Девушки целуются на параде сексуальных меньшинств в Литве, архивное фото

Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju

65
(atjaunots 08:53 16.05.2020)
Lai arī kopumā LGBT sabiedrības pārstāvju stāvoklis Latvijā ir viens no sliktākajiem ES, ne tik maz ir arī to Latvijas iedzīvotāju, kuri atbalsta ideju sarīkot tautas balsojumu viendzimuma partnerību jautājumam.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Atsevišķi politiķi paziņo, ka viendzimuma partnerību legalizācijas jautājums Latvijā ir jālemj tautas balsojumā. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka trešā daļa respondentu atbalsta šo ideju. Rezultātus publicēja TV3.

Par referenduma rīkošanu izteicās 32% aptaujāto. Pret gandrīz puse – 49%.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav piektajai daļai (19%) respondentu.

Atgādināsim, ka kārtējā petīcija par viendzimuma partnerību legalizāciju portālā ManaBalss.lv mazāk nekā divu mēnešu laikā saņēma 10 tūkstošus balsu, kas ir nepieciešami, lai to izskatītu Saeima. Pēdējo reizi deputāti noraidīja šāda veida piedāvājumu pērnā gada vasarā.

Sliktāk ir tikai Polijā

Saskaņā ar aktuālāko nevalstiskās organizācijas ILGA-Europe pētījumu, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, LGBT sabiedrības pārstāvju stāvoklis Latvijā joprojām ir viens no sliktākajiem gan tiesiskās aizsardzības, gan noziedzības un sabiedrības attieksmes ziņā.

ILGA-Europe eksperti novērtēja dažādus geju un lesbiešu diskriminācijas aspektus un nonāca pie secinājuma, ka Latvijas progress ceļā pie dažādas seksuālās orientācijas pārstāvju vienlīdzības ir 17,48%. Starp visām Eiropas Savienības valstīm sliktāka situācija ir tikai Polijā.

Kopumā attieksme pret seksuālajām minoritātēm ES uzlabojas – 72% Eiropas Savienības iedzīvotāju nesaskata neko sliktu viendzimuma attiecībās, 69% atbalsta viendzimuma laulību legalizāciju. Latvijā vien 25% iedzīvotāju uzskata viendzimuma attiecības par normālām, savukārt viendzimuma laulības atbalsta 24% Latvijas iedzīvotāju.

Pēc pētnieku rīcībā esošās informācijas, pērn Latvijas sociālo tīklu segmentos tika dzēstas 500 publikācijas, kas tika vērstas pret LGBT, par 20 no tiem tika paziņots policijai, taču rezultātā tika ierosinātas tikai divas krimināllietas.

Saskaņā ar organizācijas "Mozaīka", kura pārstāv LGBT sabiedrību Latvijā, pērn valstī notika vismaz 29 noziegumi uz naida pret seksuālajām minoritātēm pamata, visbiežāk par to upuriem kļuva homoseksuāli vīrieši. Runa bija par fizisku un seksuālu vardarbību, šantāžu un dedzināšanu, taču upuri nevērsās policijā. Pirms gada šāda veida reģistrēto signālu skaits sastādīja tikai 22.

Tāpat organizācija sniedza palīdzību Latvijas transsievietēm, kuras teju kļuva par cilvēku tirdzniecības upuriem. Pēc šī atgadījuma "Mozaīka" sāka saņemt draudus.

65
Tagi:
LGBT
Pēc temata
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Tiesībsargi pieteikuši karu Google un Facebook. Krievijai par to atliek tikai priecāties
Saprātīgs cilvēks: Latvijā atbalstīja Putina pozīciju attiecībā uz "vecākiem ar numuriem"
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

3
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

3
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

13
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

13
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā