Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"

111
(atjaunots 15:18 06.05.2020)
Pirmais un galvenais ietaupījums Latvijai Covid-19 krīzes apstākļos ir "svētā govs" ar nosaukumu Rail Baltica, uzskata ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos Latvijai ir jāpārskata lielo projektu izdevumi, tostarp dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica, paziņoja radio Baltkom ēterā ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

"Projekts sastāv no divām daļām, un mums uzspiež Rail Baltica kā svēto govi. Pasažieru pārvadāšana no Rīgas lidostas uz Rail Baltica maģistrāli. Ar šo mērķi vēlas nojaukt pilsētas centru, iztērējot desmitiem miljonu eiro. Un šodien galvenā projektēšana notiek, lai uzbūvētu šo nevajadzīgo maģistrāli mistiskiem pasažieru pārvadājumiem," sacīja Zaiceva.

Viņa uzsvēra, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi – tā ir nozare, kas ir tuvāko divu gadu laikā būs "mirusi".

Zaiceva atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā projekta nepieciešamību jau apšauba.

"Vai mums tādā gadījumā ir vērts šodien tērēt miljonus un desmitiem tūkstošu mēnesī divu kantoru uzturēšanai, kuri tēlo Rail Baltica projektēšanas darbību – pasažieru pārvadājumi no lidostas uz staciju, kuru grasās nojaukt, Centrāltirgu grasās nojaukt, autoostu grasās nojaukt, un šajā vietā uzbūvēt pasažieru pārvadājumu termināli. Pie tam jau tiek tērēta nauda tam, lai izpirktu privātos zemesgabalus," sacīja ekonomiste.

Atgādināsim, ka EKRE vicepriekšsēdētājs, finanšu ministrs Martins Helme paziņoja, ka dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbi patiesībā stāv uz vietas, par projektam atvēlēto naudu Igaunija īsteno projekta lietderīgās daļas, bet pašu ceļu vēl nemaz nav sākuši būvēt un piebilda, ka par dzelzceļa maģistrāles projektam atvēlēto naudu jau daudz kas ir paveikts, tikai paša ceļa nav.

"Paveiktas lietas, kas mums tā vai citādi ekonomiski ir izdevīgas. Kur aizgājusi Rail Baltica līdz šim iztērētā nauda? Viaduktiem un tramvaju līnijām Tallinā. Es uzskatu, ka līdz lidostai izbūvētā tramvaja līnija ir laba lieta. Tas paveikts par naudu, kas atvēlēta Rail Baltica. Dzelzceļa Rail Baltica mums nav, tās būvdarbi vēl nav pat sākti. Pēc tomēr cenšamies iztērēt naudu tam, kas nesīs mums labumu, nevis dzelzceļa būvdarbiem," – teica Martins Helme.

Dzelzceļš ar Eiropas standarta sliežu platumu Rail Baltica plānots Baltijas valstu teritorijā no Tallinas līdz Varšavai. Maģistrāles garums Latvijā un Igaunijā būs aptuveni pa 300 km, Lietuvā – 360. 2017. gadā tika prognozēts, ka Rail Baltica nesīs peļņu 16 miljardu eiro apmērā, ieguldot tajā 5,8 miljardus. Nesenās aplēses rāda, ka projekta realizācija nesīs zaudējumus vismaz 4 miljardu eiro apmērā.

Agrāk Sputnik Latvija pastāstīja, ka pēc Latvijas Valsts kontroles domām, projekta Rail Baltica vadība Latvijā nav pietiekamam, finansējums tiek apgūts lēnām, īpašuma atsvešināšanā valsts atpaliek gan no grafika, gan kaimiņiem.

111
Tagi:
Rail Baltica, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
"Īstākā mistika": kā Rail Baltica izrādījusies nevienam nevajadzīga
Helme: Igaunija būvē tikai projekta Rail Baltica noderīgās daļas, nevis pašu ceļu
Rail Baltica prasa upurus: būvdarbu dēļ Rīgā izcirtīs vairāk nekā 400 kokus
Bez izredzēm: eksperts nosauca nosacījumu japāņu investīcijām Rail Baltica projektā
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

7
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

7
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot