Berlīne pateicas par atbrīvošanu no nacisma, bet Latvijas ĀM sacer zemisku paskvilu

61
(atjaunots 13:12 10.05.2020)
Uz Brandenburgas vārtiem Berlīnē trīs valodās – krievu, franču un angļu – iegaismojās "paldies" pateicībā par atbrīvošanu no nacisma. Toties Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas Ārlietu ministrijas devušas vaļu daiļradei...

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lapā Twitter 9. maijā bija vienu vienīgu reizi pieminēta Uzvaras diena.

"Otrais pasaules karš. Atmiņas kā brīdinājums," teikts ziņā (pārpublicēts no Latvijas ĀM), kam pievienota saite uz Latvijas ĀM lapu ar rakstu, kas sagatavots sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas ārlietu ministriem.

Tur "atmiņas" nāk klajā visā krāšņumā.

Protams, valsts, kurā 16.martā notiek tradicionālais SS leģionāru gājiens, 9.maijā nevarēja piemirst tos, kuri cīnījās ar nacismu, un nepateikties. Galu galā, pat cīņā ar pašu leģionāru gājienu Rīgā līdz šim uzvarēt izdevies tikai koronavīrusam.

Pirms epidēmijas Nekādas iestādes, pat ne ES, nekādi centieni pārliecināt neietekmēja ne leģionārus, ne viņu pielūdzējus. Pat valdības locekļi atļāvās parādīties starp SS leģionāriem gājienā pie Mildas 16.martā.

Tomēr, kā noskaidrojies no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas kolektīvā daiļdarba, šīs valstis atceras "desmitiem miljonu nevainīgo upuru, kuri gājuši bojā kara laikā, arī sešus miljonus ebreju, kuri nogalināti nacistu un viņu līdzskrējēju sarīkotā Holokausta laikā."

Otrais pasaules karš publikācijā taisnīgi nosaukts par asiņaināko un nežēlīgāko vēsturē. Tās autori pastāstīja, ka no tās gūta galvenā mācība – "nekad vairs". Šī mācība, apliecināts rakstā, popularizē humānisma idejas, centienus izvairīties no jauniem konfliktiem, tieksmi pēc miera, sadarbības un solidaritātes. Toties tālāk – klasiskās Latvijai raksturīgās pretrunas un apsūdzības PSRS.

Pie tam nav teikts ne vārda par to, ka tieši Padomju Savienība vairāk nekā citi cietusi karā.

Izskan pārmetumi par Nirnbergas procesu. Kā tā gadījies, ka tur tiesāti tikai nacisti? Kāpēc aizmirsts otrs totalitārais režīms? Kāpēc vispār Padomju Savienība kļuvusi par ANO Drošības Padomes locekli? Par to sašutuši Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas diplomāti.

Tālāk seko klasiskais Molotova-Ribentropa pakta nosodījums, parastās sūdzības par "okupāciju", "apspiešanu" un tā tālāk. Galu galā, kad bija apdziedāti 30 neatkarības gadi, diplomāti ķērās pie mūsdienu Krievijas.

Jāatzīmē, ka nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins asprātīgi ierosināja līdz ar Molotova-Ribentropa paktu nosodīt arī Minhenes sazvērestību – vienošanos, ko Lielbritānija un Francija 1938.gadā nosledza ar nacistisko Vāciju un fašistisko Itāliju. Citādi taču visi nez kāpēc cenšas šo vienošanos piemirst.

Tomēr Latvijas ĀM uzstāj, ka tagad esot redzama jauna vēlme sadalīt Eiropu atsevišķās interešu sfērās un bezkaunīgi izmantot spēku, lai mēģinātu anektēt suverēnas valsts teritoriju." Tā teikts rakstā ar neslēptu mājienu par Krimas pievienošanos Krievijai (tā, acīmredzot, ir Ukrainas teritorija).

Protams, nevienu taču vēl joprojām neinteresē pašu Krimas iedzīvotāju domas un referenduma rezultāti (spriežot pēc visa, tā izpaužas slavētā Eiropas demokrātija). Tāpat nevienu neinteresē arī PSRS zaudējumi Otrajā pasaules karā, kas, saskaņā ar mūsdienu vērtējumu, sasniedza 25-27 miljonus cilvēku.

Pie tam rakstā teikts, ka PSRS Uzvara karā "nepelnīti pārvērsta par kultu", aizmirstot, ka tie "bija sabiedroto nopelni un upuri". Kremlis nodēvēts par "vēstures falsificētāju".

Acīmredzot, vēsturiskos dokumentus, ko regulāri publicē Krievijas Aizsardzības ministrija, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā neviens nelasa.

Pieminēti arī Otrā pasaules kara upuru brāļu kapi. Latvijā tie varbūt vēl nav pavisam aizmirsti, taču tiek darīts viss iespējamais, lai dzēstu tos no atmiņas, paklusām iznīcinot un regulāri noniecinot to nozīmi.

Visa šī paskvila izskatās vēl neticamāka, jo vēl jau ir sastopami latvieši, kuri atbrīvoja savu zemi no nacistiskajiem okupantiem.

Viņu vidū ir arī sarkankarogotā 130. strēlnieku korpusa karavīri. Diemžēl, starp dzīvajiem palikuši tikai 30 cilvēki, un arī viņu vidū ir tikai 8 Sarkanās armijas kareivji un vēl 12 sarkanie partizāni. Toties viņi precīzi atceras, kāda ir starpība starp nacistiem un padomju kareivjiem.

Ir arī citi veterāni no Latvijas, kuri var pastāstīt patiesību. Viņi visu atceras.

Žēl tikai, ka Latvijas varasvīri neko neatceras, un aizsardzības ministrs Artis Pabriks 8.maijā noliek ziedus Lestenes kapos, kur apglabāti Waffen SS latviešu leģionāri.

Toties atceras krievi, kuri vakar, 9.maijā, ievērojot visus drošības pasākumus, nesa ziedus pie Uzvaras pieminekļa, nesa savu senču portretus, kuri karoja par brīvību visā pasaulē un uzvarēja brūno mēri.

61
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Otrais pasaules karš, Baltija, Ukraina
Pēc temata
Minhenes sazvērestība: kāpēc Eiropa "aizmirst" savas vēstures kaunpilnās lappuses
Nezina vēsturi: Putins nosaucis par cinisma kalngaliem lēmumu pielīdzināt PSRS fašismam
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Stūra māja Rīgā Brīvības un Stabu ielā

Tikai Latvijas "okupāciju" neaiztieciet: VDK bijušo ēku Rīgā pārdos izsolē

1
(atjaunots 09:10 07.08.2020)
VDK bijusī ēka Rīgā, jeb Stūra māja, nav ieinteresējusi īrniekus, un tagad to pārdos izsolē. Tomēr ir viens noteikums.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Aizvadītā gada augustā tika ziņots, ka VDK bijusī ēka Rīgā tiek izsolīta ar mērķi iznomāt to uz 30 gadiem.

Zināms, ka ēkas pagrabā atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija, un valsts aģentūra "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pauda cerību, ka nomnieks ar cieņu izturēsies pret vēsturi un neatbrīvosies no izstādes, kas aizņem gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Rezultātā noskaidrojās, ka iespējamie nomnieki Latvijā tik ļoti ciena vēsturi, ka vienkārši neplāno iznomāt uz 30 gadiem ēku ar tik bagātu vēsturisko mantojumu. Ideja izīrēt Stūra māju izgāzās.

Īrnieki saskatīja Tetera nama potenciālu viesnīcu biznesā vai kā kopmītni, bet nomas termiņš – 30 gadi – viņiem šķita nepietiekams, lai ēkas uzturēšana atmaksātos.

Tagad VNĪ mēģina pārdod bijušo VDK ēku. Tomēr izstādi par PSRS VDK vēsturi tajā pieprasa saglabāt, vēsta Rus.lsm.lv.

VNĪ pārstāve Anete Feldmane konstatēja, ka ilgtermiņa noma privāro sektoru nav ieinteresējusi, un aģentūra pieņēmusi lēmumu ēku pārdot.

Izsole sākas 13. augustā elektronisko izsoļu platformā un ilgs līdz 14. septembrim. Pārdošanas sākumcena – 4,25 miljoni eiro. tā atbilst ekspertu grupas SIA "VGP" vērtējumam.

Stūra ēka Brīvības ielā 61 tika uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā bija iecerēta kā īres nams ar veikaliem. Dažādos laika periodus namā strādāja organizācija – no Valsts statistikas pārvaldes līdz Latvijas biedrībai pret alkoholu. 1940.-1991.gg. ēkā strādāja LPSR VDK, 1991.-2008.gg. – Latvijas Valsts policija. Pēc tam ēka nav izmantota.

1
Tagi:
Rīga, Latvija
Pēc temata
Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves
Pakistānas kebabs Rīgā

Arodbiedrība: Latvijas augstskolas ir pazīstamas tramplīns Indijas studentiem uz ES

17
(atjaunots 13:47 06.08.2020)
Ārzemnieki var izmantot studijas Latvijā, lai sameklētu darbu vai legāli aizbrauktu no savas valsts, un tas ir jāizbeidz, paziņoja Inga Vanaga.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Nepieciešami ierobežojumi, lai ārvalstu studenti neizmantotu studijas Latvijas augstskolā kā iespēju sameklēt pastāvīgu darbu vai legāli mainīt mītnes valsti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga paziņoja radio Baltkom ēterā.

Viņa norādīja, ka Latvijai šajā jomā nav jāizgudro nekas jauns, atliek pievērsties citu valstu pieredzei.

"Jāizslēdz situācijas, ko mēs šodien konstatējam. Jāatbrīvojas no sliktās slavas par to, ka mūsu universitātes var izmanto kā iespēju atrast darbu vai nokļūt citā valstī, - konstatēja Vanaga. - Es domāju, to visu var kontrolēt un regulēt neieviešot pārlieku stingras normas. Mēs varam ņemt vērā citu valstu pieredzi, kurās mācās ārvalstu studenti, arī no Latvijas. Studentiem tur ir iespēja strādāt, tomēr ir arī vairāki noteikumi, tas vairs nav tik brīvi, kā pie mums."

Viņa uzsvēra, ka uzskata par svarīgu dāvāt iespēju studentiem strādāt, lai teorētiskās zināšanas varētu izmantot praksē, tomēr saprāta robežās.

"Studentiem jādod iespēja strādāt. Ļoti labi, ja var apvienot mācības un darbu un jau praksē skatīties, kā strādā teorija. Tomēr arī minētās problēmas ir jārisina," viņa atzīmēja.

Vēlme strādāt, nevis studēt Latvijā ir iemesls, kāpēc daudzi studenti neapmeklē lekcijas. Saņemot informāciju par to, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības anulēt studenta vīzu. Pērn tika anulēti aptuveni 40% izsniegto vīzu.

Iepriekš vēstīts, ka fiksēts "viltoto" studentu skaita pieaugums: trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas, lai "maskētos", bet patiesībā meklē darbu, tāpēc Latvijas vēstniecības citās valstīs pieņem stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri kontrolēs ārvalstu studentu sekmes un apmeklējumus. Īpaši liels ir šo studentu skaits no Indijas.

17
Tagi:
studenti, augstākā izglītība, Latvija
Pēc temata
Lielbritānijā sastādīts cittautiešu skaita reitings
Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas
Latvijas studentu skaits samazinās, viņus aizvieto indieši un uzbeki
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā