Krivcova, Korens, Sokolovs

Korens: būt valsts patriotam, kur nedrīkst svinēt Trešā reiha kapitulāciju?

52
(atjaunots 13:19 16.05.2020)
Latvijas prezidents paziņoja, ka īsteniem patriotiem nevajadzētu svinēt Trešā reiha kapitulācijas dienu, kā šādā valstī būt patriotam? – uzdod jautājumu Antinacistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Latvijas varasiestāžu pārstāvji noliek ziedus uz Hitlera pusē karojušo kapiem, savukārt tos, kas 9. maijā atnāca pagodināt īsto varoņu piemiņu, kuri atbrīvoja valsti no fašistiem, atsakās uzskatīt par patriotiem. Latvijas valdītāji dara visu, lai sašķeltu sabiedrību un piebāztu savus makus. Un kā šādā valstī var būt patriots – uzdod jautājumu Latvijas Antinacistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens.

Šādi Latvijas antinacists komentēja Latvijas prezidenta Egila Levita paziņojumu, kurš 14. maijā preses brīfinga laikā paziņoja, ka 9. maijs Latvijā nav atzīmējama diena. Pēc viņa sacītā, iespējams, privātā kārtā tas ir savādāk, taču cilvēkiem, kuri uzskata sevi par valsts patriotiem, šī diena nav jāatzīmē.

"Gribas būt savas valsts patriotam. Bet kā? Pasakiet man, kā?" uzrakstīja Korens savā Facebook lapā. "Šī nelielā valsts, kurā es piedzimu un visi dzīvi dzīvoju, piecietusi pietiekami daudz kataklizmu savā pasaules mērogā nelielajā vēsturē.

Daudzi posmi izrādījušies pavērsienu pilni. Gan 1940. gads, gan 1945., gan 1991. Mainījās vara, mainījās politiskās plūsmas, taču neraugoties uz to, šodien pasaules kartē ir Latvijas Republika. Un mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik ļoti gribas, lai tā būtu plaukstoša un mierīga.

Taču tāda izjūta, ka šo uzplaukumu vēlamies tikai mēs, šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt valdītāji dara visu, lai sašķeltu sabiedrību, lai uzrīdītu valstī dzīvojošās tautas vienu otrai, lai tik īstenotu savu nelietīgo principu "skaldi un valdi". Bet būtu jau labi, ja valdītu valsts labā, taču viņiem labklājība ir tikai viena – savu krēslu elkoņbalsti un cieši piebāzti maki."

Korens atgādināja, ka visa pasaule, pat saspringtajos koronavīrusa pandēmijas apstākļos, nosvinēja nacisma sagrāves 75. gadadienu. Liekas, arī Latvijai, kura piedzīvoja okupāciju, būtu jāsvin nacistu padzīšana no savas zemes, taču Latvijas valdītāji 8. maijā aizbrauca "uz SS leģionāru memoriālu nolikt ziedu tieši uz to cilvēku kapiem, kuri karoja Hitlera pusē".

"Nu ko, gadās, pieļāva kļūdu. It kā jau gan amerikāņi, gan angļi, gan arī vācieši pastāstīja, kur ir Otrā pasaules kara patiesība, taču pēc ieraduma aizbrauca tur, kur pieraduši braukt," uzrakstīja Korens.

Viņš uzsvēra, ka jau nākamajā dienā, 9. maijā, tauta parādīja, kurus tā uzskata par patiesajiem varoņiem un atbrīvotājiem.

"Divdesmit pieci tūkstoši cilvēku atnāca pie pieminekļa padomju kareivjiem, lai noliektu galvu viņu varoņdarba priekša un pateiktos par šo Uzvaru. Atnāca arī tajos pandēmijas apstākļos, jo nevarēja neatnākt. Un visas padomju kareivju atdusas vietas Latvijā tika nobērtas ar ziediem. Valdošie kungi, jums tas neizsaka neko? Jo, ja nebūtu pandēmijas, atnāktu desmitkārt lielākā daudzumā.

Hallo! Prezident! Tie ir Latvijas iedzīvotāji! Latvijas iedzīvotāji, pateicīgi kareivjiem, kuri nodrošināja jūsu prezidentūru šeit. Tieši tā, prezidenta kungs. Jo diez vai Ostlandes gauleiters ieceltu jūs prezidenta amatā," uzrakstīja Korens.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdītājiem jau ne reizi vien devuši mājienu, ka dažkārt ir jāizmanto iespēja paklusēt, taču viņi to neizmanto.

"Valdītkāre no tiem lien ne vien pāri malām, bet vispār no visiem caurumiem. Un, nenoturot mēli aiz zobiem, aizsardzības ministrs pasludina SS leģionārus par nacionālajiem varoņiem un Latvijas lepnumu. Prezidents paziņo, ka Latvijas īstenajiem patriotiem nav jāsvin Trešā reiha kapitulācijas diena. Un desmitiem tūkstošiem latviešu, kuri atnāca noliekt galvu to cilvēku priekšā, kuri pa īstam, ar ieročiem rokās, nesaudzējot savu dzīvību, cīnījās par šīs zemes attīrīšanu no fašistu sērgas, priekš viņiem vispār nav Latvijas valstspiederīgie un nav patrioti.

Skumji. Jo tik ļoti gribas būt Latvijas patriotiem. Brīvas un plaukstošas…" nobeigumā raksta Korens.

52
Tagi:
Josifs Korens, Egils Levits, Uzvaras diena, Lielais Tēvijas karš
Pēc temata
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Mitrofanovs: 81. pants iedzīs naglu Latvijas demokrātijas zārkā
Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Skola

Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās

3
(atjaunots 16:47 11.07.2020)
Otrais koronavīrusa vilnis ir nekas salīdzinot ar Latvijas valdības koalīcijas cerībām, ka "Saskaņai" neizdosies iekļūt Rīgas domē. Tādēļ vēlēšanām augusta beigās būs, turklāt būt vēlēšanu iecirkņos skolās.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Neraugoties uz otrā koronavīrusa viļņa varbūtību Latvijā, valdība, izskatās, nolēmusi neatcelt pirmstermiņa Rīgas domes vēlēšanas. Turklāt vēlēšanu iecirkņi, līdzīgi pirms koronavīrusa laikmetam, atradīsies Rīgas mācību iestādēs.

Burtiski līdz pēdējam brīdim Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un citās ar vēlēšanām saistītās instancēs nebija noteiktības – vai jāļauj vēlēšanu iecirkņiem strādāt Rīgas skolās un ģimnāzijās tieši pirms jaunā mācību gada sākuma.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

Pozitīvu lēmumu šajā jautājumā acīmredzot ietekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, skolu tīkls ir visērtākais vēlēšanu rīkošanai. Otrkārt, jau ir skaidrs, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (ņemot vērā vasaras pēdējās brīvdienas, jauna mācību gada gaidas un politisko partiju zemo autoritāti) jau tā būs neliela. Un ja vēl arī vēlēšanu iecirkņi mainītu savu ierasto atrašanās vietu, situācija ar vēlētāju aktivitāti vispār varētu izrādīties kritiska.

Tādēļ, ar koalīcijas partiju "svētību", kuras tic vēlēšanu tradicionālā līdera – "Saskaņas" – zemajiem reitingiem, balsošanu nolēma vairs neatlikt.

Maskas izdalīs bez maksas

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas publicēto informāciju, lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, vēlētājiem 29. augustā vēlēšanu iecirkņos nāksies vilkt sejas maskas, dezinficēt rokas, ievērot divu metru distanci. Tiem, kam nebūs sejas maskas, CVK sola bez maksas piešķirt vienreizlietojamo masku. Tāpat CVK darbinieki iesaka vēlētājiem paķert līdzi pildspalvu vēlēšanu lapas aizpildīšanai.

Kopumā Rīgā strādās 156 vēlēšanu iecirkņi, kuri vēlēšanu dienā būs atvērti no plkst. 7:00 līdz 22:00. Vēlētājiem būs iespēja nobalsot iecirkņos arī pirms vēlēšanu dienas: 26. augustā no plkst. 16:00 līdz 21:00, 27. augustā no plkst. 9:00 līdz 16:00 un 28. augustā no plkst. 12:00 līdz 20:00.

Vēlētāji drīkstēs balsot savā vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Tāpat, ja veselības stāvoklis vai citi apstākļi (piemēram, drošības līdzeklis) neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja nobalsot dzīvesvietā, iepriekš iesniedzot pieteikumu CVK.

Vēlēšanās drīkstēs piedalīties vēlētāji, kuri deklarējuši Rīgā dzīvesvietu līdz 31. maijam. Rīgas domes deputātus drīkst vēlēt arī tie, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums – taču dalībai vēlēšanās viņiem nāksies piereģistrēties laika posmā no 30. jūlija līdz 15. augustam.

Vai tiesības ir?

Divas lietas, kurām vērts pievērst uzmanību sakarā ar gaidāmajām vēlēšanām. Pirmkārt, situācija ar nepilsoņiem: saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvaspilsētas varasiestādes drīkst ievēlēt Latvijas pilsoņi un ES valstu pilsoņi, kuri ir deklarēti Rīgā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki Rīgā. Taču šīs tiesības ir liegtas tūkstošiem rīdzinieku, kuri dzīvo (strādā, maksā nodokļus) Latvijas galvaspilsētā.

Otrkārt: ja nenotiks nekas ekstraordinārs, tad jau septembrī galvaspilsētā būs vērojama ārkārtīgi interesanta parādība. Rīgā ierastā režīmā notiks pašvaldības sēdes, kamēr Saeima turpinās strādāt "pusattālinātā" režīmā.

Vismaz pagaidām no Rīgas domes pagaidu administrācijas nav saņemta informācija, ka tiktu gatavota "attālinātās balsošanas" sistēma, līdzīgi parlamentā ieviestajai sistēmai.

3
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Lojalitāte partijām krītas: kā iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

6
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

6
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti