Delna" un Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības līgumu par iepirkumu uzraudzību ārkārtējās situācijas periodā. Līgums ļauj organizācijai, kura saņem ārzemju finansējumu, saņemt brīvu pieeju Aizsardzības ministrijas informācijai, "tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām" saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi. "Delna" ir saņēmusi tiesības piedalīties Iepirkumu komisijas sēdēs un aptaujās ministrijas amatpersonas.

Uz jautājumu par to, vai "Delna" pārstāvjiem nav jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, pirms viņi sāk pētīt aizsardzības iestādes iepirkumus, ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka līgums ar "Delna" nav saistīts ar valsts noslēpumu.

"Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," paziņoja Galkins.

Viņš uzsvēra, ka "Delna" pārstāvji nevar saņemt piekļuvi objektiem, kas satur valsts noslēpumu, jo neatrodas telpās, kur šie objekti tiek glabāti, apstrādāti vai apspriesti.

Neatkarīgā vērsās arī Satversmes Aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, vai kādam no "Delna" darbiniekiem ir pielaide valsts noslēpumam.

Birojā paziņoja, ka jautājums par pielaidi valsts noslēpumam Aizsardzības ministrijā vai NBS nav SAB kompetencē, bet gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē.

"SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem," atzīmēja iestādē.

Saskaņā ar pēdējo pieejamo "Delna" atskaiti par 2018. gadu, ziedojumus organizācijai veikušas gan juridiskās personas, gan privātpersonas. Starp juridiskajām personām visvairāk līdzekļu tai ieskaitījusi ārzemju organizācija Transparency International, kas ir saistīta ar Džordžu Sorosu (75 465 eiro), un Vācijas vēstniecība (15 437 eiro).

6
Tagi:
Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kā ārkārtas situācijas režīmā tiek sargātas Latvijas robežas
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem

Nelegālās sacīkstes Rīgā: simtiem dragreisa cienītāju sapulcējās lidlaukā

8
(atjaunots 12:21 02.06.2020)
Aptuveni 800 cilvēku sapulcējās nelegālās sacīkstēs Rīgas Rumbulas lidlaukā, neraugoties uz masveida pasākumu aizliegumu; Sporta lietu apakškomisijas vadītājs gaida policijas paskaidrojumus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, vēlā vakarā Rīgas Rumbulas lidlauka teritorijā notika nelegālas sacīkšu sacensības. Ar šo informāciju padalījies Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Sandis Riekstiņš.

Riekstiņš vada arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas Sporta lietu apakškomisiju, un šī dragreisa cienītāju pulcēšanās viņam izraisījusi dziļu sašutumu.

"Piektdienas vakars, Rumbula (video atrasts instagram), nelegālas dragreisa sacensības. Pēc neoficiālas informācijas tur bija ap 800 cilvēkiem un policija neparādījās. Kamēr oficiālie sacensību organizatori cieš zaudējumus, jo godprātīgi ievēro visus noteikumus, nelegālie rullē! Vērsīšu valdības uzmanību uz šo un gribēšu dzirdēt policijas paskaidrojumus. Ķerstīt tos, kuri atrodas pašizolācijā ir vieglāk, bet te atklāti ignorē visu un klusums?" uzrakstīja savā Facebook Riekstiņš, pievienojot klāt video no Instagram.

Vērts atzīmēt, ka Rumbulā šādas nelegālās sacīkstes notiek pietiekoši sen. Jā, tas nav droši, bet no otras puses, labāk ir rīkot sacīkstes uz bijušā skrejceļa, nekā Rīgas ielās. Cits jautājums, ka pašlaik ārkārtējās situācijas režīma laikā valstī visi masveida pasākumi ir aizliegti.

Nesen Lietuvā šāda veida nelegālo sacīkšu laikā Šauļos policija aizturēja deviņus cilvēkus, ieskaitot Lietuvas sporta zvaigzni Danu Rapšīsu. Slavenais peldētājs pēcāk atvainojās par tik neapdomātu rīcību no viņa puses, taču no soda neizspruka – viņam izrakstīja 85 eiro sodu un uz 3 mēnešiem atņēma vadītāja tiesības.

8
Tagi:
Rīga

Protesti ASV: amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai

0
(atjaunots 17:10 02.06.2020)
ASV nenorimst plaša mēroga protesti afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas dēļ. Vīrietis nomira maija beigās pēc tam, kad viņu aizturēja policija Mineapolisā, Minesotas štatā.

Incidents izprovocēja protestus visā valstī. Jau vairākas dienas simtiem cilvēku iziet Mineapolisas, Ņujorkas, Vašingtonas un citu ASV lielpilsētu ielās, protestējot pret policistu patvaļību.

Daudzās vietās mierīgas demonstrācijas ātri pāraugušas nekārtībās un sadursmēs ar policiju. Dalībnieki rīko grautiņus, apzog veikalus, dauza skatlogus un aizdedzina atkritumu konteinerus.

Protestu laikā cietis arī RIA Novosti korespondents Mihails Turgijevs, sakarā ar ko Krievijas vēstniecība nosūtīja notu Valsts departamentam.

Tikmēr vairākos štatos policijai palīgā nosūtīta ASV Nacionālā gvarde, taču nedz tā, nedz gumijas lodes un asaru gāze nevar apspiest protestu noskaņojumu.

Šajā fonā bijusī Baraka Obamas padomdevēja Sjuzana Raisa uzstājās ar apsūdzībām pret Krieviju. Pie kā šoreiz ir vainīga Maskava un kāds sakars ar šo stāstu ir Donalda Trampa bunkuram – stāstām mūsu video.

0