Krievu valodas mācību grāmata, foto no arhīva

Krievu valodas aizlieguma dēļ Latvijas augstskolas pazaudējušas 10 miljonus eiro gadā

36
(atjaunots 17:09 14.05.2020)
Satversmes tiesa turpina skatīt privāto augstskolu prasību par to, ka aizliegums pasniegt ne valsts valodā ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Tiesa uzklausīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski: viņš uzskata pasākumus par pārāk bargiem, vēsta LSM.lv ar atsauci uz Latvijas Radio 4 Ziņu dienestu.

Trieciens augstākajai izglītībai

Prasības iesniedzēji uzskata, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās aizskar uzņēmējdarbības tiesības un brīvības, kā arī ir akadēmisko brīvību pārkāpums.

Tiesa uzklausīja arī zvērināto advokātu Uģi Zeltiņu, kuram ir liela pieredze Eiropas Tiesas lietu izskatīšanā. Advokāts atzīmēja, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās nepārkāpj, taču būtiski skar uzņēmēju tiesības.

Studenti, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis novērtēja strīdīgās likuma normas par augstskolām no biznesa pozīcijas. Viņš nosauca tās pār pārmērīgām un netālredzīgām, kā arī paziņoja, ka pirms dažiem gadiem studentu skaits, kuri mācījās krievu valodā, Latvijā bija 5000. Pašlaik pasniegšana krievu valodā ir neiespējama. Ja aprēķina nesaņemto peļņu, vadoties pēc studiju maksas Biznesa augstskolā "Turība", un pieņem, ka vidējais studentu skaits ir 2,5 tūkstoši gadā, tad to studiju maksā saņemtie ienākumi sastādītu 10 miljonus eiro. Tā ir vidējā nesaņemto ienākumu summa.

Šīs lietas trešajā sēdē Satversmes tiesa uzdeva papildu jautājumus atbildētājiem – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, – ņemot vērā informāciju, kas tika iegūta no citiem procesa dalībniekiem iepriekšējā klausīšanās reizē.

Tostarp profesors Jānis Vētra uzsvēra, ka pasniegšana ārzemju studentiem citās valodās, pat ja tās nav oficiālās ES valodas, nekādā veidā nevar iedragāt latviešu valodas pozīcijas un traucēt tās attīstībai. Tieši pretēji, aizliegums privātajām Latvijas augstskolām izvēlēties pasniegšanas valodu atbilstoši tirgus prasībām rada triecienu biznesam un veicina augstākās izglītības iznīcību Latvijā.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Daiga Dambīte, atbildot uz tiesas jautājumiem, neatzina nekādus tiesību un brīvību pārkāpumus tiem, kas vēlas iegūt augstāko izglītību Latvijā.

Kā zināms, pērn Saeima apstiprināja, savukārt prezidents pasludināja "valodu" grozījumus Izglītības likumā, kuri strauji samazina krievu valodas lietojumu skolās un aizliedz pasniegt tajā augstskolās, pat privātās augstskolās. Studentiem, kuri jau mācās krievus valodā, ļaus pabeigt izglītību, programmu krievu valodā akreditācija paliek spēka līdz akreditācijas termiņa beigām – taču jaunus abiturientus kopš 2019. gada augstskolas vairs neuzņem.

"Liekos studentus" gaida Igaunijā

Latvijā kopš 2019. gada janvāra darbojas likums, saskaņā ar kuru augstākās izglītības iestādēm nav atļauts uzņemt jaunus studentus krievvalodīgās programmās. Esošās programmas ar mācībām krievu valodā ir jāslēdz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar "Study in Estonia" statistiku, 2018. gada beigās lielākā daļa studentu no bijušajām PSRS republikām studēja Tartu Universitātē (546), Tallinas Tehniskajā universitātē (313), Tallinas Universitātē (113) un Uzņēmējdarbības lietišķo zinātņu universitātē Mainor (82).

Lielākā daļa no tiem studē programmās ar angļu mācībvalodu, programmās ar krievu mācībvalodu mācās aptuveni 10%, savukārt ar igauņu mācībvalodu – 8%.

36
Tagi:
krievu valoda, augstākā izglītība
Pēc temata
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Mājās runā krieviski, bet "cilvēkos" – valsts valodā? LKS atbildēja Pabrikam
Krievus nicināt, bet paši angļu valodu nezināt: latviete izsmēja emigrantus

Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā

8
(atjaunots 16:42 05.12.2020)
Alkoholu, zobu sukas un automašīnu eļļu brīvdienās būs iespējams nopirkt tikai interneta veikalos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, taču ne interneta veikaliem, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Bruklītis preses konferencē.

Ierobežojošo pasākumu saraksts, ko Ministru kabinets pieņēmis šonedēļ, paredz, ka brīvdienās aizliegts strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas produktu, kā arī pirmās nepieciešamības preču (medikamenti, higiēnas preces) tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka "higiēnas preču" kategorija ietver šampūnus, mutes dobuma higiēnas līdzekļus, zobu sukas, ziepes, ķermeņa mazgāšanai paredzētus līdzekļus, tualetes papīru, kabatlakatiņus, kosmētiskās salvetes, dvieļus, galda salvetes, ieliktņus, tamponus, pamperus un sejas maskas.

Tirdzniecības aizliegums attiecas arī uz DUS. Brīvdienās un svētku dienās nebūs iespējams nopirkt auto kopšanas līdzekļus – šajā periodā DUS tirgos tikai degvielu, pārtikas preces un higiēnas preces. Aizliegums attiecas arī uz tādām precēm, kā, piemēram, stiklu mazgāšanas līdzeklis un autoeļļa.

Tomēr tirdzniecība internetā nav aizliegta – brīvdienās tiešsaistē iespējams nopirkt preces, kuru pārdošana veikalos aizliegta, arī alkoholu un cigaretes.

Domājams, šis lēmums dāvās papildu stimulu interneta tirdzniecības sektora attīstībai valstī. Jau pavasarī, ārkārtējās situācijas režīma darbības pirmajās dienās Latvijā bija vērojams straujš pārtikas preču tirdzniecības uzplaukums internetā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu par 9% pieaudzis cilvēku skaits, kuri pirkuši preces un pakalpojumus internetā (62,8%). Internetā visbiežāk pirka apģērbu, apavus un aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%).

Aptauja, ko pasta pakalpojumu operators Omniva organizēja oktobrī, apliecināja, ka šogad gandrīz puse (45%) iedzīvotāju plāno nopirkt Ziemassvētku dāvanas internetā.

8
Tagi:
ierobežojumi, internets, tirdzniecība, ministru kabinets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji cieš no krāpnieku darbībām, kuri krāpšanas nolūkos izmanto Covid-19
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
Aldis Gobzems

"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus

31
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.

Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.

"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas  līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.

​Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.

Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.

Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.

31
Tagi:
Aldis Gobzems, ierobežojumi, ārkārtējā situācija
Pēc temata
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā