Uzvaras piemineklis

"Mums ir iespļauts sejā": nacionālpatrioti sašutuši par Uzvaras svētku popularitāti Rīgā

159
(atjaunots 16:28 10.05.2020)
Cilvēki, kuri 9.maijā nesa ziedus pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, aizkaitinājusi publicisti Ritu Evu Našenieci – viņa to uzskata par "ņirgāšanos".

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latvijas sociālo tīklu sektorā nacionāli norūpējušies cilvēki demonstrē sašutumu par Uzvaras dienas popularitāti Latvijā.

Nacionālpatriotus nespēj mierināt pat policijas sniegtā informācija: no malas cilvēku skaits patiešām, iespējams, atgādinājis pūli. Tomēr patiesībā viss bija noteikumu robežās: policisti veselu dienu sekoja kārtībai pie Uzvaras pieminekļa un aicināja cilvēkus ievērot noteikumos paredzēto sociālo distanci divu metru attālumā.

​Tomēr publiciste Rita Eva Našeniece nolēma veltīt tēmai dusmīgu publikāciju Facebook.

"Labvakar visiem, kas mani lasa. Lūk, šis ir patiešām nopietni. Šodien izrādījās, ka dzīvojam valstī, kur nedrīkst publiski pulcēties 4.maijā, bet drīkst to darīt 9.maijā.

Esmu cilvēks, kas nav īpaši bailīgs. Mani baidīt nav ieteicams, jo tas var izrādīties neproduktīvi baidītājam. Taču, ja pēc šī 9.maija valdība izliksies, ka nekas nav noticis, mums visiem ir jābaidās dzīvot šajā valstī. Un nē, joprojām nebaidos no COVID 19. Meli ir bīstamāki. Lai kliedētu visus pārpratumus- šis NAV ieraksts, par svinētājiem un - vai vajag nojaukt attiecīgo pieminekli. Un es NEpaužu savas bažas par kroņa vīrusa vilni.

Tātad - šodienas 9.maija PUBLISKĀ PULCĒŠANĀS Pārdaugavā nav tikai ņirgāšanās par mūsu vecīšiem, kas sēdēja mājās un nevarēja no tām iziet. Par manu vīramāti, kura nomira slimnīcā vientulībā un apjukumā, jo kovīda dēļ viņas bērni un mazbērni nevarēja viņu apciemot. Par viņas draugiem, citiem vecīšiem, kas nevarēja ierasties uz viņas bērēm atvadīties. Par cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vīrusa dēļ. Par tiem, kas nezin kā samaksāt īri nākošmēnes, jo viņi nevar nopelnīt izolējoties mājās. Par bērniem, kas nedrīkst iet uz skolu un tikties ar draugiem. Iekšlietu sistēma par mums šodien ieņirdza. Noteikums par publisko pasākumu aizliegumu attiecas tikai uz mums - likumpaklausīgajiem pajoliņiem, otrās šķiras muļķīšiem? 4.maijā mēs nevarējām pulcēties, lai svinētu savas valsts svētkus, bet šeit netraucēti notika masveidīgs pulcēšanās pasākums, ko dekorēja policijas klātbūtne. POLICIJAS KLĀTBŪTNE.

Ir radies iespaids, ka Iekšlietu ministri Latvijā sen ir dekoratīvas figūras, bet toni nosaka spēka struktūras policijā. Ministra uzdevums ir turēt muti un tām pārāk netraucēt. Taču tas nenoņem politisko atbildību. Mums visiem ir jābaidās no šādiem ministriem, bet vēl vairāk no tiem, kam patiešām ir vara spēka struktūrās. Man kauns arī par mums. Par smilkstēšanu savā nodabā, savās virtuvēs. Mums ir iespļauts sejā un neizliksimies, ka tas ir lietutiņš. Pat ja visaugstākie labi apmaksātie vadoņi izlksies, ka tas ir lietutiņš, pat ezim skaidrs, ka tas nav.

Ja klusēs visi šie epidemioloģijas gudrie un amatpersonas, ja klusēsim mēs, kas katru dienu pildam šo sociālo kontraktu ar valsti, ja klusēsim - tad mums nav nākotnes. Ja Iekšlietu ministrs un policijas vadītāji paliks savos krēslos - varu jums pateikt - varam sākt baidīties no kaut kā daudz baismīgāka kā COVID 19," lasītājus brīdināja publiciste.

Jau otro dienu sašutumā ir arī publiciste un nacionālpatriote Elita Veidemane, pazīstama ar savu naidu pret Uzvaras pieminekli.

​​"Nepārvarami gribas redzēt, kā reaģēs mūsu premjeriņš un "koalīcijas" partijas uz 9.maija guļanku, ko policija pieļāva savā bezdarbībā. atkal klusēsiet? tik traki bail? vai arī kārtējo slaidi uzspļaujat saviem vēlētājiem un viņu jautājumiem?" raksta Elita Veidemane Twitter. Vēlāk viņa informēja, ka jau nosūtījusi pieprasījumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam.

Atgādināsim, ka, ņemot vērā ārkārtējās situācijas ietvaros ieviestā sapulču aizlieguma dēļ šogad 9.maija svinības Uzvaras parkā nenotika, taču cilvēki varēja nākt un nolikt ziedus.

Policija informēja, ka vakar kārtības sargi noformējuši 15 administratīvās lietas sakarā ar pārkāpumiem, kas pieļauti, noliekot ziedus pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā.

Uzvaras parka apkaimē atradās liels skaits cilvēku, tomēr policijas pārstāvji atzīmēja, ka situācija ir mierīga un diena norit bez incidentiem.

159
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena, Rīga
Pēc temata
Gaisa parāde, klusuma brīdis un "Nemirstīgais pulks" uz balkoniem: Uzvaras diena Krievijā
Nosvinēsim Uzvaras dienu kopā: biedrība "9maijs.lv" ielūdz uz tiešsaistes koncertu
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Miera svētki un drošības pasākumi: kā Rīga atzīmē Uzvaras dienu pandēmijas apstākļos

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

23
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

23
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

8
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

8
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu