Vecrīga

Kādiem ārzemniekiem Latvijā atcels pašizolācijas prasības

60
(atjaunots 08:17 17.05.2020)
Kompānijai, kuras pienākumu izpildes nolūkos ārzemnieks ieradies Latvijā, būs jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai apstiprinājums tam, ka persona nav inficēta ar Covid-19 un ievēros ārkārtējās situācijas režīma ietvaros noteiktos ierobežojumus.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Ārzemnieki, kuri ieradušies Latvijā darba nolūkos un kuriem nav elpceļu saslimšanas simptomu, varēs nedoties divu nedēļu pašizolācijā. Attiecīgais ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga rīkojums ir publicēts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Pašizolāciju varēs neievērot ārzemnieki, kuri ieradušies Latvijā, lai apkalpotu aprīkojumu, kurš pieder Latvijā reģistrētam uzņēmuma, jauna aprīkojuma uzstādīšanai, ja šo pakalpojumu nevar sniegt Latvijas kompānijas, lai izpildītu publiskā iepirkuma kompānijas saistības, sertifikācijas, atestācijas vai produktu vai pakalpojumu atbilstības novērtējuma nolūkos, kuru ražo Latvijā reģistrēts uzņēmums, iekārtu vai konstrukciju uzturēšanai, kuras pieder komercsabiedrībai, kurai ir svarīga nozīme valsts nacionālās drošības uzturēšanā.

Laboratorijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Tāpat no divu nedēļu pašizolācijas pēc ierašanās valstī tiks atbrīvoti ārzemnieki, kuru ierašanās Latvijā ir saistīta ar vietējo uzņēmumu saistību izpildi attiecībā uz investīciju projektu īstenošanu Latvijā, kuru plānotā ieguldījumu summa sastāda vismaz 1 miljonu eiro vai kuru ietvaros plānots izveidot vairāk nekā 20 darbavietas, kā arī ja tiek noslēgts darījums par Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, ja potenciālā eksporta vērtība pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Latvijas kompānijai, kuras pienākumu izpildes nolūkos ārzemnieks ieradies Latvijā, būs jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai apstiprinājums tam, ka persona nav inficēta ar Covid-19 un ievēros ārkārtējās situācijas režīma ietvaros noteiktos ierobežojumus.

Iepriekš Baltijas valstis atcēla pārvietošanās aizliegumu pilsoņiem un personām ar uzturēšanās atļauju Baltijas valstu reģiona ietvaros.

Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu un Igauniju, un pastāvīgajiem Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuri šķērso Latviju tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Personām, kuras šķērso Latviju tranzītā un kuriem ir biļete tālākam starptautiskam braucienam vai kuras šķērso Latviju ar privāto transportlīdzekli, arī nav jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Personām, kuras ierodas Latvijā no citām valstīm, neskaitot Lietuvu un Igauniju, drīkst izmantot sabiedrisko transportu tikai, lai nokļūtu pašizolācijas vietā, turklāt sabiedriskajā transportā viņiem ir obligāti ir jāpiesedz mute un deguns ar sejas masku vai citu aizsegu.

60
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Lido" tīkla īpašnieks: latviešiem un krieviem ir jāapvienojas, lai uzvarētu Covid-19
"Mēs pirmie atveram robežas": Baltijas valstu premjeri izziņoja uzvaru pār Covid-19
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Anatolijs Bažans

Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, glābt tranzītu

10
(atjaunots 17:39 04.06.2020)
Pirmā ceturkšņa katastrofālie rezultāti kravu pārvadājumu jomā Latvijā: ko vēl var paspēt veikt, lai glabtu tranzīta nozari.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī valstī sasniedza 5,983 milj. tonnu – par 48,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Naftas produktu transportēšanas apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem sarucis par 44,6% - līdz 529 tūkstošiem tonnu, vēsta Ventasbalss.lv, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Ja valsts tranzīta nozare nesaņems investīcijas, to gaida ne īpaši patīkamas perspektīvas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Perspektīvas nav īpaši spīdošas, ja netiks ieguldītas pietiekamas investīcijas. Kas pašreizējos apstākļos investēs Latvijā? Iespējams, Ķīna ieinteresēsies, ja, protams, Baltijas valsts valdība izšķirsies par tādu sadarbību," paskaidroja Bažans.

Pēc viņa domām, Ķīna kopumā ir ieinteresēta izvietot savus uzņēmumus Eiropā, tāpēc liela investīciju plūsma no Pekinas puses ir iespējama, tomēr tikai pēc pandēmijas beigām.

Ja nu Latvija sakārtos attiecības ar Krieviju, tās ostas atkal kļūs par budžeta ienākumu avotu, atzīmēja ekonomists.
"Jau padomju laikā Latvijas ostas bija svarīgs pārkraušanas punkts kravu piegādei uz dažādiem reģioniem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Patlaban to nozīme ir kritusies, kravu plūsmas iet garām – caur ostām Krievijas ostām Baltijā. Ostas atkal kļūs par ienākumu avotu Latvijai, ja tā sakārtos attiecības ar Krieviju," teica Bažans.

Eksperts uzsvēra, ka valstu sakaru noregulēšana lielākā mērā ir atkarīgka no Latvijas valdības politikas – Krievija ir gatava sadarboties ar noteikumu, ja tiks normalizētas divpusējās attiecības un uzlabosies iekšējais politiskais klimats Latvijā.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šogad Latvijas dzelzceļa ienākumi nesedz izdevumus, uzņēmums pieprasījis dotāciju no Latvijas budžeta 25 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām uzņēmums atlaidīs 1,5 tūkst. darbinieku – apmēram ceturto daļu štata.

Lielākās ostas 2020. gada pirmajā ceturksnī demonstrē negatīvu kravu apgrozījuma dinamiku. Rīgas osta samazinājusi pārkraušanu līdz 8,23 milj. tonnu – par 25,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostā lejupslīde sasniegusi 41% - līdz 4,75 milj. tonnu, bet Liepājas ostā kravu pārkraušana kritusies par 22,7% - līdz 2,17 milj. tonnu.

За год Латвия потеряла половину транзита: Бажан указал пути спасения
10
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Pludmale

Kādas pludmales Latvijā saņēmušas tiesības pacelt "Zilo karogu"

3
(atjaunots 17:25 04.06.2020)
Līdz 6. jūnijam "Zilais karogs" pacelsies 14 vietās Latvijā. Starp tām nav nevienas Jūrmalas pludmales – pārlieku dārgs prieks.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. "Zilā karoga" programmā, kas apstiprina pludmaļu atbilstību virknei starptautisko standartu, 2020.gadā Latvijā ekoloģiskās kvalitātes sertifikātu saņēmušas 14 peldvietas, vēsta Rus.lsm.lv.

To vidū ir Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, kā arī jahtu ostā Liepājā "Liepāja Marina".

Jūrmalas šajā sarakstā nav. Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Jūrmalas dome varētu atteikties no programmas "Zilais karogs", jo pieaugusi tās dalības maksa. Iepriekš tā sastādīja 200 eiro par pludmali gadā, bet no 2020. gada pieaugusi līdz 1000 eiro.

Iepriekš Jūrmalā bija 8 pludmales, kas pacēla "Zilo karogu", tātad kūrortpilsētai būtu nācies sameklēt 8 tūkstošus eiro, lai piedalītos programmā.

Sertifikāts "Zilais karogs" apliecina, ka pludmale atbilst visiem 33 kritērijiem, kas vērtē ūdens kvalitāti, ekoloģisko pārvaldi, informēšanu un izglītošano apkārtējās vides jautājumos, kā arī labiekārtošanu un apkalpošanas sfēru.

2019. gadā sertifikātu "Zilais karogs" Latvijā saņēma 21 pludmale un divas jahtu ostas. Visā pasaulē to izpelnījušās 4560 vietas 45 valstīs.

3
Tagi:
Jūrmala, Latvija
Pēc temata
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3