RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Resursu trūkuma dēļ vairākas Ģenerālprokuratūras ēkas, kā arī Saeimas pārstāvniecības ēkas Jūrmalā un Rīgas ebreju kopienas ēkas paliks bez apsardzes, informēja Iekšlietu ministrija, vēsta jauns.lv.
Patlaban policija apsargā lielu skaitu objektu, piemēram, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru, Eīgas ebreju kopienu Peitavas ielā, divas Saeimas ēkas Jūrmalā, Jūras ielā. 2020.gada janvārī minētos objektus apsargāja 44 cilvēki.
Decembrī Valsts policijas Speciālo objektu apsardzes pārvaldē bija 122 vakantās vietas – 24% nepieciešamā personāla.
Minēto objektu pārvaldniekiem piedāvāts pārejas periods līdz 2020.gada novembrim, lai viņi varētu izvēlēties citu ēku apsardzes veidu.
Ieprieks vēstīts, ka policija sāk reidus ar mērķi fiksēt režīma pārkāpējus, kura noteikumi liek visiem pasažieriem sabiedriskajā transportā aizsegt muti un degunu – ar medicīnas masku vai, piemēram, šalli.
Iepriekš noteikumu pārkāpumus fiksēja kontrolieri, taču viņiem bija tiesības tikai brīdināt pilsoņus un izteikt mutisku piezīmi. Kad tika konstatēts aizsardzības līdzekļus nelietojošo pasažieru skaita pieaugums, tika pieņemts lēmums, ka sods par pārkāpumu varētu sasniegt no 10 līdz 2 tūkstošiem eiro un pārkāpumus fiksēs policisti.
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".
Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video ierakstu, kurā redzams, kā Krievijas iznīcinātājs MiG-31 pavada amerikāņu izlūkošanas lidmašīnu RC-135 virs Klusā okeāna ūdeņiem.
Video ierakstīts no pilota kabīnes. Tā kadros redzams, kā MiG-31 panāk amerikāņu izlūku.
Iepriekš Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs informēja, ka fiksēts objekts, kas tuvojas Krievijas robežām. Pēc tam gaisā pacēlās MiG-31.
Kad ASV stratēģiskā lidmašīna pagriezās, MiG-31 ekipāža atgriezās aerodromā. Iznīcinātājs lidoja saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, uzsvēra resors. RC-135 nepārkāpa Krievijas valsts robežu.
Aktivitāte gaisa telpā pie Krievijas robežām pastāvīgi aug. Piemēram, 2020. gadā Radiotehnisko spēku speciālisti konstatēja, ka ārvalstu izlūkošanas lidmašīnu skaits valsts robežu tuvumā pieaudzis par 40%. Pērn RTS fiksēja un pavadīja vairāk nekā divus miljonus gaisa objektu.