Georga lentīte, foto no arhīva

"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu

282
(atjaunots 12:00 15.05.2020)
"Man tie cilvēki, kas godā savu senču piemiņu, nekādā veidā nav apdraudējums. Daudz lielāks apdraudējums Latvijai kā valstij, ir – aizliegt šo piemiņas dienu," komentēja skandālu ar kafejnīcu "Kūriņš" pazīstams latviešu reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Kafejnīcas "Kūriņš" īpašnieka rīcība, kurš atteicās apkalpot iestādes apmeklētājus ar Georga lentītēm, izraisa nosodījumu ne tikai krievvalodīgo vidū. Arī daudzi latvieši nosodīja diskriminējošo izlēcienu attiecībā pret kafejnīcas apmeklētājiem.

Tā, bijušais rīdzinieks un pazīstams Latvijas reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks viņam raksturīgajā radošajā manierē paziņoja, ka grasās apmeklēt skandalozo iestādi oranži melni svītrotā kostīmā.

"Pilnīgi noteikti došos uz "Kūriņu" oranži melni svītrotā kostīmā. Kurus vēl neielaidīs? Gejus? Nēģerus? Skatīsimies," sarkastiski uzrakstīja Twitter Ēriks Stendzenieks.

Sociālā tīkla lietotāji uzreiz piedāvāja tērpa variantu, pieminot Eiropas Parlamenta deputātes no Latvijas Sandras Kalnietes leģendāro kleitu un nožēlojot, ka viņa to sadedzināja.

Citi komentētāji ieteica pārbaudīt kafejnīcas īpašnieka politisko uzskatu izvēlīgumu un pamēģināt ienākt iestādē nacista formastērpā.

"Pamēģini nacistu uniformā; paziņo kāds būs iznākums," piedāvā Krists Šukevičs.

Bija arī tādi, kas metās aizstāvēt kafejnīcas ​"Kūriņš​" īpašnieka segregācijas uzskatus.

​"Ceru, ka ne tikai neielaidīs, bet iedos pa degunu kārtīgi. Čalim pieder personīgs restorāns uz privātas zemes un tu kā īstens "nauda nesmird" patiesā lozunga nesējs sāksi savas tiesības piestādīt svešā mājā, kurš jālaiž, kurš ne. Pilnīgs duraks," iestājās par kafejnīcas saimnieku Mārtiņš Jansons, piemirstot, ka runa nav par privātmāju, bet par sabiedriskās ēdināšanas iestādi.

Viņi nav Latvijas ienaidnieki

Vēl izvērstāk savu attieksmi pret stāstu ar kafejnīcu "Kūriņš" Ēriks Stendzenieks pauda Facebook lapā.

"Nedomāju, ka Kūriņam bija taisnība. Un šis ļaunais prieks mani biedē. Tie cilvēki nav kaut kādi Latvijas ienaidnieki, kas grib sagraut neatkarīgu valsti un pievienoties Krievijai. Ja tā būtu, tad Ždanokai vēlēšanās būtu 25% (nevis 1,5%). Jūs zināt, kāds milzīgs daudzums krievu cilvēku nobalsoja par Latvijas neatkarību? Viņi tika brutāli uzmesti, solot pilsonību visiem. Tagad viņiem pēkšņi vajag vīzas Šengenā. Un, ja jūs to vēl nezinājāt, viņiem pasēs rakstīts "Alien". Es nejokoju. "Alien". Tieši tā arī rakstīts. Tie cilvēki, ar lentītēm ir vienu dienu gadā. Visas 364 pārējās dienas viņi ir vīri, tēvi, darbinieki, uzņēmēji, mākslinieki, velobraucēji utt.," raksta reklāmas speciālists.

Turklāt viņš uzsver, ka viņu ļoti biedē naids un ļauns prieks, kuru viņš redz komentāros.

"Bet kā Godmanis teiktu. Ir tāda svēta sieviete Lidija Doroņina - Lasmane. Izsūtīta, cietusi, brīnumainā kārtā izdzīvojusi. Viņā nav ne grama naida vai atriebības. Mans tētis, leģionārs, mežabrālis, 96 gadu vecumā aizgāja mūžībā ar sakniebtām lūpām, nevienam nepiedevis un atmaksas kārs. Es mēģinu mācīties no tēta un attiekties citādi. Paldies," atzīmēja Stendzenieks.

Tāpat komentāros viņš piebilda, ka cilvēki patiesībā var uzvesties tā, kā paši vēlas. Un viņam nav nekādas vēlmes kādam norādīt, piemēram, ir vai nav jāsvin Jāņus.

"Lai viņi uzvedas, kā vēlas. Manī nav vēlmes kādam norādīt svinēt vai nesvinēt Jāņus, Man tie cilvēki, kas godā savu senču piemiņu, nekādā veidā nav apdraudējums. Daudz lielāks apdraudējums Latvijai kā valstij, ir – aizliegt šo piemiņas dienu. Nevajag mums uzmesties par Dieviem un noteikt, ko cilvēkiem svinēt un ko – nē. Pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē (!) joprojām uz pieminekļa postamenta stāv PSRS tanks T-34. Tā ir Eiropas galvaspilsēta, un viņiem tas ir ok," rezumē Stendzenieks.

Atgādināsim, ka 9. maijā sociālos tīklus pāršalca Latvijas iedzīvotājas publikācija par to, ka viņas ģimeni atteicās apkalpot kādā Jūrmalas restorāna Georga lentīšu uz viņu apģērba dēļ.

Kaislības saistībā ar šo skandālu joprojām nenorimst – sabiedrība iedalījusies trīs nometnēs: nacionālpatrioti atbalsta kafejnīcu, citi iesaka iet apkārt šai iestādei, bet trešie aicina attapties un aprakt kara cirvi.

Tikmēr kafejnīcas apmeklētāji atzīmē, ka iestādē, kurā neielaiž ar Georga lentītēm, uz sienām mierīgi "gozējas" svastika…

282
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, latvieši
Pēc temata
Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā
Sākumā bija varoņi, nodevēji – pēc tam: kā latvieši glāba Latviju kara gados
Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu – konfekte: skolas ikdiena Latgalē
Табличка на здании Латвийской Генеральной прокуратуры

Stukāns: Rebenoka slepkavība liks aizdomāties par algu celšanu IeM

2
(atjaunots 12:12 22.09.2020)
IeM sistēmas augstākajām amatpersonām skaļā slepkavība kļuvusi par iemeslu atgādināt par pārāk zemajām izmeklētāju algām.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem ķerties klāt IeM sistēmas darbinieku algas palielināšanas jautājumiem, paziņoja telekanāla RigaTV24 raidījuma "Kārtības Rullis" ēterā Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Pāvels Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, slepkavību pastrādājuši trīs vīrieši, kuri piedevām nozaga dārglietas un dārgu pulksteņu kolekciju, taču Valsts policijā izskata arī slepkavības versiju, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbu.

Pēc Stukāna domām, šai skaļajai lietai ir jāatgādina politiķiem, ka noziegumu atklāšanu ir grūti panākt, nepaaugstinot algas izmeklētājiem.

​"Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem aizdomāties par iekšējo drošību, kurai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ja izmeklēšana ir neefektīva, noziedzība paļaujas uz to, ka noziegums netiks atklāta," norādīja viņš.

Pēc Stukāna sacītā, iepriekšējā izmeklētāju paaudze zemo algu dēļ ir aizgājusi, savukārt jauniem, mācības tikko beigušajiem izmeklētājiem pretī stājas pieredzējuši advokāti, kas rada zaudējumu valsts tiesību sistēmai.

"Izmeklēšanas nodaļā sēž 10 meitenes, kurām paredzēts izmeklēt vairāk nekā 100 procesus miljonu un miljardu vērtībā. Šīs meitenes pavisam nesen mācījās koledžā vai vēl mācās, bet viņām pretī stājas pieredzējuši juristi! Vai tad tā nav apzināta kaitēšana valstij?" vaicā ģenerālprokurors Stukāns.

Iepriekš iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, un paziņoja, ka šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi. Citādi Latvijā atgriezīsies 90. gadu noziedzīgās metodes.

2
Tagi:
IeM
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus
Aptieka

Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek

4
(atjaunots 12:06 22.09.2020)
Pēc kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības izmaiņām paziņojumu skaits par medikamentu blaknēm praktiski dubultojies, un Veselības ministrijā cer, ka tas turpinās pieaugt; kādā gadījumā pacients var saņemt kompensāciju par dārgāka medikamenta iegādi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, kad receptē tiek norādīts nevis medikamenta nosaukums, bet gan aktīvā viela, ļauj ietaupīt ne vien pacientiem, bet arī valstij, taču budžeta naudas medikamentu iegādes līdzfinansēšanai vienalga nepietiek, raksta Neatkarīgā.

Lētāku zāļu kompensēšana prasa arī mazāk līdzekļu no valsts puses. Taču, kā atzīst Veselības ministrijā, budžeta deficīts zāļu iegādei saglabāsies arī šogad, jo lielāks pacientu skaits izjūt kompensējamo zāļu nepieciešamību un ir tiesīgi tās saņemt.

Pacienti maksā mazāk

Zāļu valsts aģentūra apkopoja datus par to, kā strādā jaunā medikamentu izrakstīšanas kārtība. Galvenais secinājums ir šāds: mēnesī pateicoties tai pacienti ietaupa vairāk nekā miljonu eiro – kopumā 5,05 miljoni eiro pirmajos piecos mēnešos kopš jaunās kārtības ieviešanas.

Vidēji pacienta maksājums par vienu recepti ir samazinājies par 1,6 eiro. Ja salīdzina ar to pašu mēnesi pērn, jūnijā maksājums par vienu recepti samazinājās par 45%, jūlijā – par 46%, augustā – par 48%.

"Brīdī, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs samazināja cenu, tai skaitā 50 medikamentiem, kuriem jau pirms tam bija zemākā cena," pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

No 2020. gada 1. maija cenas samazināja vēl 18 medikamentiem, 1. jūlijā – vēl 75 zālēm, savukārt no 1. septembra – vēl 45 medikamentiem.

Zāļu saraksts un blaknes

Pirms recepšu izrakstīšanas jaunās kārtības pastāvēja bažas, ka tā veicinās kompensējamo zāļu saraksta samazināšanu. Līdz izmaiņu ieviešanai sistēmā, no 2019. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam, no saraksta izsvītroja 81 medikamentu, savukārt laika posmā no 2020. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam – 99 medikamentus, toties iekļāva tajā 70 jaunas zāles.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš
из личного архива автора

Savukārt paziņojumu skaits par novērotajām blaknēm pieaudzis gandrīz par divām reizēm: no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam no ārstiem un farmaceitiem saņemti 175 paziņojumi par zāļu trūkumiem, un vēl 20 paziņojumi tika saņemti no pacientiem. 2019. gadā tika saņemts vien 61 šāds paziņojums no ārstiem un farmaceitiem un 48 – no pacientiem. Šo paziņojumu analīze liecina, ka cilvēki bieži vien informē par blaknēm, kuras jau ir norādītas zāļu lietošanas instrukcijā.

"Lai arī ziņojumu skaits palielinājies, blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus."

Zāļu valsts aģentūra un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par blaknēm ārstam, farmaceitam vai arī pašai Zāļu valsts aģentūrai un atgādina, ka ar medicīnisku pamatojumu ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētām, iespējams, dārgākām kompensējamajām zālēm, norādot tā komerciālo nosaukumu.

Ievēro jauno kārtību

Statistika liecina, ka 2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā mediķi receptēs norādīja aktīvo vielu (starptautisko nepatentēto nosaukumu) 90% gadījumu. Martā, kad šī kārtība vēl nebija stājusies spēkā, ārsti norādīja aktīvo vielu tikai 16% gadījumu.

Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt informēt iedzīvotājus par jauno kārtību, tostarp neklātienes recepšu izrakstīšanas gadījumos.

"Ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti," uzsvēra Okmane.
4
Pēc temata
Latvijā apturēta Rigvir preparātu reģistrācija
Ūdens ar citrona garšu: laboratorija pārbaudījusi ārstniecības līdzekli Rigvir
"Terapiju nedrīkst pārtraukt": vēža pacienti pieprasa atgriezt Rigvir
Aptieku uzcenojumu līderis: kāpēc zāles Latvijā ir dārgas