Ilze Viņķele

Prātīguma pārbaude: kad Latvijā atkal tiks mīkstināti ierobežojumi

38
(atjaunots 13:38 08.05.2020)
Daļēja ar koronavīrusa pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana nozīmēs Latvijas iedzīvotāju personīgās atbildības celšanos.

RĪGA, 8. maijs – Sputnik. Latvijas valdība atkārtoti lems jautājumu par turpmākajām ārkārtējās situācijas režīma izmaiņām pēc četrām nedēļām, pateica veselības ministre Ilze Viņķele, raksta TVNet.

Vakar ārkārtējās situācijas režīms tika pagarināts līdz 9. jūnijam, taču ar dažiem atvieglojumiem. Tostarp pēc 12. maija būs atļauts pulcēties grupās līdz 25 cilvēkiem vienlaikus, tiks atļauti piketi, mītiņi, gājieni un reliģiski pasākumi. Darbu atjaunos muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātas kultūras iestādes.

"Šie atvieglojumi, kas stāsies spēkā pēc 12.maija, ir tāda kā prātīguma un pratības pārbaude, kā mēs mācāmies un pielāgojamies dzīvei ar šo vēl neuzveikto vīrusu," teic Viņķele.

Pēc Viņķeles sacītā, pašlaik Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs strādā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ar mērķi nonākt pie kopējas pieejas attiecībā uz Baltijas valstu iekšējo tūrismu. Kolīdz tiks izstrādāta kopēja pieeja, varēs runāt par starptautiskā tūrisma atjaunošanu.

Pašlaik epidemioloģiskā situācija Baltijas valstīs ir līdzīga, kas nozīmē, ka karantīnas prasības neattieksies uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuri paviesojušies vienā no Baltijas valstīm.

Pasākumu atļaušana līdz 25 dalībniekiem nozīmē cilvēku personīgās atbildības palielināšanos, atgādina Veselības ministrija.

​Ja vīrusa izplatība ir samazinājusies, tas vēl nenozīmē, ka pandēmija ir beigusies. Tādēļ ir vērts atcerēties, ka publiskās vietās inficēšanās risks ar Covid-19 ir visaugstākais.

Dodoties uz pasākumu, katram joprojām ir jāievēro divu metru distance, jāmazgā rokas, bet, ja tas ir iespējams, labāk ir palikt mājās.

Ir jāievēro etiķete, kad jūs klepojat un šķaudāt – mute ir jāaizsedz nevis ar roku, bet ar elkoni.

Ja cilvēks jūtas saslimis, ir nepieciešams palikt mājās.

Pirms došanās ciemos vai viesu aicināšanas pie sevis, ir jārēķinās ar atbildību, ko tas jums uzliek.

Tāpat iedzīvotājiem iesaka rūpēties par cilvēkiem no riska grupām – sirmgalvjiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Lai viņus pasargātu, labāk būtu samazināt kontaktēšanu ar šīm personām līdz minimumam.

38
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (563)
Pēc temata
Virusologs nosauca pasākumus, kuri saglabāsies arī pēc pašizolācijas mīkstināšanas
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Puse Latvijas iedzīvotāju nav gatava neparedzētiem izdevumiem pandēmijas dēļ
Latvijā strauji pieaudzis Covid-19 testēšanas skaits, atklāti četri jauni gadījumi

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

1
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (563)
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

7
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

7
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu