Krievu valodas mācību grāmata, foto no arhīva

Krievu valodas aizlieguma dēļ Latvijas augstskolas pazaudējušas 10 miljonus eiro gadā

38
(atjaunots 17:09 14.05.2020)
Satversmes tiesa turpina skatīt privāto augstskolu prasību par to, ka aizliegums pasniegt ne valsts valodā ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Tiesa uzklausīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski: viņš uzskata pasākumus par pārāk bargiem, vēsta LSM.lv ar atsauci uz Latvijas Radio 4 Ziņu dienestu.

Trieciens augstākajai izglītībai

Prasības iesniedzēji uzskata, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās aizskar uzņēmējdarbības tiesības un brīvības, kā arī ir akadēmisko brīvību pārkāpums.

Tiesa uzklausīja arī zvērināto advokātu Uģi Zeltiņu, kuram ir liela pieredze Eiropas Tiesas lietu izskatīšanā. Advokāts atzīmēja, ka valsts regulēšana attiecībā uz pasniegšanas valodu privātās augstskolās nepārkāpj, taču būtiski skar uzņēmēju tiesības.

Studenti, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis novērtēja strīdīgās likuma normas par augstskolām no biznesa pozīcijas. Viņš nosauca tās pār pārmērīgām un netālredzīgām, kā arī paziņoja, ka pirms dažiem gadiem studentu skaits, kuri mācījās krievu valodā, Latvijā bija 5000. Pašlaik pasniegšana krievu valodā ir neiespējama. Ja aprēķina nesaņemto peļņu, vadoties pēc studiju maksas Biznesa augstskolā "Turība", un pieņem, ka vidējais studentu skaits ir 2,5 tūkstoši gadā, tad to studiju maksā saņemtie ienākumi sastādītu 10 miljonus eiro. Tā ir vidējā nesaņemto ienākumu summa.

Šīs lietas trešajā sēdē Satversmes tiesa uzdeva papildu jautājumus atbildētājiem – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, – ņemot vērā informāciju, kas tika iegūta no citiem procesa dalībniekiem iepriekšējā klausīšanās reizē.

Tostarp profesors Jānis Vētra uzsvēra, ka pasniegšana ārzemju studentiem citās valodās, pat ja tās nav oficiālās ES valodas, nekādā veidā nevar iedragāt latviešu valodas pozīcijas un traucēt tās attīstībai. Tieši pretēji, aizliegums privātajām Latvijas augstskolām izvēlēties pasniegšanas valodu atbilstoši tirgus prasībām rada triecienu biznesam un veicina augstākās izglītības iznīcību Latvijā.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Daiga Dambīte, atbildot uz tiesas jautājumiem, neatzina nekādus tiesību un brīvību pārkāpumus tiem, kas vēlas iegūt augstāko izglītību Latvijā.

Kā zināms, pērn Saeima apstiprināja, savukārt prezidents pasludināja "valodu" grozījumus Izglītības likumā, kuri strauji samazina krievu valodas lietojumu skolās un aizliedz pasniegt tajā augstskolās, pat privātās augstskolās. Studentiem, kuri jau mācās krievus valodā, ļaus pabeigt izglītību, programmu krievu valodā akreditācija paliek spēka līdz akreditācijas termiņa beigām – taču jaunus abiturientus kopš 2019. gada augstskolas vairs neuzņem.

"Liekos studentus" gaida Igaunijā

Latvijā kopš 2019. gada janvāra darbojas likums, saskaņā ar kuru augstākās izglītības iestādēm nav atļauts uzņemt jaunus studentus krievvalodīgās programmās. Esošās programmas ar mācībām krievu valodā ir jāslēdz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar "Study in Estonia" statistiku, 2018. gada beigās lielākā daļa studentu no bijušajām PSRS republikām studēja Tartu Universitātē (546), Tallinas Tehniskajā universitātē (313), Tallinas Universitātē (113) un Uzņēmējdarbības lietišķo zinātņu universitātē Mainor (82).

Lielākā daļa no tiem studē programmās ar angļu mācībvalodu, programmās ar krievu mācībvalodu mācās aptuveni 10%, savukārt ar igauņu mācībvalodu – 8%.

38
Tagi:
krievu valoda, augstākā izglītība
Pēc temata
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Mājās runā krieviski, bet "cilvēkos" – valsts valodā? LKS atbildēja Pabrikam
Krievus nicināt, bet paši angļu valodu nezināt: latviete izsmēja emigrantus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

18
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

18
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

29
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

29
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu