Krivcova, Korens, Sokolovs

Korens: būt valsts patriotam, kur nedrīkst svinēt Trešā reiha kapitulāciju?

55
(atjaunots 13:19 16.05.2020)
Latvijas prezidents paziņoja, ka īsteniem patriotiem nevajadzētu svinēt Trešā reiha kapitulācijas dienu, kā šādā valstī būt patriotam? – uzdod jautājumu Antinacistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Latvijas varasiestāžu pārstāvji noliek ziedus uz Hitlera pusē karojušo kapiem, savukārt tos, kas 9. maijā atnāca pagodināt īsto varoņu piemiņu, kuri atbrīvoja valsti no fašistiem, atsakās uzskatīt par patriotiem. Latvijas valdītāji dara visu, lai sašķeltu sabiedrību un piebāztu savus makus. Un kā šādā valstī var būt patriots – uzdod jautājumu Latvijas Antinacistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens.

Šādi Latvijas antinacists komentēja Latvijas prezidenta Egila Levita paziņojumu, kurš 14. maijā preses brīfinga laikā paziņoja, ka 9. maijs Latvijā nav atzīmējama diena. Pēc viņa sacītā, iespējams, privātā kārtā tas ir savādāk, taču cilvēkiem, kuri uzskata sevi par valsts patriotiem, šī diena nav jāatzīmē.

"Gribas būt savas valsts patriotam. Bet kā? Pasakiet man, kā?" uzrakstīja Korens savā Facebook lapā. "Šī nelielā valsts, kurā es piedzimu un visi dzīvi dzīvoju, piecietusi pietiekami daudz kataklizmu savā pasaules mērogā nelielajā vēsturē.

Daudzi posmi izrādījušies pavērsienu pilni. Gan 1940. gads, gan 1945., gan 1991. Mainījās vara, mainījās politiskās plūsmas, taču neraugoties uz to, šodien pasaules kartē ir Latvijas Republika. Un mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik ļoti gribas, lai tā būtu plaukstoša un mierīga.

Taču tāda izjūta, ka šo uzplaukumu vēlamies tikai mēs, šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt valdītāji dara visu, lai sašķeltu sabiedrību, lai uzrīdītu valstī dzīvojošās tautas vienu otrai, lai tik īstenotu savu nelietīgo principu "skaldi un valdi". Bet būtu jau labi, ja valdītu valsts labā, taču viņiem labklājība ir tikai viena – savu krēslu elkoņbalsti un cieši piebāzti maki."

Korens atgādināja, ka visa pasaule, pat saspringtajos koronavīrusa pandēmijas apstākļos, nosvinēja nacisma sagrāves 75. gadadienu. Liekas, arī Latvijai, kura piedzīvoja okupāciju, būtu jāsvin nacistu padzīšana no savas zemes, taču Latvijas valdītāji 8. maijā aizbrauca "uz SS leģionāru memoriālu nolikt ziedu tieši uz to cilvēku kapiem, kuri karoja Hitlera pusē".

"Nu ko, gadās, pieļāva kļūdu. It kā jau gan amerikāņi, gan angļi, gan arī vācieši pastāstīja, kur ir Otrā pasaules kara patiesība, taču pēc ieraduma aizbrauca tur, kur pieraduši braukt," uzrakstīja Korens.

Viņš uzsvēra, ka jau nākamajā dienā, 9. maijā, tauta parādīja, kurus tā uzskata par patiesajiem varoņiem un atbrīvotājiem.

"Divdesmit pieci tūkstoši cilvēku atnāca pie pieminekļa padomju kareivjiem, lai noliektu galvu viņu varoņdarba priekša un pateiktos par šo Uzvaru. Atnāca arī tajos pandēmijas apstākļos, jo nevarēja neatnākt. Un visas padomju kareivju atdusas vietas Latvijā tika nobērtas ar ziediem. Valdošie kungi, jums tas neizsaka neko? Jo, ja nebūtu pandēmijas, atnāktu desmitkārt lielākā daudzumā.

Hallo! Prezident! Tie ir Latvijas iedzīvotāji! Latvijas iedzīvotāji, pateicīgi kareivjiem, kuri nodrošināja jūsu prezidentūru šeit. Tieši tā, prezidenta kungs. Jo diez vai Ostlandes gauleiters ieceltu jūs prezidenta amatā," uzrakstīja Korens.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdītājiem jau ne reizi vien devuši mājienu, ka dažkārt ir jāizmanto iespēja paklusēt, taču viņi to neizmanto.

"Valdītkāre no tiem lien ne vien pāri malām, bet vispār no visiem caurumiem. Un, nenoturot mēli aiz zobiem, aizsardzības ministrs pasludina SS leģionārus par nacionālajiem varoņiem un Latvijas lepnumu. Prezidents paziņo, ka Latvijas īstenajiem patriotiem nav jāsvin Trešā reiha kapitulācijas diena. Un desmitiem tūkstošiem latviešu, kuri atnāca noliekt galvu to cilvēku priekšā, kuri pa īstam, ar ieročiem rokās, nesaudzējot savu dzīvību, cīnījās par šīs zemes attīrīšanu no fašistu sērgas, priekš viņiem vispār nav Latvijas valstspiederīgie un nav patrioti.

Skumji. Jo tik ļoti gribas būt Latvijas patriotiem. Brīvas un plaukstošas…" nobeigumā raksta Korens.

55
Tagi:
Josifs Korens, Egils Levits, Uzvaras diena, Lielais Tēvijas karš
Pēc temata
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Mitrofanovs: 81. pants iedzīs naglu Latvijas demokrātijas zārkā
Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

20
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

20
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija