Bilingvālo skolu mācību grāmatas, Foto no arhīva

"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā

71
(atjaunots 20:30 19.05.2020)
Izglītība krievu valodā Latvijā ir ideoloģiski nepieņemama, taču valsts nespēj sniegt pietiekamu atbalstu bērniem latviešu valodas apguvē. Visa atbildība par bērnu skološanu tagad gulstas uz vecāku pleciem.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Izglītības reformas ieviešana Latvijā ar mērķi pilnībā pāriet pie mācībām latviešu valodā demonstrē negatīvus rezultātus – daži bērni pēc gadu ilgām nodarbībām pat nespēj iegaumēt burtus dzimtajā valodā. Atsevišķs jautājums – par bērniem ar attīstības traucējumiem, kam konstatēta disleksija vai disgrāfija.

Nepārdomātas izmaiņas, nepietiekami resursi reformu īstenošanai, atsevišķu pedagogu vienaldzība, kuri ir gatavi bez liekas skaidrošanās nosūtīt uz speciālajām skolām bērnus, kuri netiek galā ar programmu, - šīs problēmas satrauc gan speciālistus, gan vecākus.

Par savu pieredzi pastāstīja 1. klases skolnieces māte no Daugavpils Jevgēņija Krjukova un defektoloģe no Jūrmalas Nataļja Kleinhofa.

Trīs valodas vienā kaudzē

Jevgēņijas Krjukovas meita pabeidz 1. klasi, un Šadurska-Šuplinskas reformas rezultāti meitenei var beigties ar nodarbībām vasaras brīvlaikā, jo skolā bērns nav apguvis pat rakstību dzimtajā valodā tik labi, lai nesāktos ik reizi ieskatīties špikerī.

"Mana Maša beidz 1. klasi, - pastāstīja Krjukova savā lapā Facebook. – Lasa pa zilbēm, izlasīto atstāstīt nevar, pat ne vienu teikumu. Rakstot pastāvīgi, skatās paraugā, kā katrs burts rakstāms. Ja nepateiksi, ka sācies jauns vārds, raksta bez atstarpes. Pusi ciparu raksta spoguļrakstā."

Situācija ar latviešu un angļu valodām ir vēl grūtāka – bērns nepazīst burtus, tātad lasīt nevar.

"Pašpārliecinātā Izglītības ministrija izsniedza mācību grāmatas un darba burtnīcas latviešu valodā, dažas – bilingvālas. Visu, kas ir latviešu valodā, paveicu viņas vietā pati – baidos, ka nepārcels uz 2. klasi," atklāja Krjukova.

Viņa pastāstīja, ka karantīnas laikā bērnu izdevies pamācīt, jo mājās bija nolemts svītrot latviešu valodu no mācībām, tomēr iekavēto, domājams, nāksies steigt visu vasaru, lai arī bērnudārzā meitene uzrādīja labus rezultātus – zīmēja, bija uzcītīga, rakstīja drukātiem burtiem.

"Kas noticis 1. klasē? Es uzskatu, ka bērns ir sabojāts. (..) It kā var jebkuram bērnam jau 1. klasē kraut virsū vienlaikus krievu, latviešu un angļu valodas. Visu vasaru staigāsim pie logopēda un repetitora, mēģināsim iziet no jauna vai vismaz panākt 1. klases programmu krievu valodā. Par latviešu valodu es klusēju – es patiešām nezinu, kad Maša būs tam gatava. Pagaidām latviešu valoda ir acīmredzams un nepiedodams kaitējums," konstatēja Krjukova.

Atstāt uz otro gadu un nekādas ņemšanās

Citu jautājumu nolēma apspriest defektoloģe Nataļja Kleinhofa – viņa atzīmēja, ka šodien bērniem ar attīstības īpatnībām skolās nav nekādas individuālas pieejas, bet līdz ar pāreju pie mācībām latviešu valodā no 1. septembra viņiem klāsies vēl smagāk. Ja ar viņiem nestrādās vecāki vai speciālisti ārpus skolas, viņiem draud otrais gads vai speciālā skola. Un atsevišķiem pedagogiem tas ir vienaldzīgi.

"Vakar runājos ar divām bijušajām kolēģēm, tagad viņi strādā sagatavošanas grupās mazākumtautību programmā... Pārsteidza vienaldzība par bērnu likteņiem, kā viņi mācīsies skolā, ja šodien daudz ko nespēj aptvert. Neviens bērniem nedomā skaidrot materiālu individuāli, ja viņi to nav apguvuši. Bērnus dēvē par debiliem un brīnās, kāpēc es ar tādiem strādāju, tērēju viņu dēļ savu laiku. Pie tam zinot, ka esmu defektoloģe. Mierina mani, ka tik un tā no septembra mācības būs latviešu valodā un visus "tādus" būs jāsūta uz specskolām," viņa stāstīja savā lapā Facebook.

Speciāliste atzīmēja, ka pirmklasnieki ar disleksiju, ar disgrāfiju pirmā mācību gada beigās vēl "atsauc atmiņā" burtu rakstību, ar grūtībām lasa, neievēro rindiņas, raksta vārdus bez atstarpēm, bet mācības viņiem svešajā latviešu valodā viņiem rada papildu grūtības.

"Viņi taču pat dzimto valodu, savējos burtus nezin, skaņas nedzird, neatceras, kā rakstāmi burti, viņiem vajadzīgs špikeris. Kur mums tādus bērnus likt? Ļoti žēl," paskaidroja defektoloģe.

Situāciju komentēja juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova. Viņa atzīmēja, ka "tā kā izglītības pārvaldes vietā mums ir viena vienīga demagoģija, vienaldzība pret bērniem iespiežas atsevišķu bērnudārzu un pedagogu līmenī".

"Es lasu dokumentus, tāpēc zinu mums piedāvāto atbildi: runājiet ar bērniem mājās latviski. Valsts nespēj sniegt jūsu bērniem pienācīgu atbalstu latviešu valodas apguvē. Bet izglītība dzimtajā valodā ir nepieņemama ideoloģisku iemeslu dēļ. Tā nu dzīvojam," teica deputāte savā lapā Facebook.

2018. gada martā Saeima pieņēma Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kuri paredz 2019./20. mācību gadā sākt pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautību skolās. Pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

Valsts krievvalodīgie iedzīvotāji reformu vērtē ļoti negatīvi, pāri valstij vēlās protestu vilnis.

Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas Ārlietu ministrija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru vērību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.

71
Tagi:
Latvija, latviešu valoda, izglītība
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Liek krievu bērniem un skolotājiem runāt latviski: par "idiotisma kalngalu" Latvijā
"Skolotāji runā krieviski": juristi šokējusi latviešu skola
Viena par visiem: aktīviste no Rīgas uzstājās ANO pret krievu skolu iznīcināšanu Latvijā
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības

8
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Valdības ieviestie ārkārtējās situācijas režīmu pastiprinošie ierobežojumi ir nepieciešami, uzskata Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferences gaitā komentēja valdības ieviestos jaunos ierobežojumus.

No 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance, savukārt masku lietošana kļūs obligāta visās telpās ārpus jūsu mājas.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Pēc Perevoščikova domām, citu valstu pieredze liecina, ka strikti ierobežojumi ir nepieciešami, ja sabiedrībā nav līdzdalības Covid-19 ierobežošanā.

"Citu valstu pieredze liecina, ka stingri "lokdauni" ir nepieciešami, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā darbojas sabiedrības atbildība par to, ko viņi dara, un pastāv līdzdalība kopējos pasākumos. Tātad šeit vajadzētu kombinēt," sacīja viņš.

Viņš atgādināja, ka virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības kritums, taču Latvijā un vēl četrās valstīs turpinās kāpums.

Pēc Perevoščikova sacītā, sākumā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bijušas stabilizēšanās pazīmes – saslimstības pieaugums kritās nedēļu skatījumā, taču pagājušajā nedēļā saslimstības mazināšanās vairs netika novērota.

Viņš pateica, ka sejas masku lietošanas nepieciešamība darbavietās skaidrojama ar situāciju darba kolektīvos, kur joprojām tiek atklāti infekcijas uzliesmojumi.

"Tas, no vienas puses, ir sociālais burbulis, bet, no otras puses, mēs redzam, ka tur vēl var pastiprināt [ierobežojumus] un dot papildu drošību cilvēkiem darbavietās," atzīmēja Perevoščikovs.

8
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

7
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

7
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi

Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no kaut ko iegūs

0
(atjaunots 17:49 02.12.2020)
Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Pekina liek uzsvaru uz benzīnu un dīzeļdegvielu, palielinot naftas pārstrādes jaudu. Jau nākamgad ĶTR pēc šī rādītāja apsteigs ASV. Pastāv augsta varbūtība, ka amerikāņi piekāpsies arī IKP ziņā. Tomēr, kā norāda analītiķi, ķīniešiem varētu traucēt otrais pandēmijas vilnis, raksta RIA Novosti materiālā Irina Badmajeva.

Līdera maiņa

Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī. ASV septembrī bija vien 13,5 miljoni.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Un ķīnieši negrasās pie tā apstāties. Nākamā gada beigās darbu sāks divas jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR), teikts Starptautiskās enerģētikas aģentūras novembra ziņojumā. Bija gaidīts, ka tas notiks ne ātrāk kā 2023. gadā.

Tiek būvētas vēl četras – ar kopējo jaudu 1,2 miljoni barelu dienā. Tik daudz tiek pārstrādāts, piemēram, visā Lielbritānijā.

Ķīna jau vairākas desmitgades cenšas apmierināt augošo benzīna un dīzeļdegvielas pieprasījumu. Pūles nav bijušas veltīgas.

"Kopš 2000. gada valsts ir palielinājusi naftas produktu ražošanu par trim reizēm. Līdz 2025. gadam naftas pārstrāde sasniegs 20 miljonus barelu diennaktī," atzīmē Marks Gojhmans, Informācijas analītiskā centra "TeļeTrejd" galvenais ekonomists.

ASV piekāpsies līderībā, kuru turēja savās rokās kopš aizpagājušā gadsimta, jau 2021. gadā, uzskata aģentūras sarunbiedrs.

Amerikāņi slēdz NPR zemā maržinālisma dēļ, kurš noslīdēja lejā kopā ar naftas cenām. Aizejošajā gadā melnais zelts vairākas reizes atjaunoja minimālo cenu. Piemēram, 18. martā Brent marka kļuva par 15% lētāka un pirmo reizi kopš 2003. gada tika tirgota ar atzīmi 24,52 dolāri par barelu.

Samazinājās arī degvielas pieprasījums pasaulē. Tādēļ naftas pārstrāde samazinājās par rekordlielajiem 1,7 miljloniem barelu. Turklāt lauvas daļu sastādīja tieši Amerikas NPR. "Vienas rūpnīcas tiek slēgtas, bet citas prasa investīcijas modernizācijā un atjaunošanā pēc viesuļvētrām, kuras katru gadu pārnesas pāri Meksikas līča piekrastei, kura arī atrodas ievērojama daļa ASV naftas pārstrādes jaudas," precizē Marks Gojhmans.

Zaļā enerģētika: kurš iegūs un kurš zaudēs

Vēl viens Ķīnas veiksmes iemesls ir efektīva cīņa ar koronavīrusu, uzskata "Alor Broker" galvenais analītiķis Aleksejs Antonovs. ĶTR ekonomika atjaunojas un demonstrē stabilitāti, savukārt Eiropā un ASV turpinās lejupslīde.

Ne jau nejauši ķīnieši ieņem līderpozīcijas ne vien naftas pārstrādē, bet arī metalurģijā. "Faktiskais primāro resursu patērēšanas centrs, Ķīna tagad attīsta augstāku robežu pārstrādes rūpniecību," saka Marks Gojhmans.

Tās pašas tendences vērojamas gan Indijā, gan Tuvajos Austrumos, atzīmē ekonomists. Tas noved pie daudzu novecojušu rietumu kompāniju rūpnīcu slēgšanas pat Āzijas reģionā, piemēram, Singapūrā.

Turklāt ASV un Vecā pasaule pakāpeniski atsakās no ogļūdeņražiem par labu alternatīviem enerģijas avotiem. Savukārt Ķīnai nav striktu ekoloģisku saistību.

"Savienotās Valstis liek uzsvaru uz zaļo enerģētiku, sniedzot ĶTR netīras rūpniecības platformas lomu. Ekonomiski attīstītas valstis finansēs pāreju pie atjaunojamiem resursiem uz pārējo rēķina un vēl liks tiem maksāt "ekoloģijas nodokļus". Baltā nama administrācijā pie tā ķersies klāt politiskais smagsvars Džons Kerijs, kurš kļūs par jaunā prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumos," norāda Antons Grinšteins, investīciju kompānijas Hamilton eksperts.

No naftas atkarīgajai Krievijai zaļai scenārijs draud ar augošām kompāniju izmaksām un budžeta ienākumu kritumu. "Saglabājot izejvielu struktūru, pašmāju (Krievijas – Sputnik) ekonomikai ir izdevīgāk, lai ASV saglabā līderpozīciju naftas pārstrādē," uzskata sarunbiedrs.

Krievijai derētu nopietni aizdomāties par citiem budžeta ienākumu avotiem, lai pēc 15-20 gadiem aizstātu izkrītošos naftas ienākumus, piebilst Marks Gojhmans.

Tuvākajā perspektīvā naftas produktu patēriņa pieauguma Ķīnā fonā ir jāpārorientējas uz izejvielas eksportu šajā virzienā.

Pandēmija: Āzijas scenārijs

Tomēr visam kādreiz pienāk beigas. Pastāv augsta varbūtība, ka jau 2025. gadā ražošanas jaudas pieaugums ĶTR apsteigs pieprasījumu. Saskaņā ar Ķīnas naftas un gāzes korporācijas CNPC datiem, pēc pieciem gadiem valstī ir iespējams naftas produktu pārpalikums 1,4 miljonu barelu apmērā diennaktī.

"Šobrīd saspringtu attiecību apstākļos ar Savienotajām Valstīm Ķīnas naftas pārstrādātājus virza vēlme atspēlēties par ierobežojumiem ārējā tirdzniecībā. Un tādā veidā pacelt valsts prestižu," uzskata Aleksejs Antonovs.

Tādēļ, ekstrapolējot patreizējās tendences uz trim pieciem gadiem uz priekšu, var sagaidīt līderu izmaiņas ne tikai naftas pārstrādes nozarē, bet arī galvenajā ekonomikas rādītājā – IKP apmērā.

"Pirms pandēmijas Ķīnai trūka pieci gadi, lai apsteigtu Amerikas ekonomiku. Tagad, pateicoties efektīvākai cīņai ar koronavīrusa izplatību, ķīnieši var izlauzties priekšgalā agrāk," uzskata Antons Grinšteins.

Cits jautājums – vai ASV ir gatavas nodot pozīcijas. Amerikas elite centās atrisināt problēmu ekonomiski un diplomātiski, norāda analītiķis. Bet tas nenostrādāja. Un šobrīd prezidenta-biznesmeņa vietā nāk prezidents-politiķis.

Turklāt straujš naftas pārstrādes produktu pieprasījuma kāpums ĶTR ir saistīts ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr otrais vilnis netiek izslēgts arī Āzijā. Saslimstības uzliesmojumi jau ir reģistrēti Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā. Tas spēj kardināli mainīt spēku izkārtojumu starp ASV un Ķīnu.

0
Tagi:
naftas tirgus, nafta, Ķīna, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
"Gazprom" gāzes cena Polijai pieaugs. Kā atbildēs Varšava?
Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem