Georga lentīte, foto no arhīva

"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu

248
(atjaunots 12:00 15.05.2020)
"Man tie cilvēki, kas godā savu senču piemiņu, nekādā veidā nav apdraudējums. Daudz lielāks apdraudējums Latvijai kā valstij, ir – aizliegt šo piemiņas dienu," komentēja skandālu ar kafejnīcu "Kūriņš" pazīstams latviešu reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Kafejnīcas "Kūriņš" īpašnieka rīcība, kurš atteicās apkalpot iestādes apmeklētājus ar Georga lentītēm, izraisa nosodījumu ne tikai krievvalodīgo vidū. Arī daudzi latvieši nosodīja diskriminējošo izlēcienu attiecībā pret kafejnīcas apmeklētājiem.

Tā, bijušais rīdzinieks un pazīstams Latvijas reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks viņam raksturīgajā radošajā manierē paziņoja, ka grasās apmeklēt skandalozo iestādi oranži melni svītrotā kostīmā.

"Pilnīgi noteikti došos uz "Kūriņu" oranži melni svītrotā kostīmā. Kurus vēl neielaidīs? Gejus? Nēģerus? Skatīsimies," sarkastiski uzrakstīja Twitter Ēriks Stendzenieks.

Sociālā tīkla lietotāji uzreiz piedāvāja tērpa variantu, pieminot Eiropas Parlamenta deputātes no Latvijas Sandras Kalnietes leģendāro kleitu un nožēlojot, ka viņa to sadedzināja.

Citi komentētāji ieteica pārbaudīt kafejnīcas īpašnieka politisko uzskatu izvēlīgumu un pamēģināt ienākt iestādē nacista formastērpā.

"Pamēģini nacistu uniformā; paziņo kāds būs iznākums," piedāvā Krists Šukevičs.

Bija arī tādi, kas metās aizstāvēt kafejnīcas ​"Kūriņš​" īpašnieka segregācijas uzskatus.

​"Ceru, ka ne tikai neielaidīs, bet iedos pa degunu kārtīgi. Čalim pieder personīgs restorāns uz privātas zemes un tu kā īstens "nauda nesmird" patiesā lozunga nesējs sāksi savas tiesības piestādīt svešā mājā, kurš jālaiž, kurš ne. Pilnīgs duraks," iestājās par kafejnīcas saimnieku Mārtiņš Jansons, piemirstot, ka runa nav par privātmāju, bet par sabiedriskās ēdināšanas iestādi.

Viņi nav Latvijas ienaidnieki

Vēl izvērstāk savu attieksmi pret stāstu ar kafejnīcu "Kūriņš" Ēriks Stendzenieks pauda Facebook lapā.

"Nedomāju, ka Kūriņam bija taisnība. Un šis ļaunais prieks mani biedē. Tie cilvēki nav kaut kādi Latvijas ienaidnieki, kas grib sagraut neatkarīgu valsti un pievienoties Krievijai. Ja tā būtu, tad Ždanokai vēlēšanās būtu 25% (nevis 1,5%). Jūs zināt, kāds milzīgs daudzums krievu cilvēku nobalsoja par Latvijas neatkarību? Viņi tika brutāli uzmesti, solot pilsonību visiem. Tagad viņiem pēkšņi vajag vīzas Šengenā. Un, ja jūs to vēl nezinājāt, viņiem pasēs rakstīts "Alien". Es nejokoju. "Alien". Tieši tā arī rakstīts. Tie cilvēki, ar lentītēm ir vienu dienu gadā. Visas 364 pārējās dienas viņi ir vīri, tēvi, darbinieki, uzņēmēji, mākslinieki, velobraucēji utt.," raksta reklāmas speciālists.

Turklāt viņš uzsver, ka viņu ļoti biedē naids un ļauns prieks, kuru viņš redz komentāros.

"Bet kā Godmanis teiktu. Ir tāda svēta sieviete Lidija Doroņina - Lasmane. Izsūtīta, cietusi, brīnumainā kārtā izdzīvojusi. Viņā nav ne grama naida vai atriebības. Mans tētis, leģionārs, mežabrālis, 96 gadu vecumā aizgāja mūžībā ar sakniebtām lūpām, nevienam nepiedevis un atmaksas kārs. Es mēģinu mācīties no tēta un attiekties citādi. Paldies," atzīmēja Stendzenieks.

Tāpat komentāros viņš piebilda, ka cilvēki patiesībā var uzvesties tā, kā paši vēlas. Un viņam nav nekādas vēlmes kādam norādīt, piemēram, ir vai nav jāsvin Jāņus.

"Lai viņi uzvedas, kā vēlas. Manī nav vēlmes kādam norādīt svinēt vai nesvinēt Jāņus, Man tie cilvēki, kas godā savu senču piemiņu, nekādā veidā nav apdraudējums. Daudz lielāks apdraudējums Latvijai kā valstij, ir – aizliegt šo piemiņas dienu. Nevajag mums uzmesties par Dieviem un noteikt, ko cilvēkiem svinēt un ko – nē. Pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē (!) joprojām uz pieminekļa postamenta stāv PSRS tanks T-34. Tā ir Eiropas galvaspilsēta, un viņiem tas ir ok," rezumē Stendzenieks.

Atgādināsim, ka 9. maijā sociālos tīklus pāršalca Latvijas iedzīvotājas publikācija par to, ka viņas ģimeni atteicās apkalpot kādā Jūrmalas restorāna Georga lentīšu uz viņu apģērba dēļ.

Kaislības saistībā ar šo skandālu joprojām nenorimst – sabiedrība iedalījusies trīs nometnēs: nacionālpatrioti atbalsta kafejnīcu, citi iesaka iet apkārt šai iestādei, bet trešie aicina attapties un aprakt kara cirvi.

Tikmēr kafejnīcas apmeklētāji atzīmē, ka iestādē, kurā neielaiž ar Georga lentītēm, uz sienām mierīgi "gozējas" svastika…

248
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, latvieši
Pēc temata
Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā
Sākumā bija varoņi, nodevēji – pēc tam: kā latvieši glāba Latviju kara gados
Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu – konfekte: skolas ikdiena Latgalē
Georga lentīte, foto no arhīva

Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu

13
(atjaunots 12:32 06.06.2020)
Komisijas sēde bija neparasta: ministriju juridiskie argumenti pēkšņi pārvērtās par "gļēvulības" izpausmi, un policists paskaidroja policistiem, kāpēc ar pašreizējo formulējumu tik un tā būs iespējams 9. maijā atnākt pie Uzvaras pieminekļa ar Georga lenti.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Nacionālās apvienības rosinātos likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana pretēji policijas, IeM un ĀM nopietnajiem iebildumiem, vēsta nra.lv.

Ar otro piegājienu

Pirmais mēģinājums aizliegt Georga lenti cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās apvienības loceklis Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo saprata, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.

Pašreizējos grozījumus NA iesniedza atbildīgajā komisijā jau pērn, taču iesaistītās puses vienojās, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vērtēšanai īpašā darba grupā.

Grupa strādāja gandrīz gadu, tomēr neskaidrības ir palikušas. Šajā laikā nacionālistu apņēmība ir tikai pieaugusi, tāpēc viņi ir gatavi ignorēt jebkādus iebildumus.

Gandrīz neizpildāms likums

Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs komisijas sēdē skaidroja, ka likuma praktiskā izpildīšana būs ļoti apgrūtināta. Piemēram, tas skar tikai publiskus pasākumus, bet šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tādu pie Uzvaras pieminekļa nebija. Tātad tiem, kuri privāti atnāca nolikt ziedus pie pieminekļa un piesprauda pie apģērba Georga lentīti, tik un tā nebija iespējams piespriest sodu (lai kā to vēlējās daži nacionālisti).

Pie tam policistiem būs jānoskaidro arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu.

"Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē," norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidroja V. Arājs.

Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt.

"Ir jāizvērtē, vai tās (lentītes – red.) ir tik bīstamas Latvijai," atzīmēja Vidriks.

Viņš paskaidroja, ka policijai darbu sarežģīs arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai. Pie tam likums neattiecas uz gadījumiem, ja lentīti piesien pie spoguļa mašīnā, - auto īpašnieks var pat nokrāsot mašīnu lentes krāsās. Tātad, ja politiķi vēlas cīnīties ar "kaitīgu ideoloģiju" administratīviem sodiem, viņiem vajadzētu attiecināt aizliegumu uz visu sadzīvi, atzīmēja Vidriks un aicināja novērtēt, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug.

Raida signālus

Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret "Krievijas agresiju un tās propagandu".

Līdzīgu viedokli pauda komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš ignorēja lentītes nozīmi kā nacisma sagrāves simbolu un tā viedā nosauca to par "totalitāras ideoloģijas" simbolu, kas rada apdraudējumu Latvijas demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, un deputāti apņēmās visas nepilnības novērst.

Likumprojektu neatbalstīja "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.

Iepriekš jau vēstīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē Georga lentīte ir piemiņas simbols par padomju karavīru uzvaru, paaudžu saikne un pēcteču pateicība. Viedoklis par mēģinājumiem to aizliegt pausts jau Krievijā un Latvijā, tiek gatavota informācija starptautiskajām organizācijām ar mērķi apturēt iniciatīvu.

13
Tagi:
Georga lentīte, Latvija, policija
Pēc temata
Ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu 30% atlaidi – blogera eksperiments
Vai Georga lentītes tiks aizliegtas? Kaimiņš atbalsta, Liepiņa iebilst
Latvijas Saeima devusi startu grozījumu izskatīšanai par Georga lentīšu aizliegšanu
Vienkāršā fašisma laicīgā hronika: deputāte sadedzināja kleitu Georga lentes krāsās
Protesti ASV, foto no arhīva

Valdība klusē, bet pie Brīvības pieminekļa atbalsta protestus ASV

16
(atjaunots 12:20 06.06.2020)
Latvijas valdība, kas parasti labprāt pauž viedokli par skaļiem notikumiem citās valstīs, tagad cieš klusu par protestiem ASV. Bet cilvēki devās pie Brīvības pieminekļa ar plakātiem "Rasisms – Latvijas problēma".

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. ASV plosās protesta akcijas. Tās sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

Policisti Mineapolē aizturēja vīrieti, ko turēja aizdomās par viltotu banknošu izmantošanu veikalā, uzlika viņam rokudzelžus, nogāza un trijatā piespieda pie zemes, turklāt viens no viņiem uzmina viņam ar ceļgalu uz kakla. Floids vairākas reizes iesaucās, ka viņam trūkst elpas, pēc tam norima. Vēlāk vīrietis mira reanimācijā.

Šis nāves gadījums sadusmoja cilvēkus, sākās protesti un grautiņi. Pēc nekārtību sākuma četri policisti tika atlaisti, viens no viņiem apsūdzēts slepkavībā neuzmanības dēļ. Tomēr demonstrācijas turpinās.

Latvijas valdība, kas parasti labprāt pauž viedokli par skaļiem notikumiem citās valstīs, tagad cieš klusu. Valda viedoklis, ka  valdība nevēlas diskreditēt valsti, kas sevi pozicionē teju vai kā pirmo ASV sabiedroto.

Kamēr valdība klusē, ļaudis ir ierunājušies. Piektdien, 5. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā ieradās jaunieši. Organizācija ProtestsYouth nolēmusi atbalstīt protestu dalībniekus ASV ar visā pasaulē izskanējušo lozungu "Black Lives Matter".

Pie tam pasākuma dalībnieki ieradās ar plakātiem, kuri pauda: rasisms – tā ir ne tikai ASV problēma, arī Latvijā diemžēl šis jēdziens nav svešs.

"Rasisms ir arī Latvijas problēma," bija rakstīts uz plakātiem.

Fotogrāfijas un videoieraksti no akcijas vietas ātri izplatījās sociālajos tīklos. Lasītāji pateicās jauniešiem par atbalstu.

Atzīmēts, ka akcijas gaitā ievēroti visi drošības pasākumi ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.

16
Tagi:
Brīvības piemineklis, protesti, Latvija, ASV
Pēc temata
Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

2
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

2
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām