Berlīne pateicas par atbrīvošanu no nacisma, bet Latvijas ĀM sacer zemisku paskvilu

67
(atjaunots 13:12 10.05.2020)
Uz Brandenburgas vārtiem Berlīnē trīs valodās – krievu, franču un angļu – iegaismojās "paldies" pateicībā par atbrīvošanu no nacisma. Toties Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas Ārlietu ministrijas devušas vaļu daiļradei...

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lapā Twitter 9. maijā bija vienu vienīgu reizi pieminēta Uzvaras diena.

"Otrais pasaules karš. Atmiņas kā brīdinājums," teikts ziņā (pārpublicēts no Latvijas ĀM), kam pievienota saite uz Latvijas ĀM lapu ar rakstu, kas sagatavots sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas ārlietu ministriem.

Tur "atmiņas" nāk klajā visā krāšņumā.

Protams, valsts, kurā 16.martā notiek tradicionālais SS leģionāru gājiens, 9.maijā nevarēja piemirst tos, kuri cīnījās ar nacismu, un nepateikties. Galu galā, pat cīņā ar pašu leģionāru gājienu Rīgā līdz šim uzvarēt izdevies tikai koronavīrusam.

Pirms epidēmijas Nekādas iestādes, pat ne ES, nekādi centieni pārliecināt neietekmēja ne leģionārus, ne viņu pielūdzējus. Pat valdības locekļi atļāvās parādīties starp SS leģionāriem gājienā pie Mildas 16.martā.

Tomēr, kā noskaidrojies no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas kolektīvā daiļdarba, šīs valstis atceras "desmitiem miljonu nevainīgo upuru, kuri gājuši bojā kara laikā, arī sešus miljonus ebreju, kuri nogalināti nacistu un viņu līdzskrējēju sarīkotā Holokausta laikā."

Otrais pasaules karš publikācijā taisnīgi nosaukts par asiņaināko un nežēlīgāko vēsturē. Tās autori pastāstīja, ka no tās gūta galvenā mācība – "nekad vairs". Šī mācība, apliecināts rakstā, popularizē humānisma idejas, centienus izvairīties no jauniem konfliktiem, tieksmi pēc miera, sadarbības un solidaritātes. Toties tālāk – klasiskās Latvijai raksturīgās pretrunas un apsūdzības PSRS.

Pie tam nav teikts ne vārda par to, ka tieši Padomju Savienība vairāk nekā citi cietusi karā.

Izskan pārmetumi par Nirnbergas procesu. Kā tā gadījies, ka tur tiesāti tikai nacisti? Kāpēc aizmirsts otrs totalitārais režīms? Kāpēc vispār Padomju Savienība kļuvusi par ANO Drošības Padomes locekli? Par to sašutuši Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas diplomāti.

Tālāk seko klasiskais Molotova-Ribentropa pakta nosodījums, parastās sūdzības par "okupāciju", "apspiešanu" un tā tālāk. Galu galā, kad bija apdziedāti 30 neatkarības gadi, diplomāti ķērās pie mūsdienu Krievijas.

Jāatzīmē, ka nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins asprātīgi ierosināja līdz ar Molotova-Ribentropa paktu nosodīt arī Minhenes sazvērestību – vienošanos, ko Lielbritānija un Francija 1938.gadā nosledza ar nacistisko Vāciju un fašistisko Itāliju. Citādi taču visi nez kāpēc cenšas šo vienošanos piemirst.

Tomēr Latvijas ĀM uzstāj, ka tagad esot redzama jauna vēlme sadalīt Eiropu atsevišķās interešu sfērās un bezkaunīgi izmantot spēku, lai mēģinātu anektēt suverēnas valsts teritoriju." Tā teikts rakstā ar neslēptu mājienu par Krimas pievienošanos Krievijai (tā, acīmredzot, ir Ukrainas teritorija).

Protams, nevienu taču vēl joprojām neinteresē pašu Krimas iedzīvotāju domas un referenduma rezultāti (spriežot pēc visa, tā izpaužas slavētā Eiropas demokrātija). Tāpat nevienu neinteresē arī PSRS zaudējumi Otrajā pasaules karā, kas, saskaņā ar mūsdienu vērtējumu, sasniedza 25-27 miljonus cilvēku.

Pie tam rakstā teikts, ka PSRS Uzvara karā "nepelnīti pārvērsta par kultu", aizmirstot, ka tie "bija sabiedroto nopelni un upuri". Kremlis nodēvēts par "vēstures falsificētāju".

Acīmredzot, vēsturiskos dokumentus, ko regulāri publicē Krievijas Aizsardzības ministrija, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā neviens nelasa.

Pieminēti arī Otrā pasaules kara upuru brāļu kapi. Latvijā tie varbūt vēl nav pavisam aizmirsti, taču tiek darīts viss iespējamais, lai dzēstu tos no atmiņas, paklusām iznīcinot un regulāri noniecinot to nozīmi.

Visa šī paskvila izskatās vēl neticamāka, jo vēl jau ir sastopami latvieši, kuri atbrīvoja savu zemi no nacistiskajiem okupantiem.

Viņu vidū ir arī sarkankarogotā 130. strēlnieku korpusa karavīri. Diemžēl, starp dzīvajiem palikuši tikai 30 cilvēki, un arī viņu vidū ir tikai 8 Sarkanās armijas kareivji un vēl 12 sarkanie partizāni. Toties viņi precīzi atceras, kāda ir starpība starp nacistiem un padomju kareivjiem.

Ir arī citi veterāni no Latvijas, kuri var pastāstīt patiesību. Viņi visu atceras.

Žēl tikai, ka Latvijas varasvīri neko neatceras, un aizsardzības ministrs Artis Pabriks 8.maijā noliek ziedus Lestenes kapos, kur apglabāti Waffen SS latviešu leģionāri.

Toties atceras krievi, kuri vakar, 9.maijā, ievērojot visus drošības pasākumus, nesa ziedus pie Uzvaras pieminekļa, nesa savu senču portretus, kuri karoja par brīvību visā pasaulē un uzvarēja brūno mēri.

67
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Otrais pasaules karš, Baltija, Ukraina
Pēc temata
Minhenes sazvērestība: kāpēc Eiropa "aizmirst" savas vēstures kaunpilnās lappuses
Nezina vēsturi: Putins nosaucis par cinisma kalngaliem lēmumu pielīdzināt PSRS fašismam
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

19
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

19
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

52
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

52
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"