Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Braklovici pie Staraja Rusas

Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā

92
Uzvaras Lielajā Tēvijas karā jubilejas priekšvakarā Sputnik Latvija nolēma atgādināt par cilvēkiem, ko latviešu elite nevēlās atcerēties – par Latvijas un latviešu varoņiem, kuri cīnījās pret fašismu.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik, Aleksandrs Ržavins. Pašlaik, pieminot Latviju Lielā Tēvijas kara kontekstā, diemžēl runā galvenokārt par SS latviešu leģionāriem un pārējiem nacistu kolaboracionistiem un viņu noziegumiem. Patiesībā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju cīnījās labo spēku pusē – antihitleriskajā koalīcijā. Turklāt Latvijas iedzīvotāji un latvieši cīnījās pret fašistiem ne tikai no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 9. maijam Sarkanās armijas rindās, bet arī ilgi pirms Otrā pasaules kara oficiālā sākuma.

Jāatzīmē, ka Latvija bija vienīgā Padomju Savienības republika, kur kaujas ritēja no pašas pirmās un līdz pat Lielā Tēvijas kara pēdējai dienai – no Liepājas varonīgās aizsardzības 1941. gadā līdz nežēlīgajām kaujām par Kurzemi 1945. gadā. Un visu šo laiku Latvijas iedzīvotāji bija aktīvi kara dalībnieki.

Bijušās Latvijas armijas karavīri dienēja Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Mūsdienās dažiem "vēsturniekiem" patīk atzīmēt tādus gadījumus, kā dezertēšana, padošanās gūstā un pat pāriešana ienaidnieka pusē. Protams, tā gadījās. Taču liela daļa latviešu no šī korpusa godprātīgi izpildīja savu pienākumu. Viņi apņēmīgi aizsargāja Puškina kalnus, pie Soļcām piedalījās vienā no pirmajiem veiksmīgajiem kontrtriecieniem.

Памятные плиты на латышском языке и с латышскими именами – они находятся на воинских мемориалах не только в Латвии, но и России. Город Наро-Фоминск Московской области
© Photo Александр Ржавин
Piemiņas plāksnes ar latviešu vārdiem atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Pilsēta Narofominska, Maskavas apgabalā.

1941. gada vasarā Padomju Savienības aizstāvībai nostājās Latvijas Darba gvarde. Pirmo reizi kopš Pilsoņu kara laikiem padomju vara deva strādniekiem rokās ieročus, un viņi nepievīla - viņi aizstāvēja Liepāju, apsargāja Rīgu, apturēja ienaidnieku Igaunijā, cīnījās un gāja bojā pie Ļeņingradas sienām. Sākumā bija daži Darba gvardes bataljoni, kas Igaunijā tika apvienoti pulkos. Līdz Ļeņingradai nonāca tikai viens no tiem, kas kļuva par 76. atsevišķo latviešu strēlnieku pulku. Jūlijā tajā bija 1200 cīnītāji, bet novembrī bija palikuši tikai 300...

Izdzīvojušie strādnieku gvardes dalībnieki un 24. korpusa cīnītāji, kā arī brīvprātīgie no visas valsts papildināja Sarkanās armijas jauno vienību rindas. Jau 1941. gada augustā tika izveidota 201. strēlnieku divīzija, kura ziemā piedalījās Kaujā par Maskavu pie Narofominskas un Borovskas. Vēlāk tā pārtapa par 43. Gvardes latviešu strēlnieku divīziju, cīnījās pie Staraja Rusas, Narofominskas un Veļikije Luki.

Viņi izturēja visbriesmīgāko – pirmo – kara gadu un saņēma fašistu elitāro vienību triecienu. Mūsu tautieši cieta smagus zaudējumus un cīnījās plecu pie pleca ar saviem padomju biedriem, tādējādi liekot topošās Uzvaras pamatus. Un tie bija frontinieki, kuri cīnījās pret kareivjiem, nevis kaut kādi soģi, kuri prata tikai nogalināt un aplaupīt mierīgus, neapbruņotus civiliedzīvotājus.

  • Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Marfino pie Staraja Rusas.
    Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Marfino pie Staraja Rusas.
    © Photo Александр Ржавин
  • Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Marfino pie Staraja Rusas.
    Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Marfino pie Staraja Rusas.
    © Photo Александр Ржавин
  • Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Marfino pie Staraja Rusas.
    Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Marfino pie Staraja Rusas.
    © Photo Александр Ржавин
1 / 3
© Photo Александр Ржавин
Piemiņas plāksnes latviešu valodā atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Marfino pie Staraja Rusas.

Tomēr Latvijas iedzīvotāji un padomju latvieši cīnījās pret nacionālistiem un fašistiem jau tad, kad Rietumu demokrātijas vēl flirtēja ar ļaunumu. 1936. gada oktobrī Spānijas karalaukos un debesīs Sarkanās armijas latviešu virsnieki kāva vācu nacistus, itāļu fašistus un spāņu falangistus. Vēlāk daudzi no viņiem turpināja cīņu pret "brūno mēri" Lielā Tēvijas kara laikā.

Okupētajā Latvijā pret nacistiem cīnījās partizāni un pagrīdes cīnītāji. Vietējie partizāni un pagrīdnieki. Protams, kopā ar viņiem cīnījās arī citi padomju cilvēki – tie, kuri palika ielenkumā, bēgļi no karagūstekņu nometnēm, speciāli sagatavoti izlūki-diversanti, kuri ieradās no neieņemtās teritorijas.

Taču pirmie partizāni bija vienkārši Kurzemes strādnieki un zemnieki. Paši pirmie 1941. gada rudenī desantētie izlūki-diversanti bija latviešu komjaunieši, labi pazīstami ar situāciju.

Kara pirmajā gadā tās bija mazas atsevišķas grupas, bet 1944. gada vasarā ienaidnieka aizmugurē darbojās jau vairākas partizānu brigādes un sazarots pagrīdes tīkls.

Памятные плиты на латышском языке и с латышскими именами – они находятся на воинских мемориалах не только в Латвии, но и России. Деревня Новая под Старой Руссой
© Photo Александр Ржавин
Piemiņas plāksnes ar latviešu vārdiem atrodas karalaika memoriālos ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Ciemats Novaja pie Staraja Rusas.

1943. gadā tika izveidota 24. atsevišķa latviešu aviācijas eskadriļa, kas kļuva par 1. Latviešu nakts bumbvedēju aviācijas pulku. 1944. gada vasarā tika izveidota otrā latviešu strēlnieku divīzija – 308. Kopā ar 43. Gvardes divīziju tās tika apvienotas 130. Latviešu strēlnieku korpusā, kurš no 1944. gada 18. jūlija cīnījās par Latvijas atbrīvošanu no nacistiem un sagaidīja Uzvaru Kurzemē.

Pie tam latvieši karoja ne tikai Sarkanās armijas nacionālajās vienībās. Daudzi no viņiem cīnījās citās frontēs un citās vienībās gan armijā, gan flotē. Tie bija gan parastie kareivji, gan ģenerāļi. Viņiem bija vienalga, kādā vienībā dienēt, galvenais – sagraut ienaidnieku un atbrīvot savu Tēviju.

To viņi ar godu paveica. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un latviešu karoja un izcēlās Sarkanās armijas, Sarkanā flotes, partizānu vienību un pagrīdes rindās. Daži cīnījās veselām ģimenēm.

Tuvākajās dienās Sputnik pastāstīs par dažiem no viņiem. Protams, godājamo varoņu bija tik daudz, ka nepietiks pat gada, lai pastāstītu par visiem. Tāpēc esmu pārliecināts, ka pēc 9. maija mūs gaida jauni un jauni stāsti par īstiem latviešu varoņiem.

Mūžīga piemiņa bojagājušajiem! Mūžīga slava uzvarējušajiem!

Памятные плиты на латышском языке и с латышскими именами – они находятся на воинских мемориалах не только в Латвии, но и России. Город Боровск Московской области
© Photo Александр Ржавин
Piemiņas plāksne par godu 43. Gvardes latviešu strēlnieku divīzijai. Pilsēta Borovska, Maskavas apgabals.

 

92
Tagi:
latvieši, Lielais Tēvijas karš
Temats:
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā (11)
Pēc temata
Dragile pastāstīja, kā 9. maijā Rīgā notiks "Nemirstīgais pulks"
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Nils Ušakovs: "Parādīsim, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju svin Uzvaras dienu!"
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

20
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

20
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija