Vecrīga

Kādiem ārzemniekiem Latvijā atcels pašizolācijas prasības

76
(atjaunots 08:17 17.05.2020)
Kompānijai, kuras pienākumu izpildes nolūkos ārzemnieks ieradies Latvijā, būs jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai apstiprinājums tam, ka persona nav inficēta ar Covid-19 un ievēros ārkārtējās situācijas režīma ietvaros noteiktos ierobežojumus.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Ārzemnieki, kuri ieradušies Latvijā darba nolūkos un kuriem nav elpceļu saslimšanas simptomu, varēs nedoties divu nedēļu pašizolācijā. Attiecīgais ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga rīkojums ir publicēts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Pašizolāciju varēs neievērot ārzemnieki, kuri ieradušies Latvijā, lai apkalpotu aprīkojumu, kurš pieder Latvijā reģistrētam uzņēmuma, jauna aprīkojuma uzstādīšanai, ja šo pakalpojumu nevar sniegt Latvijas kompānijas, lai izpildītu publiskā iepirkuma kompānijas saistības, sertifikācijas, atestācijas vai produktu vai pakalpojumu atbilstības novērtējuma nolūkos, kuru ražo Latvijā reģistrēts uzņēmums, iekārtu vai konstrukciju uzturēšanai, kuras pieder komercsabiedrībai, kurai ir svarīga nozīme valsts nacionālās drošības uzturēšanā.

Laboratorijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Tāpat no divu nedēļu pašizolācijas pēc ierašanās valstī tiks atbrīvoti ārzemnieki, kuru ierašanās Latvijā ir saistīta ar vietējo uzņēmumu saistību izpildi attiecībā uz investīciju projektu īstenošanu Latvijā, kuru plānotā ieguldījumu summa sastāda vismaz 1 miljonu eiro vai kuru ietvaros plānots izveidot vairāk nekā 20 darbavietas, kā arī ja tiek noslēgts darījums par Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, ja potenciālā eksporta vērtība pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Latvijas kompānijai, kuras pienākumu izpildes nolūkos ārzemnieks ieradies Latvijā, būs jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai apstiprinājums tam, ka persona nav inficēta ar Covid-19 un ievēros ārkārtējās situācijas režīma ietvaros noteiktos ierobežojumus.

Iepriekš Baltijas valstis atcēla pārvietošanās aizliegumu pilsoņiem un personām ar uzturēšanās atļauju Baltijas valstu reģiona ietvaros.

Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu un Igauniju, un pastāvīgajiem Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuri šķērso Latviju tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Personām, kuras šķērso Latviju tranzītā un kuriem ir biļete tālākam starptautiskam braucienam vai kuras šķērso Latviju ar privāto transportlīdzekli, arī nav jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Personām, kuras ierodas Latvijā no citām valstīm, neskaitot Lietuvu un Igauniju, drīkst izmantot sabiedrisko transportu tikai, lai nokļūtu pašizolācijas vietā, turklāt sabiedriskajā transportā viņiem ir obligāti ir jāpiesedz mute un deguns ar sejas masku vai citu aizsegu.

76
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Lido" tīkla īpašnieks: latviešiem un krieviem ir jāapvienojas, lai uzvarētu Covid-19
"Mēs pirmie atveram robežas": Baltijas valstu premjeri izziņoja uzvaru pār Covid-19
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Viņķele vēlas oficiāli sasaistīt Apturi Covid ar citām lietotnēm

5
(atjaunots 13:24 29.09.2020)
Latvijas kontaktu ar Covid-19 inficētajiem izsekošanas lietotne sadarbosies ar analoģiskām lietotnēm ES.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kuri palīdzēt nodrošināt kontaktu izsekošanas lietotnes Apturi Covid sadarbību ar analoģiskām sistēmām citās ES valstīs, vēsta Jauns.lv.

Vienotā sistēma tiek izstrādāta, lai informētu par paaugstinātu cilvēku inficēšanās risku, kuri atrodas ārzemēs. ES valstīs jānosaka iestādes, kuras atbild par informācijas apmaiņu un nodrošina pienācīgu datu uzglabāšanu.

Viņķele piedāvā Latvijai uzdot šīs funkcijas Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt sistēmas tehnisko apkalpošanu – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Lietotne Apturi Covid Latvijā tika palaista maijā, viens no pirmajiem to lejupielādēja prezidents Egils Levits.

Šī gada septembrī Eiropas Komisija veica izmēģinājuma lietotņu sinhronizāciju kontaktu izsekošanai ar Covid-19 inficētajiem, kuras tika izstrādātas dažādās valstīs. Testos piedalījās lietotnes, kas tiek izmantotas Čehijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Latvijā, jo tām ir līdzīgs dizains.

Paredzēts, ka šī gada oktobrī sāks darboties tehniska platforma, kura palīdzēs dažādu ES valstu lietotnēm dalīties datos vienai ar otru.

5
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Vecrīga

Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

8
(atjaunots 13:58 29.09.2020)
Tūrisma nozares zaudējumi ir milzīgi, taču valdība uz doto brīdi ir izmaksājusi tikai 10 miljonus eiro atbalsta kārtā, savukārt pēc decembra naudas vispār nebūs.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā tūrisma nozares atbalsta pasākumi, kura cieš lielas grūtības koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Ar piešķirto finansējumu nepietiek, un pēc iziešanas no pandēmijas Latvija var palikt bez vēl vienas svarīgas ekonomikas nozares, uzskata politiķi Vjačeslavs Dombrovskis un Nils Ušakovs.

Abi komentēja tūrisma sektora stāvokli pēc raidījuma "de facto" iznākšanas Latvijas Televīzijā.

Naudas nav

Raidījumā teikts, ka daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir slēgti, savukārt tie, kas vēl ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas liek noprast, ka ir jāpārkvalificējas – tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

Dīkstāves pabalsti, kurus līdz vasaras vidum varēja saņemt tūrisma kompānijas, šobrīd ir aizstātas ar subsīdijām 30% apmērā no pērnā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim tās tika izmaksātas 414 uzņēmumiem par kopējo summu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Taču decembrī programma beigsies.

"Tā jau nav abstrakta nauda.  Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (…) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko arī norādīja, ka valsts nevar uzturēt nozari divus, trīs gadus.

Nav tūristu – nav airBaltic

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot situāciju tūrisma sektorā Latvijā, pārmet varasiestādēm bezdarbību.

"Es uzskatu, ka premjeram nekavējoties jāieslēdz vienā telpā kopā trīs ministri - finanšu, satiksmes un ekonomikas ministru. Pēdējais no tiem atbild par tūrismu. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus izlaist, pirms viņi nav vienojušies par tūrisma nozares nākotni," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka valdība jau ir piešķīrusi vairāku miljonu finanšu atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, bet ja nebūs tūristu, tad kompānijai nebūs ko pārvadāt.

"Galu galā, ja tūrisma nozari vajag "pārkvalificēt", tad nav īsti skaidrs, kāpēc valdība piešķīra AirBaltic vairāk nekā 280 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Ja reiz mēs izsvītrojam tūrismu, tad ko un uz kurieni šīs lidmašīnas pārvadās? Ja reiz mēs svītrojam laukā tūrismu, tad svītrojam arī jaunās lidmašīnas! Ja atstājam jaunās lidmašīnas, tad steidzami jārisina jautājums par atbalstu tūrisma nozarei," uzskata deputāts.

Tā vietā, atzīmēja viņš, nākamajā valdības sēdē no Ekonomikas ministrijas galvenais jautājums ir "valsts vienotā tēla" izstrāde.

"Ministrija pamatoti norāda, ka "Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt." Šā "vienotā tēla" izveidei ministrijai nākamā gadā ir nepieciešami 1,4 miljoni eiro, un vēl 367 tūkstoši eiro 2022.gadā. Tajā skaitā visdažādākajām informatīvajām kampaņām - piemēram, 100 tūkstoši eiro, lai šo kopējo tēlu izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem. Un vēl 5 jaunas štata vietas ierēdņiem, protams.

Es, protams, pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešama "skaidra izpratne par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt". Es nezinu, vai uz to var atbildēt divu gadu laikā, iztērējot 1.7 miljonus eiro. Bet būtu jauki PIRMS visa šī vienoties par atbildi uz jautājumu - valstij ir vajadzīga tūrisma nozarē, jā vai nē?" beigās raksta Dombrovskis.

Piebeidza tranzītu un bankas, nākamais būs tūrisms

Bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs arī komentēja situāciju tūrismā. Viņaprāt, naudas nozares atbalstam piešķirt kritiski par maz.

"2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, pērn – ap 3 miljoniem. Ir uzceltas viesnīcas, restorāni, desmitiem tūkstošu darbavietu, 4% no IKP. Pa šo laiku uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarēm un cilvēkiem ir nepieciešama valdības palīdzība, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja - krīzes laikā, nozarei piešķīra apmēram 10 miljonus eiro," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka ES grasās piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai aptuveni 4,5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni puse pat nav jāatgriež.

"Vai jūs zināt, kam viņi nesen ierosināja tērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs Eiropas naudas? Jaunai radio un televīzijas ēkas celtniecībai! Un visai nozarei tika piešķirti 10 miljoni. Latvijas valdība, nevis ES un neviens cits, bet tikai Latvijas politiķi ar savām rokām iznīcināja ražošanas nozari, sākot no VEF līdz cukuram, tad bankas ar tranzītu. Tagad viņi vēro vēl vienas nozares bojāeju," secina politiķis.

8
Tagi:
tūristi, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ
Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām
Sergejs Pikins

Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, Baltijā nonāks BelAES elektrība

0
(atjaunots 13:56 29.09.2020)
Skaļais boikots, par kuru vienojās Baltijas valstis, neiznāks – juridiski BelAES elektroenerģijas iepirkumu nebūs, taču fiziski Baltkrievijas elektroni nonāks sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas valstis izstrādāja kopīgu elektroenerģijas tirdzniecības metodiku: Lietuvai izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības pieprasīt no importētājiem garantijas, ka elektroenerģija nav ražota Baltkrievijā.

Nav iespējams izsekot, no kurienes ir atnākuši elektroni, atzīmēja Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Elektroniem nav nekāda īpašas iezīmes - "zaļa" vai atoma. Elektroni arī Āfrikā ir elektroni. Tādēļ prasība, lai tirgotājiem nebūtu elektroenerģijas piegādes līgumu no Baltkrievijas atomelektrostacijas izstrādes bilances, ir tīri juridiska. Šādi arī ir jāskata visi Baltijas paziņojumi attiecībā uz boikotu," paziņoja Pikins Sputnik Latvija.

Eksperts uzsvēra, ka, lai gan juridiski pirkumu no BelAES nebūs, fiziski Baltkrievijas elektroni iekļūs sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.

"Neviens taču Baltijas valstīs nesaka, ka nekavējoties tiks demontēts BRELL gredzens – tās nav gatavas tam. Baltija cer uz enerģētisko saikni ar Skandināvijas valstīm un būvē pie sevis kaut ko no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Acīmredzami, ka enerģija no Skandināvijas būs dārgāka, nekā Baltkrievijas. Taču pat pie pārējiem vienādajiem saņemt enerģiju ar minimālu transporta plecu bija vienkāršāk, savukārt ilgtermiņa līguma gadījumā – drošāk un izdevīgāk," nobeigumā sacīja Pikins.

Lietuva vairākkārt teikusi, ka negrasās pirkt enerģiju no Baltkrievijas atomelektrostacijas, paziņojot par tās nestabilitāti un bīstamību. Minska, no savas puses, uzsvēra, ka mūsdienu paaudzes AES nenes nekādus draudus kaimiņvalstīm. Eksperti norādīja, ka aiz rūpēm par drošību un ekoloģiju Viļņa slēpj politiskās intereses.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka galīgā Baltkrievijas atomelektrostacijas pirmā energobloka ekspluatācijas uzsākšana ir ieplānota uz 2021. gadu. Šobrīd pirmajā blokā ir ievesta kodoldegviela, notiek palaišanas uzstādīšanas darbi.

Электроны не подписаны: в Балтию придет энергия БелАЭС, заверил Пикин
0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes