Krievu valodas mācību grāmata, foto no arhīva

"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti

40
(atjaunots 10:17 06.05.2020)
Skolēna māte dalījās savos iespaidos par to, kā Latvijas izglītības iestādēs pasniedz krievu valodu – process grauj visādu vēlmi mācīties šo valodu, kas izraisa pat pieņēmumu par sabotāžu valstiskā līmenī.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Negaidītu atsauci latviešu publikas vidū guvusi publikācija par to, kā Latvijas skolās notiek krievu valodas pasniegšana – Dainas Alksnes stāsts ir saņēmis gandrīz tūkstoti reakciju, vairāk nekā tūkstoti reižu lietotāji padalījās ar to un simtiem atstāja savu komentāru.

Neraugoties uz to, ka krievu valoda valstiskā līmenī visos iespējamos veidos tiek padzīta no Latvijas publiskās telpas, skolēnu vecākiem, izskatās, ir cits viedoklis šajā sakarā – to vēlas mācīties pat īsteni latvieši. Latvijas skolās krievu valodu var izvēlēties apgūt kā svešvalodu. Taču izskatās, ka neraugoties uz visām iespējām, pasniedz to sliktāk, nekā angļu vai vācu valodu.

Kāda skolēna māte, Daina Alksne, publicēja Facebook stāstu par to, ka viņas dēls jau vairākus gadus mācās krievu valodu, taču joprojām nespēj palielīties ar saviem sasniegumiem.

"Ilgi valdījos, mudināju savus bērnus mācīties krievu valodu, bet gribot negribot rodas iespaids, ka tā ir sabotāža valstiskā līmenī. Kāpēc par to neviens nerunā? Krievu valodas mācību programma nav sastādīta bērniem, kam tā ir otrā svešvaloda pēc angļu valodas. Tā ir sastādīta bilingvāliem bērniem. Katru gadu skolotājas, matus plēsdamas, cenšas izraut skolēnus cauri grāmatai "Здравствуй, это я!" ("Sveiks – tas esmu es!" – Sputnik). Lielākoties viņām tas neizdodas, viņas ar mokām tiek grāmatai līdz pusei, bet nākamajā gadā līgani pāriet pie nākamās klases grāmatas," pasūdzējās Daina Alksne.

Pēc viņas sacītā, strādājot skolā, viņai regulāri nākas saskarties ar devīto klašu skolēniem, kuri sākuši mācīties krievu valodu piektajā-sestajā klasē, un kuri devītajā klasē nezina burtus, neprot lasīt un stundās vienkārši atsēž.

Arī pasniedzēji, spriežot pēc visa, ir iedzīti stūrī un vērtējumus kaut kā izvelk, taču "tas ir nepareizi un kaitnieciski valsts līmenī", uzskata autore. Viņa atzīmēja, ka pat bērni, kuriem piektajā klasē krievu valoda patīk, otrajā semestrī to ienīst, jo vienkārši netiek galā. Ja skolēns nav no bilingvālas ģimenes un katru dienu neatrodas krievu valodas informācijas telpā, tikt līdzi mācībām ir sarežģīti.

"Ja angļu valodā pirmajā gadā (kas turklāt ir 1. klasē vai pat bērnudārzā, sensitīvā valodu apguves periodā, nevis pirmspubertātes vecumā!) tu visu gadu mācies krāsiņas, skaitīt līdz desmit, I am a girl, this is a book, tad krievu valodas grāmatas pirmajā nodarbībā mācās locīt vārdus "рама" ("rāmis") un "нора" ("miga"). Tur ir pat sadaļa "Это ты уже знаешь" ("To tu jau zini") - skolēnam, kurš pirmo reizi redz krievu burtus un ir atvēris pirmo nodaļu," stāsta skolēna māte.

Šobrīd Dainas Alksnes dēls mācās devītajā klasē. Un jau ceturto gadu māte sēž ar viņu un pilda uzdevumus krievu valodā. Jauneklis ciešami lasa un var atpazīt daļu vārdu, taču tulkot nespēj neko. Arī patstāvīgi pildīt uzdevumus viņš nespēj, jo mācību grāmata konsekventi nepalielina viņa vārdu krājumu.

"Katrā nākamajā nodaļā nāk klāt simtiem jaunu vārdu, jaunu locījumu, jaunu gramatikas likumu, kuri nevar nogulsnēties uz esošajām zināšanām, jo esošās zināšanas joprojām ir tās 5. klases mācību grāmatas pirmo nodaļu līmenī. Klases vecāku čatā redzu, ka tie bērni, ar kuriem sēž vecāki, puslīdz izpilda prasības un saņem savu "ieskaitīts". Tie, ar kuriem nesēž, tikai krāj "nv" un "ni", kuri pārtaps vieniniekos un graus vidējo atzīmi un ticību savām spējām. Krāj naidu pret krievu valodu. Bet es tikmēr ienīstu programmu. Pat neuzdrīkstos kaut ko gaidīt no kompetencēm. Vienkārši ienīstu," rezumē Daina.

Taču pats pārsteidzošākais ir gandrīz vienbalsīgais latviešu atbalsts, ko Daina saņēma komentāros zem savas publikācijas.

"Pilnīgi mans stāsts! 1.semestrī bija burti, un tad pēkšņi man bija jāzina locījumi... Tagad man skaidrs, kāpēc es netiku līdzi," padalījās savā rūgtajā krievu valodas apgūšanas pieredzē Elīna Barone.

"Piekrītu. Krievu valodu mācāmies kopā ar dēlu, es - atsvaidzinu zināšanas un pelnu atzīmes, viņš - blisina acis un mēģina saprast ko un kas jādara!" uzrakstīja Ingrīda Dudure-Mežaka.

Īpaši uzņēmīgi sociālo tīklu lietotāji izmantoja situāciju un uzreiz piedāvāja privātas krievu valodas apmācības. Citi deva padomus – rakstīja, ka uzlabot krievu valodas zināšanas palīdz filmu, seriālu un telekanālu skatīšanās, kā arī grāmatas ar komiksiem. Savukārt citi pauda sašutumu, ka krievu valodas zināšanu trūkums padara latviešu jauniešus par nekonkurētspējīgiem darba tirgū.

"Pilnīgi piekrītu. Mana meita ar 8. klases vielu netiek nekur. Tāda sajūta, ka skolotāja dzīvo citā galaktikā, bērni – citā. Pašlaik palīdzu mācībās arī 5. klases bērnam. Viņi pirmo gadu mācās krievu valodu. Uzdevums - lasīt pasaku. Pasaka veckrievu valodā, ko es, normāli krieviski runājošs cilvēks, ar pūlēm varu izlasīt," pauž sašutumu Silva Ziļeva.

Atsevišķu publikāciju, kas ir veltīta krievu valodas apgūšanai, uzrakstīja uzņēmēja un dizainere Terēze Gruntmane.

"Pilnīgi piekrītu uzrakstītajam. Mēs arī cīnāmies ar krievu valodu 5. klasē. Nupat atkal uzsprāgu. Ir runa par skolu. Un bērnam jāatbild uz jautājumiem, kur atrodas grāmata. "Hа доске", "на парте", nu dievs, viņu zin, kas ir "парта"... ja, es, kas, manuprāt, ļoti labi runā krieviski, nezinu, kas ir парта, tas nozīmē, ka tas nav PIRMĀS NEPIECIEŠAMĪBAS vārds.

Gājām runāt ar skolotāju, teicām, lai, lūdzu, liek bērniem skatīties filmas krieviski (tās, kuras viņi zin, par ko ir runa), lūdzām, lai iet cauri aplikācijai "Duolingo". Redzēs kāds būs nākošās stundas "challenge" priekš manis, pagaidām mums iet uz "4"... bija jāzīmē komikss krievu valodā par pilsētu. Teo pagaidām "nerubī neko", nekādus teikumus sastādīt nevar... un ar zīmēšanu arī baigi neiet. Turpretī klasē ir bilingvāli bērni, kuri tekoši runā un raksta... nu kā var ielikt atzīmi???" pauž sašutumu Gruntmane.

Zem viņas publikācijas arī izveidojās aktīva temata apspriešana. Vairums komentētāju piekrita tam, ka valodu zināšanas ir bagātība, taču atsevišķi lietotāji pieminēja arī citu "teicamu motivāciju" – nepieciešamību mācīties "ienaidnieka valodu".

"Jebkuras valodas zināšana ir bagātība. Un ja ir iespēja apgūt krievu valodu, tā ir jāizmanto. Zinot krievu valodu, sapratīsi ko runā vēl 20 slāvu valodās… poļu, baltkrievu, ukraiņu u.t.t.," atzīmēja Bruno Ozoliņš.

"Ir kruta krievu valoda. Manējie 3 gabali mācās. Es pateicu sakramentālu frāzi un liku iegaumēt - jāzin un jāsaprot, ko ienaidnieks domā, un ja tu māki 3 valodas, tad darba tirgū tu esi kings!" padalījās savos audzināšanas noslēpumos kāds Arnis Bikšus.

Atgādināsim, ka Latvijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku. Vienīgā oficiālā valoda valstī ir latviešu valoda, lai gan gandrīz 40% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju ir etniski krievi. 2019. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 538 tūkstoši krievvalodīgo. Krievu valodai Latvijā ir svešvalodas statuss.

40
Tagi:
krievu valoda, skola, Latvija
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

1
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
1
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome
Covid-19

Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus

4
(atjaunots 09:11 24.10.2020)
Jaunie pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā, atšķirībā no iepriekšējiem, tiek ieviesti uz nenoteiktu laiku.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ārkārtas sēdē piektdien Latvijas valdība, būtībā, bija spiesta atzīt, ka iepriekš apstiprinātie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi izrādījās neefektīvi.

Par patreizējo situāciju valdības locekļus informēja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Viņš uzsvēra, ka "Covid-19 atkal ir pierādījis, ka spēj izplatīties ļoti ātri, ātrāk, nekā daudzas citas infekcijas.

Tā, pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā tika reģistrēti 1004 inficēšanās gadījumi, kas ir par 44% vairāk, nekā iepriekšējās septiņās dienās. Saskaņā ar speciālista atzinumu, straujais inficēto skaita pieaugums nav saistīts ar palielinājušos testu skaitu – jo testu ir veikts vien par 6% vairāk. Turklāt no 2,4% līdz 3,2% pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars pret to kopējo skaitu.

"Līkne stabili iet uz augšu, mēs neredzam svārstības, tendenci uz samazināšanos," atzīmēja Perevoščikovs, norādot, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstību skaits ir viens no zemākajiem.

Vidējais saslimstības rādītājs Latvijā ir 88,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Rīgā tas ir 115,9. Signāl nav labvēlīgs, ņemot vērā to, ka Rīgā infekcija var izplatīties ātrāk, nekā reģionos.

Vēl viena nelaba infekcijas izplatības pazīme – tās pārnēsātāji bieži vien ir cilvēki vecumā no 15 līdz 49 gadiem, aktīvie iedzīvotāji. Attiecībā uz inficēšanās vietām, 30% cilvēku inficējās izglītības iestādēs, 25% - mājsaimniecībās, no radiniekiem un tuviniekiem, 14% - darbavietās.

Uzstājoties valdības sēdē, Jurijs Perevoščikovs neizteica pat aptuvenas prognozes attiecībā uz termiņiem, kad infekcijas izplatību varēs apturēt. No kā var secināt, ka jaunais Covid-19 vilnis būs uz ilgāku laiku.

Maskas un ierobežojumi

Pieņemot lēmumu par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, valdība vairs nenoteica termiņu, līdz kuram tie būs spēkā. Atšķirībā no pēdējiem, līdz 6. novembrim pieņemtajiem, taču priekšlaicīgi atceltajiem to neefektivitātes dēļ, jaunie pasākumi būs spēkā līdz tam brīdim, kamēr tos nenomainīs mīkstāki, ja situācija uzlabosies, vai otrādi – pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai.

Jau no sestdienas, 24. oktobra, valdība noteikusi valkāt aizsargmaskas visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski.

Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem. Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs maskas nāksies valkāt personālam – obligātā kārtībā, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): ja iepriekš tajos bija atļauts piedalīties 30 cilvēkiem, tad no 26. oktobra – tikai 10. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus (iepriekš – 300). Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus (pret līdzšinējiem 500).

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Jaunie ierobežojumi skāruši bērnu pasākumu rīkošanu iekštelpās – lielveikalu, akvaparku bērnu laukumus, batutus – tie tiek atcelti, taču iestāžu darbība, kur atpūsties drīkst gan pieaugušie, gan bērni, netiek aizliegta.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

"Atsevišķie elementi"

Veselības ministre Ilze Viņķele, runājot par valdības lēmumiem, atzīmēja, ka lielākā daļa sabiedrības ar sapratni izturas pret ieviestajiem ierobežojumiem, tai skaitā pret obligāto sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā un sabiedriskās vietās.

"Tomēr ir "atsevišķi elementi", kuri apšauba sejas masku valkāšanas, valdības ieviesto noteikumu ievērošanas nepieciešamību. Šādi cilvēki ar savu nihilistisko rīcību veicina infekcijas izplatību," uzsvēra ministre.

Vienīgais, kurš valdības sēdē atturējās no balsošanas, izrādījās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Uzstājoties Ministru kabineta kolēģu priekšā, viņš paziņoja, pastāvīgi mainīto lēmumu dēļ policija nevar saprasto, kas tai ir jādara. Iepriekšējais valdības lēmums tika pieņemts līdz 6. novembrim, un tagad tas ir atcelts, būtībā, priekšlaicīgi. Jaunajā valdības lēmuma redakcija arī nav skaidrs, kam konkrēti un kādās vietās ir jālieto maskas.

Sarežģītā situācijā, pēc IeM vadītāja domām, izrādās mazais un vidējais bizness – ieviesto cilvēku skaita ierobežojumu telpās dēļ: tas samazinās iestāžu apgrozījumu, tātad, novedīs pie darbinieku atlaišanas nākotnē. Valdībai, pēc viņa sacītā, būs jārēķinās ar bezdarbnieku skaita pieaugumu. Turklāt, pēc ministra teiktā, nav skaidrs, uz kā balstās aprēķini, kādēļ telpās nevar pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem, nevis, teiksim, 20?

Atgādināsim, ka aptuveni pēc divām nedēļām, izejot caur Saeimu, spēkā stāsies likuma grozījumi, kuri paredz naudas sodus par aizsargmasku nelietošanu. Tie tiks piemēroti pret sejas masku režīma pārkāpējiem un sastādīs no 10 līdz 50 eiro. Netiek izslēgts, ka daļu atbildības "uzvels" arī tiem komersantiem, kuri apkalpos pircējus bez maskām. Likuma izpildes kontroli uzliks Valsts un pašvaldību policijai.

4
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19