Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

Daži ir vienlīdzīgāki: tālmācības pastiprinājušas plaisu skolēnu vidū

44
(atjaunots 12:23 19.05.2020)
Tālmācības saasinājušas sociālo nevienlīdzību: vieni vecāki ir gatavi atvēlēt bērniem naudu un laiku, citi – ne.

RĪGA, 19. maijs — Sputnik. Piespiedu tālmācību periods ir atklājis un padziļinājis plaisu skolēnu vidū, vēsta LTV.

Kopš pavasara brīvdienām skolēni apgūst zinības mājās ar dažādu tehnoloģiju palīdzību tiešsaistē. To starpā ir arī izglītojošs telekanāls. Aptauja skolēnu un viņu vecāku vidū, ko organizēja kompānija "Edurio", atklājusi, ka skolotāju loma lielā mērā pārgājusi vecāku ziņā.

Kas atkarīgs no vecākiem

"Vecāku iesaiste ir būtiska mācību procesā. It īpaši sākumskolas posmā. Liela daļa iesaistīto – gan vecāki, gan skolēni, gan skolotāji norāda uz slodzes pieaugumu," atzina izglītības tehnoloģiju uzņēmuma "Edurio" pārstāvis Gatis Narvaišs.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 74% vecāku saviem bērniem ikdienā skaidro mācību uzdevumus, tātad bērni paši nevar izprast, ko skolotājs no viņiem sagaida. Daudzi – 41% vecāku – uzdevumus arī palīdz izpildīt.

Tas, cik daudz vecāki var un grib iesaistīties, kā arī citi faktori attālināto mācību laikā skolēnus nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās. Liela loma ir arī citiem faktoriem, kas saistīti ar vecāku mantisko stāvokli.

"Ir riski, ka palielinās plaisa starp skolēniem, kuriem ir tehnoloģijas, kuriem nav tehnoloģiju, kuriem ir vecāku atbalsts, kuriem nav vecāku atbalsta, kuri socializējas, kuri mazāk socializējas," skaidroja Narvaišs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati rāda, ka pirms tālmācību ieviešanas aptuveni 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Vēl aptuveni trešajai daļai tehnoloģisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% skolēnu bija vajadzīgs jaudīgāks interneta pieslēgums.

Saskaņā ar Eurostat datiem, katrs ceturtais bērns Latvijā vecumā līdz 17 gadiem dzīvo mājsaimniecībā, kur vērojams vismaz viens no trim faktoriem: nabadzība no ienākumu līmeņa viedokļa, slikts materiālais nodrošinājums vai zema darba intensitāte. Tas savukārt palielina bērnu marģinalizāciju.

Kas atkarīgs no skolas

Aptauja parādīja arī to, ka ir skolas, kuras ar šo procesu tiek galā veiksmīgāk, un tāpat ir skolas, kurās mācību process ir uz pašu audzēkņu un viņu vecāku pleciem. Visas mācību stundas tiešsaistē nodrošina tikai katrs desmitais no kopumā gandrīz 10 000 aptaujāto skolotāju. Vairāk nekā trešdaļa tiešsaistē nemāca nemaz.

Valsts izglītības satura centrs to sola risināt. VISC gatavojas tam, ka, iespējams, skolēni no mājām mācības vēl turpinās.

"Skolotāji jutās varbūt pārāk koncentrēti uz uzdevumu došanu, atbilžu saņemšanu, to labošanu un vērtēšanu, bet izpalika tas skaidrojošais darbs, kas parasti bija klātienē, stundu laikā," paskaidroja centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tas neapšaubāmi ietekmē arī izglītības kvalitāti, tāpēc pagaidām skolām ieteikts attālināto mācību laikā labāk skolēniem uzdot mazāk un vienam uzdevumam ļaut veltīt ilgāku laiku. 

44
Tagi:
izglītība, skola, Latvija
Pēc temata
Skolas direktore: mācības tiešsaistē – tas ir ne tikai stress, bet arī izaicinājums
Degi Karajevs: 1. septembrī krievu pirmklasniekus gaida šoks
Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai
Cik mājās ir vannas istabu un mašīnu ģimenē: vecāki sašutuši par bērnu aptauju skolā
Aizsargmaskas, foto no arhīva

Jaunu Covid-19 gadījumu skaits nav galvenais: kādos apstākļos atgriezīs ierobežojumus

6
(atjaunots 16:25 03.08.2020)
Galvenais nav tas, cik daudz jaunu Covid-19 gadījumu tiek fiksēts Latvijā, bet gan tas, vai ir iespējams izsekot inficēšanās ķēdes, uzskata speciālisti.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības līmeņa kāpums, tomēr Latvijā situācija pagaidām ir kontrolējama un pašlaik nav nepieciešamības atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem, uzskata eksperti.

Covid-19 saslimstības gadījumu pieaugums Eiropā liek mediķiem strīdēties par to, vai tas ir otrais vilnis. Mediķi strīdas par to, vai tas ir otrais vilnis, savukārt valstis sāk rīkoties, katra pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Lietuvā kopš sestdienas atkal ir jānēsā sejas maskas publiskās vietās.

"Pēdējo divu nedēļu laikā bijis liels saslimstības kāpums visā pasaulē kopumā un Eiropas Savienībā. Mazās valstis turas, savukārt lielās valstis uzrāda pieaugumu no 10 līdz 20% katru dienu. Samazinās sociālā distancēšanās, un infekcija turpina izplatīties – bioloģijas likumus vēl neviens nav atcēlis," paziņoja Latvijas Radio 4 ēterā Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Tomēr par robežu slēgšanu pagaidām netiek runāts, ir uzkrāta pieredze, un infekcijas izplatību izdodas kontrolēt. Latvijā situācija vispār ir stabila, tādēļ nepieciešamības pastiprināt pasākumus, pēc Perevoščikova sacītā, šobrīd nav.

Uz svarīgu aspektu norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedriskās veselības un epidemioloģijas nodaļas vadītājs profesors Ģirts Briģis. Pēc viņa sacītā, kamēr inficēšanās gadījumi tiek izsekoti, nepieciešamības pastiprināt drošības pasākumus Latvijā nav.

"Ierobežojumu ieviešana ir atkarīga no konkrētās situācijas mūsu valstī. Tas, ka citās valstīs ir (saslimušo skaita – red.) pieaugums, – tas, protams, ir riska faktors arī Latvijai. Taču mums vispirms ir jāvadās pēc saslimstības līmeņa mūsu valstī.

Iespējams, izšķirošais faktors pat nav saslimušo statistika, bet gan iespēja tos izsekot. Visbīstamākais scenārijs – ja vīruss sāks izplatīties, bet iespēju noteikt inficēšanās avotus nebūs. Šādā situācijā, protams, būs jāvēršas pie striktākiem ierobežošanas pasākumiem," viņš teica.

Netiecas dramatizēt situāciju Latvijā arī Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

"Protams, mums ir jārēķinās ar starptautisko situāciju un saslimstības pieaugumu praktiski visās mums tuvās Eiropas valstīs. Iespējams, tieši tagad mēs nesāksim ieviest kaut kādus skarbus ierobežojošos pasākumus, taču mēs ļoti stingri un rūpīgi sekosim līdzi situācijai un turpināsim testēšanas. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība apzinās riskus. Sevišķi, dodoties kaut kur ārpus Latvijas," pateica viņa.

Iepriekš ziņots, ka aizritējušajā diennaktī ir veikti 687 Covid-19 testi, atklāti trīs jauni saslimšanas gadījumi. Visi inficētie ir citu inficēto kontaktpersonas.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 201 997 Covid-19 testi, atklāti 1246 inficētie. Pašlaik izveseļojušies 1052 cilvēki, miruši 32.

Pēdējo 24 stundu laikā slimnīcā nonākuši divi cilvēki ar Covid-19. Kopumā slimnīcās ārstējas seši cilvēki, visiem ir vidēji smaga slimības gaita.

6
Tagi:
ārkārtējā situācija, karantīna, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Atrasti tūristi! Kur devušies atpūsties no pašizolācijas nogurušie ceļotāji
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Latvijā uzstādīja stabu uz Eiropas galvenā svētceļojuma ceļa

5
(atjaunots 14:24 03.08.2020)
Aiziet līdz vienai no galvenajām katoļu pasaules svētnīcām var arī no Latvijas, orientējoties pēc stabiem ar dzelteniem gliemežvākiem.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Svētdien Valkā, uz Igaunijas un Latvijas robežas svinīgi atklāja Svētā Jēkaba ceļa robežstabiņu, vēsta Latvijas Radio.

Svētceļojuma ceļš pie iespējamās apustuļa Jēkaba kapa Spānijas pilsētā Santjago de Kompostela, kura galvenā daļa iet caur Ziemeļu Spāniju, ir viena no galvenajām katoļu baznīcas svētnīcām un kopš 1993. gada iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma pieminekļu sarakstā.

Svētā Jēkaba katedrāle atrodas aptuveni 3500 kilometru attālumā no Rīgas, ceļš pie tās ir apzīmēts ar speciāliem stabiem, kuri ir izrotāti ar stilizētiem gliemežvākiem – svētceļojuma simboliem.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Dina Preisa (@dinapreisa)

Pašlaik ir apzīmēts ceļš no Rīgas līdz Lietuvas pierobežas pilsētai Žagare, svētceļnieki zina, kur var pārnakšņot. Tagad sākas darbs pie Vidzemes ceļa daļas. Latvijas posma garums sastādīs 300 km.

Latvijā ceļu apzīmē brīvprātīgie, vairums no kuriem kādreiz izgājuši Santjago ceļa posmu ārzemēs. Interese par projektu ir liela – sevišķi aktīvi ir ārzemju svētceļnieki.

"Mēs visi, kas piedalāmies šajā ceļa veidošanā, mēs visi esam gājuši Camino ceļus pa Spāniju, pa Portugāli, pa citām zemēm. Un toreiz mēs nevarējām iedomāties, ka kādreiz Svētā Jēkaba ceļš vīsies arī cauri Latvijai. Bet izrādās, ka 1987. gadā, kad Santjago ceļa maršruts tika iekļauts Eiropas pasaules kultūras ceļu programmā, jau tolaik, pastāvot Padomju Savienībai, kartē bija iezīmēts, ka Svētā Jēkaba ceļš virzīsies arī cauri Baltijas valstīm.

Un tagad mēs to veidojam! Tagad mums būs tā iespēja katram, katrai Baltijas valstij parādīt arī savu zemi pasaulei no cita skatupunkta, nu tā pa īstam: ejot kājām. Un tas ir baigi forši!" pastāstīja Latvijas Radio Zaiga Ābele, viena no projekta dalībniecēm.

5
Tagi:
robeža, Igaunija, Latvija
Pēc temata
No 17 līdz 25 kilometriem dienā: svētceļnieki devās no Rīgas uz Aglonu
Piramīda zem kupola: neparasta svētcēļojumu vieta Lietuvā
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

0
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

0
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku