Aleksejs Zubecs

Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks

56
(atjaunots 17:46 19.05.2020)
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas lejupslīde būs nopietna un ilgstoša no stratēģisko seku viedokļa – parādījušies jauni riski, ko agrāk neviens nav ņēmis vērā.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Latvijas ekonomiku šovasar gaida ievērojami zaudējumi, paziņoja ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš uzskata, ka valstij izdevies sekmīgi ierobežot "viltīgo vīrusu" atšķirībā no ES valstīm – tirdzniecības partneriem, kur situācija ir daudz sliktāka. Eksporta apjomu būtiskais kritums būs manāms jau saskaņā ar aprīļa datiem, bet vasarā situācija vēl pasliktināsies, brīdināja ekonomists.

Nepārprotami, 2020.gadā Baltijas valstu ekonomiku gaida kritums, un runa nav tikai par eksporta apjomu samazināšanos, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Ekonomika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir cieši saistīta ar pakalpojumu nozari, kas nopietni cietusi un kurā turklāt ir liela daļa vidējā un mazā biznesa. Bez tam Baltijas valstis ir atkarīgas no parādu finansējuma, kas saistīts ar finanšu tirgu, kurš visur ir sabrucis. Tāpēc ekonomikas kritums būs nozīmīgs – vājie vienmēr zaudē pirmie. Kad Vācijā radīsies jautājums, kur izvietot ražošanu un vai vajadzīgi apakšuzņēmēji Austrumeiropā, iestāsies jauni riski, par ko agrāk nevienam nebija ne jausmas, – robežu slēgšanas riski," paskaidroja Zubecs.

Viņs norādīja, ka ekonomikas kritums Baltijā būs ne tikai nopietns, bet arī ilgstošs no stratēģisko seku viedokļa. Eiropas vispārējās krīzes apstākļos nav vērts cerēt, ka saglabāsies agrākās integrācijas saiknes starp Eiropas Savienības kodolu un perifēriju, konstatēja Zubecs.

"Pirmo signālu šajā stāstā raidīja Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmums – tā atzina, ka citu eirozonas valstu deficīta finansēšana no Eiropas Centrālās bankas puses neatbilst Vācijas likumdošanai. Kad ECB sāka iepirkt visu ES valstu obligācijas, vācieši pret to iebilda, norādot, ka viņi nodrošina Eiropas ekonomiskās sistēmas stabilitāti, bet ECB izšķiež šo drošības rezervi, lai atbalstītu valstis pirmsbankrota stāvoklī. Skaidrs, ka krīzes laikā ES balsti pārskatīs savu politiku perifērijas valstī, tostarp arī Baltijas valstīm sniedzamā atbalsta kontekstā," uzskata eksperts.

Viņš aicināja negaidīt, ka 2021.gadā ES perifērija ātri atjaunosies.

"Ja Austrumeiropas valstis demonstrēs vismaz minimālu izaugsmi, tas būs milzu sasniegums. Kaut nu perifērijas valstis nenoripotu ilgtermiņa recesijā uz ilgiem gadiem, taču tas ir absolūti reāli, ja donorvalstis atteiksies finansēt to ekonomiku," brīdināja Zubecs.

Starptautiskā valūtas fonda jaunākās prognozes liecina, ka ekonomikas kritums Latvijā 2020.gadā sastādīs 8,6%, Lietuvā - 8,1%, Igaunijā - 7,5%. Eiropas ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni brīdināja par  to, ka dziļa recesija Eiropas Savienībā ir neizbēgama. Viņš prognozēja, ka eirozonas IKP samazināsies par 7,5%.

Зубец предупредил о новом риске для экономики стран Балтии
56
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss, Latvija, Lietuva, Igaunija
Latvijas Aizsardzības ministrija

Viņiem pielaidi nevajag: organizācija ar ārvalstu sponsoriem pēta AM iepirkumus

6
(atjaunots 12:39 02.06.2020)
Izrādās, ka organizācijām ar ārvalstu finansējumu nav obligāti saņemt pielaidi valsts noslēpumam, lai visdetalizētākajā veidā izpētītu ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem ārkārtējās situācijas periodā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Lai saņemtu pielaidi aizsardzības iestādes iepirkumu dokumentācijai, parastiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem, jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāsaņem individuālās drošības sertifikāts. Savukārt organizācijai "Delna", kura saņem ārvalstu finansējumu, šim nolūkam pietika ar vienkāršu sadarbības līgumu, vēsta Neatkarīgā

Šī gada aprīlī sabiedrība par atklātību "Delna" un Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības līgumu par iepirkumu uzraudzību ārkārtējās situācijas periodā. Līgums ļauj organizācijai, kura saņem ārzemju finansējumu, saņemt brīvu pieeju Aizsardzības ministrijas informācijai, "tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām" saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi. "Delna" ir saņēmusi tiesības piedalīties Iepirkumu komisijas sēdēs un aptaujās ministrijas amatpersonas.

Uz jautājumu par to, vai "Delna" pārstāvjiem nav jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, pirms viņi sāk pētīt aizsardzības iestādes iepirkumus, ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka līgums ar "Delna" nav saistīts ar valsts noslēpumu.

"Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," paziņoja Galkins.

Viņš uzsvēra, ka "Delna" pārstāvji nevar saņemt piekļuvi objektiem, kas satur valsts noslēpumu, jo neatrodas telpās, kur šie objekti tiek glabāti, apstrādāti vai apspriesti.

Neatkarīgā vērsās arī Satversmes Aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, vai kādam no "Delna" darbiniekiem ir pielaide valsts noslēpumam.

Birojā paziņoja, ka jautājums par pielaidi valsts noslēpumam Aizsardzības ministrijā vai NBS nav SAB kompetencē, bet gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē.

"SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem," atzīmēja iestādē.

Saskaņā ar pēdējo pieejamo "Delna" atskaiti par 2018. gadu, ziedojumus organizācijai veikušas gan juridiskās personas, gan privātpersonas. Starp juridiskajām personām visvairāk līdzekļu tai ieskaitījusi ārzemju organizācija Transparency International, kas ir saistīta ar Džordžu Sorosu (75 465 eiro), un Vācijas vēstniecība (15 437 eiro).

6
Tagi:
Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kā ārkārtas situācijas režīmā tiek sargātas Latvijas robežas
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem

Nelegālās sacīkstes Rīgā: simtiem dragreisa cienītāju sapulcējās lidlaukā

7
(atjaunots 12:21 02.06.2020)
Aptuveni 800 cilvēku sapulcējās nelegālās sacīkstēs Rīgas Rumbulas lidlaukā, neraugoties uz masveida pasākumu aizliegumu; Sporta lietu apakškomisijas vadītājs gaida policijas paskaidrojumus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, vēlā vakarā Rīgas Rumbulas lidlauka teritorijā notika nelegālas sacīkšu sacensības. Ar šo informāciju padalījies Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Sandis Riekstiņš.

Riekstiņš vada arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas Sporta lietu apakškomisiju, un šī dragreisa cienītāju pulcēšanās viņam izraisījusi dziļu sašutumu.

"Piektdienas vakars, Rumbula (video atrasts instagram), nelegālas dragreisa sacensības. Pēc neoficiālas informācijas tur bija ap 800 cilvēkiem un policija neparādījās. Kamēr oficiālie sacensību organizatori cieš zaudējumus, jo godprātīgi ievēro visus noteikumus, nelegālie rullē! Vērsīšu valdības uzmanību uz šo un gribēšu dzirdēt policijas paskaidrojumus. Ķerstīt tos, kuri atrodas pašizolācijā ir vieglāk, bet te atklāti ignorē visu un klusums?" uzrakstīja savā Facebook Riekstiņš, pievienojot klāt video no Instagram.

Vērts atzīmēt, ka Rumbulā šādas nelegālās sacīkstes notiek pietiekoši sen. Jā, tas nav droši, bet no otras puses, labāk ir rīkot sacīkstes uz bijušā skrejceļa, nekā Rīgas ielās. Cits jautājums, ka pašlaik ārkārtējās situācijas režīma laikā valstī visi masveida pasākumi ir aizliegti.

Nesen Lietuvā šāda veida nelegālo sacīkšu laikā Šauļos policija aizturēja deviņus cilvēkus, ieskaitot Lietuvas sporta zvaigzni Danu Rapšīsu. Slavenais peldētājs pēcāk atvainojās par tik neapdomātu rīcību no viņa puses, taču no soda neizspruka – viņam izrakstīja 85 eiro sodu un uz 3 mēnešiem atņēma vadītāja tiesības.

7
Tagi:
Rīga