Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

Ģirģens par Uzvaras dienu: vai tiešām kāds domāja, ka es cilvēkiem uzrīdīšu suņus

223
(atjaunots 15:39 14.05.2020)
IeM vadītājs atbildēja uz apsūdzībām pret viņu: neviens 4. maijā neaizliedza nolikt ziedus, autokolonnu Daugavpilī neviens nepavadīja, policija pret visiem Latvijas iedzīvotājiem izturas vienādi.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Šogad 9. maijs Pārdaugavā aizritēja krietni mierīgāk, nekā iepriekšējos gados, savukārt attiecībā pret tiem, kas pārkāpa ārkārtējās situācijas režīmu, tika sastādīti protokoli, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens telekanāla RigaTV24 ēterā.

Sergejs Dubovskis kopā ar dēlu
© Photo Из личного архива Сергея Дубовского

Pēc Uzvaras dienas pār IeM vadītāju pāršalca pārmetumu vilnis, gan no valdošās koalīcijas kolēģu, gan no sociālo tīklu lietotāju puses: it kā 9. maijā pie pieminekļa kritušajiem vairākkārt tika pārkāpts ārkārtējās situācijas režīms, savukārt policija stāvēja un noskatījās.

Tiesa, Ģirģens uzskata, ka visu ir izdarījis pareizi, jo policistiem pret visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāizturas vienādi.

"Nebija tautas uztraukumu, nebija agresijas, nebija piedzeršanās, nebija sadursmju. Tad ko tik sliktu mēs izdarījām? Mēs nedalām cilvēkus pēc tautības vai valodas, pret visiem izturamies vienādi," sacīja Ģirģens.

Viņš atgādināja, ka ikgadējā 9. maija svinēšana Rīgā un Latvijas sabiedrības reakcija uz to ir manāma ne tikai valstī, bet arī ārzemēs.

"Jūs atceraties, kā [9. maijā] katru gadu iedomājas Latviju? Kas mēs esam par valsti, kā mēs uzvedamies un tā tālāk. Ja kāds domāja, ka es sadzīšu mašīnas, arestēšu cilvēkus, izlaidīšu suņus, asaru gāzi, tad diez vai tā būtu bijusi pareiza pieeja. Es patiešām cienu cilvēkus, visi ir vienlīdzīgi un pret visiem ir jāizturas vienādi," sacīja IeM vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos ieviestie noteikumi neaizliedz individuālā kārtībā apmeklēt dažādas vietas. Tādēļ sociālajos tīklos izplatītie paziņojumi par to, ka "latviešiem aizliedza publiski atzīmēt 4. maiju, bet krieviem atļāva atzīmēt 9. maiju", neatbilst patiesībai.

"Vēl viens mīts, kas tiek aktīvi izplatīts. Ministru kabineta noteikumi Nr.103 neaizliedza 4. maijā doties pie Brīvības pieminekļa un individuālā kārtībā nolikt ziedus. Es pats ar savu dēlu devos turp un noliku ziedus," sacīja Ģirģens.

Tāpat viņš noraidīja pārmetumus policijai par tās bezdarbību. Pēc viņa sacītā, pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem policisti veica savu darbu un aizturēja vairākas personas par administratīviem pārkāpumiem. Kopumā 9. maijā Uzvaras parkā Pārdaugavā tika reģistrēti 44 pārkāpumi, tai skaitā 24 bija saistīti ar pulcēšanās aizlieguma un fiziskās distancēšanās nepieciešamības neievērošanu.

Tāpat Ģirģens komentēja izplatīto informāciju par to, ka Daugavpilī policijas mašīna it kā pavadīja svētku pasākuma par godu Uzvaras dienai dalībnieku autokolonnu.

"Es arī redzēju video, kur policijas mašīna it kā pavada kolonnu no citiem automobiļiem, uz viena no kuriem ir redzams Krievijas karogs. Es veicu dienesta pārbaudi un noskaidroju, ka tā policijas mašīna veica konkrētās teritorijas patrulēšanu, un neviena Valsts policijas mašīna todien neeskortēja citus automobiļus. Bet šī kolonna vienkārši iestūrēja no kaimiņu ielas," sacīja Ģirģens.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka attiecībā pret dažiem ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu pārkāpējiem gan Daugavpilī, gan Rīgā tika ierosinātas administratīvās lietas.

223
Tagi:
Sandis Ģirģens, Latvija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Liepājā izskan sūkstīšanās par ziedu nolikšanu pie pieminekļa 9. maijā
Miera svētki un drošības pasākumi: kā Rīga atzīmē Uzvaras dienu pandēmijas apstākļos
Latvija nošķīrusies no Krievijas un Uzvaras. Tagad to moka nepilnvērtības komplekss
"Mums ir iespļauts sejā": nacionālpatrioti sašutuši par Uzvaras svētku popularitāti Rīgā
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

30
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

30
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

57
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

57
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

0
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

0
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā