Klēpjdators

Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas

43
(atjaunots 10:24 09.05.2020)
Latvijas iedzīvotāji skeptiski attiecas pret iespēju atrast jaunu darbu dzimtenē gadījumā, ja pazaudēs to krīzes apstākļu dēļ.

RĪGA, 9. maijs – Sputnik. Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu valstī bezdarba gadījumā, raksta Press.lv.

Vien 27% respondentu uzskata, ka, zaudējot darbu, viņi spēs atrast jaunu darbu Latvijā trīs mēnešu laikā. 2019. gadā analoģiskā jautājumā pārliecību par ātru darba atrašanu pauda 37% respondentu. Pozitīvāk ir noskaņoti pašnodarbinātie (40%), cilvēki ar ienākumiem virs 1000 eiro (40%) un jaunieši (39%).

Vērts atzīmēt, ka jo vecāks ir respondents, jo zemāks ir viņa optimisms. Iemeslu vidū, kuri traucē atrast jaunu darbu, cilvēki sauca nespēju izdomāt, ar ko vēl viņi spētu nodarboties (45%), nepieciešamību atteikties no konkrētas profesijas (41%), apņēmības trūkumu (43%).

Katrs otrais paziņoja, ka nemāk pozicionēt sevi CV un darba pārrunās. Tāpat 79% aptaujāto uzskata, ka spētu pārvērst savu hobiju papildu ienākuma avotā, taču tikai 11% patiešām to dara.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas kompānijas turpina kolektīvo atlaišanu. Bezdarbnieku skaits līdz maija sākumam pieauga līdz 72 681 cilvēkam.

Darbiniekus plāno atlaist transporta un noliktavu kompānijas, administratīvās un apkalpojošās organizācijas, uzņēmumi, kuri sniedz tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Tāpat atlaišanas plāno vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, nekustamo īpašumu, atpūtas un izklaides pakalpojumu, mežsaimniecības sektorā u.c.

Par kolektīvo atlaišanu paziņojuši arī finanšu un apdrošināšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi.

Aprīļa pēdējās dienās notika ievērojams Nodarbinātības valsts aģentūrā kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita kāpums. Vēl 27. aprīlī NVA ziņoja, ka kopš aprīļa sākuma bezdarbnieka statuss ir piešķirts 10 143 valsts iedzīvotājiem, savukārt 30. aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 11 154.

Tomēr palielinājies arī NVA reģistrēto vakanču skaits – aprīlī kopumā reģistrētas 4517 jaunas vakances, lai gan 27. aprīlī to skaits sastādīja tikai 3573.

43
Tagi:
bezdarbs
Pēc temata
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Audzēsim valsts iepirkumus: kā jaunais ministrs plāno stabilizēt Latvijas ekonomiku
Petraviča: reģioni gandrīz nejūt krīzi
Latvijas kompānijas turpina atlaist darbiniekus: mēneša laikā 11 000 jaunu bezdarbnieku
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības

8
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Valdības ieviestie ārkārtējās situācijas režīmu pastiprinošie ierobežojumi ir nepieciešami, uzskata Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferences gaitā komentēja valdības ieviestos jaunos ierobežojumus.

No 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance, savukārt masku lietošana kļūs obligāta visās telpās ārpus jūsu mājas.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Pēc Perevoščikova domām, citu valstu pieredze liecina, ka strikti ierobežojumi ir nepieciešami, ja sabiedrībā nav līdzdalības Covid-19 ierobežošanā.

"Citu valstu pieredze liecina, ka stingri "lokdauni" ir nepieciešami, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā darbojas sabiedrības atbildība par to, ko viņi dara, un pastāv līdzdalība kopējos pasākumos. Tātad šeit vajadzētu kombinēt," sacīja viņš.

Viņš atgādināja, ka virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības kritums, taču Latvijā un vēl četrās valstīs turpinās kāpums.

Pēc Perevoščikova sacītā, sākumā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bijušas stabilizēšanās pazīmes – saslimstības pieaugums kritās nedēļu skatījumā, taču pagājušajā nedēļā saslimstības mazināšanās vairs netika novērota.

Viņš pateica, ka sejas masku lietošanas nepieciešamība darbavietās skaidrojama ar situāciju darba kolektīvos, kur joprojām tiek atklāti infekcijas uzliesmojumi.

"Tas, no vienas puses, ir sociālais burbulis, bet, no otras puses, mēs redzam, ka tur vēl var pastiprināt [ierobežojumus] un dot papildu drošību cilvēkiem darbavietās," atzīmēja Perevoščikovs.

8
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

7
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

7
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi

Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no kaut ko iegūs

0
(atjaunots 17:49 02.12.2020)
Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Pekina liek uzsvaru uz benzīnu un dīzeļdegvielu, palielinot naftas pārstrādes jaudu. Jau nākamgad ĶTR pēc šī rādītāja apsteigs ASV. Pastāv augsta varbūtība, ka amerikāņi piekāpsies arī IKP ziņā. Tomēr, kā norāda analītiķi, ķīniešiem varētu traucēt otrais pandēmijas vilnis, raksta RIA Novosti materiālā Irina Badmajeva.

Līdera maiņa

Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī. ASV septembrī bija vien 13,5 miljoni.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Un ķīnieši negrasās pie tā apstāties. Nākamā gada beigās darbu sāks divas jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR), teikts Starptautiskās enerģētikas aģentūras novembra ziņojumā. Bija gaidīts, ka tas notiks ne ātrāk kā 2023. gadā.

Tiek būvētas vēl četras – ar kopējo jaudu 1,2 miljoni barelu dienā. Tik daudz tiek pārstrādāts, piemēram, visā Lielbritānijā.

Ķīna jau vairākas desmitgades cenšas apmierināt augošo benzīna un dīzeļdegvielas pieprasījumu. Pūles nav bijušas veltīgas.

"Kopš 2000. gada valsts ir palielinājusi naftas produktu ražošanu par trim reizēm. Līdz 2025. gadam naftas pārstrāde sasniegs 20 miljonus barelu diennaktī," atzīmē Marks Gojhmans, Informācijas analītiskā centra "TeļeTrejd" galvenais ekonomists.

ASV piekāpsies līderībā, kuru turēja savās rokās kopš aizpagājušā gadsimta, jau 2021. gadā, uzskata aģentūras sarunbiedrs.

Amerikāņi slēdz NPR zemā maržinālisma dēļ, kurš noslīdēja lejā kopā ar naftas cenām. Aizejošajā gadā melnais zelts vairākas reizes atjaunoja minimālo cenu. Piemēram, 18. martā Brent marka kļuva par 15% lētāka un pirmo reizi kopš 2003. gada tika tirgota ar atzīmi 24,52 dolāri par barelu.

Samazinājās arī degvielas pieprasījums pasaulē. Tādēļ naftas pārstrāde samazinājās par rekordlielajiem 1,7 miljloniem barelu. Turklāt lauvas daļu sastādīja tieši Amerikas NPR. "Vienas rūpnīcas tiek slēgtas, bet citas prasa investīcijas modernizācijā un atjaunošanā pēc viesuļvētrām, kuras katru gadu pārnesas pāri Meksikas līča piekrastei, kura arī atrodas ievērojama daļa ASV naftas pārstrādes jaudas," precizē Marks Gojhmans.

Zaļā enerģētika: kurš iegūs un kurš zaudēs

Vēl viens Ķīnas veiksmes iemesls ir efektīva cīņa ar koronavīrusu, uzskata "Alor Broker" galvenais analītiķis Aleksejs Antonovs. ĶTR ekonomika atjaunojas un demonstrē stabilitāti, savukārt Eiropā un ASV turpinās lejupslīde.

Ne jau nejauši ķīnieši ieņem līderpozīcijas ne vien naftas pārstrādē, bet arī metalurģijā. "Faktiskais primāro resursu patērēšanas centrs, Ķīna tagad attīsta augstāku robežu pārstrādes rūpniecību," saka Marks Gojhmans.

Tās pašas tendences vērojamas gan Indijā, gan Tuvajos Austrumos, atzīmē ekonomists. Tas noved pie daudzu novecojušu rietumu kompāniju rūpnīcu slēgšanas pat Āzijas reģionā, piemēram, Singapūrā.

Turklāt ASV un Vecā pasaule pakāpeniski atsakās no ogļūdeņražiem par labu alternatīviem enerģijas avotiem. Savukārt Ķīnai nav striktu ekoloģisku saistību.

"Savienotās Valstis liek uzsvaru uz zaļo enerģētiku, sniedzot ĶTR netīras rūpniecības platformas lomu. Ekonomiski attīstītas valstis finansēs pāreju pie atjaunojamiem resursiem uz pārējo rēķina un vēl liks tiem maksāt "ekoloģijas nodokļus". Baltā nama administrācijā pie tā ķersies klāt politiskais smagsvars Džons Kerijs, kurš kļūs par jaunā prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumos," norāda Antons Grinšteins, investīciju kompānijas Hamilton eksperts.

No naftas atkarīgajai Krievijai zaļai scenārijs draud ar augošām kompāniju izmaksām un budžeta ienākumu kritumu. "Saglabājot izejvielu struktūru, pašmāju (Krievijas – Sputnik) ekonomikai ir izdevīgāk, lai ASV saglabā līderpozīciju naftas pārstrādē," uzskata sarunbiedrs.

Krievijai derētu nopietni aizdomāties par citiem budžeta ienākumu avotiem, lai pēc 15-20 gadiem aizstātu izkrītošos naftas ienākumus, piebilst Marks Gojhmans.

Tuvākajā perspektīvā naftas produktu patēriņa pieauguma Ķīnā fonā ir jāpārorientējas uz izejvielas eksportu šajā virzienā.

Pandēmija: Āzijas scenārijs

Tomēr visam kādreiz pienāk beigas. Pastāv augsta varbūtība, ka jau 2025. gadā ražošanas jaudas pieaugums ĶTR apsteigs pieprasījumu. Saskaņā ar Ķīnas naftas un gāzes korporācijas CNPC datiem, pēc pieciem gadiem valstī ir iespējams naftas produktu pārpalikums 1,4 miljonu barelu apmērā diennaktī.

"Šobrīd saspringtu attiecību apstākļos ar Savienotajām Valstīm Ķīnas naftas pārstrādātājus virza vēlme atspēlēties par ierobežojumiem ārējā tirdzniecībā. Un tādā veidā pacelt valsts prestižu," uzskata Aleksejs Antonovs.

Tādēļ, ekstrapolējot patreizējās tendences uz trim pieciem gadiem uz priekšu, var sagaidīt līderu izmaiņas ne tikai naftas pārstrādes nozarē, bet arī galvenajā ekonomikas rādītājā – IKP apmērā.

"Pirms pandēmijas Ķīnai trūka pieci gadi, lai apsteigtu Amerikas ekonomiku. Tagad, pateicoties efektīvākai cīņai ar koronavīrusa izplatību, ķīnieši var izlauzties priekšgalā agrāk," uzskata Antons Grinšteins.

Cits jautājums – vai ASV ir gatavas nodot pozīcijas. Amerikas elite centās atrisināt problēmu ekonomiski un diplomātiski, norāda analītiķis. Bet tas nenostrādāja. Un šobrīd prezidenta-biznesmeņa vietā nāk prezidents-politiķis.

Turklāt straujš naftas pārstrādes produktu pieprasījuma kāpums ĶTR ir saistīts ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr otrais vilnis netiek izslēgts arī Āzijā. Saslimstības uzliesmojumi jau ir reģistrēti Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā. Tas spēj kardināli mainīt spēku izkārtojumu starp ASV un Ķīnu.

0
Tagi:
naftas tirgus, nafta, Ķīna, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
"Gazprom" gāzes cena Polijai pieaugs. Kā atbildēs Varšava?
Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem