Valsts valodas centrs. Foto no arhīva

Cilevičs: naudas sodi par necieņu pret latviešu valodu ir jāizraksta nacionālpatriotiem

27
(atjaunots 16:51 14.05.2020)
Maksimālais naudas sods par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu ir pieaudzis divas reizes – līdz 700 eiro.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Apgalvojumi, ka latviešu valoda ir vāja un nespēj izturēt konkurenci ar citām valodām bez aizliegumu ieviešanas to izmantošanai, – tā ir visīstākā necieņas izrādīšana pret valsts valodu, par ko ir jāsoda nacionālpatrioti, uzskata Saeimas deputāts Boriss Cilevičs.

Šādi partijas "Saskaņa" pārstāvis komentēja Administratīvo sodu likuma pieņemšanu, tai skaitā par likumpārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā. Dokumentu galīgajā lasījumā Latvijas Saeimas deputāti atbalstīja 7. maijā.

Tā, par "klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu" paredzēts naudas sods no 35 līdz 700 eiro.

"Jāsaka, ka šī norma nav jauna, tā pastāvēja arī līdz šim, vienkārši iepriekš bija citā likumā (pārnešana ir saistīta ar tā saucamo dekodifikāciju – administratīvo pārkāpumu normu piemērošanas vienkāršošana). Un pat tika piemērota praksē, lai gan reti – 2011. gadā VVC uzlika sodu Jūrmalas domei, kura nolēma sarīkot "Zvaigžņu aleju" konkursam "Jaunais vilnis" bez tulkojuma latviešu valodā. Vai par šādu normu ir jāpauž sašutums un jāprotestē pret to?

Domāju, nē. Jautājums patiešām ir samērā aktuāls. Latviešu valoda patiešām pastāvīgi tiek pakļauta aizvainojumiem.

Pirmām kārtām no to cilvēku puses, kuri pastāvīgi un uzbāzīgi apgalvo: redz, latviešu valoda ir tik vāja, trausla, nedzīvotspējīga, nespēj izturēt konkurenci ar citām valodām… Lai to aizstāvētu, tai ir jāveido siltumnīcas apstākļi, pastāvīgi jāpaplašina aizliegumi citu valodu lietošanai, jāignorē mūsdienu Eiropas vērtības un kultūru un valodu daudzveidības standarti, jāpārkāpj lingvistisko minoritāšu tiesības, citādi, redz, latviešu valoda neizdzīvos," uzrakstīja Boriss Cilevičs savā Facebook lapā.

Pēc deputāta domām, šāda pozīcija ir "vistīrākā klajas necieņas paušana". Cilevičs atzīmēja, ka latviešu valoda tajā runājošo skaita ziņā ieņem 40. vietu starp 230 Eiropas valodām. Latviešu valodai ir maksimāli augsts juridiskais statuss: valsts valoda – pat ne oficiālā, kā tas ir vairumā valstu.

"Detalizēta likumdošana uzliek pienākumu un liek izmantot latviešu valodu gan publiskajā, gan privātajā sektorā, un asi ierobežo citu valodu lietojumu, kā arī nosaka prasības darbinieku valodas prasmēm (tai skaitā privātajā sektorā), kas acīmredzami pārsniedz apmēru, kas ir nepieciešams savu pienākumu praktiskajai izpildei. Visam plusā – latviešu valoda ir viena no oficiālajām ES valodām," uzskaitīja deputāts latviešu valodas "aizstāvēšanas" veidus.

Savu viedokli attiecībā uz naudas sodiem par necieņu pret valsts valodu viņš pabeidza ar vārdiem: "Man, cilvēkam, kurš pēc paša gribas iemācījās latviešu valodu vēl padomju laikos, izraisa sašutumu "nacionālpatriotu" mūžīgā sūdzēšanās un žēlošanās. Tādēļ arī uzskatu, ka normu par necieņu ir pret ko pielietot. Taču baidos vien par to, ka tiem, kam ir pilnvara to darīt, ir citāds priekšstats par necieņu."

27
Tagi:
nacionālpatrioti, latviešu valoda
Pēc temata
VVC kaitē Latvijai vairāk, nekā visi koronavīrusi: Ušakovs lūdz informāciju krievu valodā
Siguldietis sašutis: vietējā veikalā skan paziņojumi krievu valodā
"VVC nepadodas": Ušakovs pārdzīvo, ka latviešu valodas dēļ Latvijā krievu nepaliks
Sasveicinos latviski, bet atbild man krieviski! Latviešus šokē Bolderāja
"Te nav Krievija": šaha spēlētāja tēvu sadusmoja ielūgums krievu valodā
Policijas mašīna

IeM vadītājs piedāvā atdot informatoriem daļu konfiscēto līdzekļu

1
(atjaunots 10:44 04.07.2020)
IeM vadītājs Sandis Ģirģens uzskata, ka noziegumu atklāšanu varētu palielināt, leģitimējot izmaksas informatoriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts policijas atskaites par to, ka Latvijā samazinās noziedzības līmenis, nav pelnījis uzticību, uzskata IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Noziegumu atklāšanai varētu palīdzēt jauni pasākumi, uzskata ministrs, tostarp atlīdzību izmaksa informatoriem, vēsta LSM.

Ģirģens uzsver, ka visnopietnākās problēmas Latvijā, kas ir saistītas ar noziedzības jomu, ir zādzības un izvairīšanās no nodokļu samaksas. Viens no risinājuma ceļiem IeM vadītāja skatījumā ir aktīvākā Valsts un pašvaldības policijas sadarbība. Tostarp noziegumu atklāšanai ir jāizmanto videokameru tīkls. Šobrīd šādas informācijas iegūšana ir apgrūtināta.

Ģirģens piedāvāja vēl trīs, viņaprāt, efektīvus veidus, kuri palīdzēs uzveikt gan organizēto noziedzību, gan korupciju, gan ēnu ekonomiku.

Pirmām kārtām Ģirģens piedāvā aktīvāk attīstīt informatoru institūtu, kuri varētu ziņot par pārkāpumiem dažādās nozarēs – un saņemt no valsts maksu par saviem pakalpojumiem. Taču šim nolūkam vienlaikus nāksies veikt grozījumus Operatīvās darbības likumā.

"Normas nodrošinās praksē šādu mehānismu: ja pateicoties operatīvajai informācijai, kas tiks saņemta no informatora, izdosies konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, daļu šo līdzekļu – likumā noteiktā apmērā – varēs saņemt pats informators. Šādi mēs spēsim panākt konfidencialitāti un būtiski palielināt iegūtās operatīvās informācijas apjomu. Jo ir zināms, ka mūsu sistēmā šobrīd ir ass operatīvo darbinieku trūkums, viņu iespējas ir ierobežotas – tātad, samazinās operatīvās informācijas apjoms apstrādei. Ar informatoru palīdzību šo caurumu varēs aizpildīt," pārliecināts ministrs.

Otrais piedāvājums – lai konfiscētie līdzekļi – iepriekš noteikts procents – atgriežas atpakaļ tiesībsargājošo iestāžu budžetā materiālās bāzes papildināšanai un infrastruktūras stiprināšanai.

Trešajā punktā Ģirģens piedāvāja parūpēties par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, lai uzņēmēji spētu ātri un vienkārši pārbaudīt savus potenciālos biznesa partnerus ar piekļuvi noteiktai datubāzei.

1
Tagi:
Sandis Ģirģens
Pēc temata
Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā
Grišins: jaunajam Valsts policijas priekšniekam nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus
Latvijā plāno bez maksas "izlabot" seksa industrijas klientus un darbiniekus
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

4
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

4
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija