Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist

33
(atjaunots 17:58 19.05.2020)
Latvijas Iekšlietu ministrijas atbildīgie dienesti aizvadītajā gadā iegādājušies iekārtas par vairāk nekā miljonu eiro. Tagad aprīkojums pamazām pārklājas ar putekļiem noliktavās.

RĪGA, 19. maijs — Sputnik. Valsts kontrole noslēgusi revīzijas par 2019.gada atskaitēm 24 ministrijās un centrālajās iestādēs. Noskaidrojies, ka daži resori izšķieduši līdzekļus velti, stāsta tvnet.lv.

Piemēram, Valsts kontrole norādīja uz tehnisko iekārtu iepirkumiem Valsts policijas vajadzībām – vairāk nekā miljons eiro izdots par iekārtām, kas glabājas noliktavās un dažādu iemeslu dēļ tikpat kā netiek izmantotas.

Piemēram, 5 lāzera 3D skeneri, kas nopirkti CSN noformēšanas uzlabošanai, tiek izmantoti ļoti reti – izrādījies, ka tie ir pārāk sarežģīti.

No 142 kompaktajām videokamerām, kas paredzētas konfliktsituāciju un korupcijas epizožu fiksācijai, darbiniekiem izsniegtas tikai 18, taču arī tās nekad nav izmantotas. Iekārtas izmaksājušas 112 tūkst. eiro.

Par nepilniem 400 tūkstošiem eiro nopirkti 40 rokas fotoradari, kas glabājas noliktavā – beidzies verifikācijas termiņš.

Vēl 5 tūkstoši eiro atvēlēti lidaparāta iegādei, kas kontrolētu drošību uz ceļiem, taču noskaidrojās, ka Satiksmes ministrija neļauj lidot virs trasēm.

Valsts policija par 5000 eiro iegādājusies bezpilota lidaparātu, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj, veicot 2019. gada revīzijas, secinājusi Valsts kontrole. Ar dronu bija plānots uzlabot autopārvadājumu kontroli un nodrošināt ceļu satiksmes negadījuma vietas noformēšanu. Bet tas līdz 2020. gada martam izmēģināts tikai testa režīmā, un pēc tam vairs nav lietots, pastāstīja Valsts kontroles valdes locekls Edgars Korčagins.

Viņš secināja, ka nav iespējams turpināt strādāt tāpat, kā līdz šim.

33
Tagi:
Iekšlietu ministrija, Latvija
Pēc temata
Izšķērdēti 7 miljoni eiro: Valsts kontrole novērtējusi robežas ar Krieviju iekārtošanu
Ostaps Benders apskaustu: deputāts uzskata, ka VID 6 reizes pārmaksāja masku iepirkumā
Korupcija uz robežas: aizturēts Robežsardzes vadītāja vietnieks
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

1
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

1
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās

Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes

3
(atjaunots 09:43 12.08.2020)
Koronavīrusa ierobežojumi netraucē rīdziniekiem rīkot nelegālas ballītes brīvdabas kinoteātru aizsegā, taču drīzumā šīm bīstamajām izklaidēm var pienākt gals.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā plaukst nelegāli nakts izklaides pasākumi, pastāstīja viens no Latvijas Bāru asociācijas dibinātājiem Arnis Bikšus, vēsta lsm.lv

Pārkāpumu mehānisms ir saistīts ar esošajiem koronavīrusa ierobežojumiem: Covid-19 uzliesmojumu dēļ pēc ballītēm klubiem, restorāniem un bāriem lika slēgties ciet pusnaktī. Ilgāk drīkst strādāt tikai brīvdabas kinoteātri. Tieši viņus izmanto kā aizsegu nelegālo ballīšu rīkošanai, kur atpūtas tie, kas nevēlas doties mājās uzreiz pēc pusnakts un nevēlas ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Policija jau ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas sakarā ar nelegālo ballīšu faktu, taču jauni video apliecinājumi šādiem pasākumiem turpina parādīties sociālajos tīklos.

Arnis Bikšus pastāstīja, ka šādas slepenas ballītes mudina ēnu ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd šis bizness ir sasniedzis nebijušus mērogus.

"Viss aiziet pelēkajā zonā mierīgi. Nekādas čeku loterijas. Nevienam nav motivācijas maksāt nodokļus. Visi saprata, ka var taisīt it kā āra kino, pagrīdes "reivus", visādas ballītes, ko visi ļoti labi zina," paziņoja Bikšus.

Viņš atzīmēja, ka par nelegālajiem pasākumiem labi informēti ir arī taksisti – viņi lieliski zina, kur jāved klientus pēc pusnakts. Pēc viņa sacītā, informācija izplatās slēgtos čatos WhatsApp un Telegram ziņapmaiņas lietotnēs.

Pašam uzņēmējam pieder bārs Cube Cafe Vecrīgā, taču viņa iestāde slēdzas ciet pusnaktī. Tiesa, Bikšus arī pats jau ir nopircis projektoru ar domu arī rīkot brīvdabas kinoseansus, taču beigās nolēma nedarīt to – viņu nepriecē perspektīva saņemt sodu 5000 eiro apmērā.

Policijā apgalvo, ka cenšas izsekot nelegālās ballītes un sodīt to organizatorus.

Pēc Bikšus domām, lai apturētu likuma pārkāpumus, vajag tikai un vienīgi atļaut bāriem un klubiem strādāt līdz diviem-trijiem naktī. Tieši ar šādu piedāvājumu Bāru asociācija vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi devuši pozitīvu efektu, jo vairāk uzliesmojumu izklaides iestādēs nav bijis. Taču Veselības ministrija izskatīs iespēju atļaut bāriem un restorāniem strādāt līdz diviem naktī.

3
Tagi:
nodokļi
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība