Studenti, foto no arhīva

Augstākā izglītība krievu valodā: kurš paziņos spriedumu?

59
(atjaunots 15:11 06.05.2020)
Pēdējā Latvijas Satversmes tiesas sēde, kur tiks izskatīta lieta par valodas prasībām privātajām augstskolām, notiks 12. maijā; pagaidām paliek neskaidrs, kā procesa gaitu ietekmēs ST priekšsēdētāja pārvēlēšana, kas notiks jau šodien.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Satversmes tiesa 5. maijā aizvadīja jau trešo sēdi pēc partijas "Saskaņa" parlamentārās frakcijas deputātu prasības, kuri pieprasa atcelt valodas likumdošanas normas, kas tika piemērotas Latvijas augstskolām. Saskaņā ar pieņemtajiem likumu grozījumiem privātām augstākās izglītības iestādēm ir aizliegts pasniegt krievu valodā. Studentiem – Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem – ir aizliegts mācīties Latvijā citā valodā, izņemot valsts valodu ar zināmu daļu "citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valodu".

Sūdzības iesniedzēji tiesā uzskata, ka "politisku iemeslu" dēļ veiktās izmaiņas likumos pārkāpj Satversmes normas, kā arī Eiropas Savienībā pielietotos principus. Ir pārkāpti arī godīgas konkurences principi, norāda viņi, – likumā ir iekļauti izņēmumi divām privātām augstskolām, kurām atļauts pasniegt angļu valodā.

Lietuvā un Igaunijā studiju programmas krievu valodā pastāv ne tikai privātās, bet pat valsts augstskolās, kas padara Latvijas augstskolas vēl nekonkurētspējīgākas.

Divu iepriekšējo tiesas sēžu laikā tika konstatēts, tostarp, ka izmaiņas likumos ir pieņemtas "valsts valodas aizsardzības nolūkos". Taču augstākās izglītības ieguldījums tautsaimniecībā tiek vērtēts aptuveni 148 miljonu eiro apmērā, savukārt likumu prasību izpilde atņems privātajām augstskolām ievērojamu (ja ne absolūto) daļu ienākumu. Likuma normas augstskolām ir neizpildāmas un ierobežo to akadēmisko brīvību.

Argumentus un viedokļus, kuri izskanēja pēdējā tiesas sēdē, sniedz deputāte Elizabete Krivcova, viena no Satversmes tiesā iesniegtajās prasības autoriem. Viņa stāsta, ka Irina Cvetkova, uzstājoties sēdē, pārstāvēja Latvijas Privātskolu asociāciju. Viņa pamatoti norādīja, ka mūsdienu universitāte nav iedomāja bez internacionalizācijas. Eiropā internacionalizācijas mērogs ir Boloņas process un Eiropas augstākās izglītības telpas izveidošana, kas ietver sevī 48 valstis (ES valstis, Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Gruziju). Tādēļ ir prettiesiski iedalīt augstākās izglītības valodas ES un ne ES valodās.

Profesore Inna Druviete, būdama viena no bargas valsts valodas aizsardzības pozīcijas ideologiem, paziņoja tiesai, ka "mācības tikai un vienīgi latviešu valodā – tā ir vakardiena, turklāt ne tikai universitātēm, bet arī skolām".

Eiropas tiesību speciāliste Jūlija Jerņova norādīja, ka Latvijas valodas likumdošana ir būtiska barjera Eiropas spēlētāju ienākšanai Latvijas izglītības tirgū. Tādējādi tiek ierobežota uzņēmējdarbības brīvība.

Amerikāņu profesors Uģis Gruntmanis "iepriekš izteicās par jebkuras valodas izmantošanu, kaut vai ķīniešu, taču tiesā nezināma iemesla dēļ novirzījās no līdzšinējās pārliecības. Neraugoties uz to, profesors atzina, ka zinātne nevar būt nacionāla, tātad plašam valodu lietojumam ir jābūt normai, nevis izņēmumam".

Beigu debates Satversmes tiesā ir nozīmētas 12. maijā, pēc tam tiesa ķersies klāt sprieduma paziņošanai.

Un – galvenā intriga. Šodien Satversmes tiesā notiks tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pārvēlēšanas. Pašlaik tiesas priekšsēdētāja ir tiesnese Ineta Ziemele un viņas vietniece ir Sanita Osipova. Jaunie kandidāti tiks izvirzīti no esošo Satversmes tiesas tiesnešu skaita, savukārt uzvarētājus noteiks slēgtā balsojumā.

Jaunā tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas (neatkarīgi no balsojuma rezultātiem) faktiski "sašķeļ" lietas par "valsts valodu privātās augstskolās" izskatīšanu divās daļās. No vienas puses, to nevar uzskatīt par nejaušību. No otras puses, juristi pagaidām atturas no prognozēm, kā Satversmes tiesas vēlēšanas var ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu.

59
Tagi:
krievu valoda, augstākā izglītība, Satversmes tiesa
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

3
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

3
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
Maestro Raimonds Pauls

"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī

14
(atjaunots 16:12 24.02.2021)
Maestro Raimonds Pauls saņēma uzaicinājumu saņemt pirmo poti pret Covid-19, taču vakcinācija tika pārcelta no februāra uz martu.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Raimondu Paulu vakcinēs pret koronavīrusu 1. martā, ziņo tvnet.lv.

Iepriekš ziņots, ka Pauls saņēma Veselības ministriju uzaicinājumu vakcinēties pret Covid-19. Viņš paziņoja, ka izmantos šo iespēju un saņems poti februāra beigās. Tomēr komunikācijas procesā ar vakcinācijas biroju tika noskaidrots, ka līdz martam vakcinēties neizdosies.

"Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts. Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti," paskaidroja Maestro.

Tāpat Pauls informēja, ka viņam zvanījusi biroja vadītāja Eva Juhņeviča. Par sarunas saturu Pauls detalizēti nestāstīja, taču atzīmēja, ka pa jokam jautājis Juhnevičai, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu – viņa ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Iepriekš Pauls ziņoja, ka iedzīvotājiem jāvakcinējas, lai novērstu Covid-19 izplatību, turklāt viņš pastāstīja, ka atbalsta Latvijas valdības kampaņu. Tāpat Maestro atzīmēja, ka lielo informācijas daudzumu varētu pasniegt konkrētāk un skaidrāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.

14
Tagi:
Raimonds Pauls, vakcinācija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
Pauls nosoda Gobzemu par vēlmi padarīt viņu par miljonāru uz Latvijas iedzīvotāju rēķina
"Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju