Nacistu attēlojums uz suvenīru krīzes, foto no arhīva

Fašisti "atbrīvotāji": Latvija un Igaunija pastāstīs tūristiem "pareizo" vēsturi

55
(atjaunots 14:59 14.05.2020)
Divi miljoni eiro no Eiropas fondiem aizies kara objektu atjaunošanai Latvijā un Igaunijā, kuri tiks iekļauti jaunajos tūrisma maršrutos; projekta mērķis ir pastāstīs oficiālo XX gadsimta vēstures traktējumu ar "padomju okupāciju" un "mežabrāļiem" varoņu kārtā.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Latvijā un Igaunijā tiek veidots plašs kara mantojuma objektu tūrisma maršrutu tīkls. 170 objektu atjaunošanai un būvniecībai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir piešķirti gandrīz divi miljoni eiro, vēsta TV3.

Objektu tematika un ekspozīcijas saturs atbildīs oficiālajam XX gadsimta vēstures traktējumam, ieskaitot "padomju okupācijas" tēmu un priekšstatu par "mežabrāļiem", kā par pretošanās varoņiem.

"Padomju un vācu pasaules iekarošanas plāni"

Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka galvenai militāri vēsturisko maršrutu izveidošanas mērķis ir pastāstīt tūristiem par Latvijas un Igaunijas vēsturi pagājušajā gadsimtā.

"Viss projekts ir sadalīts nosacīti četros vēsturiskos posmos. Pirmais pasaules karš un neatkarības cīņas, tad Otrais pasaules karš, mežabrāļi un padomju dzelzs aizkars un dzīve padomijā," pastāstīja Asnāte Ziemele. 

Par to, kādā garā tika pasniegta Otrā pasaules kara vēsture, tiek ziņots asociācijas "Lauku ceļotājs" mājaslapā.

"2. Pasaules karā Padomju Savienības un Vācijas pasaules iekarošanas plāni tika apstiprināti ar Molotova-Ribentropa paktu, un mēs nonācām padomju okupācijas rokās ar tam sekojošajām slepkavībām un deportācijām. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka vācieši 1941. gadā tika sveikti kā atbrīvotāji Baltijā. Arī šajā karā latvieši un igauņi nēsāja dažādu pretinieku formas tērpus, gāja bojā cilvēki, tika iznīcinātas ēkas un pilsētas," teikts projekta pārskatā.

Tādā pašā garā tiek stāstīts par "mežabrāļiem": "2. Pasaules kara beigās padomju okupācijas režīms atgriezās. Daudzi vīri devās mežā un turpināja pretoties sarkanajai varai. Diemžēl spēku samērs acīmredzami bija par labu okupantiem un "mežabrāļi" pamazām izzuda."

Tiek minēts arī objekta piemērs, kurš būs veltīts šim periodam: Kara atribūtikas muzejā Sāremā salā tiks uzbūvēts "mežabrāļu" bunkurs – tajā varēs apskatīties ne vien ekspozīciju, bet arī pārnakšņot.

Virzīšanās pie vēstures pārrakstīšanas

Iepriekš Lietuvā tika sastādīta rezolūcija, kurā apgalvots, ka 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību mērķis bija "iznīcināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valstiskumu". Tāpat rezolūcijā tika nosodīta "dezinformācija" no Krievija puses attiecībā uz Molotova-Ribentropa pakta "attaisnošanu" un skanēja aicinājums Eiropas Parlamentam, citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu parlamentiem, starptautiskajām organizācijām "nesamierināties un kopīgiem spēkiem pretoties vēstures revizionismam un dezinformācijai" no Krievijas puses.

Neatpalika no kaimiņiem arī Nacionālās apvienības deputāti. Uzvaras dienas gaidās viņi "izvilka" cauri parlamentam kārtējo rezolūciju, kas ir veltīta Otrā pasaules kara beigām. Deputāti aicināja Eiropu "pareizi izprast 75. gadus vecus notikumus". Tiesa, rezolūciju Saeimā sagaidīja neviennozīmīgi.

Pēc PSRS sabrukuma Baltijas varasiestādes regulāri rīko vajāšanas akcijas pret tiem, kas nepiekrīt šo valstu oficiālajai pozīcijai saistībā ar "padomju okupāciju". Tāpat Baltijas republiku vadība rosina rusofobisku politiku, pakļaujot sabiedriskai nosodīšanai tos, kas pozitīvi atsaucas par šo valstu padomju pagātni.

Krievija uzsvēra, ka Baltijas republikām nav tiesiska pamatojuma kaut ko pieprasīt, un nosauca viņu pretenzijas attiecībā uz "padomju okupāciju" par absurdām.

Tāpat Maskava ne reizi vien paziņojusi, ka Baltijas valstu pievienošanās PSRS 1940. gadā nebija pretrunā ne ar vienu tā laika starptautisko tiesību pantu. Starp valstīm nenotika militārs konflikts, savukārt vietējās varasiestādes neaizliedza padomju karaspēkiem ienākt Baltijas republiku teritorijā un pauda acīmredzamu piekrišanu. Turklāt padomju periodā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā darbojās nacionālās varas iestādes.

Krievijas varasiestādes vairākas reizes paziņojušas, ka atsevišķas Eiropas valstis cenšas pārrakstīt vēsturi. Prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka KF ir pienākums nodrošināt patiesības saglabāšanu par Lielo Tēvijas karu un pretoties tās vēstures falsifikācijas centieniem.

55
Tagi:
Latvija, Igaunija
Pēc temata
Pievērsušies vien padomju pagātnei: vēsturnieks par "pārsteidzošu ainu" Baltijas valstīs
Krievijas ĀM nosodīja Vašingtonas centienus sagrozīt Otrā pasaules kara rezultātus
Karš sen jau ir beidzies: deputāti izvērtēja rezolūciju par vēstures sagrozīšanu
"Visa padomju tauta strādāja Latvijas labā!" Bordāns saņēma skarbu atbildi no Maskavas
Būvnieki ceļ vasaras terasi Domu laukumā, foto no arhīva

Rīga viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas

6
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.

Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.

Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).

Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.

"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.

Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.

Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.

Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.

6
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Tūrisma operatoru asociācijas vadītāja: ceļojumi vairs nebūs tādi, kādi tie bija
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva

Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc

12
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.

Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.

Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.

"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.

Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

12
Tagi:
emigrācija, ASV, Krievija, Latvija, uzturēšanās atļauja
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

11
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

11
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības