Latvijā oficiāli atklāta peldsezona, taču iedzīvotājus aicina nemesties ūdenī

15
(atjaunots 08:24 16.05.2020)
Šogad ūdens temperatūra Latvijas ūdenstilpnēs vēl ir pārāk zema, un glābēji, kā arī mediķi pagaidām neiesaka Latvijas iedzīvotājiem atklāt peldsezonu un papildināt noslīkušo statistiku.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Neskatoties uz to, ka Latvijā kopš 15. maija oficiāli atklāta peldsezona, doties peldēties šajās dienās nav ieteicams, vēsta Mixnews.lv.

Līdz peldsezonas beigām vēl ir četri mēneši – tā beigsies 15. septembrī. Tādēļ mierīgi var sagaidīt brīdi, kad ūdens temperatūra ūdenstilpnēs pacelsies. Vairumā Latvijas upju un ezeru ūdens ir auksts: +7…+12 grādi, savukārt jūrā – +8…+11 grādi.

Kamēr šie skaitļi nebūs pacēlušies vismaz līdz +18 grādiem, ūdenī līst nav ieteicams.

Turklāt Latvijā ir 56 oficiālās peldvietas. Un peldēties vēlams tieši tajās. Veselības inspekcija (VI) regulāri pārbauda ūdeni ūdenstilpnēs, kurās ir atļauts peldēties. Inspekcija testē ūdeni gan vizuāli, gan laboratorijas apstākļos.

Laboratorijā tiek pārbaudīts fekālais piesārņojums, zarnu nūjiņu un enterokoku klātbūtne. Savukārt vizuāli speciālisti apskata ūdens krāsu, vēro naftas produktu, citu atkritumu un zilaļģu klātbūtni tajā.

Visa informācija par piesārņojuma līmeni ir atrodama VI mājaslapā.

Turklāt Latvijas iedzīvotājus brīdina, ka peldsezonu ir jāatklāj piesardzīgi. Sākumā nedrīkst atrasties ūdenī pārāk ilgi – organismam ir jāļauj pierast. Sākumā aukstais ūdens var izraisīt krampjus, muskuļu spazmas.

Tostarp, ja jums parādās saaukstēšanās simptomi, ūdenī labāk neieiet.

Nedrīkst peldēties alkohola reibumā. Tas ir ļoti bīstami.

Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes vecākais speciālists Jānis Skrims atzīmē, ka Latvijā gada laikā noslīkst vidēji 120 cilvēki. Un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Un ja 2019. gadā Latvijā gada laikā noslīka 96 cilvēki, tad kopš 2020. gada sākuma valstī jau ir noslīcis 31 cilvēks.

Meitenes taisa pašbildi. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Skrims aicina vecākus pastāstīt bērniem par uzvedības noteikumiem, atrodoties uz ūdens, un nekādā gadījumā neatstāt viņus bez uzraudzības peldēšanās laikā, pat uz īsu mirkli.

Tāpat viņš brīdina, ka nav droši peldēt tur, kur ir dziļš. Labāk ir peldēties tur, kur cilvēks var nostāties pilnā augumā. Tāpat nedrīkst aizmigt uz ūdens uz visāda veida peldlīdzekļiem. Vējš var aiznest tos tālu jūrā, un cilvēku tad būs grūti izglābt.

Atgādināsim, ka statistiski Latvijā visbiežāk palīdzību nākas sniegt bērniem, pusaudžiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un iereibušiem peldētājiem. Pēdējie ne tikai pārāk tālu aizpeld, bet arī lec ūdenī no tiltiem.

Gadījumā, ja jūs redzat ūdenī cilvēku, kam ir nepieciešama palīdzība, steidzami zvaniet pa tālruni 112.

15
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

13
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

13
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

13
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

13
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis