Studenti, foto no arhīva

Augstākā izglītība krievu valodā: kurš paziņos spriedumu?

48
(atjaunots 15:11 06.05.2020)
Pēdējā Latvijas Satversmes tiesas sēde, kur tiks izskatīta lieta par valodas prasībām privātajām augstskolām, notiks 12. maijā; pagaidām paliek neskaidrs, kā procesa gaitu ietekmēs ST priekšsēdētāja pārvēlēšana, kas notiks jau šodien.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Satversmes tiesa 5. maijā aizvadīja jau trešo sēdi pēc partijas "Saskaņa" parlamentārās frakcijas deputātu prasības, kuri pieprasa atcelt valodas likumdošanas normas, kas tika piemērotas Latvijas augstskolām. Saskaņā ar pieņemtajiem likumu grozījumiem privātām augstākās izglītības iestādēm ir aizliegts pasniegt krievu valodā. Studentiem – Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem – ir aizliegts mācīties Latvijā citā valodā, izņemot valsts valodu ar zināmu daļu "citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valodu".

Sūdzības iesniedzēji tiesā uzskata, ka "politisku iemeslu" dēļ veiktās izmaiņas likumos pārkāpj Satversmes normas, kā arī Eiropas Savienībā pielietotos principus. Ir pārkāpti arī godīgas konkurences principi, norāda viņi, – likumā ir iekļauti izņēmumi divām privātām augstskolām, kurām atļauts pasniegt angļu valodā.

Lietuvā un Igaunijā studiju programmas krievu valodā pastāv ne tikai privātās, bet pat valsts augstskolās, kas padara Latvijas augstskolas vēl nekonkurētspējīgākas.

Divu iepriekšējo tiesas sēžu laikā tika konstatēts, tostarp, ka izmaiņas likumos ir pieņemtas "valsts valodas aizsardzības nolūkos". Taču augstākās izglītības ieguldījums tautsaimniecībā tiek vērtēts aptuveni 148 miljonu eiro apmērā, savukārt likumu prasību izpilde atņems privātajām augstskolām ievērojamu (ja ne absolūto) daļu ienākumu. Likuma normas augstskolām ir neizpildāmas un ierobežo to akadēmisko brīvību.

Argumentus un viedokļus, kuri izskanēja pēdējā tiesas sēdē, sniedz deputāte Elizabete Krivcova, viena no Satversmes tiesā iesniegtajās prasības autoriem. Viņa stāsta, ka Irina Cvetkova, uzstājoties sēdē, pārstāvēja Latvijas Privātskolu asociāciju. Viņa pamatoti norādīja, ka mūsdienu universitāte nav iedomāja bez internacionalizācijas. Eiropā internacionalizācijas mērogs ir Boloņas process un Eiropas augstākās izglītības telpas izveidošana, kas ietver sevī 48 valstis (ES valstis, Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Gruziju). Tādēļ ir prettiesiski iedalīt augstākās izglītības valodas ES un ne ES valodās.

Profesore Inna Druviete, būdama viena no bargas valsts valodas aizsardzības pozīcijas ideologiem, paziņoja tiesai, ka "mācības tikai un vienīgi latviešu valodā – tā ir vakardiena, turklāt ne tikai universitātēm, bet arī skolām".

Eiropas tiesību speciāliste Jūlija Jerņova norādīja, ka Latvijas valodas likumdošana ir būtiska barjera Eiropas spēlētāju ienākšanai Latvijas izglītības tirgū. Tādējādi tiek ierobežota uzņēmējdarbības brīvība.

Amerikāņu profesors Uģis Gruntmanis "iepriekš izteicās par jebkuras valodas izmantošanu, kaut vai ķīniešu, taču tiesā nezināma iemesla dēļ novirzījās no līdzšinējās pārliecības. Neraugoties uz to, profesors atzina, ka zinātne nevar būt nacionāla, tātad plašam valodu lietojumam ir jābūt normai, nevis izņēmumam".

Beigu debates Satversmes tiesā ir nozīmētas 12. maijā, pēc tam tiesa ķersies klāt sprieduma paziņošanai.

Un – galvenā intriga. Šodien Satversmes tiesā notiks tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pārvēlēšanas. Pašlaik tiesas priekšsēdētāja ir tiesnese Ineta Ziemele un viņas vietniece ir Sanita Osipova. Jaunie kandidāti tiks izvirzīti no esošo Satversmes tiesas tiesnešu skaita, savukārt uzvarētājus noteiks slēgtā balsojumā.

Jaunā tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas (neatkarīgi no balsojuma rezultātiem) faktiski "sašķeļ" lietas par "valsts valodu privātās augstskolās" izskatīšanu divās daļās. No vienas puses, to nevar uzskatīt par nejaušību. No otras puses, juristi pagaidām atturas no prognozēm, kā Satversmes tiesas vēlēšanas var ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu.

48
Tagi:
krievu valoda, augstākā izglītība, Satversmes tiesa
Meitenes skolā, foto no arhīva

Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības

14
(atjaunots 19:13 29.10.2020)
Vecāki nevarēs paši izvēlēties starp mācībām klātienē vai attālinātām mācībām – tas padara skolotāju darbu neiespējamu.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Nav iespējams atļaut vecākiem pašiem pieņemt lēmumu par attālinātu mācību režīmu, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem izlemt, vai bērni ir jāsūta uz skolu, vai jāturpina viņu mācības attālināti, un ka Šuplinska devusi tam principiālu piekrišanu.

Tas izraisīja kārtējo kritikas vilni attiecībā pret ministri: pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka Šuplinska pārlika atbildību par bērnu izglītošanu uz vecāku pleciem, savukārt Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzrakstīja sašutuma pilnu publikāciju Facebook.

Pēc tam Šuplinska paziņoja, ka šāds lēmums ne vien dubultotu pedagogu darbu, bet padarītu to vienkārši neiespējamu.

Tajā pašā laikā Šuplinska norādīja uz virkni alternatīvu, kuras varētu izmantot vecāki, ja viņi baidās sūtīt bērnus uz skolu risku dēļ, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.

Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna izglītošanu saslimšanas vai īpašu ģimenes apstākļu gadījumā. Ja vecākiem ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, tad, konsultējoties ar skolu, var savstarpēji organizēt mācību procesu, saņemot vienīgi skolotāja konsultācijas.

Otrkārt, var organizēt mācības mājās. Taču ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, un nepamatota skolas neapmeklēšana ir pārkāpums, kura gadījuma ir iespējama pat sociālā dienesta iejaukšanās.

"Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju," paziņoja Šuplinska.

Atbildot uz jautājumu par to, kādā situācijā tomēr var tikt izskatīts tālmācību variants visiem skolēniem, Šuplinska atbildēja, ka tas var notikt ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas gadījumā valstī. Iepriekš šādu iespēju pieļāva Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

14
Tagi:
Ilga Šuplinska, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Maiņas vai tālmācības ik pēc nedēļas: kā skolas sāks mācību gadu
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā

Latvijā miris viens cilvēks ar Covid-19, atklāts 251 inficēšanās gadījums

11
(atjaunots 18:32 29.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 5105 Covid-19 testi, pozitīvo testu daļa sastādīja 4,9%.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 5105 koronavīrusa testi, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miris viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi – vecuma grupā 85-90 gadi.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma Latvijā ir atklāti 5395 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojās, 64 – nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 35 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 197 pacienti, 189 no tiem ir vidēji smaga slimības gaita, astoņi atrodas smagā stāvoklī.

Lietuvā diennakts laikā ir atklāti 950 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi – tas ir jauns maksimums. No Covid-19 miruši vēl seši cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši trīs inficētie.

Kopumā līdz ar vīrusa izplatības sākšanos Lietuvā inficējušies 13 088 cilvēki, turpina slimot 8301, izveseļojās 4582.

No Covid-19 Lietuvā kopumā miruši 150 cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši 55 ar koronavīrusu inficētie.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 11 866 koronavīrusa testi, kopā veikti 997 860.

Igaunijā atklāti 82 jauni Covid-19 gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā veikts vairāk nekā 1700 pirmreizējo koronavīrusa testu.

11
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, foto no arhīva

Igaunijas ĀM vadītājs neatbalstīja "tūrisma burbuli" ar Sanktpēterburgu

0
(atjaunots 19:52 29.10.2020)
Igaunijas valdība pagaidām nav apspriedusi brīvas pārvietošanās iespēju ar Krievijas Ļeņingradas apgabalu.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu nav sajūsmā par autobusu kompānijas Lux Express piedāvāto ideju izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju, pastāstīja viņš Radio 4 raidījumā "Lieliskais četrinieks".

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Taču, pēc Reinsalu sacītā, Ministru kabinets šo ideju neapsprieda, savukārt pats viņš to neatbalsta.

"Pirmkārt, es neesmu dzirdējis, ka piedāvājums par tūrisma burbuli ar Pēterburgu vai Ļeņingradas apgabalu būtu izskanējis Somijas valdības līmenī. Spēkā esošie Somijas noteikumi šādu iespēju neparedz. Taču Igaunijas valdība piedāvāja izveidot šādu burbuli Somijas virzienā, un somi vienkārši to pieņēma zināšanai. Kas attiecas uz brīvu pārvietošanos ar Krieviju pandēmijas apstākļos… es pret to attiecos piesardzīgi, teikšu godīgi," sacīja Reinsalu.

Šādas attieksmes iemesls, pēc viņa sacītā, ir Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita izaugsme Eiropā, tostarp Igaunijā un Krievijā.

"Ņemot vērā visus šos apstākļus, es uzskatu, ka brīvas pārvietošanās veicināšana nav pamatota no veselības viedokļa," paskaidroja ministrs.

Pēc Reinsalu sacītā, valdība šo jautājumu nav apspriedusi, jo oficiāli tas netika izvirzīts.

"Šāda piedāvājuma nav uz valdības apspriešanas galda, jo to neviens arī nav izdarījis – nedz no Krievijas puses, nedz šeit Igaunijā, līdz ar to, šāda piedāvājuma arī nav. Un es uzsvēršu, ka visi šie lēmumi un ierobežojumi, kas tiek ieviesti gan Eiropas robežu ietvaros, gan ar trešajām valstīm, tie nav politiski, tie izriet tikai un vienīgi no tautas veselības apsvērumiem. Ierobežojumus, kurus Krievija ieviesa attiecībā pret Igauniju, Eiropu un otrādi, tie visi ir attiecīgi vienādi," sacīja ĀM vadītājs.

Saskaņā ar vakardienas datiem, kumulatīvā 14 dienu saslimstība Igaunijā sastādīja 52,07 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
tūrisms, koronavīruss, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Eksperts: aviācijas atjaunošana Latvijā ilgs gadiem
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Igaunijā aicina nedēmonizēt braucienus uz ārzemēm