Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, foto no arhīva

"Mēs bijām naudas donori PSRS": Latvija izvēlēsies zaudējumu aprēķināšanas tehniku

109
(atjaunots 10:54 06.05.2020)
Jau vairākus gadus Latvija piešķir desmitiem tūkstošu eiro padomju "okupācijas" zaudējumu aprēķināšanas darbiem, lai gan KF vairākkārt paziņoja, ka šādas pretenzijas nepieņem un izmaksāt "slimiem cilvēkiem ar jau neārstējamu psihi" neko negrasās.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Latvijas "Padomju okupācijas" zaudējumu aprēķina komisija šogad plāno apkopot starptautisko organizāciju pieredzi, lai izstrādātu zaudējumu aprēķināšanas metodiku, teikts informatīvajā paziņojumā, kurš 5. maijā tika prezentēts izskatīšanai Ministru kabinetā, vēsta tvnet.lv.

Šogad komisijas darbam ir piešķirti 35 770 eiro – tikpat, cik pērn.

Šogad komisija plāno veikt Latvijas PSR un PSRS budžeta izdevumu analīzi laika posmā no 1946. līdz 1960. gadam. Turklāt komisija apkopos materiālus par turīgās zemniecības iznīcināšanu Latvijā.

Turpināsies darbs pie represēto personu datubāzes veidošanas, komisija atzīmē, ka tas jau tuvojas noslēgumam.

Tāpat plānots veikt intervijas ar dažādu Latvijas PSR valsts struktūru vadītājiem, speciālistiem, statistiķiem, lai saņemtu dzīvas liecības par to, kā tika īstenota tautsaimniecības plānošana, organizācija un pārvalde Latvijas PSR, kā arī intervijās tiks apspriests temats par politiskajiem procesiem sabiedrībā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka Latvija, būdama PSRS sastāvā, atdeva 48% savu ienākumu PSRS kopējam budžetam. Cik tā saņēma, viņš nenorādīja.

"Neskatoties uz skaudro pagātni, tā ir arī apliecinājums mūsu spēkam. Mēs bijām naudas donori PSRS," atzīmēja Bordāns.

Baltijas valstīs regulāri paziņo par "padomju okupācijas" radītiem zaudējumiem, Krievijā šādam jautājuma uzstādījumam kategoriski nepiekrīt. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka par PSRS Baltijas valstu "okupāciju" 1940. gadā nevar būt ne runas.

Krievijas ĀM skaidroja, ka izskata Baltijas pievienošanos PSRS kā atbilstošu tā laika starptautiskā likuma normām. Pēc iestādes domām, termins "okupācija" šeit nevar tikt izmantots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbības, savukārt karaspēku ievešana tika īstenota uz vienošanās pamata un ar acīmredzamu šo republiku varasiestāžu piekrišanu.

Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

Krievijas Valsts domes ēka
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija neuzskata par iespējamu runāt par kaut kādām kompensācijām.

"Mēs, protams, vispār nepiekrītam terminam "padomju okupācija". Mēs nepiekrītam, ka varētu runāt par kaut kādām kompensācijām. Un nav arī jāaizmirst par to ieguldījumu, kurš tika veikts – gan infrastruktūrā, gan ekonomikā, gan sociālajā jomā – Baltijas valstu attīstībā Padomju Savienības laikā," - uzsvēra prezidenta preses sekretārs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piebilda, ka prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ Krievijai izvirza "slimi cilvēki".

"Joprojām slimi cilvēki piestāda kaut kādus rēķinus par 185 miljardiem eiro, nezinu par ko. Par to, ka mēs izveidojām tur rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldot tajās uz katru iedzīvotāju vairāk, nekā KPFSR? Uzskatu, ka tie ir cilvēki ar jau neārstējamu psihi," - pateica Lavrovs, komentējot Latvijas pretenzijas.

109
Tagi:
Latvija, PSRS, kompensācija, okupācija, Bordāns
Pēc temata
Pietiek ubagot: Krievijas politiķis atbildēja Igaunijai par "okupāciju"
Kas vainīgs un cik pietrūkst: Baltijas valstis rēķina "okupācijas" radītos zaudējumus
"Viņš nezina, kas ir okupācija": Puškovs par Rinkēviča paziņojumu
Ir okupācijai sākums, nav okupācijai gala: Latvijas mūžīgā Mantra
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

3
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

3
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

10
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

10
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav