Krievu valodas mācību grāmata, foto no arhīva

Krievu valodas aizlieguma dēļ Latvijas augstskolas pazaudējušas 10 miljonus eiro gadā

34
(atjaunots 17:09 14.05.2020)
Satversmes tiesa turpina skatīt privāto augstskolu prasību par to, ka aizliegums pasniegt ne valsts valodā ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Tiesa uzklausīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski: viņš uzskata pasākumus par pārāk bargiem, vēsta LSM.lv ar atsauci uz Latvijas Radio 4 Ziņu dienestu.

Trieciens augstākajai izglītībai

Prasības iesniedzēji uzskata, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās aizskar uzņēmējdarbības tiesības un brīvības, kā arī ir akadēmisko brīvību pārkāpums.

Tiesa uzklausīja arī zvērināto advokātu Uģi Zeltiņu, kuram ir liela pieredze Eiropas Tiesas lietu izskatīšanā. Advokāts atzīmēja, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās nepārkāpj, taču būtiski skar uzņēmēju tiesības.

Studenti, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis novērtēja strīdīgās likuma normas par augstskolām no biznesa pozīcijas. Viņš nosauca tās pār pārmērīgām un netālredzīgām, kā arī paziņoja, ka pirms dažiem gadiem studentu skaits, kuri mācījās krievu valodā, Latvijā bija 5000. Pašlaik pasniegšana krievu valodā ir neiespējama. Ja aprēķina nesaņemto peļņu, vadoties pēc studiju maksas Biznesa augstskolā "Turība", un pieņem, ka vidējais studentu skaits ir 2,5 tūkstoši gadā, tad to studiju maksā saņemtie ienākumi sastādītu 10 miljonus eiro. Tā ir vidējā nesaņemto ienākumu summa.

Šīs lietas trešajā sēdē Satversmes tiesa uzdeva papildu jautājumus atbildētājiem – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, – ņemot vērā informāciju, kas tika iegūta no citiem procesa dalībniekiem iepriekšējā klausīšanās reizē.

Tostarp profesors Jānis Vētra uzsvēra, ka pasniegšana ārzemju studentiem citās valodās, pat ja tās nav oficiālās ES valodas, nekādā veidā nevar iedragāt latviešu valodas pozīcijas un traucēt tās attīstībai. Tieši pretēji, aizliegums privātajām Latvijas augstskolām izvēlēties pasniegšanas valodu atbilstoši tirgus prasībām rada triecienu biznesam un veicina augstākās izglītības iznīcību Latvijā.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Daiga Dambīte, atbildot uz tiesas jautājumiem, neatzina nekādus tiesību un brīvību pārkāpumus tiem, kas vēlas iegūt augstāko izglītību Latvijā.

Kā zināms, pērn Saeima apstiprināja, savukārt prezidents pasludināja "valodu" grozījumus Izglītības likumā, kuri strauji samazina krievu valodas lietojumu skolās un aizliedz pasniegt tajā augstskolās, pat privātās augstskolās. Studentiem, kuri jau mācās krievus valodā, ļaus pabeigt izglītību, programmu krievu valodā akreditācija paliek spēka līdz akreditācijas termiņa beigām – taču jaunus abiturientus kopš 2019. gada augstskolas vairs neuzņem.

"Liekos studentus" gaida Igaunijā

Latvijā kopš 2019. gada janvāra darbojas likums, saskaņā ar kuru augstākās izglītības iestādēm nav atļauts uzņemt jaunus studentus krievvalodīgās programmās. Esošās programmas ar mācībām krievu valodā ir jāslēdz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar "Study in Estonia" statistiku, 2018. gada beigās lielākā daļa studentu no bijušajām PSRS republikām studēja Tartu Universitātē (546), Tallinas Tehniskajā universitātē (313), Tallinas Universitātē (113) un Uzņēmējdarbības lietišķo zinātņu universitātē Mainor (82).

Lielākā daļa no tiem studē programmās ar angļu mācībvalodu, programmās ar krievu mācībvalodu mācās aptuveni 10%, savukārt ar igauņu mācībvalodu – 8%.

34
Tagi:
krievu valoda, augstākā izglītība
Pēc temata
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Mājās runā krieviski, bet "cilvēkos" – valsts valodā? LKS atbildēja Pabrikam
Krievus nicināt, bet paši angļu valodu nezināt: latviete izsmēja emigrantus
Lidl

Vairāk nekā tūkstotis darbavietu: Lidl meklē darbiniekus visā Latvijā

1
(atjaunots 13:21 22.09.2020)
Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" meklē veikala darbiniekus un noliktavas strādniekus; darba pieredze mazumtirdzniecībā nav obligāta.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Vairāk nekā tūkstoti vakanču piedāvā mazumtirgotājs "Lidl Latvija" dažādās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, raksta Bb.lv ar atsauci uz kompānijas pārstāvi.

Lai kļūtu par pretendentu, nav obligāta darba pieredze, uzsver "Lidl Latvija", nepieciešamo apmācību viņi izies jau tieši pirms darba uzsākšanas vai arī uzreiz pēc tā uzsākšanas.

Veikaliem ir nepieciešami veikala darbinieki un noliktavas darbinieki. Visi gribētāji var iesniegt pieteikumu veikalu tīkla oficiālā mājaslapā.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar publicētajiem darba tirgus pieprasījuma datiem, tuvākajā laikā pieprasījums pēc darbiniekiem nesaruks.

Biznesmeņi sagaida, ka palielināsies vakanču skaits un joprojām būs jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Šeit Ekonomikas ministrijas prognozes sakrīt ar darba devēju redzējumu: darbaspēka pieprasījums tikai un vienīgi pieaugs kaut vai tāpēc, ka iedzīvotāju skaits turpina kristies.

Pēc darba devēju domām, vislielākā aktivitāte būs vērojama preču un pakalpojumu profesiju grupā, sevišķi veikalu pārdevēju un pārdevēju palīgu amatos. Tāpat ir nepieciešami speciālisti un vecākie speciālisti.

Svarīgāko iemaņu vidū darba devēji norāda valsts valodas zināšanas, komunikatīvās prasmes, krievu valodas zināšanas un iemaņas darbā ar datoru.

1
Tagi:
darba tirgus
Pēc temata
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
VID

Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem

17
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.

Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.

No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.

Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.

Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.

Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.

Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.

Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.

Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.

17
Tagi:
nodokļi, nodokļu reforma, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju