Berlīne pateicas par atbrīvošanu no nacisma, bet Latvijas ĀM sacer zemisku paskvilu

55
(atjaunots 13:12 10.05.2020)
Uz Brandenburgas vārtiem Berlīnē trīs valodās – krievu, franču un angļu – iegaismojās "paldies" pateicībā par atbrīvošanu no nacisma. Toties Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas Ārlietu ministrijas devušas vaļu daiļradei...

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lapā Twitter 9. maijā bija vienu vienīgu reizi pieminēta Uzvaras diena.

"Otrais pasaules karš. Atmiņas kā brīdinājums," teikts ziņā (pārpublicēts no Latvijas ĀM), kam pievienota saite uz Latvijas ĀM lapu ar rakstu, kas sagatavots sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas ārlietu ministriem.

Tur "atmiņas" nāk klajā visā krāšņumā.

Protams, valsts, kurā 16.martā notiek tradicionālais SS leģionāru gājiens, 9.maijā nevarēja piemirst tos, kuri cīnījās ar nacismu, un nepateikties. Galu galā, pat cīņā ar pašu leģionāru gājienu Rīgā līdz šim uzvarēt izdevies tikai koronavīrusam.

Pirms epidēmijas Nekādas iestādes, pat ne ES, nekādi centieni pārliecināt neietekmēja ne leģionārus, ne viņu pielūdzējus. Pat valdības locekļi atļāvās parādīties starp SS leģionāriem gājienā pie Mildas 16.martā.

Tomēr, kā noskaidrojies no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas kolektīvā daiļdarba, šīs valstis atceras "desmitiem miljonu nevainīgo upuru, kuri gājuši bojā kara laikā, arī sešus miljonus ebreju, kuri nogalināti nacistu un viņu līdzskrējēju sarīkotā Holokausta laikā."

Otrais pasaules karš publikācijā taisnīgi nosaukts par asiņaināko un nežēlīgāko vēsturē. Tās autori pastāstīja, ka no tās gūta galvenā mācība – "nekad vairs". Šī mācība, apliecināts rakstā, popularizē humānisma idejas, centienus izvairīties no jauniem konfliktiem, tieksmi pēc miera, sadarbības un solidaritātes. Toties tālāk – klasiskās Latvijai raksturīgās pretrunas un apsūdzības PSRS.

Pie tam nav teikts ne vārda par to, ka tieši Padomju Savienība vairāk nekā citi cietusi karā.

Izskan pārmetumi par Nirnbergas procesu. Kā tā gadījies, ka tur tiesāti tikai nacisti? Kāpēc aizmirsts otrs totalitārais režīms? Kāpēc vispār Padomju Savienība kļuvusi par ANO Drošības Padomes locekli? Par to sašutuši Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas diplomāti.

Tālāk seko klasiskais Molotova-Ribentropa pakta nosodījums, parastās sūdzības par "okupāciju", "apspiešanu" un tā tālāk. Galu galā, kad bija apdziedāti 30 neatkarības gadi, diplomāti ķērās pie mūsdienu Krievijas.

Jāatzīmē, ka nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins asprātīgi ierosināja līdz ar Molotova-Ribentropa paktu nosodīt arī Minhenes sazvērestību – vienošanos, ko Lielbritānija un Francija 1938.gadā nosledza ar nacistisko Vāciju un fašistisko Itāliju. Citādi taču visi nez kāpēc cenšas šo vienošanos piemirst.

Tomēr Latvijas ĀM uzstāj, ka tagad esot redzama jauna vēlme sadalīt Eiropu atsevišķās interešu sfērās un bezkaunīgi izmantot spēku, lai mēģinātu anektēt suverēnas valsts teritoriju." Tā teikts rakstā ar neslēptu mājienu par Krimas pievienošanos Krievijai (tā, acīmredzot, ir Ukrainas teritorija).

Protams, nevienu taču vēl joprojām neinteresē pašu Krimas iedzīvotāju domas un referenduma rezultāti (spriežot pēc visa, tā izpaužas slavētā Eiropas demokrātija). Tāpat nevienu neinteresē arī PSRS zaudējumi Otrajā pasaules karā, kas, saskaņā ar mūsdienu vērtējumu, sasniedza 25-27 miljonus cilvēku.

Pie tam rakstā teikts, ka PSRS Uzvara karā "nepelnīti pārvērsta par kultu", aizmirstot, ka tie "bija sabiedroto nopelni un upuri". Kremlis nodēvēts par "vēstures falsificētāju".

Acīmredzot, vēsturiskos dokumentus, ko regulāri publicē Krievijas Aizsardzības ministrija, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā neviens nelasa.

Pieminēti arī Otrā pasaules kara upuru brāļu kapi. Latvijā tie varbūt vēl nav pavisam aizmirsti, taču tiek darīts viss iespējamais, lai dzēstu tos no atmiņas, paklusām iznīcinot un regulāri noniecinot to nozīmi.

Visa šī paskvila izskatās vēl neticamāka, jo vēl jau ir sastopami latvieši, kuri atbrīvoja savu zemi no nacistiskajiem okupantiem.

Viņu vidū ir arī sarkankarogotā 130. strēlnieku korpusa karavīri. Diemžēl, starp dzīvajiem palikuši tikai 30 cilvēki, un arī viņu vidū ir tikai 8 Sarkanās armijas kareivji un vēl 12 sarkanie partizāni. Toties viņi precīzi atceras, kāda ir starpība starp nacistiem un padomju kareivjiem.

Ir arī citi veterāni no Latvijas, kuri var pastāstīt patiesību. Viņi visu atceras.

Žēl tikai, ka Latvijas varasvīri neko neatceras, un aizsardzības ministrs Artis Pabriks 8.maijā noliek ziedus Lestenes kapos, kur apglabāti Waffen SS latviešu leģionāri.

Toties atceras krievi, kuri vakar, 9.maijā, ievērojot visus drošības pasākumus, nesa ziedus pie Uzvaras pieminekļa, nesa savu senču portretus, kuri karoja par brīvību visā pasaulē un uzvarēja brūno mēri.

55
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Otrais pasaules karš, Baltija, Ukraina
Pēc temata
Minhenes sazvērestība: kāpēc Eiropa "aizmirst" savas vēstures kaunpilnās lappuses
Nezina vēsturi: Putins nosaucis par cinisma kalngaliem lēmumu pielīdzināt PSRS fašismam
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

3
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

3
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

10
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

10
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku