Zivju pārstrādes uzņēmums Kaija/Karavela

Zivju smaka man ir vīraks: mūziķis krīzes laikos kārto šprotes bundžās

37
(atjaunots 12:54 12.05.2020)
Reiz grupa "Blitze" piedalījās "Eirovīzijas" atlasē, bet šodien tās solists strādā zivju cehā pie konveijera – krīzes apstākļos katrs pelna, kā māk.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Krīzes laikos jāmeklē iespējas nopelnīt, nevis jāraud spilvenos, nolēma latviešu grupas "Blitze" solists Arvīds Berķis un iekārtojās darbā uzņēmuma "Kaija" zivju cehā,

Grupas "Blitze" mūziķis, pasākumu organizators un fotogrāfs Arvīds Berķis ilgu laiku nevarēja strādāt nopietnas traumas dēļ – pirms vairākiem mēnešiem viņam gadījies galvaskausa lūzums. Vairākus mēnešus Berķis atguva spēkus, bet, kad beidzot varēja atsākt darbu, sākās Covid-19 pandēmijas radītā krīze, stāsta jauns.lv.

"Līdz ar Covid-19 krīzi zaudēju visus līdzšinējos ienākumus. Līdz šim pelnīju ar muzicēšanu, pasākumu organizēšanu, biju fotogrāfs. Darbi, foto pasūtījumi bija saplānoti līdz pat rudenim, un pēkšņi tie visi tika atcelti. Turklāt es iepriekšējos astoņus mēnešus smagu veselības problēmu dēļ nevarēju pastrādāt. Līdz ar to man nebija ietaupījumu, jo nevarēju veikt uzkrājumus," atklāja Berķis.

Tomēr mūziķis nekrita izmisumā un sāka meklēt darbu – viņs saprata, ka drīz vien uz ielas būs tūkstošiem strādāt gribētāju, un vakanču skaits saruks. Galu gala Berķis iekārtojās uzņēmuma "Kaija" zivju cehā.

"Labi, ka ātri noreaģēju un uzreiz sāku meklēt jebkādu citu darbu. Sapratu – ja jau atlaiž n-tos tūkstošus darbinieku, tad brīvu vakanču nemaz nebūs tik daudz," atcerējās mūziķis.

Ar agrākajiem ienākumiem algu uzņēmumā nevar ne salīdzināt, tomēr tā ļauj savilkt galus kopā.

Darbs nav sarežģīts – patlaban viņš strādā pie konveijera.

"Darbs pie konveijera šajā situācijā ir pat zināmā mērā veselīgs, jo nav laika drūmām domām par šā brīža samērā bezcerīgo situāciju, kāda ir mums – radošajā sfērā esošajiem," piebilda Berķis. Brīvo laiku viņš velta mūzikai un atgūst spēkus pie dabas krūts, jo aizraujas ar makšķerēšanu. "Pats galvenais – strādājam pie grupas "Blitze" jaunā albuma, kas ir jau finiša taisnē!" piebilda solists.

Taujāts, vai jaunajā darba vietā zivju smārds netraucē, atbildēja ar smaidu: "Nē, taču! Man patīk makšķerēt, un zivju smaka man ir kā vīraks. Bet, ja nopietni, jā, protams, aromāts cehā ir ļoti koncentrēts, taču tas nesagādā problēmas – nomazgājos, pārģērbjos un varētu kaut vai braukt spēlēt koncertus. Ja, protams, tādi būtu. Bet tāda ir dzīve! Nevajag krist izmisumā, bet gan mācīties no šā laika, nebaidīties no jebkāda darba un meklēt iespējas šo krīzi pārvarēt. Un aicinu atbalstīt citam citu, iegādāties Latvijas produktus, lai Latvijas ekonomika spētu atgūties," noslēgumā ieteica mūziķis.

37
Tagi:
koronavīruss, Latvija, zivrūpniecība
Pēc temata
Šprotes valsts rezervēm: Latvijas zivju pārstrādātājs netiek galā ar pasūtījumu vilni
Kazāks: šo krīzi Latvija pārdzīvo, kā pieaugušais - ar savu maku
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Latvijas lielais bizness "zem krīzes karoga" varēs samazināt algas darbiniekiem
Deviņi tūkstoši pusotra mēneša laikā: Latvijā notiek kolektīvās atlaišanas
Sadzīt bezdarbniekus likt šprotes un šantažēt ar pabalstu: kā Latvijā meklē kadrus
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

4
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

9
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

9
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju