Artis Pabriks

Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu

127
(atjaunots 12:38 09.05.2020)
Nacisma sakāves jubilejā Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nolika ziedus pie SS latviešu leģionāru kapiem Lestenē un paziņoja, ka uzvarētāju karā nebija; kādēļ tas pat neizbrīna.

RĪGA, 9. maijs – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Nacisma sakāves dienā un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā – 8. maijā – aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji nolika ziedus Lestenes kapos, kur ir apbedīti Waffen SS latviešu leģionāri. Pabriks atzīmēja, ka, viņaprāt, "nacisma sagrāves dienā uzvarētāju nebija. Otrais pasaules karš iznīcību un postu nesa visām tajā ierautajām nācijām un tautām".

Sarunā ar Sputnik Latvija vēsturnieks Vlads Bogovs atzīmēja, ka viņš nav pārsteigts, ka Latvija pagodina leģionārus uzvaras dienā pār nacismu.

"Oficiālā Latvija patiešām uzskata, ka vienīgie Otrā pasaules kara varoņi, kuri tajā "Latvijas vārdā" nolika savas galvas, bija Waffen SS latviešu leģionāri," atzīmēja viņš.

Savukārt Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāju Miroslavu Mitrofanovu pārsteidz kas cits:

"Tas, ka Latvijas oficiālie pārstāvji 8. maijā nolika ziedus Lestenē, kur atrodas Waffen SS latviešu leģionāru memoriāls ar attiecīgu pieminekli centrā, ir absolūti Latvijas oficiālās politikas un pozīcijas garā Otrā pasaules kara jautājumā.

Pārsteidz tas, ka Latvijā joprojām nekādā veidā nav pārdēvējuši oficiālo atceres dienu 8. maiju – kaut kā "laika gara stilā"."

Mitrofanovs uzskata, ka šāda ziedu nolikšana ir loģiska, jo tiek atzīmēta Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.

"SS leģionāri taču arī, pēc oficiālās Latvijas domām, ir "Otrā pasaules kara upuri un varoņi". Jā, protams, ir absurdi 8. maijā nolikt ziedus Lestenē, taču tādos laikos mums Latvijā nākas tagad dzīvot.

Paradoksāli ir arī tas, ka oficiālā Latvija nekādā veidā īpaši neatzīmēja Starptautisko nacisma sagrāves dienu – un to pamanīja daudzās valstīs. Jo tas tik tiešām ir nepieņemams fakts," uzsvēra Mitrofanovs.

Kā jau rakstīja Sputnik, Latvijas pirmās amatpersonas individuālā kārtībā nolika ziedus un vainagus Brāļu kapos Rīgā, kur atdus dažādu periodu Latvijas kareivji, kuri karoja dažādās frontes pusēs. Plašāk par to, kā notika šī ziedu nolikšana ārkārtējās situācijas apstākļos koronavīrusa dēļ, Sputnik Latvija krievu versijas fotoreportāžā.

127
Tagi:
SS Latviešu leģions, Artis Pabriks
Pēc temata
Gaisa parāde, klusuma brīdis un "Nemirstīgais pulks" uz balkoniem: Uzvaras diena Krievijā
Nosvinēsim Uzvaras dienu kopā: biedrība "9maijs.lv" ielūdz uz tiešsaistes koncertu
Pirmais latvietis – PSRS varonis: kā Pols Armāns cīnījās ar fašistiem Eiropā
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju