Krievu valodas mācību grāmata, foto no arhīva

"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti

42
(atjaunots 10:17 06.05.2020)
Skolēna māte dalījās savos iespaidos par to, kā Latvijas izglītības iestādēs pasniedz krievu valodu – process grauj visādu vēlmi mācīties šo valodu, kas izraisa pat pieņēmumu par sabotāžu valstiskā līmenī.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Negaidītu atsauci latviešu publikas vidū guvusi publikācija par to, kā Latvijas skolās notiek krievu valodas pasniegšana – Dainas Alksnes stāsts ir saņēmis gandrīz tūkstoti reakciju, vairāk nekā tūkstoti reižu lietotāji padalījās ar to un simtiem atstāja savu komentāru.

Neraugoties uz to, ka krievu valoda valstiskā līmenī visos iespējamos veidos tiek padzīta no Latvijas publiskās telpas, skolēnu vecākiem, izskatās, ir cits viedoklis šajā sakarā – to vēlas mācīties pat īsteni latvieši. Latvijas skolās krievu valodu var izvēlēties apgūt kā svešvalodu. Taču izskatās, ka neraugoties uz visām iespējām, pasniedz to sliktāk, nekā angļu vai vācu valodu.

Kāda skolēna māte, Daina Alksne, publicēja Facebook stāstu par to, ka viņas dēls jau vairākus gadus mācās krievu valodu, taču joprojām nespēj palielīties ar saviem sasniegumiem.

"Ilgi valdījos, mudināju savus bērnus mācīties krievu valodu, bet gribot negribot rodas iespaids, ka tā ir sabotāža valstiskā līmenī. Kāpēc par to neviens nerunā? Krievu valodas mācību programma nav sastādīta bērniem, kam tā ir otrā svešvaloda pēc angļu valodas. Tā ir sastādīta bilingvāliem bērniem. Katru gadu skolotājas, matus plēsdamas, cenšas izraut skolēnus cauri grāmatai "Здравствуй, это я!" ("Sveiks – tas esmu es!" – Sputnik). Lielākoties viņām tas neizdodas, viņas ar mokām tiek grāmatai līdz pusei, bet nākamajā gadā līgani pāriet pie nākamās klases grāmatas," pasūdzējās Daina Alksne.

Pēc viņas sacītā, strādājot skolā, viņai regulāri nākas saskarties ar devīto klašu skolēniem, kuri sākuši mācīties krievu valodu piektajā-sestajā klasē, un kuri devītajā klasē nezina burtus, neprot lasīt un stundās vienkārši atsēž.

Arī pasniedzēji, spriežot pēc visa, ir iedzīti stūrī un vērtējumus kaut kā izvelk, taču "tas ir nepareizi un kaitnieciski valsts līmenī", uzskata autore. Viņa atzīmēja, ka pat bērni, kuriem piektajā klasē krievu valoda patīk, otrajā semestrī to ienīst, jo vienkārši netiek galā. Ja skolēns nav no bilingvālas ģimenes un katru dienu neatrodas krievu valodas informācijas telpā, tikt līdzi mācībām ir sarežģīti.

"Ja angļu valodā pirmajā gadā (kas turklāt ir 1. klasē vai pat bērnudārzā, sensitīvā valodu apguves periodā, nevis pirmspubertātes vecumā!) tu visu gadu mācies krāsiņas, skaitīt līdz desmit, I am a girl, this is a book, tad krievu valodas grāmatas pirmajā nodarbībā mācās locīt vārdus "рама" ("rāmis") un "нора" ("miga"). Tur ir pat sadaļa "Это ты уже знаешь" ("To tu jau zini") - skolēnam, kurš pirmo reizi redz krievu burtus un ir atvēris pirmo nodaļu," stāsta skolēna māte.

Šobrīd Dainas Alksnes dēls mācās devītajā klasē. Un jau ceturto gadu māte sēž ar viņu un pilda uzdevumus krievu valodā. Jauneklis ciešami lasa un var atpazīt daļu vārdu, taču tulkot nespēj neko. Arī patstāvīgi pildīt uzdevumus viņš nespēj, jo mācību grāmata konsekventi nepalielina viņa vārdu krājumu.

"Katrā nākamajā nodaļā nāk klāt simtiem jaunu vārdu, jaunu locījumu, jaunu gramatikas likumu, kuri nevar nogulsnēties uz esošajām zināšanām, jo esošās zināšanas joprojām ir tās 5. klases mācību grāmatas pirmo nodaļu līmenī. Klases vecāku čatā redzu, ka tie bērni, ar kuriem sēž vecāki, puslīdz izpilda prasības un saņem savu "ieskaitīts". Tie, ar kuriem nesēž, tikai krāj "nv" un "ni", kuri pārtaps vieniniekos un graus vidējo atzīmi un ticību savām spējām. Krāj naidu pret krievu valodu. Bet es tikmēr ienīstu programmu. Pat neuzdrīkstos kaut ko gaidīt no kompetencēm. Vienkārši ienīstu," rezumē Daina.

Taču pats pārsteidzošākais ir gandrīz vienbalsīgais latviešu atbalsts, ko Daina saņēma komentāros zem savas publikācijas.

"Pilnīgi mans stāsts! 1.semestrī bija burti, un tad pēkšņi man bija jāzina locījumi... Tagad man skaidrs, kāpēc es netiku līdzi," padalījās savā rūgtajā krievu valodas apgūšanas pieredzē Elīna Barone.

"Piekrītu. Krievu valodu mācāmies kopā ar dēlu, es - atsvaidzinu zināšanas un pelnu atzīmes, viņš - blisina acis un mēģina saprast ko un kas jādara!" uzrakstīja Ingrīda Dudure-Mežaka.

Īpaši uzņēmīgi sociālo tīklu lietotāji izmantoja situāciju un uzreiz piedāvāja privātas krievu valodas apmācības. Citi deva padomus – rakstīja, ka uzlabot krievu valodas zināšanas palīdz filmu, seriālu un telekanālu skatīšanās, kā arī grāmatas ar komiksiem. Savukārt citi pauda sašutumu, ka krievu valodas zināšanu trūkums padara latviešu jauniešus par nekonkurētspējīgiem darba tirgū.

"Pilnīgi piekrītu. Mana meita ar 8. klases vielu netiek nekur. Tāda sajūta, ka skolotāja dzīvo citā galaktikā, bērni – citā. Pašlaik palīdzu mācībās arī 5. klases bērnam. Viņi pirmo gadu mācās krievu valodu. Uzdevums - lasīt pasaku. Pasaka veckrievu valodā, ko es, normāli krieviski runājošs cilvēks, ar pūlēm varu izlasīt," pauž sašutumu Silva Ziļeva.

Atsevišķu publikāciju, kas ir veltīta krievu valodas apgūšanai, uzrakstīja uzņēmēja un dizainere Terēze Gruntmane.

"Pilnīgi piekrītu uzrakstītajam. Mēs arī cīnāmies ar krievu valodu 5. klasē. Nupat atkal uzsprāgu. Ir runa par skolu. Un bērnam jāatbild uz jautājumiem, kur atrodas grāmata. "Hа доске", "на парте", nu dievs, viņu zin, kas ir "парта"... ja, es, kas, manuprāt, ļoti labi runā krieviski, nezinu, kas ir парта, tas nozīmē, ka tas nav PIRMĀS NEPIECIEŠAMĪBAS vārds.

Gājām runāt ar skolotāju, teicām, lai, lūdzu, liek bērniem skatīties filmas krieviski (tās, kuras viņi zin, par ko ir runa), lūdzām, lai iet cauri aplikācijai "Duolingo". Redzēs kāds būs nākošās stundas "challenge" priekš manis, pagaidām mums iet uz "4"... bija jāzīmē komikss krievu valodā par pilsētu. Teo pagaidām "nerubī neko", nekādus teikumus sastādīt nevar... un ar zīmēšanu arī baigi neiet. Turpretī klasē ir bilingvāli bērni, kuri tekoši runā un raksta... nu kā var ielikt atzīmi???" pauž sašutumu Gruntmane.

Zem viņas publikācijas arī izveidojās aktīva temata apspriešana. Vairums komentētāju piekrita tam, ka valodu zināšanas ir bagātība, taču atsevišķi lietotāji pieminēja arī citu "teicamu motivāciju" – nepieciešamību mācīties "ienaidnieka valodu".

"Jebkuras valodas zināšana ir bagātība. Un ja ir iespēja apgūt krievu valodu, tā ir jāizmanto. Zinot krievu valodu, sapratīsi ko runā vēl 20 slāvu valodās… poļu, baltkrievu, ukraiņu u.t.t.," atzīmēja Bruno Ozoliņš.

"Ir kruta krievu valoda. Manējie 3 gabali mācās. Es pateicu sakramentālu frāzi un liku iegaumēt - jāzin un jāsaprot, ko ienaidnieks domā, un ja tu māki 3 valodas, tad darba tirgū tu esi kings!" padalījās savos audzināšanas noslēpumos kāds Arnis Bikšus.

Atgādināsim, ka Latvijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku. Vienīgā oficiālā valoda valstī ir latviešu valoda, lai gan gandrīz 40% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju ir etniski krievi. 2019. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 538 tūkstoši krievvalodīgo. Krievu valodai Latvijā ir svešvalodas statuss.

42
Tagi:
krievu valoda, skola, Latvija

Aptaujai par Latvijas neatkarību 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?

11
(atjaunots 16:40 05.03.2021)
Par valsts neatkarību sarīkotās aptaujas rezultāti deva ieganstu krievvalodīgo diskriminācijai par to, ka viņi neatbalsta jaunās varas kursu, taču viņu lēmums ir saprotams: krievvalodīgajiem nebija ilūziju par to, kāds liktenis viņus gaida neatkarīgajā Latvijā.

RĪGA, 5. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pirms trīsdesmit gadiem, 1991. gada 3. martā, toreizējās Latvijas PSR teritorijā notika aptauja par tās neatkarību. Aptaujas rezultāti lika pamatus tagadējai nacionālajai politikai pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Paši krievvalodīgie pārsvarā labi noprata, kāda nākotne iespējama. Līdz ar to saprotama viņu izvēle minētajā jautājumā.

Nacionālā plaisa

Republikas iedzīvotājiem ierosināja atbildēt uz jautājumu par to, vai viņi atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latviju. Aptaujā varēja piedalīties visi iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, kuru pasē bija patāvīgs pieraksts Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā. Tātad tiesības piedalīties aptaujā bija visiem pilngadīgajiem republikas iedzīvotājiem, un absolūtais vairākums nolēma paust viedokli par notiekošo.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, aptaujas dalībnieku sarakstos bija 1 902 802 cilvēki, tajā piedalījās 1 666 128 cilvēki – 87,56% balsstiesīgo. "Jā" atbildēja 1 227 562 cilvēki – 73,68% vēlētāju. "Nē" – 411 374, jeb 24,69% cilvēku. Bez tam 27 192 balsis (1,63%) bija atzītas par nederīgām. Tiesa, aplēšot rezultātus no visu iedzīvotājuviedokļa, iznāks, ka "jā" teica 64,51% cilvēku, "nē" – 21.62%, nederīgu balsu daļa sastādīja 1,43%, bet 12,44% iedzīvotāju vispār nepiedalījās balsošanā.

Zinot "par" vai "pret" nobalsojušo un aptaujā nepiedalījušos iedzīvotāju īpatsvaru katrā valsts rajonā un republikāniskajā pilsētā, kā arī reģiona valodu sastāvu, var aplēst, ko pārsvarā izvēlējušies konkrētas iedzīvotāju grupas pārstāvji. Manāms, ka balsu daļa par neatkarību gandrīz ideāli sakrīt ar iedzīvotāju daļu, kam dzimtā ir latviešu valoda. Tas pats sakāms arī par dalību aptaujā – latviešu lauku rajonos tā pārsniedza 90%, tātad latvieši masveidā piedalījās aptaujā un atbalstīja Latvijas neatkarību.

No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa dati demonstrē citādu ainu. Korelācijas elements (r) starp iedzīvotāju daļu ar dzimto krievu valodu reģionā un par neatkarību atdotajām balsīm no visiem vēlētājiem ir negatīvs un sastāda -0,995. Apmēram tāds pats ir rezultāts, analizējot krievvalodīgo dalību aptaujā. Savukārt, paskatoties uz balsojumu pret neatkarību, viss mainās – korelācijas koeficients kļūst pozitīvs un tuvojas 1. Tas norāda, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā balsoja pret neatkarību vai aptaujā nepiedalījās.

Dumpīgā Daugavpils

1989. gadā veiktās tautu skaitīšanas dati liecina, ka lielakā daļa iedzīvotāju ar dzimto krievu valodu dzīvoja galvaspilsētā – Rīgā, kā arī citās lielās pilsētās: Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Jūrmalā. Starp Latvijas pilsētu iedzīvotājiem 50,3% dzimtā bija krievu valoda, 43,6% - latviešu. Vienlaikus laukos pārsvarā bija latvieši: 72,3% iedzīvotāju dzimtā bija latviešu valoda, tikai 22,1% - krievu. Tāpat lielākā daļa krievvalodīgo dzīvoja Daugavpils un Krāslavas rajonos, bet Ludzas un Rēzeknes rajonā viņu īpatsvars pārsniedza 40%.

Ja izanalizēsim karti, kurā redzams balsojums par Latvijas neatkarību atbilstoši rajoniem un republikāniskajām pilsētām, manāma līdzība. Krievvalodīgo kompaktas dzīves vietās balsu skaits par neatkarību bija manāmi zemāks, nekā rajonos, kur viņi bija mazākumā. Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā un četros Latgales rajonos ar lielu skaitu krievvalodīgo neatkarību atbalstīja tikai 51-60% no visiem vēlētājiem, bet Daugavpilī un Rēzeknē to pat atbalstīja mazāk nekā puse balsstiesīgo.

Interesanti, ka Daugavpils aptaujā demonstrēja absolūtu rekordu vairākos parametros. Pilsētā bija gan mazākais balsu skaits par neatkarību – 32,51% no visiem vēlētājiem, gan arī zemākā dalība – 63,39%. Kopā rezultāti pilsētā bija sekojoši: 36,61% balsstiesīgo aptaujā nepiedalījās, "jā" teica – 32,51% iedzīvotāju, "nē" – 25,27%, bet 5,61% balsu tika atzīts par nederīgām – arī tas ir rekords visā valstī.

Tātad var apgalvot, ka Daugavpils iedzīvotāji nepārprotami ignorēja aptauju, pat mērķtiecīgi bojāja vēlēšanu biļetenus. Savukārt Rīga, kur tolaik dzīvoja gandrīz puse visu republikas krievvalodīgo, nodrošināja zināmu atbalstu neatkarībai. Cisos pilsētas rajonos balsu "par" īpatsvars bija manāmi augstāks nekā iedzīvotāju daļa ar dzimto latviešu valodu, tātad zināma daļa Rīgas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstīja Latvijas neatkarību.

Prognozes ir piepildījušās

Tomēr apgalvojumiem par to, ka daudzi krievvalodīgie neatkarību atbalstījuši, ir zināms pamats. Kļūda parādās nepareizo aprēķinu dēļ: lielākā daļa analītiķu izmanto pamatam tikai tos, kuri piedalījās balsojumā un no kuriem 73,68% balsoja "par", bet latviešu daļa republikas iedzīvotāju vidū bija daudz mazāka. Taču, paskatoties uz vēlētāju kopskaitu, "par" īpatsvars sarūk līdz 64,51%, tātad krievvalodīgie, kas atbalstīja Latvijas neatkarību, bija absolūtā mazākumā.

Ja pieņemsim, ka visi latvieši balsoja "par", iznāk, ka neatkarību atbalstīja tikai 26% krievvalodīgo – apmēram 11% no visiem toreizējiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa šīs grupas pārstāvju (45%) iebilda pret neatkarību, bet 29% pat nepiedalījās aptaujā vai mērķtiecīgi sabojāja biļetenus. Aptuveni tādus pašus datus Latvijas Augstākās Padomes sēdē minēja "Līdztiesības" frakcijas vadītājs Sergejs Dīmanis, atgādinot, ka Latvijas neatkarību atbalstīja 25-30% citu tautību pārstāvju.

Viņš aicināja republikas vadību pārvērtēt attieksmi pret mazākumtautībām un atgādināja: "Ja jūs turpināsies savu politiku tādā pašā garā, mēs iebrauksim strupceļā." Diemžēl politiķa aicinājumus nesadzirdēja. Vēlākā iedzīvotāju sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos, kā arī izglītības ierobežošana krievu valodā liecina, pa kādu ceļu uz priekšu devās valdošā elite, nobijusies no krievvalodīgajiem, kuri tās kursam nepiekrita. Daži latviešu politiķi vēl joprojām domā, ka šī iedzīvotāju grupa ir nelojāla, un norāda, ka tālaika balsojumā krievvalodīgos motivēja "pretvalstisks" vai "latviešiem naidīgs" noskaņojums.

Taču iemesli bija pavisam citādi. Daudzi krievvalodīgie labi saprata, kas viņus varētu sagaidīt, ja Latvija iegūs neatkarību, un neloloja nekādas ilūzijas.

Sociālā aptauja, ko 1990. gada pavasarī publicēja avīze "Padomju jaunatne", parādīja, ka 71% krievvalodīgo respondentu prognozēja drīzu akūtu bezdarba pieaugumu, 62% gaidīja etnisko diskrimināciju. Šie faktori noteica viņu izvēli. Tālākā situācija ar mazākumtautību tiesībām Latvijā skaidri liecina – viņu viedoklis bija pamatots.

11
Tagi:
krievvalodīgie, aptauja, Latvija
Pēc temata
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
B-1B-Lancer

Kāpēc Latvija ielaida Rīgas gaisa telpā amerikāņu bumbvedējus?

37
(atjaunots 16:30 05.03.2021)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji, kas spēj nest kodolieročus, šķērsoja gaisa telpu virs Rīgas lidostas ar noteiktu nolūku.

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Trešdien, pl. 15:00 ASV Gaisa kara spēku bumbvedējiem B-1B Lancer vajadzēja nolidot pārti Rīgas starptautiskajai lidostai, pastāstīja BВ.lv. Šo informāciju portāls saņēma no ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras nodaļas.

Tāpat izdevies uzzināt arī lidojuma mērķus. Noskaidrojies, ka, pacēlušies gaisā virs Rīgas, amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji, kas spēj nest kodolieročus, parādīja, cik lielā mērā ASV pieturas pie NATO kolektīvās aizsardzības principa. Cita starpā tika demonstrētas "paplašinātas savaldīšanas iespējas". Ko īsti plānots savaldīt un kādiem mērķiem vajadzīgas nodemonstrētās iespējas, ASV vēstniecības pārstāvji neprecizēja.

Bumbvedējs В-1В Lancer ir pirmā kara lidmašīna pasaulē, kuras konstrukcijā plaši pielietoti stealth tehnoloģijas elementi. Tā ir tehnoloģija, kuras mērķis ir padarīt kara lidmašīnas mazāk pamanāmas pretiniekam – radiolokācijas, infrasarkanajā un citās spektra daļās.

ASV Gaisa kara spēki izmanto В-1 B Lancer kopš 1985. gada 27. jūlija. Lidmašīnas B-1B galvenais ierocis sākotnēji bija maza darbības rādiusa aeroballistiskās raķetes vai kobolbumbas B28. lidmašīna varēja uzņemt 12 bumbas B28 un stratēģiskās spārnotās raķetes. Tomēr ASV GKS nolēma atteikties no spārnoto raķešu izmantošanas šī tipa lidmašīnu bruņojumā. Tā bumbvedējs pārgāja pie konvencionālajiem ieročiem.

Lidmašīnas gala versijā īstenota arī pretgaisa aizsardzības sistēmas pārraušanas koncepcija, pārvietojoties ļoti nelielā augstumā, apliecot apvides reljefu.

37
Tagi:
gaisa kara spēki, Latvija, ASV
Pēc temata
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju
Amerikāņu bumbvedējs jau otro reizi nedēļas laikā ieradies Baltijā
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Mediji nosaukuši "kaujas lauku" ASV un Krievijas iespējamā karā

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

0
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

0
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām