Latvijas karogs pie Eiropas Parlamenta

ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies

60
(atjaunots 13:26 16.05.2020)
Ja ES lielākie donori atteiksies palielināt iemaksas, naudu nāksies aizņemties finanšu tirgos, savukārt procentus atmaksās uz kohēzijas un zemnieku atbalsta līdzekļu rēķina, kā rezultātā Latvija pazaudēs svarīgākās investīcijas.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Pandēmijas seku likvidācijai Eiropas Savienības valstīs būs nepieciešami vismaz divi triljoni eiro, taču Briselē nespēj vienoties par atbalsta mehānismu. Pastāv bažas, ka naudu ekonomikas atveseļošanai paņems no Latvijai svarīgajiem kohēzijas un zemnieku saimniecības atbalsta fondiem. Ceturtdienas sēdē, 14. maijā, Eiropas Parlaments atbalstīja rezolūciju ar aicinājumu izveidot solidaritātes fondu, no kura naudu varēs saņemt visas bloka valstis, vēsta TV3.

Tie nav joki

Jau daudzus gadus starp dalībvalstīm saglabājas pretrunas, kuras nopietni aizkavējušas vairāku gadu budžeta apstiprināšanu. Eiropas Komisijai tika uzdots pārrakstīt šo projektu, lai iekļautu tajā atjaunošanās plānu pēc Covid-19. Sākumā to tika piedāvāts izdarīt līdz aprīļa sākumā, pēc tam līdz 6. maijam, taču arī 14. maijā Eiropas Komisijai joprojām nebija konkrētu lēmumu.

"Komisijas vadītāja parlamentam neko jaunu nepateica – par trīs pīlāriem instrumentiem – tā ir klasika. Komisija nav pārliecināta, ļoti tur šo projektu slepenībā. Tas nozīmē, ka nav panākta vienošanās ar lielākajām dalībvalstīm. Šī komisija ir politiski vāja, un tas ir bīstami," norādīja eirodeputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

Eiropas Parlaments uzņēmās iniciatīvu un brīnumainā kārtā – neatkarīgi no ierastajām pretrunām – ar vairākuma palīdzību, ko izveidoja piecu frakciju deputāti, atbalstīja rezolūciju, kura aicina bez liekas kavēšanās pieņemt ārkārtējo rīcības plānu, kura mērķis ir ekonomikas atveseļošana.

"Parlaments ar šo sūta ļoti skaidru un nepārprotamu vēstījumu – ka nav nekādi joki," saka eirodeputāts Ivars Ījabs ("Attīstībai/Par!").

Pēc viņa sacītā, tekstā ir arī brīdinājumi par to, ka, ja EP prasības netiks ņemtas vērā, tas bloķēs nākamās septiņgades budžetu.

Neskaidrību ir daudz

Krīzes dēļ ir jāpalielina bloka kopējais budžets, un tas nozīmē, ka iemaksas pieaugs. Vislielākās valstis-donori kategoriski iebilst pret iemaksu palielināšanu pat tagad, kad ES budžeta palielināšana ir nepieciešama bloka ekonomikas glābšanai. Cits ES ekonomikas stimulēšanas variants – aizdevumu piesaiste starptautiskajos finanšu tirgos.

Neskaidrību joprojām ir daudz – nav skaidrs, cik dalībvalstis ir gatavas iemaksāt kopējā budžetā, kur ņemt naudu to ekonomiku atjaunošanai un kā to sadalīt.

Eirodeputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") domā, ka Latvijai nevajadzētu atbalstīt variantu ar aizņemšanos finanšu tirgos, jo nākamās septiņgades budžeta ietvaros nāksies atmaksāt procentus.

"Un, kas tad būs tās galvenās jomas, no kurām atsūknēs naudu? Lauksaimniecība un kohēzija. Tās ir divas jomas, kas Latvijai ir ļoti svarīgas, jo tās ir galvenās investīcijas, kas Latvijā ienāk.

Mūsu interesēs pats svarīgākais  – lai kāds arī nebūtu gala variants daudzgadu budžetam – lai tās sadaļas, kas attiecās uz lauksaimniecību un kas attiecās uz kohēziju, lai tās netiktu samazinātas," pārliecināta Kalniete.

Latvijas eiroparlamentārieši cer, ka ES bagātākās valstis piekāpsies un sapratīs, ka ir jāizveido solidaritātes fonds, kurš būs vienādi pieejams visām dalībvalstīm.

Vairākums Eiropas Parlamentā uzskata, ka esošā krīze demonstrē, cik svarīgi ir novērst iespējamo risku, ka ES septiņgades budžets nestājas spēkā no 1. janvāra. Saskaņā ar EP rezolūciju, līdz 15. jūnijam Eiropas Komisijai ir jāiesniedz piedāvājumi par ārkārtējo budžeta plānu.

60
Tagi:
ekonomika, Latvija, ES
Pēc temata
Latvijā atrasts ekonomikas sektors, kuru krīze nav iedzinusi bedrē
Linkaits piedāvā 4 miljardu eiro sadali: sarakstā iekļuva azartspēles
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

5
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

5
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Swedbank

Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās

20
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Aizdomīgo darījumu pazīmju saraksts ir tik garš, ka ikvienu var atzīt par neuzticamu klientu. Spriežot pēc kontrolējošo iestāžu izteikumiem, naudas iesaldēšanas politika turpināsies.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Jūs un jūsu darījumu var atzīt par aizdomīgu, ja jūs svīstat un uztraucaties bankā, stāsta Neatkarīgā. Tādām aizdomām pat ir noteikts kods – LNV, kas nozīmē klienta nervozitāti bez acīmredzama iemesla. Ja satraukumā vairākkārt pārteiksieties, darbinieks var piezīmēt kodu JUC: par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus. Pateicoties Finanšu izlūkošanas dienesta un banku uzrauga darbībām, valstī ir sasniegts vēl nebijis aizdomīguma līmenis.

Pagājuši jau pāris gadi, kopš Latvijas finanšu nozari satricināja kapitālais remonts, taču kredītiestādes joprojām tiek sodītas un par lielām summām. Bankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībās ar klientiem, tomēr turpina kāpt uz savu uzraugu izliktajiem grābekļiem.

Katrs var pievienot savas pazīmes

Aprīlī AS "Citadele banka" par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā samaksāja sodu 647 tūkstošu eiro apmērā. Banka "Signet Bank AS" jūlijā samaksāja 906 tūkstošus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā publicēts saraksts ar darījuma aizdomīguma pazīmēm, un tas ir tik plašs, ka faktiski jebkādu naudas pārvedumu un jebkuru naudas īpašnieku var klasificēt par aizdomīgu, un tādā gadījumā ir nekavējoties jāziņo uzraudzības iestādēm. Pazīmes attiecas gan uz naudu un tās izcelsmi, gan darījuma mērķiem un pat cilvēku izskatu.

Saraksta beigās ir svarīga piezīme: "Darījumu aizdomīguma pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs un to katrs var pilnveidot, veidojot jaunu pazīmi, atkarībā no situācijas".

Tā nu tagad bankas strādā – izgudro arvien jaunus iemeslus un pazīmes, kādēļ klientus atzīt par aizdomīgiem, bet uzraugošās iestādes atrod pamatojumu naudas iesaldēšanai un banku iedalīšanai labajās un sliktajās.

Labās bankas un pārējās

FID vadītāja labo banku sarakstu izziņoja aizvadītajā nedēļā Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Atbilstības kultūra ‒ ilgtspējīgas attīstības pamats". Dienesta vadītāja Ilzes Znotiņa atklāja: "FID ir liels prieks strādāt ar "Swedbank", "SEB banku", banku "Citadele", bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām, kuras turpina strādāt, nebalstoties uz riskos bāzēto pieeju."

Kapitālais remonts nozarē banku skaitu Latvijā ir samazinājis tiktāl, ka nav nekādu grūtību no Znotiņas izziņotā labo banku uzskaitījuma atvasināt pārējās sliktās bankas, kuras Znotiņai prieku darbā nerada vai rada nepatiku. Runa ir par desmit bankām. Taisnības labad jāpiebilst, ka pati Znotiņa preses konferencē Ģenerālprokuratūrā šādu loģisku secinājumu nodēvēja par viltus ziņu.

Preses konference bija veltīta diviem svarīgiem dokumentiem: Vadlīnijas "Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru" un "Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā". Tajos definēts Latvijas riska profils, un sakārtoti sadarbības jautājumi, lai FID var sniegt atbalstu izmeklēšanā. Publiskoti šie dokumenti netiks.

Acīmredzama prioritāte

Pēc dokumentu parakstīšanas ģenerālprokurors Juris Stukāns pavēstīja, ka tagad nevienam vairs nav jāšaubās, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācija ir izmeklēšanas prioritāte visām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā prokuratūrai:

"Līdz ar to mēs nodrošināsim atbilstošus resursus, lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk un uz tiesu, lai mēs varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida attiecīgi ārvalstu eksperti un mūsu sadarbības partneri," paziņoja Stukāns.

Jāatgādina, ka šādu prasību Latvijas valdībai izteica ASV vēstniecība - turklāt divas reizes publisku paziņojumu veidā.

Prokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kas darbosies ar šāda veida noziegumu izmeklēšanu un koordinēšanu, sniedzot kolēģiem metodisku atbalstu.

Stukāns pauda pārliecību, ka citām iestādēm ir vērts mācīties no FID darbības, un kritiski izvērtēja Valsts policiju, kurai šo noziegumu izmeklēšana līdz šim nav bijusi prioritāte. Viņš piezīmēja, ka šobrīd no FID saņemto ziņojumu dēļ policija esot pārslogota, taču valdība piešķīrusi papildu līdzekļus, un policijai tagad būs iespēja stiprināt tās vienības, kas strādā ar FID materiālu izvērtēšanu, ja vien policijas vadība to atzīs par prioritāti. Jāatgādina, ka Valsts policijai kopš februāra nemaz nav priekšnieka – viņs ir atlaists.

Kontus joprojām iesaldēs

Spriežot pēc Znotiņas un Stukāna izteikumiem, līdzšinējā naudas iesaldēšanas politika bankās turpināsies.

"Mēs turpināsim strādāt, lai attīrītu mūsu biznesa vidi un finanšu sektoru no netīras naudas," tā sacīja FID vadītāja Znotiņa.

Naudu, uz ko krīt aizdomas, vispirms FID var iesaldēt uz laiku līdz 45 dienām, bet pēc tam policija caur tiesu arestēt uz laiku līdz diviem gadiem. Noslēgumā var tikt lemts par naudas konfiskāciju. Ja atņemtā nauda izrādās tomēr godīgi iegūta, īpašnieks pats vainīgs, ka divu gadu laikā nav mācējis to pierādīt izmeklētājiem vai tūļājies ar pierādījumu gādāšanu. Un vispār ‒ nav ko svīst bankā!

20
Tagi:
Finanses, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu